DNB Nord banka nolēmusi atteikties no multivalūtu bankomātu tīkla, tādēļ 97 bankas bankomātos, kuros līdz šim varēja izņemt gan latus, gan ASV dolārus, turpmāk varēs izņemt tikai latus, vēsta laikraksts Diena.

Turpmāk Rīgā paliks tikai 5 multivalūtu bankomāti, no kuriem divi pieder Rietumu bankai (Radisson SAS Daugava, Rietumu Capital Centre Vesetas ielā 7) un trīs Parex bankai (divi atrodas lidostā Rīga, viens - bankas centrālajā ēkā Smilšu ielā 7).

Abas bankas, kurām palikuši multivalūtu bankomāti norāda, ka pieprasījums pēc šī pakalpojuma esot apmierinošs, tāpēc nedz pakalpojumu paplašināt, nedz atteikties no tā nav plānots.

Veidi, kā pagatavot kafiju, ir daudz un dažādi – sākot ar maltas kafijas apliešanu krūzītē un beidzot ar restorāna līmeņa dzēriena pagatavošanu, izmantojot modernu kafijas automātu. Šoreiz pastāstīsim par 2. variantu, proti, kā izlemt, kurš no visiem kafijas automātiem ir piemērotākais tieši tavām vēlmēm un vajadzībām?

1. solis: iepazīstam kafijas automātu veidus

Kafijas automāti ir ļoti daudzveidīgi. Kā zināt, kuru no neskaitāmajiem modeļiem izvēlēties? Atbildes meklēšana uz šo jautājumu būs vienkāršāka, ja pirms tam iepazīsies ar kafijas automātu veidiem.

Kapsulu automāti

Būs grūti atrast vienkāršāku kafijas pagatavošanas veidu par to, ko piedāvā kafijas automāti ar kapsulām. Tajos lielisku kafiju iespējams pagatavot dažu sekunžu laikā – atliek vien automātā ievietot kafijas kapsulu, nospiest pogu, un dzēriens jau pēc dažām sekundēm būs tavā krūzītē.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Šodien viesnīcas Maritim telpās Rīgā, Slokas ielā 1 notika Parekss bankas akcionāru pilnsapulce, kuras darba kārtībā bija iekļauts bankas vadības ziņojums par 2003. gada darbības rezultātiem un bankas konsolidētā 2003. gada pārskata apstiprināšana. Pēc Parekss bankas prezidenta Valērija Kargina nolasītā vadības ziņojuma bankas akcionāri nobalsoja par bankas konsolidētā 2003. gada pārskata apstiprināšanu. Parekss bankas vadības ziņojumā teikts, ka 2003.gads Parekss bankai bija ļoti veiksmīgs — tās aktīvi pārsnieguši vienu miljardu latu robežu un peļņa sasniegusi bankas vēsturē vēl nebijušu apmēru — 13.423 miljonus latu. A/s Parekss bankas kapitāls un rezerves ir vairāk nekā 100 miljonu latu. Citi nozīmīgi sasniegumi ietver pieaugumu kapitālā un rezervēs par 51 %, izsniegto kredītu apjomā — par 33 %, neto pamatdarbības ienākumos — par 32 %. Saskaņā ar auditētiem rezultātiem Parekss banka ir otra pelnošākā starp bankām. Proti, vislielākā peļņa pērn ir bijusi Hansabankas grupai — 14,4 milj. Ls, savukārt Latvijas Unibankas grupa ir nopelnījusi 13,309 milj. Ls. 2002. gada 31. decembrī Parekss bankai bija divi akcionāri un 72 miljonu liels kapitāls, savukārt 2003.gada 31.decembrī Parekss bankai jau ir 62 akcionāri, un tās kapitāls pieaudzis līdz 108 miljoniem latu. Pārskata gadā veiktās akciju emisijas piesaistīja jaunus investorus, tajā skaitā Danske Capital Finland, Firebird un East Capital (Zviedrija) pārvaldītos fondus. 2003. gadā palielinājies Parekss bankas kredītportfelis. Tā, piemēram, privātpersonām mājokļa iegādei izsniegto kredītu apjoms 2003.gadā palielinājies vairāk nekā par 200 %, sasniedzot 61 miljonu latu, savukārt lielajiem uzņēmumiem izsniegto kredītu jomā īpaši izceļams Parekss bankas organizētais sindicētais kredīts VAS Latvenergo 2002. un 2003. gadā attiecīgi 15 miljonu latu un 21 miljonu latu apmērā, kas bija lielākais jebkad latos piešķirtais kredīts. 2003. gadā uzlaboti arī Parekss bankas reitingi. Moody's paaugstināja Parekss bankas finansiālās drošības reitingu no D uz D+, bet Fitch paaugstināja Parekss bankas atbalsta reitingu no 5 uz 3. Veiksmīga 2003.gadā bija arī Parekss grupā ietilpstošo uzņēmumu darbība — vērojama pakāpeniska Parex Bankas darbības izaugsme Lietuvas finanšu sektorā, savukārt 2003. gadā nodibinātais meitas uzņēmums Igaunijā Parex Kredit veicis aktīvu kreditēšanas darbību. 2003. gadā Parekss banka atvēra divas jaunas pārstāvniecības – Stokholmā (Zviedrija) un Tokijā (Japāna).

