Pilnsabiedrība Rīgas mikroautobusu satiksme izvēlējusies jaunos mikroautobusus, kas no 1. maija pakāpeniski sāks veikt pasažieru pārvadājumus mikroautobusu maršrutu tīklā Rīgā. Uzņēmums savu pienākumu izpildei, izvēloties starp Volkswagen vai Mercedes-Benz spēkratiem, nolēmis par aptuveni 7 miljoniem latu pirkt 180 jaunus Mercedes-Benz Sprinter mikroautobusus.

^{Papildināta ar 2. rindkopu.}

Vairākiem mikroautobusiem aizmugurē būs arī velosipēdu turētāji. Komars norādīja, ka tie būs pieejami atsevišķos maršrutos, kur būs pieprasījums, piemēram, reisos uz Vecāķiem.

Rīgas mikroautobusu satiksmes vadītājs Vitālijs Komars pastāstīja, ka uzņēmums veicis cenu aptauju un starp diviem pretendentiem - Volkswagen un Mercedes - izvēlējies iegādāties Mercedes ražotos Sprinter mikroautobusus. Tajos būs 19 sēdvietas un divas stāvvietas, kas paredzētas pasažieru ērtībām, izkāpjot no mikroautobusa. Prasību par stāvvietām izvirzījusi Rīgas satiksme, lai pasažieriem pirms izkāpšanas pie durvīm būtu vieta, kur nostāties un pieturēties, kamēr transportlīdzeklis vēl nav apstājies.

Iepriekšējā nedēļā UR saņēmis 389 komercķīlu pieteikumu. 226 komercķīlas ir reģistrētas, 122 — dzēstas, bet 16 pieteikumi ir atsaukti. Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījumu summa ir 14 miljardi 261 miljons latu no tām joprojām ir spēkā reģistrētas komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījumu summu 8 miljardi 493 miljoni latu. Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījumu summa ir 5 miljardi 767 miljoni latu. Lielākās pagājušajā nedēļā reģistrētās ķīlas: 1. Ķīlas ņēmējs: akciju sabiedrība «PAREKSS-BANKA»; ķīlas devējs: SIA «Vēja parks 17»; parādnieks: SIA «RETS INVESTĪCIJAS»; ķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 24 600 000; 2. Ķīlas ņēmējs: akciju sabiedrība «PAREKSS-BANKA»; ķīlas devējs: SIA «Vēja parks 10»; parādnieks: SIA «RETS INVESTĪCIJAS»; ķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 24 600 000; 3. Ķīlas ņēmējs: akciju sabiedrība «PAREKSS-BANKA»; ķīlas devējs: SIA «Vēja parks 11»; parādnieks: SIA «RETS INVESTĪCIJAS»; ķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 24 600 000; 4. Ķīlas ņēmējs: akciju sabiedrība «PAREKSS-BANKA»; ķīlas devējs: SIA «Vēja parks 12»; parādnieks: SIA «RETS INVESTĪCIJAS»; ķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 24 600 000; 5. Ķīlas ņēmējs: akciju sabiedrība «PAREKSS-BANKA»; ķīlas devējs: SIA «Vēja parks 13»; parādnieks: SIA «RETS INVESTĪCIJAS»; ķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 24 600 000; 6. Ķīlas ņēmējs: akciju sabiedrība «PAREKSS-BANKA»; ķīlas devējs: SIA «RETS INVESTĪCIJAS»; ķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 24 600 000; 7. Ķīlas ņēmējs: akciju sabiedrība «PAREKSS-BANKA»; ķīlas devējs: SIA «Vēja parks 14»; parādnieks: SIA «RETS INVESTĪCIJAS»; ķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 24 600 000; 8. Ķīlas ņēmējs: akciju sabiedrība «PAREKSS-BANKA»; ķīlas devējs: SIA «Vēja parks 15»; parādnieks: SIA «RETS INVESTĪCIJAS»; ķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 24 600 000; 9. Ķīlas ņēmējs: akciju sabiedrība «PAREKSS-BANKA»; ķīlas devējs: SIA «Vēja parks 16»; parādnieks: SIA «RETS INVESTĪCIJAS»; ķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 24 600 000; 10. Ķīlas ņēmējs: akciju sabiedrība «PAREKSS-BANKA»; ķīlas devējs: SIA «Vēja parks 18»; parādnieks: SIA «RETS INVESTĪCIJAS»; ķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 24 600 000; 11. Ķīlas ņēmējs: akciju sabiedrība «PAREKSS-BANKA»; ķīlas devējs: SIA «Vēja parks 19»; parādnieks: SIA «RETS INVESTĪCIJAS»; ķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 24 600 000; 12. Ķīlas ņēmējs: akciju sabiedrība «PAREKSS-BANKA»; ķīlas devējs: SIA «Vēja parks 20»; parādnieks: SIA «RETS INVESTĪCIJAS»; ķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 24 600 000; 13. Ķīlas ņēmējs: akciju sabiedrība «PAREKSS-BANKA»; ķīlas devējs: SIA «RETS INVESTĪCIJAS»; ķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 24 600 000. Pagājušajā nedēļā lielākie ķīlas ņēmēji bijuši: 1. Akciju sabiedrība «LATVIJAS UNIBANKA» — 43 ķīlas; ķīlu nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 5 122 957; 2. SIA «INSERVISS GROUP» — 43 ķīlas; ķīlu nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 123 429; 3. Akciju sabiedrība «RD LĪZINGA GRUPA» — 25 ķīlas; ķīlu nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 112 731; 4. SIA «HANZA LĪZINGS» — 25 ķīlas; ķīlu nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls133 060; 5. Akciju sabiedrība «HANSABANKA» — 17 ķīlas; ķīlu nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 10 279 294. KOPĀ: 153 ķīlas; ķīlu nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 15 771 471.

