Šodien viesnīcas Maritim telpās Rīgā, Slokas ielā 1 notika Parekss bankas akcionāru pilnsapulce, kuras darba kārtībā bija iekļauts bankas vadības ziņojums par 2003. gada darbības rezultātiem un bankas konsolidētā 2003. gada pārskata apstiprināšana. Pēc Parekss bankas prezidenta Valērija Kargina nolasītā vadības ziņojuma bankas akcionāri nobalsoja par bankas konsolidētā 2003. gada pārskata apstiprināšanu. Parekss bankas vadības ziņojumā teikts, ka 2003.gads Parekss bankai bija ļoti veiksmīgs — tās aktīvi pārsnieguši vienu miljardu latu robežu un peļņa sasniegusi bankas vēsturē vēl nebijušu apmēru — 13.423 miljonus latu. A/s Parekss bankas kapitāls un rezerves ir vairāk nekā 100 miljonu latu. Citi nozīmīgi sasniegumi ietver pieaugumu kapitālā un rezervēs par 51 %, izsniegto kredītu apjomā — par 33 %, neto pamatdarbības ienākumos — par 32 %. Saskaņā ar auditētiem rezultātiem Parekss banka ir otra pelnošākā starp bankām. Proti, vislielākā peļņa pērn ir bijusi Hansabankas grupai — 14,4 milj. Ls, savukārt Latvijas Unibankas grupa ir nopelnījusi 13,309 milj. Ls. 2002. gada 31. decembrī Parekss bankai bija divi akcionāri un 72 miljonu liels kapitāls, savukārt 2003.gada 31.decembrī Parekss bankai jau ir 62 akcionāri, un tās kapitāls pieaudzis līdz 108 miljoniem latu. Pārskata gadā veiktās akciju emisijas piesaistīja jaunus investorus, tajā skaitā Danske Capital Finland, Firebird un East Capital (Zviedrija) pārvaldītos fondus. 2003. gadā palielinājies Parekss bankas kredītportfelis. Tā, piemēram, privātpersonām mājokļa iegādei izsniegto kredītu apjoms 2003.gadā palielinājies vairāk nekā par 200 %, sasniedzot 61 miljonu latu, savukārt lielajiem uzņēmumiem izsniegto kredītu jomā īpaši izceļams Parekss bankas organizētais sindicētais kredīts VAS Latvenergo 2002. un 2003. gadā attiecīgi 15 miljonu latu un 21 miljonu latu apmērā, kas bija lielākais jebkad latos piešķirtais kredīts. 2003. gadā uzlaboti arī Parekss bankas reitingi. Moody's paaugstināja Parekss bankas finansiālās drošības reitingu no D uz D+, bet Fitch paaugstināja Parekss bankas atbalsta reitingu no 5 uz 3. Veiksmīga 2003.gadā bija arī Parekss grupā ietilpstošo uzņēmumu darbība — vērojama pakāpeniska Parex Bankas darbības izaugsme Lietuvas finanšu sektorā, savukārt 2003. gadā nodibinātais meitas uzņēmums Igaunijā Parex Kredit veicis aktīvu kreditēšanas darbību. 2003. gadā Parekss banka atvēra divas jaunas pārstāvniecības – Stokholmā (Zviedrija) un Tokijā (Japāna).