Agrā 2020. gada pavasarī pasaule saskārās ar izaicinājumu, ko nesa COVID-19 vīrusa uzliesmojums. Vīrusa uzliesmojums ir nesis daudz zaudējumus vietējiem uzņēmējiem ; dažiem nācās pat sēgt savu darbību , bet citiem paļauties uz e- komerciju. Kopējais kafijas automātu tirgus aprīlī sarucis par 11%, bet, efektīvi pielāgojot stratēģiju neparedzētajiem apstākļiem un koncentrējoties uz interneta veikala attīstīšanu, kafijas un kafijas automātu mazumtirdzniecības ķēdes Kafijas Draugs pārdošanas rezultāti šajā laikā piauguši par vairāk nekā 100%, neskatoties uz ierasti kluso sezonu. Pateicoties pēdējo mēnešu straujajam pārdošanas kāpumam, Kafijas Draugs ir kļuvis par līderi kafijas automātu tirdzniecībā Baltijas valstīs un plāno paplašināt savu interneta veikala pakalpojumus.

Visā Baltijā pēdējo gadu laikā ir būtiski attīstījusies kafijas kultūra, un cilvēki arvien vairāk apzinās, kas ir laba kafija, un vēlas tikpat kvalitatīvu kafiju kā kafejnīcās, dzert arī savās mājās.

“Specializētais kafijas automātu tirgus Baltijā ir diezgan jauns, un, lai arī kafijas automātus ir iespējams iegādāties gandrīz visos sadzīves tehnikas veikalos, specializētie veikali var piedāvāt augstas kvalitātes produktus, pakalpojumus un konsultācijas, kuras citi veikali nespēj. Pēc mūsu pieredzes vidējais laika posms, kurā klients izlemj iegādāties kafijas automātu, ir 2 gadi, taču pandēmijas laika ierobežojumi apmeklēt iecienītās kafejnīcas daudzos gadījums bija nepieciešamā motivācija pirkuma veikšanai,” skaidro Kristaps Zeibots, Kafijas Draugs Biznesa klientu pārdošanas daļas vadītājs.

Iepriekšējā nedēļā UR saņēmis 389 komercķīlu pieteikumu. 226 komercķīlas ir reģistrētas, 122 — dzēstas, bet 16 pieteikumi ir atsaukti. Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījumu summa ir 14 miljardi 261 miljons latu no tām joprojām ir spēkā reģistrētas komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījumu summu 8 miljardi 493 miljoni latu. Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījumu summa ir 5 miljardi 767 miljoni latu. Lielākās pagājušajā nedēļā reģistrētās ķīlas: 1. Ķīlas ņēmējs: akciju sabiedrība «PAREKSS-BANKA»; ķīlas devējs: SIA «Vēja parks 17»; parādnieks: SIA «RETS INVESTĪCIJAS»; ķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 24 600 000; 2. Ķīlas ņēmējs: akciju sabiedrība «PAREKSS-BANKA»; ķīlas devējs: SIA «Vēja parks 10»; parādnieks: SIA «RETS INVESTĪCIJAS»; ķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 24 600 000; 3. Ķīlas ņēmējs: akciju sabiedrība «PAREKSS-BANKA»; ķīlas devējs: SIA «Vēja parks 11»; parādnieks: SIA «RETS INVESTĪCIJAS»; ķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 24 600 000; 4. Ķīlas ņēmējs: akciju sabiedrība «PAREKSS-BANKA»; ķīlas devējs: SIA «Vēja parks 12»; parādnieks: SIA «RETS INVESTĪCIJAS»; ķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 24 600 000; 5. Ķīlas ņēmējs: akciju sabiedrība «PAREKSS-BANKA»; ķīlas devējs: SIA «Vēja parks 13»; parādnieks: SIA «RETS INVESTĪCIJAS»; ķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 24 600 000; 6. Ķīlas ņēmējs: akciju sabiedrība «PAREKSS-BANKA»; ķīlas devējs: SIA «RETS INVESTĪCIJAS»; ķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 24 600 000; 7. Ķīlas ņēmējs: akciju sabiedrība «PAREKSS-BANKA»; ķīlas devējs: SIA «Vēja parks 14»; parādnieks: SIA «RETS INVESTĪCIJAS»; ķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 24 600 000; 8. Ķīlas ņēmējs: akciju sabiedrība «PAREKSS-BANKA»; ķīlas devējs: SIA «Vēja parks 15»; parādnieks: SIA «RETS INVESTĪCIJAS»; ķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 24 600 000; 9. Ķīlas ņēmējs: akciju sabiedrība «PAREKSS-BANKA»; ķīlas devējs: SIA «Vēja parks 16»; parādnieks: SIA «RETS INVESTĪCIJAS»; ķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 24 600 000; 10. Ķīlas ņēmējs: akciju sabiedrība «PAREKSS-BANKA»; ķīlas devējs: SIA «Vēja parks 18»; parādnieks: SIA «RETS INVESTĪCIJAS»; ķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 24 600 000; 11. Ķīlas ņēmējs: akciju sabiedrība «PAREKSS-BANKA»; ķīlas devējs: SIA «Vēja parks 19»; parādnieks: SIA «RETS INVESTĪCIJAS»; ķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 24 600 000; 12. Ķīlas ņēmējs: akciju sabiedrība «PAREKSS-BANKA»; ķīlas devējs: SIA «Vēja parks 20»; parādnieks: SIA «RETS INVESTĪCIJAS»; ķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 24 600 000; 13. Ķīlas ņēmējs: akciju sabiedrība «PAREKSS-BANKA»; ķīlas devējs: SIA «RETS INVESTĪCIJAS»; ķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 24 600 000. Pagājušajā nedēļā lielākie ķīlas ņēmēji bijuši: 1. Akciju sabiedrība «LATVIJAS UNIBANKA» — 43 ķīlas; ķīlu nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 5 122 957; 2. SIA «INSERVISS GROUP» — 43 ķīlas; ķīlu nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 123 429; 3. Akciju sabiedrība «RD LĪZINGA GRUPA» — 25 ķīlas; ķīlu nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 112 731; 4. SIA «HANZA LĪZINGS» — 25 ķīlas; ķīlu nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls133 060; 5. Akciju sabiedrība «HANSABANKA» — 17 ķīlas; ķīlu nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 10 279 294. KOPĀ: 153 ķīlas; ķīlu nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 15 771 471.