Šodien viesnīcas Maritim telpās Rīgā, Slokas ielā 1 notika Parekss bankas akcionāru pilnsapulce, kuras darba kārtībā bija iekļauts bankas vadības ziņojums par 2003. gada darbības rezultātiem un bankas konsolidētā 2003. gada pārskata apstiprināšana. Pēc Parekss bankas prezidenta Valērija Kargina nolasītā vadības ziņojuma bankas akcionāri nobalsoja par bankas konsolidētā 2003. gada pārskata apstiprināšanu. Parekss bankas vadības ziņojumā teikts, ka 2003.gads Parekss bankai bija ļoti veiksmīgs — tās aktīvi pārsnieguši vienu miljardu latu robežu un peļņa sasniegusi bankas vēsturē vēl nebijušu apmēru — 13.423 miljonus latu. A/s Parekss bankas kapitāls un rezerves ir vairāk nekā 100 miljonu latu. Citi nozīmīgi sasniegumi ietver pieaugumu kapitālā un rezervēs par 51 %, izsniegto kredītu apjomā — par 33 %, neto pamatdarbības ienākumos — par 32 %. Saskaņā ar auditētiem rezultātiem Parekss banka ir otra pelnošākā starp bankām. Proti, vislielākā peļņa pērn ir bijusi Hansabankas grupai — 14,4 milj. Ls, savukārt Latvijas Unibankas grupa ir nopelnījusi 13,309 milj. Ls. 2002. gada 31. decembrī Parekss bankai bija divi akcionāri un 72 miljonu liels kapitāls, savukārt 2003.gada 31.decembrī Parekss bankai jau ir 62 akcionāri, un tās kapitāls pieaudzis līdz 108 miljoniem latu. Pārskata gadā veiktās akciju emisijas piesaistīja jaunus investorus, tajā skaitā Danske Capital Finland, Firebird un East Capital (Zviedrija) pārvaldītos fondus. 2003. gadā palielinājies Parekss bankas kredītportfelis. Tā, piemēram, privātpersonām mājokļa iegādei izsniegto kredītu apjoms 2003.gadā palielinājies vairāk nekā par 200 %, sasniedzot 61 miljonu latu, savukārt lielajiem uzņēmumiem izsniegto kredītu jomā īpaši izceļams Parekss bankas organizētais sindicētais kredīts VAS Latvenergo 2002. un 2003. gadā attiecīgi 15 miljonu latu un 21 miljonu latu apmērā, kas bija lielākais jebkad latos piešķirtais kredīts. 2003. gadā uzlaboti arī Parekss bankas reitingi. Moody's paaugstināja Parekss bankas finansiālās drošības reitingu no D uz D+, bet Fitch paaugstināja Parekss bankas atbalsta reitingu no 5 uz 3. Veiksmīga 2003.gadā bija arī Parekss grupā ietilpstošo uzņēmumu darbība — vērojama pakāpeniska Parex Bankas darbības izaugsme Lietuvas finanšu sektorā, savukārt 2003. gadā nodibinātais meitas uzņēmums Igaunijā Parex Kredit veicis aktīvu kreditēšanas darbību. 2003. gadā Parekss banka atvēra divas jaunas pārstāvniecības – Stokholmā (Zviedrija) un Tokijā (Japāna).

Ar Rīgas domes valdošās koalīcijas partijas Gods kalpot Rīgai valdes locekli Aleksandru Brandavu saistītās B-Bus grupas kompānijas ir vienīgās, kas varēja riskēt uzvarēt Rīgas satiksmes (RS) konkursā par pārvadājumiem mikroautobusu maršrutos, jo īstenot šādu projektu «bez administratīvā atbalsta sastāvdaļas» vispār nav reāli, sacīja Rīgas taksometru parka valdes priekšsēdis Leopolds Muižnieks.

Viņš uzskata, ka uzvarējušajai B-Bus grupai šāda komponente ir, un ne viena vien.

«Viens no konkursā uzvarējušās pilnsabiedrības Rīgas mikroautobusu satiksme līdzīpašniekiem [caur Beļģijas uzņēmumu B-International] ir Aleksandrs Brandavs, un, iespējams, viņš ir visu pilnsabiedrības kompāniju īpašnieks,» portālam Nozare.lv sacīja L. Muižnieks.

Muižnieks norādīja, ka A. Brandavs savulaik bija RS tirgzinības direktors, vēlāk - RS Elektronisko norēķinu un projektu daļas vadītājs, bet tagad ir valdes loceklis RS daļēji piederošajā SIA Rīgas karte, kas konkursa uzvarētājiem piegādās e-talona nolasīšanas iekārtas.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir pabeigusi pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» audita analīzi un aicinās tiesībsargājošās iestādes izvērtēt, vai nav notikusi fiktīva nodarbinātība un citi pārkāpumi, vēsta «TV3 ziņas».

Analīzē esot secināts, ka «Rīgas satiksmes» finanšu darbībā ir nopietnas problēmas, savukārt Rīgas mērs Nils Ušakovs (S) kā kapitāldaļu turētājs nav organizējis pietiekamu pārraudzību pār uzņēmuma darbu.

«Tur ir acīmredzamas norādes uz fiktīvi nodarbinātību uzņēmumā, par to, ka viens vai otrs lēmums attiecībā uz uzņēmumu kredītu ņemšanu un attīstību ir pieņemts, neievērojot procedūru. Šie ir jautājumi, kas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam būtu jāizvērtē,» sacīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP).

Secinājumiem pagaidām ir ierobežotas pieejamības statuss. Tie patlaban tiekot apkopoti, veidojot gala ziņojumu, kuru šonedēļ kā pieprasījumu paredzēts nosūtīt Ušakovam. Atbilžu sniegšanai viņam būšot nedēļa laika un, visticamāk, marta beigās ministrija lems, vai ir pamats rosināt Ušakova atlaišanu, vēsta raidījums.