Iepriekšējā nedēļā UR saņēmis 389 komercķīlu pieteikumu. 226 komercķīlas ir reģistrētas, 122 — dzēstas, bet 16 pieteikumi ir atsaukti. Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījumu summa ir 14 miljardi 261 miljons latu no tām joprojām ir spēkā reģistrētas komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījumu summu 8 miljardi 493 miljoni latu. Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījumu summa ir 5 miljardi 767 miljoni latu. Lielākās pagājušajā nedēļā reģistrētās ķīlas: 1. Ķīlas ņēmējs: akciju sabiedrība «PAREKSS-BANKA»; ķīlas devējs: SIA «Vēja parks 17»; parādnieks: SIA «RETS INVESTĪCIJAS»; ķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 24 600 000; 2. Ķīlas ņēmējs: akciju sabiedrība «PAREKSS-BANKA»; ķīlas devējs: SIA «Vēja parks 10»; parādnieks: SIA «RETS INVESTĪCIJAS»; ķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 24 600 000; 3. Ķīlas ņēmējs: akciju sabiedrība «PAREKSS-BANKA»; ķīlas devējs: SIA «Vēja parks 11»; parādnieks: SIA «RETS INVESTĪCIJAS»; ķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 24 600 000; 4. Ķīlas ņēmējs: akciju sabiedrība «PAREKSS-BANKA»; ķīlas devējs: SIA «Vēja parks 12»; parādnieks: SIA «RETS INVESTĪCIJAS»; ķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 24 600 000; 5. Ķīlas ņēmējs: akciju sabiedrība «PAREKSS-BANKA»; ķīlas devējs: SIA «Vēja parks 13»; parādnieks: SIA «RETS INVESTĪCIJAS»; ķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 24 600 000; 6. Ķīlas ņēmējs: akciju sabiedrība «PAREKSS-BANKA»; ķīlas devējs: SIA «RETS INVESTĪCIJAS»; ķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 24 600 000; 7. Ķīlas ņēmējs: akciju sabiedrība «PAREKSS-BANKA»; ķīlas devējs: SIA «Vēja parks 14»; parādnieks: SIA «RETS INVESTĪCIJAS»; ķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 24 600 000; 8. Ķīlas ņēmējs: akciju sabiedrība «PAREKSS-BANKA»; ķīlas devējs: SIA «Vēja parks 15»; parādnieks: SIA «RETS INVESTĪCIJAS»; ķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 24 600 000; 9. Ķīlas ņēmējs: akciju sabiedrība «PAREKSS-BANKA»; ķīlas devējs: SIA «Vēja parks 16»; parādnieks: SIA «RETS INVESTĪCIJAS»; ķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 24 600 000; 10. Ķīlas ņēmējs: akciju sabiedrība «PAREKSS-BANKA»; ķīlas devējs: SIA «Vēja parks 18»; parādnieks: SIA «RETS INVESTĪCIJAS»; ķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 24 600 000; 11. Ķīlas ņēmējs: akciju sabiedrība «PAREKSS-BANKA»; ķīlas devējs: SIA «Vēja parks 19»; parādnieks: SIA «RETS INVESTĪCIJAS»; ķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 24 600 000; 12. Ķīlas ņēmējs: akciju sabiedrība «PAREKSS-BANKA»; ķīlas devējs: SIA «Vēja parks 20»; parādnieks: SIA «RETS INVESTĪCIJAS»; ķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 24 600 000; 13. Ķīlas ņēmējs: akciju sabiedrība «PAREKSS-BANKA»; ķīlas devējs: SIA «RETS INVESTĪCIJAS»; ķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 24 600 000. Pagājušajā nedēļā lielākie ķīlas ņēmēji bijuši: 1. Akciju sabiedrība «LATVIJAS UNIBANKA» — 43 ķīlas; ķīlu nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 5 122 957; 2. SIA «INSERVISS GROUP» — 43 ķīlas; ķīlu nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 123 429; 3. Akciju sabiedrība «RD LĪZINGA GRUPA» — 25 ķīlas; ķīlu nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 112 731; 4. SIA «HANZA LĪZINGS» — 25 ķīlas; ķīlu nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls133 060; 5. Akciju sabiedrība «HANSABANKA» — 17 ķīlas; ķīlu nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 10 279 294. KOPĀ: 153 ķīlas; ķīlu nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 15 771 471.

Darbu sākusi Parekss grupas pārstāvniecība Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā. Tādējādi Parekss banka kļuvusi par pirmo Latvijas banku, kura pārstāvēta Zviedrijā. Parekss grupas pārstāvniecības vadītājs ir Luijs Molders (Louis Molder), kuram ir 40 gadu ilga pieredze banku sfērā un kurš iepriekš ir strādājis Skandinavska Enskilda Banken. Par pārstāvniecības vadītāja vietnieci ir iecelta pieredzējusi Parekss bankas darbiniece Evita Ķezbere. Pārstāvniecība oficiāli reģistrēta 2002. gada oktobrī. Līdz šim laikam tika veikts organizatoriskais posms, kas tagad ir noslēdzies, un Parekss grupas pārstāvniecība Stokholmā var sākt savu praktisko darbību. Parekss grupas pārstāvniecības Zviedrijā galvenie darbības virzieni ir mārketinga pasākumu veikšana, informācijas sniegšana par Parekss grupā ietilpstošo kompāniju piedāvātajiem pakalpojumiem, investīciju iespējām Latvijā un Baltijā, kā arī citās valstīs, kurās strādā Parekss grupas kompānijas. Atzīmējot pārstāvniecības atklāšanu Stokholmā, Parekss bankas Lielo klientu apkalpošanas daļas vadītājs Gatis Kokins teica: «Pārstāvniecības izveidošanas nepieciešamību noteica arvien pieaugošās biznesa saites starp Latviju un Zviedriju. Parekss banka novērojusi lielu interesi, kuru Latvijai un Baltijai izrāda Skandināvijas valstu investori. Ar pārstāvniecības atklāšanu Stokholmā Parekss turpina nostiprināt savu reputāciju pasaules tirgos. Pretēji iedibinātajai tendencei — kad rietumu kompānijas izplešas austrumu virzienā, Parekss banka ir vienīgā banka ar vietējo kapitālu, kura savu darbību attīsta rietumvalstu virzienā, par savu prioritāti uzskatot savu pozīciju nostiprināšanu nākotnes vienotās Eiropas valstu tirgos.»