Banka NORD/LB Latvija, rūpējoties par klientu ērtībām, ir uzstādījusi piecus multivalūtu bankomātus. Tagad klientiem ir iespēja no maksājumu kartēm izņemt skaidru naudu latos, eiro vai ASV dolāros. NORD/LB Latvija Norēķinu karšu pārvaldes vadītāja Ludmila Gudima skaidro: «Banka NORD/LB Latvija vienmēr vēlas piedāvāt klientiem plašākas iespējas un izdevīgus pakalpojumus, un tieši tādēļ esam izveidojuši arī multivalūtu bankomātu tīklu, kas nākotnē tiks paplašināts. Esam pārbaudījuši šo bankomātu funkciju testa režīmā, un pārliecinājāmies, ka iespēja izņemt skaidru naudu visās trijās populārākajās valūtās ir klientiem nepieciešama un patiešām pieprasīta. Turklāt ar iespēju bankomātā izņemt skaidru naudu ne tikai latos, bet arī divās pasaulē plašāk pielietojamajās valūtās, zināmā mērā tiek aizstātas arī valūtas maiņas operācijas.» Jauno bankomātu varēs izmantot visi Visa un Mastercard kredītkaršu, kā arī Visa Electron un Maestro debetkaršu īpašnieki neatkarīgi no tā, kurā bankā šī kartes ir izsniegtas. Pirmie pieci NORD/LB Latvija multivalūtu bankomāti ir uzstādīti Rīgā, Smilšu ielā 6, Brīvības ielā 19, Elizabetes ielā 10 un tirdzniecības centra «Alfa» telpās, kā arī Liepājā, Radio ielā 16.

Ikdienā lietojam apzīmējumus: banku sektors, Lielais četrinieks, ārvalstu un vietējās bankas, banku filiāles. Piemēram, Rietumu Bankas vadība sociālajos tīklos min terminu Lielais piecinieks, bet Signet Bank un citas nereti retorikā izmanto apzīmējumu vietējās bankas.

Vai lietotie termini ir pašizdomāti, un kāds ir to pamats, uz šiem jautājumiem Dienas Bizness mēģināja rast atbildes, konsultējoties ar Latvijas Bankas speciālistiem.

Šādi jautājumi radās, lasot, piemēram, Rietumu Bankas ierakstus sociālajos tīklos Facebook un LinkedIn, kur bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja lieto apzīmējumu Lielais piecinieks. “Esmu gandarīta, ka Rietumu Banka pārstāv Latvijas kapitālu banku lielajā pieciniekā, turklāt ar būtisku atrāvienu no citiem tirgus dalībniekiem,” tā Jeļena Buraja pauda pērn, 8. decembrī, soctīkla Facebook Rietumu Bankas vietnē. Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, kā arī jau pieminētā Jeļena Buraja plaši lieto vārdu salikumu vietējās bankas arī intervijās, tostarp Dienas Biznesā publicētajās. Līdztekus seko, ka tā sauktais Lielais četrinieks ir ārzemju kapitāla bankas, tomēr vai izteikumi ir precīzi un pamatoti ilgtermiņā – tas ir jautājums.

Finanšu ministrija (FM) ir pieteikusi apspriešanai vērienīgus grozījumus Azartspēļu un izložu likumā, piedāvājot noteikt, ka azartspēļu spēlēšana Latvijā būtu atļauta personām no 21 gada vecuma, nevis no pilngadības, kā tas ir pašlaik.

Pašlaik likums aizliedz azartspēlēs, interaktīvajās azartspēlēs un interaktīvajās izlozēs piedalīties personām, kuras nav sasniegušas 18 gadu vecumu. FM atzīmē, ka pāris gadus vecā Veselības ministrijas (VM) pētījumā tika secināts, ka azartspēles un loterijas Latvijā spēlē galvenokārt 25-34 gadus veci cilvēki. Ar katru nākamo vecuma grupu azartspēļu spēlējušo respondentu īpatsvars samazinās. Ja 55-64 gadu vecu respondentu vidū tādu, kas pēdējā gada laikā spēlējuši vismaz reizi mēnesī, ir 7%, tad 45-54 gadu vecuma grupā - 10%, 35-44 grupā - 12%, 25-34 gadu grupā - 18%, bet 15-24 gadus veco respondentu grupā - 12%. Vienlaikus esot vērojama tendence ar katru vecuma grupu spēlēšanu uzsākt arvien agrākā vecumā.

