SIA Biznesa augstskola Turība tomēr neiegādāsies Igaunijas Konkordijas universitāti un neuzņemsies tās parādu saistības 1.2 milj. Ls apmērā. Turības valdes priekšsēdētājs Juris Birznieks uzsvēra, ka iepriekš apspriestais universitātes iegādes variants atzīts par neadekvātu: «Parādu nasta būtu pārāk liela, bet ieguvums neatbilstoši mazs.» Taču Turība saglabā interesi par Konkordijas universitāti, un risinās sarunas ar šīs augstskolas jaunizveidoto nevalstisko organizāciju KU Konkordijas universitāte par sadarbību. Izvērtējot Konkordijas universitātes finansiālo situāciju Turības vadība prognozē, ka pirms bankrota procedūras uzsākšanas augstskolai neuzradīsies cits investors, jo darījums, kas apgrūtināts ar tik lielu parādu slogu, vērtējams kā pilnībā neperspektīvs. J. Birznieks zina, ka arī banka Pareks ir ieinteresēta šīs augstskolas iegādē un vēl šonedēļ dosies uz pārrunām ar KU Konkordijas universitāte. Taču J. Birznieks uzskata, ka neviens cits investors Turību neapsteigs. «Nav tā, ka daudzi uzņēmumi cīnītos par investora tiesībām un Konkordija nevarētu vien izvēlēties,» saka J.Birznieks, piebilstot, ka Igaunijas universitāte šobrīd ir ieinteresēta sadarbībā ar Turību. Neiegādājoties Konkordiju kopā ar visiem parādiem, Turība neiegūs arī programmu akreditācijas un īpašumus. Taču biznesa augstskola uzskata, ka izdevīgāk ir iegūt akreditāciju pašiem un īpašumus nopirkt izsolē nekā iegūt tos komplektā ar parādiem. «Nedaudz naiva šķiet Konkordijas gumijas stiepšana cerībā, ka valsts tomēr atlaidīs parādus. Tikmēr situācija universitātē kļūst sliktāka,» skaidro Turības valdes priekšsēdētājs, piebilstot, ka šonedēļ universitātei jau atslēgta elektrība un pirmo kursu studenti sāk domāt par citas mācību iestādes izvēli. KU Konkordijas universitātes pārstāvji ir uzaicināti uz Latviju, lai iepazītos ar Turības darbību un kopā ar šīs organizācijas dekāniem lemtu par turpmākās sadarbības modeli. Db jau rakstīja (14.02.2003), ka Turība, paplašinot savu darbību ārzemēs, vēlas iegādāties parādu nomākto Konkordijas universitāti.

Iepriekšējā nedēļā UR saņēmis 389 komercķīlu pieteikumu. 226 komercķīlas ir reģistrētas, 122 — dzēstas, bet 16 pieteikumi ir atsaukti. Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījumu summa ir 14 miljardi 261 miljons latu no tām joprojām ir spēkā reģistrētas komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījumu summu 8 miljardi 493 miljoni latu. Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījumu summa ir 5 miljardi 767 miljoni latu. Lielākās pagājušajā nedēļā reģistrētās ķīlas: 1. Ķīlas ņēmējs: akciju sabiedrība «PAREKSS-BANKA»; ķīlas devējs: SIA «Vēja parks 17»; parādnieks: SIA «RETS INVESTĪCIJAS»; ķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 24 600 000; 2. Ķīlas ņēmējs: akciju sabiedrība «PAREKSS-BANKA»; ķīlas devējs: SIA «Vēja parks 10»; parādnieks: SIA «RETS INVESTĪCIJAS»; ķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 24 600 000; 3. Ķīlas ņēmējs: akciju sabiedrība «PAREKSS-BANKA»; ķīlas devējs: SIA «Vēja parks 11»; parādnieks: SIA «RETS INVESTĪCIJAS»; ķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 24 600 000; 4. Ķīlas ņēmējs: akciju sabiedrība «PAREKSS-BANKA»; ķīlas devējs: SIA «Vēja parks 12»; parādnieks: SIA «RETS INVESTĪCIJAS»; ķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 24 600 000; 5. Ķīlas ņēmējs: akciju sabiedrība «PAREKSS-BANKA»; ķīlas devējs: SIA «Vēja parks 13»; parādnieks: SIA «RETS INVESTĪCIJAS»; ķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 24 600 000; 6. Ķīlas ņēmējs: akciju sabiedrība «PAREKSS-BANKA»; ķīlas devējs: SIA «RETS INVESTĪCIJAS»; ķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 24 600 000; 7. Ķīlas ņēmējs: akciju sabiedrība «PAREKSS-BANKA»; ķīlas devējs: SIA «Vēja parks 14»; parādnieks: SIA «RETS INVESTĪCIJAS»; ķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 24 600 000; 8. Ķīlas ņēmējs: akciju sabiedrība «PAREKSS-BANKA»; ķīlas devējs: SIA «Vēja parks 15»; parādnieks: SIA «RETS INVESTĪCIJAS»; ķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 24 600 000; 9. Ķīlas ņēmējs: akciju sabiedrība «PAREKSS-BANKA»; ķīlas devējs: SIA «Vēja parks 16»; parādnieks: SIA «RETS INVESTĪCIJAS»; ķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 24 600 000; 10. Ķīlas ņēmējs: akciju sabiedrība «PAREKSS-BANKA»; ķīlas devējs: SIA «Vēja parks 18»; parādnieks: SIA «RETS INVESTĪCIJAS»; ķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 24 600 000; 11. Ķīlas ņēmējs: akciju sabiedrība «PAREKSS-BANKA»; ķīlas devējs: SIA «Vēja parks 19»; parādnieks: SIA «RETS INVESTĪCIJAS»; ķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 24 600 000; 12. Ķīlas ņēmējs: akciju sabiedrība «PAREKSS-BANKA»; ķīlas devējs: SIA «Vēja parks 20»; parādnieks: SIA «RETS INVESTĪCIJAS»; ķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 24 600 000; 13. Ķīlas ņēmējs: akciju sabiedrība «PAREKSS-BANKA»; ķīlas devējs: SIA «RETS INVESTĪCIJAS»; ķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 24 600 000. Pagājušajā nedēļā lielākie ķīlas ņēmēji bijuši: 1. Akciju sabiedrība «LATVIJAS UNIBANKA» — 43 ķīlas; ķīlu nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 5 122 957; 2. SIA «INSERVISS GROUP» — 43 ķīlas; ķīlu nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 123 429; 3. Akciju sabiedrība «RD LĪZINGA GRUPA» — 25 ķīlas; ķīlu nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 112 731; 4. SIA «HANZA LĪZINGS» — 25 ķīlas; ķīlu nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls133 060; 5. Akciju sabiedrība «HANSABANKA» — 17 ķīlas; ķīlu nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 10 279 294. KOPĀ: 153 ķīlas; ķīlu nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 15 771 471.