Pensiju līdzekļu pārvaldītājiem 2003. gads kļuva par straujas izaugsmes gadu. Līdzās ar sabiedrībā pieaugošo izpratni par šī pakalpojuma nozīmi pieaudzis arī pensiju sistēmas 2. un 3. līmeņa dalībnieku skaits. Klienti aizvien vairāk pievērš uzmanību līdzekļu pārvaldītāju darbam, pirmām kārtām uzmanību pievēršot veikto investīciju ienesīgumam. Parekss pensiju plānu 2. un 3. līmeņa ienesīgums pērn atradies līderpozīcijās. Pēc dalībnieku skaita Parekss atklātais pensiju fonds (pensiju sistēmas 3. līmenis) ir lielākais privātais atklātais pensiju fonds valstī. Parekss banka prognozē veiksmīgu pensiju sistēmas 2. un 3.līmeņa pensiju plānu pieaugumu arī 2004. gadā. Parekss ieguldījumu sabiedrības pensiju sistēmas 2. līmeņa plānu ienesīguma rezultāti 2003. gadā bija 6.05 % Parekss Universālajam pensiju plānam un 6.95 % Parekss Aktīvajam pensiju plānam. Turklāt Parekss Aktīvais pensiju plāns pērn kļuvis par visienesīgāko ieguldījumu plānu, kas savu darbību sācis tikai pagājušā gada sākumā. Minētie rezultāti ievērojami pārsniedz arī to ieguldījumu plānu ienesīgumu, kas atrodas Valsts kases pārraudzībā. Parekss banka uzskata, ka šī tendence kārtējo reizi apstiprina privāto pārvaldītāju priekšrocības salīdzinājumā ar valsti. Neskatoties uz pirmajam darbības gadam raksturīgo īpašo piesardzību attiecībā pret ieguldījumu objektu izvēli, tik augstus ienesīguma rādītājus var izskaidrot ar aktīvu ārvalstu ieguldījumu izmantošanu, kā arī veiksmīgo darbību valūtas un vērtspapīru tirgū. Pagājušā gada 31. decembrī Parekss ieguldījumu plānu aktīvi bija aptuveni 2 miljoni latu apjomā, bet dalībnieku skaits pietuvojies 50 tūkstošiem. Savukārt Parekss atklātais pensiju fonds dalībnieku skaita ziņā Latvijas lielākā Parekss atklātā pensiju fonda pensiju plānu ienesīgumu rezultāti 2003. gadā bija Sociālajam nodrošinājumam 10.49 % un Papildpensijai 9.86 %. Parekss atklātā pensiju fonds 2004.gadā paredz pensiju plānu aktīvu pieaugumu par 45 %, savukārt pensiju plānu dalībnieku skaita pieaugumu par 22 līdz 25 %. Pensiju sistēmas 3. līmeņa līdzekļus pārvalda Baltijas valstīs lielākā aktīvu pārvaldīšanas kompānija Parex Asset Management.

Parekss ieguldījumu sabiedrības pārvaldīto pensiju sistēmas 2. līmeņa plānu — Parekss Universālais un Parekss Aktīvais kopējais dalībnieku skaits šī gada marta sākumā pārsniedza 50 tūkstošus. Neapšaubāmi, ka šī panākuma pamatā ir Parekss pensiju plānu līdzšinējie pārliecinošie darbības rezultāti un augsts ienesīgums pirmajā darbības gadā. Parekss Aktīvais pensiju plāna ienesīgums 2003. gadā bija 6.95 %, bet Parekss Universālais pensiju plāna ienesīgums pērn sasniedza 6.05 %. Kopējais minēto pensiju plānu aktīvu apjoms šī gada marta sākumā pārsniedza 2.5 milj. Ls. Parekss Aktīvais plāna aktīvu apjoms marta sākumā bija nedaudz virs 2 milj. Ls, bet dalībnieku skaits nepilni 40 tūkst.. Šī plāna ienesīgums 2004. gada pirmajos divos mēnešos gada izteiksmē sasniedza 7.67 %. Parekss Universālais dalībnieku skaits marta sākumā tuvojās 13 tūkstošu atzīmei, bet tā aktīvu apjoms marta sākumā pārsniedza 480 tūkst. Ls. Šī fonda ienesīgums gada pirmajos divos mēnešos gada izteiksmē bija 4.20 %. Abus Parekss pensiju plānus pārvalda Parekss ieguldījumu sabiedrība, bet ieguldījumu konsultants ir lielākā aktīvu pārvaldīšanas kompānija Baltijas valstīs — Parex Asset Management.