Pensiju līdzekļu pārvaldītājiem 2003. gads kļuva par straujas izaugsmes gadu. Līdzās ar sabiedrībā pieaugošo izpratni par šī pakalpojuma nozīmi pieaudzis arī pensiju sistēmas 2. un 3. līmeņa dalībnieku skaits. Klienti aizvien vairāk pievērš uzmanību līdzekļu pārvaldītāju darbam, pirmām kārtām uzmanību pievēršot veikto investīciju ienesīgumam. Parekss pensiju plānu 2. un 3. līmeņa ienesīgums pērn atradies līderpozīcijās. Pēc dalībnieku skaita Parekss atklātais pensiju fonds (pensiju sistēmas 3. līmenis) ir lielākais privātais atklātais pensiju fonds valstī. Parekss banka prognozē veiksmīgu pensiju sistēmas 2. un 3.līmeņa pensiju plānu pieaugumu arī 2004. gadā. Parekss ieguldījumu sabiedrības pensiju sistēmas 2. līmeņa plānu ienesīguma rezultāti 2003. gadā bija 6.05 % Parekss Universālajam pensiju plānam un 6.95 % Parekss Aktīvajam pensiju plānam. Turklāt Parekss Aktīvais pensiju plāns pērn kļuvis par visienesīgāko ieguldījumu plānu, kas savu darbību sācis tikai pagājušā gada sākumā. Minētie rezultāti ievērojami pārsniedz arī to ieguldījumu plānu ienesīgumu, kas atrodas Valsts kases pārraudzībā. Parekss banka uzskata, ka šī tendence kārtējo reizi apstiprina privāto pārvaldītāju priekšrocības salīdzinājumā ar valsti. Neskatoties uz pirmajam darbības gadam raksturīgo īpašo piesardzību attiecībā pret ieguldījumu objektu izvēli, tik augstus ienesīguma rādītājus var izskaidrot ar aktīvu ārvalstu ieguldījumu izmantošanu, kā arī veiksmīgo darbību valūtas un vērtspapīru tirgū. Pagājušā gada 31. decembrī Parekss ieguldījumu plānu aktīvi bija aptuveni 2 miljoni latu apjomā, bet dalībnieku skaits pietuvojies 50 tūkstošiem. Savukārt Parekss atklātais pensiju fonds dalībnieku skaita ziņā Latvijas lielākā Parekss atklātā pensiju fonda pensiju plānu ienesīgumu rezultāti 2003. gadā bija Sociālajam nodrošinājumam 10.49 % un Papildpensijai 9.86 %. Parekss atklātā pensiju fonds 2004.gadā paredz pensiju plānu aktīvu pieaugumu par 45 %, savukārt pensiju plānu dalībnieku skaita pieaugumu par 22 līdz 25 %. Pensiju sistēmas 3. līmeņa līdzekļus pārvalda Baltijas valstīs lielākā aktīvu pārvaldīšanas kompānija Parex Asset Management.

Pēc Latvijas Krājbankas kraha un Hipotēku bankas komercdaļas pārdošanas Latvijā palikušas astoņas bankas, kurām ir uzstādīti bankomāti.

Latvijas komercbanku asociācijas (LKA) dati liecina, ka uz šā gada septembra beigām bankas bija uzstādījušas 1249 bankomātus, tajā skaitā Hipotēku banka – 71 bankomātu. No visiem bankomātiem 1159 ir skaidras naudas izmaksas bankomāti, bet bez Hipotēku bankas bankomātiem to skaits tādējādi sarūk līdz 1088.

Visvairāk bankomātus šogad septembra beigās bija uzstādījusi Swedbank – 404, tai ar 247 bankomātiem seko SEB banka, bet 148 bankomātus uzstādījusi gan banka Citadele, gan DNB banka. 111 bakomātus bija uzstādījusi Nordea banka, 80 – GE Money Bank, 26 bankomātus uzstādījusi PrivatBank, bet 14 - Rietumu banka. Jau vēstīts, ka Krājbanka šobrīd neveiksmīgi mēģina pārdot 219 bankomātus.