Šodien viesnīcas Maritim telpās Rīgā, Slokas ielā 1 notika Parekss bankas akcionāru pilnsapulce, kuras darba kārtībā bija iekļauts bankas vadības ziņojums par 2003. gada darbības rezultātiem un bankas konsolidētā 2003. gada pārskata apstiprināšana. Pēc Parekss bankas prezidenta Valērija Kargina nolasītā vadības ziņojuma bankas akcionāri nobalsoja par bankas konsolidētā 2003. gada pārskata apstiprināšanu. Parekss bankas vadības ziņojumā teikts, ka 2003.gads Parekss bankai bija ļoti veiksmīgs — tās aktīvi pārsnieguši vienu miljardu latu robežu un peļņa sasniegusi bankas vēsturē vēl nebijušu apmēru — 13.423 miljonus latu. A/s Parekss bankas kapitāls un rezerves ir vairāk nekā 100 miljonu latu. Citi nozīmīgi sasniegumi ietver pieaugumu kapitālā un rezervēs par 51 %, izsniegto kredītu apjomā — par 33 %, neto pamatdarbības ienākumos — par 32 %. Saskaņā ar auditētiem rezultātiem Parekss banka ir otra pelnošākā starp bankām. Proti, vislielākā peļņa pērn ir bijusi Hansabankas grupai — 14,4 milj. Ls, savukārt Latvijas Unibankas grupa ir nopelnījusi 13,309 milj. Ls. 2002. gada 31. decembrī Parekss bankai bija divi akcionāri un 72 miljonu liels kapitāls, savukārt 2003.gada 31.decembrī Parekss bankai jau ir 62 akcionāri, un tās kapitāls pieaudzis līdz 108 miljoniem latu. Pārskata gadā veiktās akciju emisijas piesaistīja jaunus investorus, tajā skaitā Danske Capital Finland, Firebird un East Capital (Zviedrija) pārvaldītos fondus. 2003. gadā palielinājies Parekss bankas kredītportfelis. Tā, piemēram, privātpersonām mājokļa iegādei izsniegto kredītu apjoms 2003.gadā palielinājies vairāk nekā par 200 %, sasniedzot 61 miljonu latu, savukārt lielajiem uzņēmumiem izsniegto kredītu jomā īpaši izceļams Parekss bankas organizētais sindicētais kredīts VAS Latvenergo 2002. un 2003. gadā attiecīgi 15 miljonu latu un 21 miljonu latu apmērā, kas bija lielākais jebkad latos piešķirtais kredīts. 2003. gadā uzlaboti arī Parekss bankas reitingi. Moody's paaugstināja Parekss bankas finansiālās drošības reitingu no D uz D+, bet Fitch paaugstināja Parekss bankas atbalsta reitingu no 5 uz 3. Veiksmīga 2003.gadā bija arī Parekss grupā ietilpstošo uzņēmumu darbība — vērojama pakāpeniska Parex Bankas darbības izaugsme Lietuvas finanšu sektorā, savukārt 2003. gadā nodibinātais meitas uzņēmums Igaunijā Parex Kredit veicis aktīvu kreditēšanas darbību. 2003. gadā Parekss banka atvēra divas jaunas pārstāvniecības – Stokholmā (Zviedrija) un Tokijā (Japāna).

Darbu sākusi Parekss grupas pārstāvniecība Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā. Tādējādi Parekss banka kļuvusi par pirmo Latvijas banku, kura pārstāvēta Zviedrijā. Parekss grupas pārstāvniecības vadītājs ir Luijs Molders (Louis Molder), kuram ir 40 gadu ilga pieredze banku sfērā un kurš iepriekš ir strādājis Skandinavska Enskilda Banken. Par pārstāvniecības vadītāja vietnieci ir iecelta pieredzējusi Parekss bankas darbiniece Evita Ķezbere. Pārstāvniecība oficiāli reģistrēta 2002. gada oktobrī. Līdz šim laikam tika veikts organizatoriskais posms, kas tagad ir noslēdzies, un Parekss grupas pārstāvniecība Stokholmā var sākt savu praktisko darbību. Parekss grupas pārstāvniecības Zviedrijā galvenie darbības virzieni ir mārketinga pasākumu veikšana, informācijas sniegšana par Parekss grupā ietilpstošo kompāniju piedāvātajiem pakalpojumiem, investīciju iespējām Latvijā un Baltijā, kā arī citās valstīs, kurās strādā Parekss grupas kompānijas. Atzīmējot pārstāvniecības atklāšanu Stokholmā, Parekss bankas Lielo klientu apkalpošanas daļas vadītājs Gatis Kokins teica: «Pārstāvniecības izveidošanas nepieciešamību noteica arvien pieaugošās biznesa saites starp Latviju un Zviedriju. Parekss banka novērojusi lielu interesi, kuru Latvijai un Baltijai izrāda Skandināvijas valstu investori. Ar pārstāvniecības atklāšanu Stokholmā Parekss turpina nostiprināt savu reputāciju pasaules tirgos. Pretēji iedibinātajai tendencei — kad rietumu kompānijas izplešas austrumu virzienā, Parekss banka ir vienīgā banka ar vietējo kapitālu, kura savu darbību attīsta rietumvalstu virzienā, par savu prioritāti uzskatot savu pozīciju nostiprināšanu nākotnes vienotās Eiropas valstu tirgos.»