Jaunie Rīgas mikroautobusu maršrutu pārņēmēji plāno aptuveni 400 darbiniekus «izvilkt no pelēkās zonas», jo līdzšinējā izpēte liecinot, ka mikroautobusu šoferi pārsvarā visus nodokļus nav maksājuši, norāda konkursa uzvarētāja - pilnsabiedrības Rīgas mikroautobusu satiksme - vadītājs Vitālijs Komars.

«Kad gatavojāmies konkursam, izpētījām, ka pašreizējo pārvadātāju šoferi nereti saņem algu, nemaksājot nodokļus. Bankās man teica, ka pašreizējie pārvadātāji strādā ar zaudējumiem, bet es skatos - viens kompānijas pārstāvis ar Mercedes-Benz 600 brauc, otram ir liela māja. Jautāju tirgū iesaistītajiem, arī komercdirektoriem, kāpēc tā. Tad uzzināju, ka ir plāni, kur šoferi kā taksisti ir spiesti nodot konkrētu naudas apjomu. Tā ir ekonomikas «pelēkā zona»,» uzsver Komars.

Tagad jaunie mikroautobusu maršrutu apkalpotāji plāno pārņemt šoferus un 400 darbiniekiem nodrošināt atalgojumu ap 500 latiem mēnesī, samaksājot visus nodokļus. «To var izdarīt, jo esam veikuši aprēķinus. Sliktākajā scenārija gadījumā pilnsabiedrība strādās bez peļņas, bet bez zaudējumiem,» uzsver Komars.

Darbu sākusi Parekss grupas pārstāvniecība Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā. Tādējādi Parekss banka kļuvusi par pirmo Latvijas banku, kura pārstāvēta Zviedrijā. Parekss grupas pārstāvniecības vadītājs ir Luijs Molders (Louis Molder), kuram ir 40 gadu ilga pieredze banku sfērā un kurš iepriekš ir strādājis Skandinavska Enskilda Banken. Par pārstāvniecības vadītāja vietnieci ir iecelta pieredzējusi Parekss bankas darbiniece Evita Ķezbere. Pārstāvniecība oficiāli reģistrēta 2002. gada oktobrī. Līdz šim laikam tika veikts organizatoriskais posms, kas tagad ir noslēdzies, un Parekss grupas pārstāvniecība Stokholmā var sākt savu praktisko darbību. Parekss grupas pārstāvniecības Zviedrijā galvenie darbības virzieni ir mārketinga pasākumu veikšana, informācijas sniegšana par Parekss grupā ietilpstošo kompāniju piedāvātajiem pakalpojumiem, investīciju iespējām Latvijā un Baltijā, kā arī citās valstīs, kurās strādā Parekss grupas kompānijas. Atzīmējot pārstāvniecības atklāšanu Stokholmā, Parekss bankas Lielo klientu apkalpošanas daļas vadītājs Gatis Kokins teica: «Pārstāvniecības izveidošanas nepieciešamību noteica arvien pieaugošās biznesa saites starp Latviju un Zviedriju. Parekss banka novērojusi lielu interesi, kuru Latvijai un Baltijai izrāda Skandināvijas valstu investori. Ar pārstāvniecības atklāšanu Stokholmā Parekss turpina nostiprināt savu reputāciju pasaules tirgos. Pretēji iedibinātajai tendencei — kad rietumu kompānijas izplešas austrumu virzienā, Parekss banka ir vienīgā banka ar vietējo kapitālu, kura savu darbību attīsta rietumvalstu virzienā, par savu prioritāti uzskatot savu pozīciju nostiprināšanu nākotnes vienotās Eiropas valstu tirgos.»

Iegādāties vienreizējo braukšanas biļeti jaunajos mikroautobusos, kas jau no maija pārņems pirmos trīs minibusu maršrutus, būs lētāk, nekā pie vadītāja autobusā, trolejbusā vai tramvajā. Proti, cena par biļeti, neatkarīgi no tā, vai tā tiek pirkta pie busiņa vadītāja vai citās biļešu tirdzniecības vietās, būs 50 santīmi, to DB apstiprināja SIA Rīgas satiksme pārstāvis Viktors Zaķis.

^{Papildināts viss teksts.}

Jānorāda, ka šobrīd, iegādājoties e-talonu, piemēram, 20 braucieniem, viena brauciena izmaksas būs 45 santīmi. Savukārt, nopērkot e-talonu 50 braucieniem, viena brauciena cena ir 44 santīmi.

Jāmin, ka pilnsabiedrība Rīgas mikroautobusu satiksme pilnībā pārņems SIA DMK apkalpotos minibusu maršrutus 200., 224. un 267., kas attiecīgi brauc Vecmilgrāvja, Mangaļsalas un Sarkandaugavs virzienos. Minibusa maršrutiem būs jauns kustības saraksts darba dienām un brīvdienām.

Rīgas pašvaldības uzņēmuma Rīgas satiksme un pilnsabiedrības Rīgas mikroautobusu satiksme noslēgtais līgums uz pieciem gadiem paredz nodrošināt pasažieru pārvadājumus 35 maršrutos Rīgā.

Pilnsabiedrība Rīgas mikroautobusu satiksme no 1.maija varētu paaugstināt mikroautobusu biļešu cenas, šodien Pasažieru komercpārvadājumu licencēšanas komisijā pastāstīja uzņēmuma Plānošanas daļas vadītājs Andrians Boldans.

Komisijā šodien nolemts līdz 30.aprīlim saglabāt biļešu cenas esošajā apjomā - iepriekšpārdošanā biļetes braukšanai mikroautobusā maksās 0,70 eiro, bet, pērkot pie transportlīdzekļa vadītāja - 1 eiro.