Parekss apkalpoto ieguldījumu plānu ienesīgums apsteidz vidējos rādītājus 2004. gada pirmā ceturkšņa apkopotie rezultāti liecina, ka pensiju sistēmas 2. līmeņa plānu ienesīgums Parekss Universālajam pensiju plānam bija 5.25 % un Parekss Aktīvajam pensiju plānam — 7.70 %. Tādējādi Parekss apkalpotie pensiju plāni saglabājuši savas līderpozīcijas ienesīguma ziņā arī šī gada sākumā, informē Parekss bankā. 2004. gada 31. martā apkopotie dati liecina, ka Parekss apkalpoto ieguldījumu plānu ienesīgums būtiski apsteidz vidējos nozares rādītājus, kas konservatīvajiem pensiju plāniem bija 3.89 %, sabalansētajiem pensiju plāniem — 4.57 %, bet aktīvajiem pensiju plāniem – 6.66%. Sasniegtie rezultāti būtiski pārsniedz arī pensiju plānus, kas atrodas Valsts kases pārziņā, tādējādi kārtējo reizi apliecinot privātstruktūru priekšrocības attiecībā pret valsti, informē Parekss bankā. Salīdzinot Parekss apkalpoto pensiju plānu šī gada pirmā ceturkšņa rezultātus ar pagājušā gada rezultātiem, jāsecina, ka arī šajā ziņā vērojams ienesīguma pieaugums, jo 2003. gada 31. decembrī Parekss Universālā un Parekss Aktīvā pensiju plāna ienesīgums bija attiecīgi 6.05 % un 6.95 %.

23.novembrī valsts sekretāru sanāksmē saskaņošanai ministrijās tika izsludināts Finanšu ministrijas (FM) izstrādātais projekts Ministru kabineta (MK) noteikumiem, kas reglamentēs kārtību, kādā tiek reģistrēti un marķēti azartspēļu automāti, iekārtas un spēļu automāta spēles programmas, Db.lv informēja Finanšu ministrija.

Saskaņā ar noteikumu projektu Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija (IAUI) izveidos un uzturēs sertificēto azartspēļu automātu un iekārtu, kā arī azartspēļu automātu spēles programmu reģistrus, kuri būs publiski pieejami IAUI mājas lapā: www.iaui.gov.lv. Tāpat noteikumi regulēs azartspēļu automātu un spēļu programmas reģistrācijas kārtību, kā arī automātu marķēšanas kārtību.

Noteikumu sagatavošanas nepieciešamību paredz Azartspēļu un izložu likuma pilnvarojums MK noteikt azartspēļu automātu, iekārtu un spēļu programmas reģistrāciju un marķēšanu. Ieviešot noteikumus, plānots noteikt reģistrācijas termiņus, reģistrācijas pieteikumam pievienojamos dokumentus, izsniedzamās marķējuma zīmes, kā arī to lietošanas kartību.

Parekss ieguldījumu sabiedrības pārvaldīto pensiju sistēmas 2. līmeņa plānu — Parekss Universālais un Parekss Aktīvais kopējais dalībnieku skaits šī gada marta sākumā pārsniedza 50 tūkstošus. Neapšaubāmi, ka šī panākuma pamatā ir Parekss pensiju plānu līdzšinējie pārliecinošie darbības rezultāti un augsts ienesīgums pirmajā darbības gadā. Parekss Aktīvais pensiju plāna ienesīgums 2003. gadā bija 6.95 %, bet Parekss Universālais pensiju plāna ienesīgums pērn sasniedza 6.05 %. Kopējais minēto pensiju plānu aktīvu apjoms šī gada marta sākumā pārsniedza 2.5 milj. Ls. Parekss Aktīvais plāna aktīvu apjoms marta sākumā bija nedaudz virs 2 milj. Ls, bet dalībnieku skaits nepilni 40 tūkst.. Šī plāna ienesīgums 2004. gada pirmajos divos mēnešos gada izteiksmē sasniedza 7.67 %. Parekss Universālais dalībnieku skaits marta sākumā tuvojās 13 tūkstošu atzīmei, bet tā aktīvu apjoms marta sākumā pārsniedza 480 tūkst. Ls. Šī fonda ienesīgums gada pirmajos divos mēnešos gada izteiksmē bija 4.20 %. Abus Parekss pensiju plānus pārvalda Parekss ieguldījumu sabiedrība, bet ieguldījumu konsultants ir lielākā aktīvu pārvaldīšanas kompānija Baltijas valstīs — Parex Asset Management.

Šodien, 16. februārī, viesnīcā Radisson SAS Daugava sāk darboties pirmais Rietumu Bankas multivalūtu bankomāts. Tas uzstādīts vispārējās modernizācijas programmas ietvaros, kas paredz šī gada laikā pilnībā atjaunot Rietumu Bankas bankomātu tīklu. Bankomātu modernizācija atbilst Rietumu Bankas stratēģijai, kuras svarīgs elements ir pastāvīga fokusēšanās uz finanšu pakalpojumu maksimāli augstu kvalitāti. 2005. gadā praktiski visi tagadējie bankomāti tiks demontēti, un būs uzstādīti jauni kompānijas Wincor Nixdorf ražotie bankomāti, kuri būs vieni no mūsdienīgākajiem Latvijā. Rietumu Bankas jaunie bankomāti pieņems viedkartes un tiem būs papildus funkcionalitāte – video novērošanas sistēmas, skaņa, spilgti krāsu attēli uz ekrāna. Daži no tiem – kā piemēram viesnīcā Radisson SAS Daugava – būs arī multivalūtu. Proti, klientiem būs iespēja izņemt skaidro naudu ne tikai latos, bet arī eiro un ASV dolāros. Veicot bankomātu tīkla modernizāciju, Rietumu Banka pievērš lielu uzmanību arī jautājuma estētiskajai pusei – ar bankomāta “iekļaušanu” interjerā nodarbojas labākie Latvijas dizaineri. Viens no spilgtākajiem piemēriem – mūsu bankomāts lidostā “Rīga”, kas organiski harmonē ar lidostas stilistiku, tajā pat laikā paliekot par izteiktu dizaina dominanti. Kā zināms, pagājušajā gadā Rietumu Banka noslēdza līgumu par sava bankomātu tīkla apvienošanu ar Unibankas un Hipotēku Bankas bankomātiem. Patlaban integrētajā tīklā ietilpst aptuveni 230 bankomāti, un visi Rietumu Bankas maksājumu karšu īpašnieki var izmantot šo banku bankomātu pakalpojumus uz analoģiskiem noteikumiem. Šī gada sākumā Rietumu Banka vēl vairāk paplašināja savu servisu šajā jomā: jebkurā bankā (kas uztur iespēju apskatīt bilanci ne tikai savas bankas bankomātos) izsniegto VISA un VISA Electron maksājumu karšu īpašnieki ieguva iespēju apskatīt sava konta atlikumu arī Rietumu Bankas bankomātos. Arī turpmāk mēs plānojam pilnveidot mūsu bankomātu funkcionalitāti – jau šogad mūsu klientiem būs iespējams apmaksāt tajos vairāk rēķinu un saņemt izrakstus par pēdējām operācijām ar karti.