Parekss apkalpoto ieguldījumu plānu ienesīgums apsteidz vidējos rādītājus 2004. gada pirmā ceturkšņa apkopotie rezultāti liecina, ka pensiju sistēmas 2. līmeņa plānu ienesīgums Parekss Universālajam pensiju plānam bija 5.25 % un Parekss Aktīvajam pensiju plānam — 7.70 %. Tādējādi Parekss apkalpotie pensiju plāni saglabājuši savas līderpozīcijas ienesīguma ziņā arī šī gada sākumā, informē Parekss bankā. 2004. gada 31. martā apkopotie dati liecina, ka Parekss apkalpoto ieguldījumu plānu ienesīgums būtiski apsteidz vidējos nozares rādītājus, kas konservatīvajiem pensiju plāniem bija 3.89 %, sabalansētajiem pensiju plāniem — 4.57 %, bet aktīvajiem pensiju plāniem – 6.66%. Sasniegtie rezultāti būtiski pārsniedz arī pensiju plānus, kas atrodas Valsts kases pārziņā, tādējādi kārtējo reizi apliecinot privātstruktūru priekšrocības attiecībā pret valsti, informē Parekss bankā. Salīdzinot Parekss apkalpoto pensiju plānu šī gada pirmā ceturkšņa rezultātus ar pagājušā gada rezultātiem, jāsecina, ka arī šajā ziņā vērojams ienesīguma pieaugums, jo 2003. gada 31. decembrī Parekss Universālā un Parekss Aktīvā pensiju plāna ienesīgums bija attiecīgi 6.05 % un 6.95 %.

Parekss banka ir pieņēmusi lēmumu turpmāk Latvijas naudas zīmju maiņu pret metāla monētām veikt bez komisijas maksas. Sākotnēji šāds pakalpojuma veids būs pieejams tikai Parekss bankas filiālē Valdemārs, Kr.Valdemāra ielā 8, bet vēlāk, atkarībā no pieprasījuma, pakalpojums tiks ieviests arī citos Parekss bankas klientu apkalpošanas centros. Samainīt Latvijas papīra naudas zīmes metāla monētās Parekss bankā bez maksas var gan juridiskas, gan fiziskas personas. Par saņemtajām monētām iespējams norēķināties arī ar karti. Darījuma maksimālā summa nav ierobežota, bet minimālais daudzums ir viens pilns monētu iepakojums. (Viena santīma monētu iepakojumā, piemēram, ir 50 viena santīma monētas). Latvijas papīra naudas zīmju maiņu pret metāla monētām Parekss banka veica arī iepriekš, taču līdz šim par šādu pakalpojumu tika iekasēta komisijas maksa. Parekss banka uzskata, ka šāds bezmaksas pakalpojums būs īpaši pieprasīts no mazajiem uzņēmējiem, kuriem ikdienā ir nepieciešama sīknauda, bet viņi nevēlas bankai maksāt par tās piegādi. Tagad Parekss banka piedāvā šiem uzņēmējiem pašiem ierasties bankā, samainīt vajadzīgo monētu daudzumu, un veikt to bez komisijas maksas. Parekss banka ir lielākā Latvijas komercbanka pēc aktīvu un noguldījumu apjoma.

Parekss banka šodien saņēmusi oficiālu apstiprinājumu no starptautiskās reitingu aģentūras Fitch par to, ka Parekss bankas atbalsta reitings paaugstināts no atzīmes «5» līdz atzīmei «3». Vienlaikus aģentūra Fitch apstiprinājusi jau iepriekš Parekss bankai piešķirto ilgtermiņa reitingu ārvalstu valūtā «BB+» līmenī un īstermiņa reitingu ārvalstu valūtā «B» līmenī. Aģentūra Fitch paziņojusi, ka Parekss bankas ilgtermiņa reitinga prognoze ir stabila. Aģentūra Fitch savā paziņojumā atzīmējusi, ka Parekss bankai piešķirtais atbalsta reitings «3» nozīmē to, ka banka darbojas stabili un varbūtība sniegt potenciālu atbalstu bankai ir ļoti zema. Tādējādi aģentūra uzskata, ka pat ļoti netipiskās apgrūtinošās situācijās bankai vajadzētu saņemt valsts atbalstu. Banka saņēmusi arī ilgtermiņa reitingu ārvalstu valūtā no aģentūras Moody's Ba1 līmenī un aģentūras Capital Intelligence BBB- līmenī. Parekss banka ir lielākā Latvijas komercbanka pēc aktīvu un noguldījumu apjoma.