No 1.maija biļešu cena iepriekšpārdošanā, pērkot e-talonu, varētu tikt palielināta līdz 1 eiro, bet pie šofera, tāpat kā tramvajos, trolejbusos un autobusos, būtu jāmaksā 1,20 eiro, iecerējusi Rīgas mikroautobusu satiksme.

Oficiālu iesniegumu par iecerētajām tarifa izmaiņām uzņēmums vēl nav iesniedzis. Ņemot vērā, ka šāds iesniegums Pasažieru komercpārvadājumu komisijā jāiesniedz vismaz mēnesi pirms skatīšanas un pasažieri par izmaiņām jāinformē vismaz 10 dienas pirms to stāšanās spēkā, Rīgas mikroautobusu satiksmei attiecīgais iesniegums komisijai jāiesniedz līdz 15.martam.

Jaunie Rīgas mikroautobusu maršrutu pārņēmēji neplāno mainīt autobusu biļešu cenas, taču līdz februāra vidum izvērtēs maršrutus un braucienu biežumu, norāda konkursa uzvarētāja - pilnsabiedrības Rīgas mikroautobusu satiksme - vadītājs Vitālijs Komars.

Biļešu cenas autobusos nosakot Rīgas dome, un mikroautobusu konkursa uzvarētāji esot gatavi braukt par 50 santīmiem.

Autobusos būs 19 sēdvietas un divas stāvvietas, turklāt iekāpšana būšot krietni ērtāka, nekā tā esot tagad, kad «kaut kādā nezināmā pozā jāiekāpj autobusā».

Tie būšot aprīkoti ar divu punktu drošības jostām, tāpat būšot dubultie sāna logi, kas nodrošina siltumu, kā arī kondicionieri. Visi autobusi vai nu no Mercedes, vai Volkswagen būs pilnīgi jauni. Tiek plānots pirmos pārvadājumus ar jaunajiem autobusiem sākt 1.maijā - tie būs pirmie 30 vai 40 autobusi. Februārī savukārt plānota viena autobusa demo prezentācija.

Pensiju līdzekļu pārvaldītājiem 2003. gads kļuva par straujas izaugsmes gadu. Līdzās ar sabiedrībā pieaugošo izpratni par šī pakalpojuma nozīmi pieaudzis arī pensiju sistēmas 2. un 3. līmeņa dalībnieku skaits. Klienti aizvien vairāk pievērš uzmanību līdzekļu pārvaldītāju darbam, pirmām kārtām uzmanību pievēršot veikto investīciju ienesīgumam. Parekss pensiju plānu 2. un 3. līmeņa ienesīgums pērn atradies līderpozīcijās. Pēc dalībnieku skaita Parekss atklātais pensiju fonds (pensiju sistēmas 3. līmenis) ir lielākais privātais atklātais pensiju fonds valstī. Parekss banka prognozē veiksmīgu pensiju sistēmas 2. un 3.līmeņa pensiju plānu pieaugumu arī 2004. gadā. Parekss ieguldījumu sabiedrības pensiju sistēmas 2. līmeņa plānu ienesīguma rezultāti 2003. gadā bija 6.05 % Parekss Universālajam pensiju plānam un 6.95 % Parekss Aktīvajam pensiju plānam. Turklāt Parekss Aktīvais pensiju plāns pērn kļuvis par visienesīgāko ieguldījumu plānu, kas savu darbību sācis tikai pagājušā gada sākumā. Minētie rezultāti ievērojami pārsniedz arī to ieguldījumu plānu ienesīgumu, kas atrodas Valsts kases pārraudzībā. Parekss banka uzskata, ka šī tendence kārtējo reizi apstiprina privāto pārvaldītāju priekšrocības salīdzinājumā ar valsti. Neskatoties uz pirmajam darbības gadam raksturīgo īpašo piesardzību attiecībā pret ieguldījumu objektu izvēli, tik augstus ienesīguma rādītājus var izskaidrot ar aktīvu ārvalstu ieguldījumu izmantošanu, kā arī veiksmīgo darbību valūtas un vērtspapīru tirgū. Pagājušā gada 31. decembrī Parekss ieguldījumu plānu aktīvi bija aptuveni 2 miljoni latu apjomā, bet dalībnieku skaits pietuvojies 50 tūkstošiem. Savukārt Parekss atklātais pensiju fonds dalībnieku skaita ziņā Latvijas lielākā Parekss atklātā pensiju fonda pensiju plānu ienesīgumu rezultāti 2003. gadā bija Sociālajam nodrošinājumam 10.49 % un Papildpensijai 9.86 %. Parekss atklātā pensiju fonds 2004.gadā paredz pensiju plānu aktīvu pieaugumu par 45 %, savukārt pensiju plānu dalībnieku skaita pieaugumu par 22 līdz 25 %. Pensiju sistēmas 3. līmeņa līdzekļus pārvalda Baltijas valstīs lielākā aktīvu pārvaldīšanas kompānija Parex Asset Management.

Jau kuro reizi pēc Rīgas domes (RD) frakcijas Vienotība un frakcijas Demokrātiskie patrioti deputātu ierosinājuma tika sasaukta Satiksmes un transporta lietu komitejas sēde. Tomēr jautājumi par SIA Rīgas satiksme budžetu un mikroautobusu pasažieru pārvadājumu pakalpojuma ieviešanas plānu netika skatīti, jo vairums deputātu nobalsoja par to neiekļaušanu dienas kārtībā. Līdz ar to ārkārtas sēde nenotika.

Komitejas vadītājs Vadims Baraņņiks, atklājot sēdi, norādīja, ka minētie jautājumi ir skatīti komitejā ne veinu reizi vien. Šis apgalvojums gan izraisīja asu kritiku no opozīcijas deputātu puses. Deputāts Jānis Mārtiņš Skuja uzsvēra: «Grūti spriest, kad un ko jūs skatījāt. Man ir komitejas sēdes protokoli un es redzu, ka šie jautājumi tikuši skatīti.» Viņš arī piebilda, ka jautājumi ir svarīgi un nopietni, jo var atstāt iespaidu uz pilsētu.