Parekss banka iegādājusies AP Anlage und Privatbank AG Šveicē. Tādējādi Parekss banka ir kļuvusi par pirmo komercbanku no Latvijas un jaunajām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas sāks savu darbību Šveicē. Izmantojot AP Anlage und Privatbank uzkrāto pieredzi, Parekss banka plāno turpināt savu tirdzniecības finansēšanas, aktīvu pārvaldīšanas un lielo klientu apkalpošanas pakalpojumu tālāko attīstību gan Latvijā, gan ārpus tās robežām. Parekss banka uzskata, ka nākotnē zināmas priekšrocības no savstarpējas abu banku starptautiskās darbības ieguvēji būs klienti gan Latvijā, gan arī Šveicē, kas rezultātā veicinās piedāvāto pakalpojumu skaita paplašināšanos. Parekss banka iegādājusies 100 % AP Anlage und Privatbank AG akcijas. Par bankas pārvaldnieku iecelts pieredzējis vācu – šveiciešu baņķieris Joahims Bodšvinna (Joachim Bodschwinna), kurš bankas vadībā ir kopš 1995.gada, kad to nodibināja Vācijas banka Hypo Vereinsbank. Uz šo brīdi bankas AP Anlage und Privatbank AG pašu kapitāla apjoms ir 20 miljoni Šveices franku (aptuveni 9 miljoni latu). Banka AP Anlage und Privatbank AG saglabās savu līdzšinējo nosaukumu. Kā pirmo soli darbības uzsākšanai Šveices banku sektorā Parekss banka ieplānojusi veikt bankas tehniskās sistēmas modernizāciju, lai saskaņotu abu banku informācijas sistēmu formātus. Plānots, ka klientus banka sāks apkalpot 2004. gada maijā. Parekss banka ir lielākā Latvijas komercbanka pēc aktīvu un noguldījumu apjoma.

Norēķinu karšu lietotāji turpmāk varēs skatīt sava konta bilances rādītājus ne tikai tās bankas automātos, kura konkrēto karti izdevusi, bet arī visu citu Latvijā pieejamo banku automātos, kuras sertificētas karšu (VISA, MasterCard, Visa Electron, Maestro) izdošanai.

Šo jauno pakalpojumu banku automātu tīklā karšu lietotājiem nodrošina Latvijas komercbanku un SIA Banku Servisa Centrs (BankServiss) parakstītie grozījumi 2002.gadā noslēgtajos Starpbanku līgumos par noteikumiem VISA un VISAElectron, Eurocard/MasterCard un Maestro maksājuma karšu vietējo darījumu apstrādē. Līdz ar to bankas ir vienojušās, ka tās rada iespēju visu banku izdoto maksājumu karšu lietotājiem veikt bilances pieprasījuma operāciju visos banku uzstādītajos bankas automātos.

BankServiss kā komercbanku līgumpartneris šobrīd ir izpildījis visus tehniskos nosacījumus un prasības, lai nodrošinātu šī pakalpojuma ieviešanu un funkcionēšanu starpbanku banku automātu tīklos Latvijā. Līdz ar to jaunās funkcionalitātes pilnīgu ieviešanu katrā konkrētā bankas automātu tīklā nodrošina bankas individuāli.