Igaunijas Finanšu inspekcija izsniegusi Parekss bankai visas nepieciešamās atļaujas filiāles atvēršanai Igaunijā. Bankas filiāle savu darbību sāks uz esošās Parekss bankas pārstāvniecības bāzes, kas Tallinā strādā kopš 2001. gada. Fililāles vadītājs būs Loit Linnupold, informē bankā. Atverot filiāli, banka plāno būtiski palielināt savu klātbūtni Igaunijas finanšu tirgus sektorā — tā piedāvās pilnu universālas bankas pakalpojumu spektru un plāno ieņemt vadošo pozīciju tranzītbiznesa kreditēšanas jomā, ziņo LETA. Pagājušā gada aprīlī Tallinā darbu sāka Parekss grupas meitas uzņēmums Parex Kredit. Uzņēmuma izsniegto kredītu apjoms līdz šī gada marta sākumam sasniedzis 16 milj. eiro. Plānots, ka gada beigās tas būs 100 milj. eiro. Parekss bankas filiāle Igaunijā ir pirmā bankas filiāle, kas atvērta ārpus Latvijas robežām. Līdz marta sākumam Parekss bankas meitas uzņēmumi un pārstāvniecības darbojas 10 pasaules valstīs (t. sk. Baltijā, NVS, Lielbritānijā, Vācijā, Zviedrijā un Japānā). Savukārt no 2000. gada Lietuvā darbojas Parekss grupas meitas uzņēmums Parex Bankas. Parekss banka ir lielākā Latvijas komercbanka pēc aktīvu apjoma. Tās lielākie akcionāri ir Viktors Krasovickis un Valērijs Kargins.

Šodien, 29.martā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, kā arī vēl 4 jauno NATO dalībvalstu premjerministri piedalīsies svinīgā pasākumā, kas notiks ASV galvaspilsētā Vašingtonā sakarā ar alianses paplašināšanos. Uzaicinājumu piedalīties šajā pasākumā saņēmusi arī Parekss banka. Pirms došanās uz svinīgo pasākumu Vašingtonā, Parekss bankas viceprezidents kapitāla tirgu un investīciju jautājumos Jevgēnijs Zolotarevs teica: «Parekss banka aktīvi piedalās procesos, kas saistīti ar Latvijas un starptautiskās sabiedrības savstarpējo integrāciju. Uzskatām, ka saņemtais ielūgums piedalīties svinīgajā pasākumā ir loģisks Parekss bankas aktīvās darbības rezultāts Latvijas ceļā uz NATO. Mēs esam pārliecināti, ka Latvija, iestājoties NATO, saņems milzīgas priekšrocības gan pateicoties stabilitātei reģionā, gan arī plašākas sabiedrības pieaugošajai interesei par Latviju.» Parekss banka vairākkārt apliecinājusi savu aktīvo lomu procesos, kas saistīti ar Latvijas iestāšanos NATO. Tā, piemēram, 2002. gada novembrī Prāgā Parekss banka piedalījās NATO sammita Organizācijas Komitejas darbā, tādējādi spilgti nodemonstrējot starptautiskajai sabiedrībai savu atbalstu Latvijai ceļā uz NATO. Savukārt šī gada janvārī ar Parekss bankas finansiālo atbalstu tika izdota Ronalda D.Asmusa grāmata NATO paplašināšana. Grāmata ir atzīta par nopietnu vēsturiski izglītojošu avotu un izdota latviešu un krievu valodā. Parekss banka ir lielākā Latvijas komercbanka pēc aktīvu un noguldījumu apjoma.

Lai aizstāvētu investoru tiesības, Parex mazākuma akcionāri lūgs ASV, Zviedrijas un Beļģijas valdību palīdzību pret Latvijas valsti un iesniegs sūdzību Eiropas Komisijā (EK), liecina medijiem izplatītā informācija.