«Pārējiem būtu interesanti uzzināt, ka mikroautobusu pāvadātāji šobrīd strādā bez līguma. Ja viņi izdomās palikt garāžās, tad Rīga paliks bez šī pakalpojuma.Tas ir fakts. Savukārt uzņēmums, kurš ir vinnējis konkursu - ir bez naudas. Staigā pa pilsētu un meklē privātās garantijas un iet pie esošajiem pārvadātājiem un par 1,9 tūkst. Ls grib pārpirkt esošos mikroautobusus,» vēl norādīja J.M.Skuja. Viņš uzsvēra: «Es šādā ākstu un jampampiņu teātrī piedalīties netaisos.» Nesagaidījis balsojuma beigas par jautājumu iekļaušanu darba kārtībā viņš sēdi atstāja.

Parekss apkalpoto ieguldījumu plānu ienesīgums apsteidz vidējos rādītājus 2004. gada pirmā ceturkšņa apkopotie rezultāti liecina, ka pensiju sistēmas 2. līmeņa plānu ienesīgums Parekss Universālajam pensiju plānam bija 5.25 % un Parekss Aktīvajam pensiju plānam — 7.70 %. Tādējādi Parekss apkalpotie pensiju plāni saglabājuši savas līderpozīcijas ienesīguma ziņā arī šī gada sākumā, informē Parekss bankā. 2004. gada 31. martā apkopotie dati liecina, ka Parekss apkalpoto ieguldījumu plānu ienesīgums būtiski apsteidz vidējos nozares rādītājus, kas konservatīvajiem pensiju plāniem bija 3.89 %, sabalansētajiem pensiju plāniem — 4.57 %, bet aktīvajiem pensiju plāniem – 6.66%. Sasniegtie rezultāti būtiski pārsniedz arī pensiju plānus, kas atrodas Valsts kases pārziņā, tādējādi kārtējo reizi apliecinot privātstruktūru priekšrocības attiecībā pret valsti, informē Parekss bankā. Salīdzinot Parekss apkalpoto pensiju plānu šī gada pirmā ceturkšņa rezultātus ar pagājušā gada rezultātiem, jāsecina, ka arī šajā ziņā vērojams ienesīguma pieaugums, jo 2003. gada 31. decembrī Parekss Universālā un Parekss Aktīvā pensiju plāna ienesīgums bija attiecīgi 6.05 % un 6.95 %.

Parekss ieguldījumu sabiedrības pārvaldīto pensiju sistēmas 2. līmeņa plānu — Parekss Universālais un Parekss Aktīvais kopējais dalībnieku skaits šī gada marta sākumā pārsniedza 50 tūkstošus. Neapšaubāmi, ka šī panākuma pamatā ir Parekss pensiju plānu līdzšinējie pārliecinošie darbības rezultāti un augsts ienesīgums pirmajā darbības gadā. Parekss Aktīvais pensiju plāna ienesīgums 2003. gadā bija 6.95 %, bet Parekss Universālais pensiju plāna ienesīgums pērn sasniedza 6.05 %. Kopējais minēto pensiju plānu aktīvu apjoms šī gada marta sākumā pārsniedza 2.5 milj. Ls. Parekss Aktīvais plāna aktīvu apjoms marta sākumā bija nedaudz virs 2 milj. Ls, bet dalībnieku skaits nepilni 40 tūkst.. Šī plāna ienesīgums 2004. gada pirmajos divos mēnešos gada izteiksmē sasniedza 7.67 %. Parekss Universālais dalībnieku skaits marta sākumā tuvojās 13 tūkstošu atzīmei, bet tā aktīvu apjoms marta sākumā pārsniedza 480 tūkst. Ls. Šī fonda ienesīgums gada pirmajos divos mēnešos gada izteiksmē bija 4.20 %. Abus Parekss pensiju plānus pārvalda Parekss ieguldījumu sabiedrība, bet ieguldījumu konsultants ir lielākā aktīvu pārvaldīšanas kompānija Baltijas valstīs — Parex Asset Management.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Parekss banka ir pieņēmusi lēmumu turpmāk Latvijas naudas zīmju maiņu pret metāla monētām veikt bez komisijas maksas. Sākotnēji šāds pakalpojuma veids būs pieejams tikai Parekss bankas filiālē Valdemārs, Kr.Valdemāra ielā 8, bet vēlāk, atkarībā no pieprasījuma, pakalpojums tiks ieviests arī citos Parekss bankas klientu apkalpošanas centros. Samainīt Latvijas papīra naudas zīmes metāla monētās Parekss bankā bez maksas var gan juridiskas, gan fiziskas personas. Par saņemtajām monētām iespējams norēķināties arī ar karti. Darījuma maksimālā summa nav ierobežota, bet minimālais daudzums ir viens pilns monētu iepakojums. (Viena santīma monētu iepakojumā, piemēram, ir 50 viena santīma monētas). Latvijas papīra naudas zīmju maiņu pret metāla monētām Parekss banka veica arī iepriekš, taču līdz šim par šādu pakalpojumu tika iekasēta komisijas maksa. Parekss banka uzskata, ka šāds bezmaksas pakalpojums būs īpaši pieprasīts no mazajiem uzņēmējiem, kuriem ikdienā ir nepieciešama sīknauda, bet viņi nevēlas bankai maksāt par tās piegādi. Tagad Parekss banka piedāvā šiem uzņēmējiem pašiem ierasties bankā, samainīt vajadzīgo monētu daudzumu, un veikt to bez komisijas maksas. Parekss banka ir lielākā Latvijas komercbanka pēc aktīvu un noguldījumu apjoma.