Parekss banka ir pieņēmusi lēmumu turpmāk Latvijas naudas zīmju maiņu pret metāla monētām veikt bez komisijas maksas. Sākotnēji šāds pakalpojuma veids būs pieejams tikai Parekss bankas filiālē Valdemārs, Kr.Valdemāra ielā 8, bet vēlāk, atkarībā no pieprasījuma, pakalpojums tiks ieviests arī citos Parekss bankas klientu apkalpošanas centros. Samainīt Latvijas papīra naudas zīmes metāla monētās Parekss bankā bez maksas var gan juridiskas, gan fiziskas personas. Par saņemtajām monētām iespējams norēķināties arī ar karti. Darījuma maksimālā summa nav ierobežota, bet minimālais daudzums ir viens pilns monētu iepakojums. (Viena santīma monētu iepakojumā, piemēram, ir 50 viena santīma monētas). Latvijas papīra naudas zīmju maiņu pret metāla monētām Parekss banka veica arī iepriekš, taču līdz šim par šādu pakalpojumu tika iekasēta komisijas maksa. Parekss banka uzskata, ka šāds bezmaksas pakalpojums būs īpaši pieprasīts no mazajiem uzņēmējiem, kuriem ikdienā ir nepieciešama sīknauda, bet viņi nevēlas bankai maksāt par tās piegādi. Tagad Parekss banka piedāvā šiem uzņēmējiem pašiem ierasties bankā, samainīt vajadzīgo monētu daudzumu, un veikt to bez komisijas maksas. Parekss banka ir lielākā Latvijas komercbanka pēc aktīvu un noguldījumu apjoma.

Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.

Šodien, 29.martā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, kā arī vēl 4 jauno NATO dalībvalstu premjerministri piedalīsies svinīgā pasākumā, kas notiks ASV galvaspilsētā Vašingtonā sakarā ar alianses paplašināšanos. Uzaicinājumu piedalīties šajā pasākumā saņēmusi arī Parekss banka. Pirms došanās uz svinīgo pasākumu Vašingtonā, Parekss bankas viceprezidents kapitāla tirgu un investīciju jautājumos Jevgēnijs Zolotarevs teica: «Parekss banka aktīvi piedalās procesos, kas saistīti ar Latvijas un starptautiskās sabiedrības savstarpējo integrāciju. Uzskatām, ka saņemtais ielūgums piedalīties svinīgajā pasākumā ir loģisks Parekss bankas aktīvās darbības rezultāts Latvijas ceļā uz NATO. Mēs esam pārliecināti, ka Latvija, iestājoties NATO, saņems milzīgas priekšrocības gan pateicoties stabilitātei reģionā, gan arī plašākas sabiedrības pieaugošajai interesei par Latviju.» Parekss banka vairākkārt apliecinājusi savu aktīvo lomu procesos, kas saistīti ar Latvijas iestāšanos NATO. Tā, piemēram, 2002. gada novembrī Prāgā Parekss banka piedalījās NATO sammita Organizācijas Komitejas darbā, tādējādi spilgti nodemonstrējot starptautiskajai sabiedrībai savu atbalstu Latvijai ceļā uz NATO. Savukārt šī gada janvārī ar Parekss bankas finansiālo atbalstu tika izdota Ronalda D.Asmusa grāmata NATO paplašināšana. Grāmata ir atzīta par nopietnu vēsturiski izglītojošu avotu un izdota latviešu un krievu valodā. Parekss banka ir lielākā Latvijas komercbanka pēc aktīvu un noguldījumu apjoma.

Parex bankas mazākuma akcionāri vēlas virzīt savu pārstāvi bankas padomē, jo nevēlas pārdot bankas akcijas un it īpaši par santīmiem. Pagājušā nedēļā valstij piederošā (ap 85 %) Parex banka uzrunājusi Parex bankas mazākuma akcionārus, vai tie nevēlas pārdot sev piederošās bankas akcijas.

Lai gan valsts pārstāvji nav oficiāli pateikuši, kāds ir iemesls šādam piedāvājumam, publiskā telpā ir izskanējis, ka 100 % Parex bankas valsts īpašumā ir nosacījums, lai Latvija varētu dabūt starptautiskos finansējumus, tostarp no Zviedrijas. Savus piedāvājumus par nosacījumiem pārdot Parex bankas akcijas svētdien gan bankai, gan Finanšu ministrijai nosūtījuši lielie mazākuma akcionāri - ārvalstu fondi: East Capital, Danske Capital Finland, Amber Trust un Firebird Management, kas ir vieni no lielākajiem investoriem Baltijas valstīs. Tomēr atbildi ārvalstu fondi nav saņēmuši ne no viena adresāta. Uzņēmējiem arī nav izdevies sazināties ar atbildīgajām amatpersonām. "Mūs biedē, ka tā vietā, lai valdība konstruktīvi un pa tiešo runātu par šīm akcijām, daži valdības pārstāvji komentē situāciju presē, ka ja ar akcionāriem nepanāks vienošanos, tad akcijas atņems, nacionalizēs. Protams, ir valdībā daudz diskusiju, bankā, ar kreditoriem, un mēs saprotam, ka laikam valdībai ir ar ko nodarboties, bet mēs sagaidām, lai nebūtu tādu paziņojumu presē [par to, ka var atņemt akcijas]," Db skaidroja Parex bankas 4.2 % akciju īpašnieces East Capital partneris Aivars Abramovičus (Aivaras Abromavicius).

Aizvadītajā nedēļā Latvijas Banka (LB) izsniedza grūtībās nonākušajai «ABLV Bank» likviditātes palīdzības aizdevumus par kopējo summu 297.2 milj. eiro, un šis fakts ir izsaucis Latvijas sabiedrībā daudz lielāku rezonansi, nekā tas būtu pelnījis, norāda Latvijas Bankas ekonomists Mārtiņš Bitāns. No otras puses, pašreizējā lielā interese par šiem darījumiem ļauj vēlreiz atgādināt par to, ko centrālā banka īsti dara.