Pensiju līdzekļu pārvaldītājiem 2003. gads kļuva par straujas izaugsmes gadu. Līdzās ar sabiedrībā pieaugošo izpratni par šī pakalpojuma nozīmi pieaudzis arī pensiju sistēmas 2. un 3. līmeņa dalībnieku skaits. Klienti aizvien vairāk pievērš uzmanību līdzekļu pārvaldītāju darbam, pirmām kārtām uzmanību pievēršot veikto investīciju ienesīgumam. Parekss pensiju plānu 2. un 3. līmeņa ienesīgums pērn atradies līderpozīcijās. Pēc dalībnieku skaita Parekss atklātais pensiju fonds (pensiju sistēmas 3. līmenis) ir lielākais privātais atklātais pensiju fonds valstī. Parekss banka prognozē veiksmīgu pensiju sistēmas 2. un 3.līmeņa pensiju plānu pieaugumu arī 2004. gadā. Parekss ieguldījumu sabiedrības pensiju sistēmas 2. līmeņa plānu ienesīguma rezultāti 2003. gadā bija 6.05 % Parekss Universālajam pensiju plānam un 6.95 % Parekss Aktīvajam pensiju plānam. Turklāt Parekss Aktīvais pensiju plāns pērn kļuvis par visienesīgāko ieguldījumu plānu, kas savu darbību sācis tikai pagājušā gada sākumā. Minētie rezultāti ievērojami pārsniedz arī to ieguldījumu plānu ienesīgumu, kas atrodas Valsts kases pārraudzībā. Parekss banka uzskata, ka šī tendence kārtējo reizi apstiprina privāto pārvaldītāju priekšrocības salīdzinājumā ar valsti. Neskatoties uz pirmajam darbības gadam raksturīgo īpašo piesardzību attiecībā pret ieguldījumu objektu izvēli, tik augstus ienesīguma rādītājus var izskaidrot ar aktīvu ārvalstu ieguldījumu izmantošanu, kā arī veiksmīgo darbību valūtas un vērtspapīru tirgū. Pagājušā gada 31. decembrī Parekss ieguldījumu plānu aktīvi bija aptuveni 2 miljoni latu apjomā, bet dalībnieku skaits pietuvojies 50 tūkstošiem. Savukārt Parekss atklātais pensiju fonds dalībnieku skaita ziņā Latvijas lielākā Parekss atklātā pensiju fonda pensiju plānu ienesīgumu rezultāti 2003. gadā bija Sociālajam nodrošinājumam 10.49 % un Papildpensijai 9.86 %. Parekss atklātā pensiju fonds 2004.gadā paredz pensiju plānu aktīvu pieaugumu par 45 %, savukārt pensiju plānu dalībnieku skaita pieaugumu par 22 līdz 25 %. Pensiju sistēmas 3. līmeņa līdzekļus pārvalda Baltijas valstīs lielākā aktīvu pārvaldīšanas kompānija Parex Asset Management.

Parekss apkalpoto ieguldījumu plānu ienesīgums apsteidz vidējos rādītājus 2004. gada pirmā ceturkšņa apkopotie rezultāti liecina, ka pensiju sistēmas 2. līmeņa plānu ienesīgums Parekss Universālajam pensiju plānam bija 5.25 % un Parekss Aktīvajam pensiju plānam — 7.70 %. Tādējādi Parekss apkalpotie pensiju plāni saglabājuši savas līderpozīcijas ienesīguma ziņā arī šī gada sākumā, informē Parekss bankā. 2004. gada 31. martā apkopotie dati liecina, ka Parekss apkalpoto ieguldījumu plānu ienesīgums būtiski apsteidz vidējos nozares rādītājus, kas konservatīvajiem pensiju plāniem bija 3.89 %, sabalansētajiem pensiju plāniem — 4.57 %, bet aktīvajiem pensiju plāniem – 6.66%. Sasniegtie rezultāti būtiski pārsniedz arī pensiju plānus, kas atrodas Valsts kases pārziņā, tādējādi kārtējo reizi apliecinot privātstruktūru priekšrocības attiecībā pret valsti, informē Parekss bankā. Salīdzinot Parekss apkalpoto pensiju plānu šī gada pirmā ceturkšņa rezultātus ar pagājušā gada rezultātiem, jāsecina, ka arī šajā ziņā vērojams ienesīguma pieaugums, jo 2003. gada 31. decembrī Parekss Universālā un Parekss Aktīvā pensiju plāna ienesīgums bija attiecīgi 6.05 % un 6.95 %.