Partijas Vienotība Rīgas domes deputāti vērsušies pie Rīgas pašvaldības SIA Rīgas satiksme kapitāldaļu turētāja pārstāvja, aicinot uz izmeklēšanas laiku apturēt tā saukto «mikriņu» pakalpojuma līguma slēgšanu ar pilnsabiedrību SIA Rīgas mikroautobusu satiksme, informē RD deputāts Juris Viņķelis.

Ņemot vērā to, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs uzsācis pārbaudi par amatpersonu darbības tiesiskumu saistībā ar izsludinātā mikroautobusu pārvadājumu konkursa rezultātiem, kā arī to, ka plānotā pakalpojuma summa ir 25 milj. Ls bez PVN, līguma slēgšana uz izmeklēšanas laiku ir jāatliek, skaidro RD Vienotība.

Paziņojumā arī norādīts, ka gadījumā, ja KNAB veiktās pārbaudes rezultātā, tiktu konstatēti kādi pārkāpumi un tiktu apšaubīts notikušais iepirkums, tad Rīgas satiksmei būtu jālauž noslēgtais līgums, kas, visticamāk, nozīmētu soda sankcijas. Jāatgādina, ka Rīgas satiksmes izsludinātajā konkursā par pasažieru pārvadājumiem paaugstināta servisa maršruta tīklā galvaspilsētā uzvarēja pilnsabiedrība Rīgas mikroautobusu satiksme. Līguma kopējā summa ir 25 milj. Ls.

Rīgā kursējošo mikroautobusu nomaiņa rit jau vairākus mēnešus, bet ne tik gludi, kā tika prognozēts sākumā. Jaunie mikroautobusi nekursē pēc grafika, bet daudz retāk. Tikmēr strauji vairojas tā dēvētie neregulārie pārvadātāji, kas galvenokārt ir pārvadātāju konkursā zaudējušās firmas vai uz to bāzes izveidoti jauni uzņēmumi, vēsta laikraksts Diena.

SIA Rīgas mikroautobusu satiksme (RMS) vadītājs Vitālijs Komars esot skaidri pateicis, ka, pārņemot arī pārējos maršrutus, līdzšinējie kustības saraksti netiks ievēroti līdz brīdim, kamēr neregulārie pārvadātāji nebūs izskausti. Rīgas domes Satiksmes un transporta komitejas priekšsēdētājs Vadims Baraņņiks šādu paziņojumu saucot par nepieļaujamu, bet vienīgo risinājumu saskatot likuma grozījumos.

Kā skaidro laikraksts, pēc uzvaras Rīgas domes iepirkumu konkursā RMS solīja pakāpeniski pārņemt maršrutus no līdzšinējiem pārvadātājiem, un tas arī tiek darīts. Tomēr pasažieriem, kuri pieraduši pie noteikta kustības grafika, nākas vilties - mikroautobusi to neievēro. Kāda sieviete Dienai stāstījusi, ka jaunie mikroautobusi ir ērti, tīri, komfortabli, to vadītāji ir pieklājīgi. Par braucienu var norēķināties arī ar e-talonu un durvis atveras automātiski - cilvēkiem, kuriem ir smagas somas, vairs nav jāmokās ar to atvēršanu un aizvēršanu. Busiņš apstājas tikai pieturās un uzņem tikai tik daudz pasažieru, cik ir vietu. Tomēr esot arī daudzas problēmas. «Mana pieredze ir saistīta ar 242. maršruta mikroautobusu. Iepriekš to apkalpoja firma, kas nodrošināja mikriņus četras reizes stundā pēc visiem zināma grafika. Pieturā norakstīju sarakstu, kas ir identisks tam, kas publicēts Rīgas satiksmes mājaslapā, taču mikroautobuss nekursē pēc tā. Vairākkārt šoferi ir teikuši, ka viņiem ir cits saraksts, bet nekur nav pateikts - kāds,» viņa sūdzējusies.

Rīgas domes Pasažieru komercpārvadājumu licencēšanas komisija atkārtoti neatbalstīja paaugstināta servisa mikroautobusu pārvadātāju uzņēmumu lūgumu palielināt maksu par vienu braucienu.

Komisijai arī šajā jautājuma izskatīšanas reizē neesot kļuvusi skaidra pārvadātāju cenu politika un veidošana. Komisijas pārstāvji norādīja, ka ekonomiskais pamatojums arī šoreiz neesot apmierinošs un pietrūkst informācijas, lai atbalstītu pārvadātāju prasības, informē Rīgas dome.

Turklāt pašvaldība regulāri saņemot sūdzības par mirkoautobusu pārvadājumu pakalpojumu kvalitāti - bieži tiek pārsniegts pieļaujamais pasažieru skaits, netiek izsniegtas biļetes un tamlīdzīgi. Šobrīd lielākajā daļā maršrutu cena ir 50 santīmi, savukārt pārvadātāji vēlējās to paaugstināt līdz 55 santīmiem par vienu braucienu, arī tajos maršrutos, kuros brauciena maksa līdz šim bija 45 santīmi.

No Rīgas domes SIA Rīgas mikroautobusu satiksme nekādas subsīdijas nesaņems, jo tas, ar ko šis uzņēmums nodarbosies, ir paaugstināta komforta pakalpojums, tāpēc, «ja viņiem kaut kas nesanāks, viņi paņems savas mašīnas un dosies projām strādāt kaut kur Polijā...»

Tā LNT raidījumā 900 sekundes sacīja Rīgas mērs Nils Ušakovs, atbildot uz jautājumu, kas notiks gadījumā, ja konkursa uzvarētājiem neizdosies paveikt solīto.

Ušakovs norādīja, ka subsīdijas no Rīgas domes SIA Rīgas mikroautobusu satiksme nesaņems, jo tās paredzētas vien uzņēmumam Rīgas satiksme sociālo izdevumu segšanai.