Šodien septiņi AS Parex banka mazākuma akcionāri – starptautiskie investīciju fondi Amber Trust, KJK Fund, Firebird Republics Fund, Firebird New Russia Fund, Firebird Avrora Fund, kā arī East Capital (LUX) un East Capital Asset Management AB - savu Krievijas un Austrumeiropas fondu vārdā iesnieguši pieprasījumus Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim, Ekonomikas ministram Artim Kamparam, Tieslietu ministram Aigaram Štokenbergam, Ārlietu ministram Ģirtam Valdim Kristovskim un Privatizācijas aģentūrai, kuros investori lūdz Latvijas valdības pārstāvju iesaisti, lai aizsargātu Parex bankas mazākuma akcionāru ieguldījumus. Akcionāri pieprasa, lai nekavējoties tiktu uzsākts dialogs starp Latvijas valsti un mazākuma akcionāriem.

Akciju sabiedrība Parekss banka deleģējusi pilnvaras organizēt bankas pirmo eiroobligāciju emisiju starptautiski atzītām investīciju bankām CSFB un JP Morgan. Eiroobligāciju izlaišana tiek plānota 2004. gada aprīlī, un tādēļ jau šobrīd jautājums ir iekļauts bankas akcionāru ikgadējās pilnsapulces, kas notiks šī gada 22. martā, dienas kārtībā. ?obrīd Parekss bankai aģentūra Moody's ir piešķīrusi reitingu Ba1, bet aģentūra Fitch— BB+. Parekss bankas viceprezidents kapitāla tirgu un investīciju jautājumos Jevgēnijs Zolotarevs plānoto eiroobligāciju izlaišanu nodēvējis par «galveno darījumu kā Parekss bankai, tā arī Latvijai kopumā, jo tā ir pirmā atvērtā eiroobligāciju emisija, kas norisināsies Latvijas privātajā sektorā un tādējādi kļūs par lielisku piemēru uzņēmumiem, kuri vēlas apgūt šo fondu tirgus perspektīvo instrumenta veidu.» Parekss banka ir lielākā Latvijas komercbanka pēc aktīvu un noguldījumu apjoma. Parekss banka darbojas Baltijas reģionā, un tai ir pārstāvniecības visās lielākajās NVS valstīs, kā arī Frankfurtē, Londonā, Stokholmā un Tokijā.

Parekss banka ir apmierināta ar pavasarī sāktās privātās slēgtās akciju emisijas rezultātiem. «Esam priecīgi par rezultātiem,» Db teica Parekss bankas viceprezidents Džīns Zolotarjevs (Gene Zolotarjev). Kā zināms (Db 21.05) Parekss banka kopš 15.aprīļa slēgtam investoru lokam piedāvā pirkt 8.22 % kopējā akciju skaita par cenu 2.10 Ls par akciju. Piedāvājums formāli beidzas šodien. Dž. Zolotarjevs teica, ka banka varēs oficiāli un detalizēti ziņot par emisijas rezultātiem «pēc pāris nedēļām» kad būs pabeigtas visas formalitātes sakarā ar akciju apmaksu un jauno īpašnieku reģistrāciju. Tomēr Dž. Zolotarjevs lika saprast, ka emisija bija sasniegusi savu galveno mērķi – par bankas jauniem akcionāriem iegūt pareizu investoru maisījumu, tostarp starptautiskās finansu aprindās pazīstamus investorus vai investīciju kompānijas. «Es gribu uzsvērt, ka jauna kapitāla piesaiste nebija šīs slēgtās emisijas galvenais mērķis. Šinī posmā, kad pirmo reizi paplašinām Parekss bankas akcionāru loku, vēlamies tādus investorus, kuriem vēlāk labprāt piebiedrosies citi un kuri pārstāvēs zināmu finansu pasaules šķērsgriezumu,» viņš paskaidroja. Dž. Zolotarjevs teica, ka slēgtā emisija ir pirmais solis uz Parekss bankas publisku akciju emisiju kotēšanu biržā, kas varētu notikt pēc vēl pāris starpsoļiem – privātām emisijām, kuru izdošanos veicinātu sākotnējās emisijas parakstītāju reputācija. Jau agrāk apstiprinot privātās slēgtas emisijas piedāvājuma faktu, Dž. Zolotarjevs sacīja, ka no starptautiskām finansu aprindām bijusi jūtama interese investēt Parekss bankas akcijās, ja tādas tiktu piedāvātas. Parekss banka, kas ir Latvijas pēc aktīviem lielākā banka, līdz šim piederējusi tās dibinātājiem un vadītājiem Valērijam Karginam (50 %) un Viktoram Krasovickim (50 %).