Parekss ieguldījumu sabiedrības pārvaldīto pensiju sistēmas 2. līmeņa plānu — Parekss Universālais un Parekss Aktīvais kopējais dalībnieku skaits šī gada marta sākumā pārsniedza 50 tūkstošus. Neapšaubāmi, ka šī panākuma pamatā ir Parekss pensiju plānu līdzšinējie pārliecinošie darbības rezultāti un augsts ienesīgums pirmajā darbības gadā. Parekss Aktīvais pensiju plāna ienesīgums 2003. gadā bija 6.95 %, bet Parekss Universālais pensiju plāna ienesīgums pērn sasniedza 6.05 %. Kopējais minēto pensiju plānu aktīvu apjoms šī gada marta sākumā pārsniedza 2.5 milj. Ls. Parekss Aktīvais plāna aktīvu apjoms marta sākumā bija nedaudz virs 2 milj. Ls, bet dalībnieku skaits nepilni 40 tūkst.. Šī plāna ienesīgums 2004. gada pirmajos divos mēnešos gada izteiksmē sasniedza 7.67 %. Parekss Universālais dalībnieku skaits marta sākumā tuvojās 13 tūkstošu atzīmei, bet tā aktīvu apjoms marta sākumā pārsniedza 480 tūkst. Ls. Šī fonda ienesīgums gada pirmajos divos mēnešos gada izteiksmē bija 4.20 %. Abus Parekss pensiju plānus pārvalda Parekss ieguldījumu sabiedrība, bet ieguldījumu konsultants ir lielākā aktīvu pārvaldīšanas kompānija Baltijas valstīs — Parex Asset Management.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Parekss banka ir pieņēmusi lēmumu turpmāk Latvijas naudas zīmju maiņu pret metāla monētām veikt bez komisijas maksas. Sākotnēji šāds pakalpojuma veids būs pieejams tikai Parekss bankas filiālē Valdemārs, Kr.Valdemāra ielā 8, bet vēlāk, atkarībā no pieprasījuma, pakalpojums tiks ieviests arī citos Parekss bankas klientu apkalpošanas centros. Samainīt Latvijas papīra naudas zīmes metāla monētās Parekss bankā bez maksas var gan juridiskas, gan fiziskas personas. Par saņemtajām monētām iespējams norēķināties arī ar karti. Darījuma maksimālā summa nav ierobežota, bet minimālais daudzums ir viens pilns monētu iepakojums. (Viena santīma monētu iepakojumā, piemēram, ir 50 viena santīma monētas). Latvijas papīra naudas zīmju maiņu pret metāla monētām Parekss banka veica arī iepriekš, taču līdz šim par šādu pakalpojumu tika iekasēta komisijas maksa. Parekss banka uzskata, ka šāds bezmaksas pakalpojums būs īpaši pieprasīts no mazajiem uzņēmējiem, kuriem ikdienā ir nepieciešama sīknauda, bet viņi nevēlas bankai maksāt par tās piegādi. Tagad Parekss banka piedāvā šiem uzņēmējiem pašiem ierasties bankā, samainīt vajadzīgo monētu daudzumu, un veikt to bez komisijas maksas. Parekss banka ir lielākā Latvijas komercbanka pēc aktīvu un noguldījumu apjoma.

Šodien, 29.martā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, kā arī vēl 4 jauno NATO dalībvalstu premjerministri piedalīsies svinīgā pasākumā, kas notiks ASV galvaspilsētā Vašingtonā sakarā ar alianses paplašināšanos. Uzaicinājumu piedalīties šajā pasākumā saņēmusi arī Parekss banka. Pirms došanās uz svinīgo pasākumu Vašingtonā, Parekss bankas viceprezidents kapitāla tirgu un investīciju jautājumos Jevgēnijs Zolotarevs teica: «Parekss banka aktīvi piedalās procesos, kas saistīti ar Latvijas un starptautiskās sabiedrības savstarpējo integrāciju. Uzskatām, ka saņemtais ielūgums piedalīties svinīgajā pasākumā ir loģisks Parekss bankas aktīvās darbības rezultāts Latvijas ceļā uz NATO. Mēs esam pārliecināti, ka Latvija, iestājoties NATO, saņems milzīgas priekšrocības gan pateicoties stabilitātei reģionā, gan arī plašākas sabiedrības pieaugošajai interesei par Latviju.» Parekss banka vairākkārt apliecinājusi savu aktīvo lomu procesos, kas saistīti ar Latvijas iestāšanos NATO. Tā, piemēram, 2002. gada novembrī Prāgā Parekss banka piedalījās NATO sammita Organizācijas Komitejas darbā, tādējādi spilgti nodemonstrējot starptautiskajai sabiedrībai savu atbalstu Latvijai ceļā uz NATO. Savukārt šī gada janvārī ar Parekss bankas finansiālo atbalstu tika izdota Ronalda D.Asmusa grāmata NATO paplašināšana. Grāmata ir atzīta par nopietnu vēsturiski izglītojošu avotu un izdota latviešu un krievu valodā. Parekss banka ir lielākā Latvijas komercbanka pēc aktīvu un noguldījumu apjoma.

Parekss banka iegādājusies AP Anlage und Privatbank AG Šveicē. Tādējādi Parekss banka ir kļuvusi par pirmo komercbanku no Latvijas un jaunajām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas sāks savu darbību Šveicē. Izmantojot AP Anlage und Privatbank uzkrāto pieredzi, Parekss banka plāno turpināt savu tirdzniecības finansēšanas, aktīvu pārvaldīšanas un lielo klientu apkalpošanas pakalpojumu tālāko attīstību gan Latvijā, gan ārpus tās robežām. Parekss banka uzskata, ka nākotnē zināmas priekšrocības no savstarpējas abu banku starptautiskās darbības ieguvēji būs klienti gan Latvijā, gan arī Šveicē, kas rezultātā veicinās piedāvāto pakalpojumu skaita paplašināšanos. Parekss banka iegādājusies 100 % AP Anlage und Privatbank AG akcijas. Par bankas pārvaldnieku iecelts pieredzējis vācu – šveiciešu baņķieris Joahims Bodšvinna (Joachim Bodschwinna), kurš bankas vadībā ir kopš 1995.gada, kad to nodibināja Vācijas banka Hypo Vereinsbank. Uz šo brīdi bankas AP Anlage und Privatbank AG pašu kapitāla apjoms ir 20 miljoni Šveices franku (aptuveni 9 miljoni latu). Banka AP Anlage und Privatbank AG saglabās savu līdzšinējo nosaukumu. Kā pirmo soli darbības uzsākšanai Šveices banku sektorā Parekss banka ieplānojusi veikt bankas tehniskās sistēmas modernizāciju, lai saskaņotu abu banku informācijas sistēmu formātus. Plānots, ka klientus banka sāks apkalpot 2004. gada maijā. Parekss banka ir lielākā Latvijas komercbanka pēc aktīvu un noguldījumu apjoma.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) piedāvā iegādāties Majoru muižu ar 525 142 eiro sākumcenu, informē VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

Izsole īpašumam Konkordijas ielā, Jūrmalā, notiks no 5.marta līdz 4.aprīlim. Izsoles solis ir 5000 eiro.