Kas vispār ir ārkārtas likviditātes palīdzība (angliski – emergency liquidity assistance jeb ELA)?

Tas ir centrālās bankas aizdevums pret ķīlu komercbankai gadījumos, kad šai bankai ir radušās īslaicīgas grūtības ar standarta instrumentiem no citiem tirgus dalībniekiem un Eirosistēmas centrālajām bankām iegūt nepieciešamos naudas līdzekļus. Un, lai gan detalizētus noteikumus katrā eiro zonas valstī izstrādā valsts centrālā banka, kopējos aizdevuma pamatprincipus nosaka visām Eirosistēmas centrālajām bankām vienotus, un tie ir publiski pieejami Eiropas Centrālās bankas (ECB) mājaslapā.

Kāpēc vispār šāda palīdzība centrālajām bankām ir jāsniedz?

No 2015. gada Latvijā varētu darboties vienotā azartspēļu automātu kontroles un uzraudzības sistēma (AKUS), kuras mērķis ir kontrolēt azartspēļu automātus un to ieņēmumus.

AKUS galvenais princips paredz, ka visi Latvijā ekspluatētie azartspēļu automāti būs saslēgti vienotā tīklā un centrālās datu bāzes turētājs būs Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija. Tādējādi valstij būs iespējams operatīvi sekot līdz spēļu automātu darbībai, min Finanšu ministrija (FM), kas sagatavojusi koncepciju par azartspēļu automātu saslēgšanu vienotā tīklā. Turklāt, ja AKUS veiksmīgi darbosies, iespējams mainīt azartspēļu nodokļa aprēķināšanu un noteikt to no automātiem procentos no neto ieņēmumiem. Tādējādi azartspēļu nodokļu ieņēmumi vairs nebūtu atkarīgi no spēļu automātu skaita. Koncepcijas projektu pirmdien atbalstīja Ministru kabineta komiteja, taču līdz valdības sēdei ministrijai vēl jāsagatavo aprēķini par to, kā AKUS ietekmēs valsts budžetu.

2022. gadā vietējais tehnoloģiju uzņēmums Vendon noslēdza ne tikai ļoti veiksmīgu pārdošanas darījumu, bet arī uzrādīja ievērojamu apgrozījuma pieaugumu, pārsniedzot četru miljonu eiro robežu, stāsta Kristiāns Vēbers, SIA Vendon vadītājs.

Šogad esam iecerējuši apgrozījumu audzēt vēl straujāk, atklāj K.Vēbers, uzsverot, ka pagājušajā gadā uzstādītie mērķi izpildīti ar uzviju, tāpēc tas liek cerēt, ka arī šis gads būs uzņēmumam veiksmīgs. Jāuzsver, ka pērnā gada rezultāti sniedza ne tikai gandarījuma apziņu, bet arī finansiālu labumu, jo pārdošanas darījums, kā rezultātā Vendon nonāca Spānijas starptautiskā tehnoloģiju uzņēmuma Azkoyen īpašumā, paredz, ka nākamos trīs gadus Vendon no jaunā īpašnieka saņem arī papildu mainīgo summu līdz četriem miljoniem eiro atkarībā no noteikto mērķu izpildes. Lai gan interesi par iespējām iegādāties Vendon izrādīja vairāki desmiti globālo investoru, lēmums tika izdarīts par labu Azkoyen. Viņi bija konsekventi jau no pirmās sadarbības dienas un ne mirkli nešaubījās, ka Vendon iegāde būs vērtīgs ieguldījums, atzīmē K.Vēbers.

Azartspēļu automātus vienotā tīklā azartspēļu rīkotājiem Latvijā būs jāsaslēdz vien 2018. – 2019. gadā.

Valdība apstiprinājusi Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto koncepcijas projektu par azartspēļu automātu saslēgšanu vienotā tīklā, kas paredz, ka jaunā sistēma tiks ieviesta ne agrāk kā piecus gadus pēc Ministru Kabineta noteikumu par vienotās sistēmas ieviešanas un uzturēšanas kārtību pieņemšanas.

Šāds lēmums pieņemts, konsultējoties ar nozares pārstāvjiem. Līdzīgs pārejas periods bijis noteikts arī kaimiņvalstī Igaunijā, skaidro FM.

Līdz ar jauno sistēmu iecerēts pastiprināt spēlētāja interešu aizsardzību un spēles drošumu, pilnveidot azartspēļu automātu darbības uzraudzību un ieņēmumu plūsmas pārskatāmību, kā arī nodrošināt ar šo komercdarbības veidu saistīto risku mazināšanu – noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un citas nelikumīgas darbības. «No valsts viedokļa vienotas azartspēļu automātu kontroles un uzraudzības sistēmas ieviešanai ir tikai pozitīvie faktori, jo tiks pilnveidota esošā azartspēļu nozares uzraudzības sistēma ar iespēju operatīvi sekot līdzi azartspēļu automātu darbībai un naudas plūsmai, samazinot spēļu vietās uz vietas nepieciešamo pārbaužu veikšanas laiku un nodrošinot spēlētāju interešu aizsardzību, kā arī samazinot nelikumīgo darbību iespējamību azartspēļu organizēšanā,» klāsta ministrija.