Parekss banka iegādājusies AP Anlage und Privatbank AG Šveicē. Tādējādi Parekss banka ir kļuvusi par pirmo komercbanku no Latvijas un jaunajām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas sāks savu darbību Šveicē. Izmantojot AP Anlage und Privatbank uzkrāto pieredzi, Parekss banka plāno turpināt savu tirdzniecības finansēšanas, aktīvu pārvaldīšanas un lielo klientu apkalpošanas pakalpojumu tālāko attīstību gan Latvijā, gan ārpus tās robežām. Parekss banka uzskata, ka nākotnē zināmas priekšrocības no savstarpējas abu banku starptautiskās darbības ieguvēji būs klienti gan Latvijā, gan arī Šveicē, kas rezultātā veicinās piedāvāto pakalpojumu skaita paplašināšanos. Parekss banka iegādājusies 100 % AP Anlage und Privatbank AG akcijas. Par bankas pārvaldnieku iecelts pieredzējis vācu – šveiciešu baņķieris Joahims Bodšvinna (Joachim Bodschwinna), kurš bankas vadībā ir kopš 1995.gada, kad to nodibināja Vācijas banka Hypo Vereinsbank. Uz šo brīdi bankas AP Anlage und Privatbank AG pašu kapitāla apjoms ir 20 miljoni Šveices franku (aptuveni 9 miljoni latu). Banka AP Anlage und Privatbank AG saglabās savu līdzšinējo nosaukumu. Kā pirmo soli darbības uzsākšanai Šveices banku sektorā Parekss banka ieplānojusi veikt bankas tehniskās sistēmas modernizāciju, lai saskaņotu abu banku informācijas sistēmu formātus. Plānots, ka klientus banka sāks apkalpot 2004. gada maijā. Parekss banka ir lielākā Latvijas komercbanka pēc aktīvu un noguldījumu apjoma.

Parekss apdrošināšanas kompānija klientu ērtībām atvērusi divus jaunus klientu apkalpošanas centrus — Rīgā, Matīsa ielā 26 (3.stāvā) un Brīvības ielā 148a (5.stāvā). Tādējādi Parekss apdrošināšanas kompānijai kopumā jau ir 18 klientu apkalpošanas centri, no kuriem trīs, ieskaitot kompānijas galveno biroju Kr.Barona ielā 20/22, atrodas Rīgā. Par godu divu jaunu klientu apkalpošanas centru izveidei Parekss apdrošināšanas kompānija laika posmā no 1. līdz 5. martam organizē akciju, kuras laikā ikviens klients transporta līdzekļa vadītājs, veicot savas atbildības obligāto civiltiesisko apdrošināšanu, varēs saņemt 50 % atlaidi no polises standarta cenas. Parekss apdrošināšanas kompānija tirgū darbojas jau 10 gadus un ir viena no lielākajām apdrošināšanas kompānijām Latvijā. Kompānija klientiem piedāvā plašu apdrošināšanas pakalpojumu spektru (kopumā 28 apdrošināšanas veidi). Pēc neauditētajiem rezultātiem Parekss apdrošināšanas kompānijas bruto prēmiju apjoms 2003.gadā pieaudzis par 7.3 % un sasniedzis 11.429 miljonus latu. Kompānijas tirgus daļa pēc parakstīto bruto prēmiju apjoma ir 10 %. Izmaksāto bruto atlīdzību apjoms pagājušā gadā samazinājies par 6.4% — līdz 2.207 miljoniem latu. Pēc kopējiem rezultātiem kompānija pēc nodokļu nomaksas 2003.gadā guvusi peļņu 0.946 miljonu latu apjomā. Parekss apdrošināšanas kompānija ir Parekss grupas uzņēmums.

Laikā, kad valsts iepludina naudu Parex bankā, tā kreditē uzņēmumu, kas teju tūlīt pēc kredītķīlas reģistrēšanas atzīts par maksātnespējīgu. Pērnā gada 18. decembrī Komercķīlu reģistrā reģistrēta ķīla, ko Parex bankai devusi SIA Global Fashion Group, kas plašāk pazīstams kā pērnpavasar lidostas Rīga teritorijā atklātā modes preču tirdzniecības centra City Fashion Outlet un veikalu Palazzo Italia un Ermenegildo Zegna īpašnieks. Dažas dienas vēlāk - 23. decembrī - tiesa šo uzņēmumu atzinusi par maksātnespējīgu.