Īpašums atrodas Lielupes krastā, Konkordijas ielas malā, kvartālā, ko veido Konkordijas, Jaunā, Ormaņu un Jāņa Pliekšāna ielas. Nekustamā īpašuma objektā ietilpst zemesgabals ar kopējo platību 23 845 kvadrātmetri un uz tā izvietotajām būvēm.

Īpašumā ietilpst administratīvā ēka ar kopējo platību 533,9 kvadrātmetri. Ēkas tehniskais stāvoklis ir daļēji apmierinošs, proti, ir nepieciešami remontdarbi, it īpaši saistībā ar ēkas konstrukciju un inženiertīkliem.

Tāpat īpašumā ietilpst dzīvojamā ēka ar platību 95,4 kvadrātmetri. Ēka ir sliktā tehniskā stāvoklī, proti, tai ir nepieciešami būtiski remontdarbi gan ēkas konstrukcijā, gan iekštelpās.

Igaunijas Finanšu inspekcija izsniegusi Parekss bankai visas nepieciešamās atļaujas filiāles atvēršanai Igaunijā. Bankas filiāle savu darbību sāks uz esošās Parekss bankas pārstāvniecības bāzes, kas Tallinā strādā kopš 2001. gada. Fililāles vadītājs būs Loit Linnupold, informē bankā. Atverot filiāli, banka plāno būtiski palielināt savu klātbūtni Igaunijas finanšu tirgus sektorā — tā piedāvās pilnu universālas bankas pakalpojumu spektru un plāno ieņemt vadošo pozīciju tranzītbiznesa kreditēšanas jomā, ziņo LETA. Pagājušā gada aprīlī Tallinā darbu sāka Parekss grupas meitas uzņēmums Parex Kredit. Uzņēmuma izsniegto kredītu apjoms līdz šī gada marta sākumam sasniedzis 16 milj. eiro. Plānots, ka gada beigās tas būs 100 milj. eiro. Parekss bankas filiāle Igaunijā ir pirmā bankas filiāle, kas atvērta ārpus Latvijas robežām. Līdz marta sākumam Parekss bankas meitas uzņēmumi un pārstāvniecības darbojas 10 pasaules valstīs (t. sk. Baltijā, NVS, Lielbritānijā, Vācijā, Zviedrijā un Japānā). Savukārt no 2000. gada Lietuvā darbojas Parekss grupas meitas uzņēmums Parex Bankas. Parekss banka ir lielākā Latvijas komercbanka pēc aktīvu apjoma. Tās lielākie akcionāri ir Viktors Krasovickis un Valērijs Kargins.

Parekss banka ir apmierināta ar pavasarī sāktās privātās slēgtās akciju emisijas rezultātiem. «Esam priecīgi par rezultātiem,» Db teica Parekss bankas viceprezidents Džīns Zolotarjevs (Gene Zolotarjev). Kā zināms (Db 21.05) Parekss banka kopš 15.aprīļa slēgtam investoru lokam piedāvā pirkt 8.22 % kopējā akciju skaita par cenu 2.10 Ls par akciju. Piedāvājums formāli beidzas šodien. Dž. Zolotarjevs teica, ka banka varēs oficiāli un detalizēti ziņot par emisijas rezultātiem «pēc pāris nedēļām» kad būs pabeigtas visas formalitātes sakarā ar akciju apmaksu un jauno īpašnieku reģistrāciju. Tomēr Dž. Zolotarjevs lika saprast, ka emisija bija sasniegusi savu galveno mērķi – par bankas jauniem akcionāriem iegūt pareizu investoru maisījumu, tostarp starptautiskās finansu aprindās pazīstamus investorus vai investīciju kompānijas. «Es gribu uzsvērt, ka jauna kapitāla piesaiste nebija šīs slēgtās emisijas galvenais mērķis. Šinī posmā, kad pirmo reizi paplašinām Parekss bankas akcionāru loku, vēlamies tādus investorus, kuriem vēlāk labprāt piebiedrosies citi un kuri pārstāvēs zināmu finansu pasaules šķērsgriezumu,» viņš paskaidroja. Dž. Zolotarjevs teica, ka slēgtā emisija ir pirmais solis uz Parekss bankas publisku akciju emisiju kotēšanu biržā, kas varētu notikt pēc vēl pāris starpsoļiem – privātām emisijām, kuru izdošanos veicinātu sākotnējās emisijas parakstītāju reputācija. Jau agrāk apstiprinot privātās slēgtas emisijas piedāvājuma faktu, Dž. Zolotarjevs sacīja, ka no starptautiskām finansu aprindām bijusi jūtama interese investēt Parekss bankas akcijās, ja tādas tiktu piedāvātas. Parekss banka, kas ir Latvijas pēc aktīviem lielākā banka, līdz šim piederējusi tās dibinātājiem un vadītājiem Valērijam Karginam (50 %) un Viktoram Krasovickim (50 %).