Atbildot uz jautājumu, kas notiks gadījumā, ja «mikriņu» konkursa uzvarētājs nespēs pildīt nolikumā paredzēto, Ušakovs sacīja, ka uzņēmums ar visiem transporta līdzekļiem dosies prom un tiks sākts jauns konkurss.

Jau ziņots, ka pašvaldības SIA Rīgas satiksme izsludinātajā 25 milj. Ls vērtajā konkursā par pasažieru pārvadājumiem paaugstināta servisa maršruta tīklā galvaspilsētā uzvarējusi pilnsabiedrība Rīgas mikroautobusu satiksme.

Šodien, 29.martā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, kā arī vēl 4 jauno NATO dalībvalstu premjerministri piedalīsies svinīgā pasākumā, kas notiks ASV galvaspilsētā Vašingtonā sakarā ar alianses paplašināšanos. Uzaicinājumu piedalīties šajā pasākumā saņēmusi arī Parekss banka. Pirms došanās uz svinīgo pasākumu Vašingtonā, Parekss bankas viceprezidents kapitāla tirgu un investīciju jautājumos Jevgēnijs Zolotarevs teica: «Parekss banka aktīvi piedalās procesos, kas saistīti ar Latvijas un starptautiskās sabiedrības savstarpējo integrāciju. Uzskatām, ka saņemtais ielūgums piedalīties svinīgajā pasākumā ir loģisks Parekss bankas aktīvās darbības rezultāts Latvijas ceļā uz NATO. Mēs esam pārliecināti, ka Latvija, iestājoties NATO, saņems milzīgas priekšrocības gan pateicoties stabilitātei reģionā, gan arī plašākas sabiedrības pieaugošajai interesei par Latviju.» Parekss banka vairākkārt apliecinājusi savu aktīvo lomu procesos, kas saistīti ar Latvijas iestāšanos NATO. Tā, piemēram, 2002. gada novembrī Prāgā Parekss banka piedalījās NATO sammita Organizācijas Komitejas darbā, tādējādi spilgti nodemonstrējot starptautiskajai sabiedrībai savu atbalstu Latvijai ceļā uz NATO. Savukārt šī gada janvārī ar Parekss bankas finansiālo atbalstu tika izdota Ronalda D.Asmusa grāmata NATO paplašināšana. Grāmata ir atzīta par nopietnu vēsturiski izglītojošu avotu un izdota latviešu un krievu valodā. Parekss banka ir lielākā Latvijas komercbanka pēc aktīvu un noguldījumu apjoma.

Parekss banka iegādājusies AP Anlage und Privatbank AG Šveicē. Tādējādi Parekss banka ir kļuvusi par pirmo komercbanku no Latvijas un jaunajām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas sāks savu darbību Šveicē. Izmantojot AP Anlage und Privatbank uzkrāto pieredzi, Parekss banka plāno turpināt savu tirdzniecības finansēšanas, aktīvu pārvaldīšanas un lielo klientu apkalpošanas pakalpojumu tālāko attīstību gan Latvijā, gan ārpus tās robežām. Parekss banka uzskata, ka nākotnē zināmas priekšrocības no savstarpējas abu banku starptautiskās darbības ieguvēji būs klienti gan Latvijā, gan arī Šveicē, kas rezultātā veicinās piedāvāto pakalpojumu skaita paplašināšanos. Parekss banka iegādājusies 100 % AP Anlage und Privatbank AG akcijas. Par bankas pārvaldnieku iecelts pieredzējis vācu – šveiciešu baņķieris Joahims Bodšvinna (Joachim Bodschwinna), kurš bankas vadībā ir kopš 1995.gada, kad to nodibināja Vācijas banka Hypo Vereinsbank. Uz šo brīdi bankas AP Anlage und Privatbank AG pašu kapitāla apjoms ir 20 miljoni Šveices franku (aptuveni 9 miljoni latu). Banka AP Anlage und Privatbank AG saglabās savu līdzšinējo nosaukumu. Kā pirmo soli darbības uzsākšanai Šveices banku sektorā Parekss banka ieplānojusi veikt bankas tehniskās sistēmas modernizāciju, lai saskaņotu abu banku informācijas sistēmu formātus. Plānots, ka klientus banka sāks apkalpot 2004. gada maijā. Parekss banka ir lielākā Latvijas komercbanka pēc aktīvu un noguldījumu apjoma.

Parekss banka ir apmierināta ar pavasarī sāktās privātās slēgtās akciju emisijas rezultātiem. «Esam priecīgi par rezultātiem,» Db teica Parekss bankas viceprezidents Džīns Zolotarjevs (Gene Zolotarjev). Kā zināms (Db 21.05) Parekss banka kopš 15.aprīļa slēgtam investoru lokam piedāvā pirkt 8.22 % kopējā akciju skaita par cenu 2.10 Ls par akciju. Piedāvājums formāli beidzas šodien. Dž. Zolotarjevs teica, ka banka varēs oficiāli un detalizēti ziņot par emisijas rezultātiem «pēc pāris nedēļām» kad būs pabeigtas visas formalitātes sakarā ar akciju apmaksu un jauno īpašnieku reģistrāciju. Tomēr Dž. Zolotarjevs lika saprast, ka emisija bija sasniegusi savu galveno mērķi – par bankas jauniem akcionāriem iegūt pareizu investoru maisījumu, tostarp starptautiskās finansu aprindās pazīstamus investorus vai investīciju kompānijas. «Es gribu uzsvērt, ka jauna kapitāla piesaiste nebija šīs slēgtās emisijas galvenais mērķis. Šinī posmā, kad pirmo reizi paplašinām Parekss bankas akcionāru loku, vēlamies tādus investorus, kuriem vēlāk labprāt piebiedrosies citi un kuri pārstāvēs zināmu finansu pasaules šķērsgriezumu,» viņš paskaidroja. Dž. Zolotarjevs teica, ka slēgtā emisija ir pirmais solis uz Parekss bankas publisku akciju emisiju kotēšanu biržā, kas varētu notikt pēc vēl pāris starpsoļiem – privātām emisijām, kuru izdošanos veicinātu sākotnējās emisijas parakstītāju reputācija. Jau agrāk apstiprinot privātās slēgtas emisijas piedāvājuma faktu, Dž. Zolotarjevs sacīja, ka no starptautiskām finansu aprindām bijusi jūtama interese investēt Parekss bankas akcijās, ja tādas tiktu piedāvātas. Parekss banka, kas ir Latvijas pēc aktīviem lielākā banka, līdz šim piederējusi tās dibinātājiem un vadītājiem Valērijam Karginam (50 %) un Viktoram Krasovickim (50 %).