SIA Biznesa augstskola Turība vēl arvien gaida Igaunijas Konkordijas universitātes mācībspēku apvienības KO Konkordijas universitāte atbildi par turpmāku sadarbību. Turības valdes priekšsēdētājs Juris Birznieks informēja, ka igauņu pārstāvjiem atbilde bija jādod jau pagājušajā nedēļāš, pēc tam, kad pārstāvji ieradās Rīgā, lai precizētu sadarbības priekšlikumu. Viņš norādīja, ka uz investora statusu šobrīd pretendē arī cita Igaunijas privātā augstskola Audentes Mainor. Šobrīd izstrādāti četri sadarbības varianti, no kuriem viens paredz arī abu investoru kooperēšanos universitātes darbības atjaunošanai. Pagājušajā nedēļā universiātes bankrotējošais īpašnieks mācību iestādes durvis slēdza. Db jau rakstīja (08.04.), ka no plāna iegādāties Konkordiju atteicās Parekss banka.

Parekss apdrošināšanas kompānija klientu ērtībām atvērusi divus jaunus klientu apkalpošanas centrus — Rīgā, Matīsa ielā 26 (3.stāvā) un Brīvības ielā 148a (5.stāvā). Tādējādi Parekss apdrošināšanas kompānijai kopumā jau ir 18 klientu apkalpošanas centri, no kuriem trīs, ieskaitot kompānijas galveno biroju Kr.Barona ielā 20/22, atrodas Rīgā. Par godu divu jaunu klientu apkalpošanas centru izveidei Parekss apdrošināšanas kompānija laika posmā no 1. līdz 5. martam organizē akciju, kuras laikā ikviens klients transporta līdzekļa vadītājs, veicot savas atbildības obligāto civiltiesisko apdrošināšanu, varēs saņemt 50 % atlaidi no polises standarta cenas. Parekss apdrošināšanas kompānija tirgū darbojas jau 10 gadus un ir viena no lielākajām apdrošināšanas kompānijām Latvijā. Kompānija klientiem piedāvā plašu apdrošināšanas pakalpojumu spektru (kopumā 28 apdrošināšanas veidi). Pēc neauditētajiem rezultātiem Parekss apdrošināšanas kompānijas bruto prēmiju apjoms 2003.gadā pieaudzis par 7.3 % un sasniedzis 11.429 miljonus latu. Kompānijas tirgus daļa pēc parakstīto bruto prēmiju apjoma ir 10 %. Izmaksāto bruto atlīdzību apjoms pagājušā gadā samazinājies par 6.4% — līdz 2.207 miljoniem latu. Pēc kopējiem rezultātiem kompānija pēc nodokļu nomaksas 2003.gadā guvusi peļņu 0.946 miljonu latu apjomā. Parekss apdrošināšanas kompānija ir Parekss grupas uzņēmums.

Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.

Starptautiskajos reitingos daudzās pozīcijās Latvijas augstskolas atpaliek no Igaunijas un Lietuvas māsām, cīņa par vietām ir spraiga, taču konkurence ir vērsta uz sadarbību.

Konkurence Baltijas mērogā ir veselīga, tā kalpo kā dzinulis un mudina turpināt investēt attīstībā un inovācijās, atzīst DB aptaujātie augstskolu vadītāji.

Times Higher Education reitingā augstāko novērtējumu starp Latvijas augstskolām ir guvusi Latvijas Universitāte (LU), ieņemot 801. līdz 1000. vietu, ierindojoties starp 5% pasaules labāko augstskolu. LU mērķis ir uzlabot vērtējumu reitingos par divsimt vietām. «Maksimālā programma varētu būt vieta TOP500, bet tā sasniegšanai nepieciešams palielināt zinātniskās publicēšanās intensitāti un kvalitāti, kā arī samazināt studentu skaitu uz vienu pasniedzēju. Lai to panāktu, nepieciešams finansējuma pieaugums gan studijām, gan zinātniskajai darbībai, gan starptautiskās sadarbības intensificēšana. Kopumā katru gadu LU rezultatīvie rādītāji reitingos uzlabojas, taču arī citas pasaules augstskolas uz vietas nestāv. It īpaši Ķīnā, kura Times Higher Education vērtējumā jau kļuvusi par zinātnes lielvalsti, līdzinoties ASV. Te vietā būtu atcerēties citātu no Lūisa Kerola Alises brīnumzemē: ja gribi palikt uz vietas, jāskrien ļoti ātri, ja gribi tikt uz priekšu – vēl ātrāk,» vērtē LU rektors Indriķis Muižnieks.

Parekss banka šodien saņēmusi oficiālu apstiprinājumu no starptautiskās reitingu aģentūras Fitch par to, ka Parekss bankas atbalsta reitings paaugstināts no atzīmes «5» līdz atzīmei «3». Vienlaikus aģentūra Fitch apstiprinājusi jau iepriekš Parekss bankai piešķirto ilgtermiņa reitingu ārvalstu valūtā «BB+» līmenī un īstermiņa reitingu ārvalstu valūtā «B» līmenī. Aģentūra Fitch paziņojusi, ka Parekss bankas ilgtermiņa reitinga prognoze ir stabila. Aģentūra Fitch savā paziņojumā atzīmējusi, ka Parekss bankai piešķirtais atbalsta reitings «3» nozīmē to, ka banka darbojas stabili un varbūtība sniegt potenciālu atbalstu bankai ir ļoti zema. Tādējādi aģentūra uzskata, ka pat ļoti netipiskās apgrūtinošās situācijās bankai vajadzētu saņemt valsts atbalstu. Banka saņēmusi arī ilgtermiņa reitingu ārvalstu valūtā no aģentūras Moody's Ba1 līmenī un aģentūras Capital Intelligence BBB- līmenī. Parekss banka ir lielākā Latvijas komercbanka pēc aktīvu un noguldījumu apjoma.

Pagājušajā nedēļā reģistrētas četras lielas komercķīlas, kuru nodrošinātā prasījuma maksimālā summa katrai ir vairāk nekā 10 miljoni latu — tās ir lielākās reģistrētās ķīlas pēdējo divu mēnešu laikā. Iepriekšējā nedēļā UR saņēmis 356 komercķīlu pieteikumus. 243 komercķīlas ir reģistrētas, 130 — dzēstas, bet 10 pieteikumi ir atsaukti. Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījumu summa ir 12 miljardi 478 miljoni latu no tām joprojām ir spēkā reģistrētas komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījumu summu 7 miljardi 568 miljoni latu. Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījumu summa ir 4 miljardi 910 miljoni latu. Lielākās pagājušajā nedēļā reģistrētās ķīlas: 1. Ķīlas ņēmējs: Finanšu ministrija; ķīlas devējs: valsts akciju sabiedrība «LATVIJAS HIPOTĒKU UN ZEMES BANKA»; ķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 19 740 000; 2. Ķīlas ņēmējs: akciju sabiedrība «PAREKSS-BANKA»; ķīlas devējs: akciju sabiedrība «LATVIJAS BALZAMS»; ķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 18 400 000; 3. Ķīlas ņēmējs: akciju sabiedrība «PAREKSS-BANKA»; ķīlas devējs: SIA «PAREKSS LĪZINGS»; ķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 11 278 000; 4. Ķīlas ņēmējs: akciju sabiedrība «PAREKSS-BANKA»; ķīlas devējs: akciju sabiedrība «LATVIJAS BALZAMS»; ķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls10 600 000; 5. Ķīlas ņēmējs: SIA «PAREKSS LĪZINGS»; ķīlas devējs: «MOORLANDS ENTERPRISES LIMITED»; ķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 5 264 000; 6. Ķīlas ņēmējs: SIA «PAREKSS LĪZINGS»; ķīlas devējs: «GOLDSETA HOLDINGS LIMITED»; parādnieks: «MOORLANDS ENTERPRISES LIMITED»; ķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 5 264 000.

Ceturtdien, 6. jūnijā, notiks Latvijas Universitātes (LU) ārkārtas Satversmes sapulce, kurā cita starpā būs jāapstiprina LU rektora vēlēšanas, kurās par uzvarētāju pasludināts līdzšinējais rektors Indriķis Muižnieks.

LU rektora vēlēšanas diemžēl ir kļuvušas par mūsu alma mater kauna traipu gan ar netīro pirmsvēlēšanu kampaņu, gan ar vēlēšanu rezultātiem. Proti, lai gan I. Muižnieks saņēma vairāk balsu nekā viņa sāncensis Gundars Bērziņš, tomēr par I. Muižnieku tika atdota 141 balss, bet 143 bija pret.

Lai gan par Muižnieku vairāk balsu bija pret nekā par, tomēr viņš tika pasludināts par vēlēšanu uzvarētāju. Interesanti, ka balsu skaitīšanas komisijas priekšsēdētājs paziņoja, ka LU rektors nav ievēlēts, bet LU Satversmes sapulces priekšsēdētājs, ķīmijas profesors Māris Kļaviņš, kas nav jurists, citādi izskaidroja normatīvo regulējumu un vienpersoniski izlēma pretējo. Proti, pēc M. Kļaviņa domām, LU rektora amatā ievēlēts ir pretendents, kuram ir vairāk balsu nekā sāncenšiem, un nav svarīgi, vai konkrēti par viņu atdots balsu vairākums. Tam kategoriski nepiekrīt LU Juridiskā fakultāte, arī konstitucionālo tiesību eksperts Edgars Pastars ir norādījis, ka rektoru nevar ievēlēt ar mīnus divām balsīm. To, ka vēlēšanas uzskatāmas par nenotikušām, publiski paudis arī kādreizējais LU rektors prof. Mārcis Auziņš. Ja nu tomēr rīt ārkārtas sapulcē vēlēšanu rezultātus apstiprinās, par to likumību būs jālemj Izglītības un zinātnes ministrijai.

Apkopti pētījuma dati par studentu aktuālo pieredzi darba un prakses meklēšanā. Pētījumu veicis Latvijas Universitātes Karjeras centrs sadarbībā ar vairākām Latvijas augstskolām.

Aptaujājot 923 dažādu augstskolu studentus, tika izzināta jauniešu pašreizējā situācija nodarbinātībā, noskaidrots, kādi ir biežākie jauniešu darba un prakses meklēšanas veidi, kā tiek veikta vakanču izvēle, cik rūpīga ir gatavošanās darba pārrunām, kā arī aplūkotas citas aktuālas situācijas, ar kurām saskaras studenti darba un prakses meklēšanā.

Pētījuma rezultāti daļēji apstiprina augstskolas karjeras konsultantu novērojumus - kā nozīmīgu problēmu darba meklēšanas procesā 55% studentu atzīmējuši to, ka darba sludinājumos kā prasība tiek norādīta vairāku gadu pieredze, 58% uzsver atalgojuma nesamērīgumu ar darba devēju prasībām. 77% respondentu darba vakances izvēlas rūpīgi un intervijai gatavojas, pārdomājot iespējamos jautājumus, tomēr attiecībā uz pieteikuma dokumentu sūtīšanu var būt arī paviršāki, nosūtot tos arī uz nepietiekoši atbilstošām vakancēm (to norāda 37% studentu), kas savukārt var būt par iemeslu darba atteikumam. Iegūtie dati atspoguļo arī tendences darba devēju atgriezeniskās saites sniegšanā - ne vienmēr darba meklētāji to saņem, lielākoties darba devēju atteikuma vēstulēs netiek paskaidrots iemesls darba atteikumam. Gandrīz 40% studentu norāda, ka intervijās tiek uzdoti ar darbu nesaistīti jautājumi un tiek prasītas prasmes, kuras nav uzrādītas darba sludinājumos.