10% iedzīvotāju ir izmantojuši Latvijas banku piedāvātās īstermiņa kredīta iespējas, lai iegūtu līdzekļus Ziemassvētku vai Jaunā gada svinībām un/vai dāvanu iegādei, un tāpat katrs desmitais cer, ka to būs izdarījuši draugi un tuvinieki,ar kuriem plānota kopīga svētku svinēšana. To atklāj bankas NORD/LB Latvija pasūtītais pētījums. Pētījumā secināts, ka 75% to nav darījuši, uzskatot, ka svinības un /vai dārgas dāvanas nav galvenais. Savukārt 3% atzinuši, ka banku īstermiņa kredītus svētkiem nav izmantojuši, bet tagad to nožēlo, jo nevar svētkiem iegādāties visu kāroto. No aptaujātajiem gados jaunākajiem cilvēkiem (vecumā no 20 līdz 49 gadiem) ar mēneša ienākumiem Ls 80 – 250 apmērā 13% atzinuši, ka ir izmantojuši banku īstermiņa kredītu svētku tēriņiem, 10% cer, ka to būs izdarījuši draugi, 5% to nav izmantojuši un tagad nožēlo, bet 70% uzskata, ka svinības un/vai dāvanas nav galvenais. Savukārt no aptaujātajiem ar ienākumiem Ls 250 – 500 apmērā un vairāk nekā Ls 500, īstermiņa kredītu svētku tēriņiem ir izmantojuši 16%, 11% cer, ka to būs izmantojuši draugi un/vai tuvinieki, 2% to nav izmantojuši un tagad nožēlo, bet 69% uzskata, ka svinības un/vai dārgas dāvanas nav galvenais. Tāpat atklājies, ka vairums (76% aptaujāto) neuzskata dāvanas cenu par būtisku. 10% atzīstas, ka ļoti vēlētos saņemt dārgākas dāvanas, nekā dāvinās paši, 6% uzskata, ka viņi to būtu pelnījuši, bet 8% domā, ka viņu dāvinātās dāvanas būs dārgākas nekā saņemtās. Aptaujājot cilvēkus ar ienākumiem Ls 80 – 250 apmērā un vecumā no 20 līdz 49 gadiem, atklājās, ka šajā grupā 4% ļoti vēlētos saņemt dārgākas dāvanas, nekā dāvinās paši, 4% uzskata, ka būtu pelnījuši saņemt dārgākas dāvanas, 11% domā, ka viņu gatavotās dāvanas būs dārgākas nekā saņemtās, bet 80% neuzskata dāvanas cenu par nozīmīgu. Arī cilvēki ar ienākumiem Ls 250 – 500 un virs Ls 500 (vecumā no 20 līdz 49 gadiem) visbiežāk neuzskata dāvanas cenu par nozīmīgu. Tā atbildēja 82%. Tajā pašā laikā 6% ļoti vēlas saņemt dārgākas dāvanas, nekā dāvinās paši, 3% uzskata, ka to ir pelnījuši, bet 9% domā, ka viņu pirktās dāvanas būs dārgākas. Bankas NORD/LB Latvija pasūtītais OMD Snapshot pētījums tika veikts no 20. līdz 26. decembrim. Uz jautājumiem atbildēja 1405 respondenti.

Uzsākot jauno mācību gadu, 3. septembrī veikalos ELVI visā Latvijā skolēniem dāvina gandrīz 50 000 šokolādes mārītes. Mārītes ir ELVI akcijas "Vienmēr mazas cenas" simbols, un pircēji atzinuši, ka tas ir ļoti pievilcīgs, pozitīvs simbols, kas uzlabo garastāvokli un ļauj pasmaidīt. "Šobrīd pircēji jau pieraduši, ka cenas "mārīšu produktiem" ir pastāvīgi zemas," norāda SIA "ELVI grupa" valdes priekšsēdētājs Jānis Čerņavskis.

Par īpašiem pārsteigumiem bērniem, uzsākot mācību gadu, parūpējušies vairāki veikali ELVI dažādās pilsētās. SIA "ELVI grupa" veikals Daugmalē vietējos pirmklasniekus un bērnudārza sagatavošanas grupas audzēkņus iepriecinās ar īpašām nelielām dāvaniņām, bet pārējie Daugmales skolēni iepērkoties 3. septembrī saņems dāvanā saldējumu.

ELVI partneris SIA "Veina plus" Līvānos pirmklasniekiem, kā arī piecus un sešus gadus vecajiem bērniem dāvinās kliņģerus, bet skolotājiem - tortes. Arī ELVI partneris SIA "Vita mārkets" 11 skolām dāvinās kliņģerus un ELVI mūzikas kompaktdiskus.

Gulbenē ELVI partneris SIA "Kalmes 5" pirms jaunā mācību gada sākuma konsultējās ar vietējās skolas vadību par skolai nepieciešamākajām lietām un dāvinās mācību iestādei LG DVD atskaņotāju, kā arī Panasonic mūzikas centru.