Akciju sabiedrība Parekss banka deleģējusi pilnvaras organizēt bankas pirmo eiroobligāciju emisiju starptautiski atzītām investīciju bankām CSFB un JP Morgan. Eiroobligāciju izlaišana tiek plānota 2004. gada aprīlī, un tādēļ jau šobrīd jautājums ir iekļauts bankas akcionāru ikgadējās pilnsapulces, kas notiks šī gada 22. martā, dienas kārtībā. ?obrīd Parekss bankai aģentūra Moody's ir piešķīrusi reitingu Ba1, bet aģentūra Fitch— BB+. Parekss bankas viceprezidents kapitāla tirgu un investīciju jautājumos Jevgēnijs Zolotarevs plānoto eiroobligāciju izlaišanu nodēvējis par «galveno darījumu kā Parekss bankai, tā arī Latvijai kopumā, jo tā ir pirmā atvērtā eiroobligāciju emisija, kas norisināsies Latvijas privātajā sektorā un tādējādi kļūs par lielisku piemēru uzņēmumiem, kuri vēlas apgūt šo fondu tirgus perspektīvo instrumenta veidu.» Parekss banka ir lielākā Latvijas komercbanka pēc aktīvu un noguldījumu apjoma. Parekss banka darbojas Baltijas reģionā, un tai ir pārstāvniecības visās lielākajās NVS valstīs, kā arī Frankfurtē, Londonā, Stokholmā un Tokijā.

To sešu politisko partiju lokomotīvju materiālais stāvoklis, kuras pēc pēdējām aptaujām varētu iekļūt 10. Saeimā, ir ļoti atšķirīgs, bet lielākoties - labs.

Lielākajai daļai ir gan uzkrājumi skaidrā naudā, gan noguldījumi bankās, ir arī lielākas un mazākas parādsaistības, tie līdztekus darbībai politikā ieņem amatu arī privātos uzņēmumos, kuros mēdz būt arī līdzīpašnieki, daudziem pieder vairāki nekustamie īpašumi. Gandrīz visiem, izņemot diviem, ir augstākā izglītība, kas iegūta gan Latvijā, gan ārvalstīs. Tiesa, ir arī izņēmumi - dažiem tomēr nav nedz uzkrājumu, nedz arī kas pieder.

LD/DB apkopotā informācija par partiju lokomotīvēm Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Kurzemē un Zemgalē liecina, ka Saskaņas centra lokomotīvju kopējais skaidras un bezskaidras naudas uzkrājumu apjoms ir ap 45,2 tūkst. latu, bet uzņemtas parādsaistības aptuveni par 164,9 tūkst. latu. Vienotības lokomotīvju naudas uzkrājumu apjoms veido aptuveni 288,8 tūkst. latu, bet parādsaistības - ap 84,6 tūkst. latu. Jāpiebilst, ka tās savukārt ir citiem aizdevušas kopumā 147,2 tūkst. latu.

Banka LVL USD EUR Atmaksas termiņš: 3 gadi Aizkraukles banka* 6.58 – 7.88 4.51 – 5.81 4.76 – 6.06 Hansabanka** 6.40 – 8.40 5.80 –7.80 5.40 – 7.40 Hipotēku banka 7.45 7.50 – 8.00 6.00 – 8.50 Lateko banka* 7.00 – 9.30 6.00 – 8.00 8.00 – 8.50 Latvijas Krājbanka 7.08 – 8.28 7.60 – 8.80 7.13– 8.33 Latvijas Unibanka* 7.40 – 9.40 4.50 – 6.80 5.30 – 7.60 Multibanka 6.00 – 8.00 3.00 6.00 – 8.00 Nordea banka 5.81 – 7.56 5.11 – 6.87 4.76 – 6.51 Parekss banka 6.50 – 8.50 4.50 – 6.50 4.60 – 6.60 NORD/LB Latvija 7.00 – 9.50 4.40 – 6.90 5.03 – 7.53 Rietumu banka 7.15 – 10.00 5.50 – 7.50 6.50 – 8.50 Baltijas–Amerikas Hipotēku sabiedrība*** – – 6.25 Atmaksas termiņš: 10 gadi Hansabanka** 6.80 – 8.80 6.60 – 8.60 6.00 – 8.00 Hipotēku banka 7.90 – – Māras banka 8.50 – 10.00 7.50 – 9.50 7.25–9.25 Multibanka – 3.00 6.00 – 8.00 Nordea banka – 6.61 – 8.36 5.97 – 7.72 Parekss banka – 6.00 – 8.00 6.00 – 8.00 Rietumu banka – 8.00 – 11.00 8.00 – 11.00 Mainīgās kredītprocentu likmes, % gadā Aizkraukles banka 6R+(2.10–3.40) 6LU+(2.40–3.70) 6LE+(2.40–3.70) BTB 6R+(3.00–3.50) 6LU +(3.50–4.00) 6LE+(3.50–4.00) Hansabanka** 3R+(1.80–3.50) 6LU+(1.80–3.50) 6Ebor+(1.80–3.50) Hipotēku banka 6R+2.50 6LU+(4.00–6.0) 6LE +(4.00–6.00) Lateko banka 6R+(2.74–5.05) 6LU+(4.70–6.70) 6LE+(3.88–6.38) Latvijas Krājbanka 3R+(2.38–3.58) 3LU+(2.88–4.08) 3LE+(2.88–4.08) Latvijas Unibanka 6.75 – 8.75 4.28 – 6.58 5.29 – 7.59 Māras banka 6.90 – 8.65 5.50–6.75 5.50–7.25 Multibanka 5.50 – 7.50 3.00 5.50–7.50 Nordea banka 5.44 – 7.19 3.05– 4.80 3.57 – 5.31 Parekss banka 6R+(1.50–4.00) 6LU+(1.50 – 4.00) 6LE+(1.50 – 4.00) NORD/LB Latvija 3R+(1.80–3.50) 3LU+(1.80–3.50) 3Ebor+(1.80–3.50) Rietumu banka 3R+(2.50–5.00) 3LU+(3.00–6.00) 3Ebor+(3.00–6.00) Baltijas–Amerikas Hipotēku sabiedrība 6R + 3.50 12LU +3.50 – * kredī