Krievijas uzņēmēja Grigorija Rabinoviča (attēlā) pārstāvētais luksus preču veikalu īpašnieks Global Fashion Group, pirms tika atzīts par maksātnespējīgu, devis komercķīlu Parex bankai."Nē" jauniem kredītiem

Kopš novembrī atklātībā nonāca ziņas par Parex bankas nopietnajām finansiālajām problēmām, kuru dēļ valdība spēra precedenta soli, pārņemot banku valsts īpašumā, reģistrēts ļoti mazs skaits ķīlu, kur kā ņēmējs vai devējs figurē šīs bankas nosaukums, Db secināja, pētot Komercķīlu reģistra datus. Finansiāli ietilpīgākās ir ķīlas, kuras Parex banka devusi depozītam no Valsts kases - kā Db jau ziņoja (5.01.2009.), līdz šim finanšu iestādes darbības stabilizēšanai valsts jau ir ieguldījusi 674 milj. Ls.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien uzdeva Finanšu ministrijai (FM) līdz nākamā gada vidum izvērtēt iespēju Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK) pievienot Latvijas Bankai.

Skatot grozījumus likumā par Latvijas Banku un centrālās bankas prezidenta pilnvaru termiņu, deputāti nonāca līdz diskusijai par iespējamu FKTK pievienošanu Latvijas Bankai. No komisijas vadītāja Mārtiņa Bondara (AP) paustā, šis priekšlikums tika formulēts kā komisijas viedoklis.

Bondars skaidroja, ka Eiropas Savienībā (ES) ir dažādi finanšu sektora pārvaldīšanas modeļi, piemēram, dažviet centrālā banka veic banku uzraudzību, dažviet šīs funkcijas ir nodalītas. Bondars aicināja vērtēt, vai tik mazā valstī kā Latvija ar ierobežotiem cilvēkresursiem vēlamies saglabāt līdzšinējo banku uzraudzības modeli, vai tomēr būtu lietderīgāk banku uzraugošo iestādi pievienot centrālajai bankai, kā tas bijis līdz 2001.gadam, kad FKTK tika atdalīta no Latvijas Bankas.

Parex bankas akcionāri nelūdza valdību atņemt tiem akcijas, neprasīja banku pārņemt. Tas tika izdarīts, pakļaujoties spiedienam no valdības puses. Vienīgais, ko prasīja akcionāri – izsniegt bankai garantiju, lai varētu sarunāt sindicētā kredīta termiņa pagarinājumu.

To savā paziņojumā min bijušie Parex bankas akcionāri Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis, komentējot publiskoto Valsts kontroles secinājumu, ka Parex bankas pārņemšana notikusi nevis valsts, bet bijušo akcionāru interesēs.

Valsts kontroles paziņojums precīzi raksturo situāciju, kas izveidojās pagājušā gada beigās, proti, valstij bija iespēja atbalstīt lielāko vietējo banku, pielietojot to pašu mehānismu, kuru tajā brīdī izmantoja daudzas Eiropas valstu, Skandināvijas valstu valdības, palīdzot savām bankām.

Tajā brīdī tirgū pieauga krīze, zviedru valdība paziņoja par to, ka iepludina naudu savās bankās, kam sekoja noguldījumu samazinājums Parex bankā. Visi nepārdomātie paziņojumi no valdības puses, ka banku novedīs līdz bankrotam, ka to slēgs, tikai provocēja līdzekļu aizplūdi no bankas. Bankas akcionāri nelūdza valdību atņemt tiem akcijas, neprasīja banku pārņemt. Tas tika izdarīts, pakļaujoties spiedienam no valdības puses. Vienīgais, par ko prasīja – izsniegt bankai garantiju, lai varētu sarunāt sindicētā kredīta termiņa pagarinājumu.

2003. gada pirmajā pusgadā apkopotie rezultāti apliecina, ka abu Parekss pārvaldīto pensiju sistēmas 2. līmeņa plānu — Parekss Universālais un Parekss Aktīvais — ienesīgums šā gada otrajā ceturksnī bija attiecīgi 7.1 % un 9.18 %, bet laikā no fondu darbības sākuma — attiecīgi 8.04 % un 9.31 % gadā, informē Parekss bankas preses dienestā. Parekss pensiju plānu aktīvu apjoms šā gada otrajā ceturksnī pieaudzis vairāk nekā 2.5 reizes un jūnija beigās pārsniedza 954 tūkstošus latu. Parekss pensiju plānu dalībnieku skaits šā gada jūnija beigās bija gandrīz 30 tūkstoši, kas sastāda 20 % no visiem privāto pensiju fondu dalībniekiem valstī.

Pagājušajā nedēļā reģistrētas četras lielas komercķīlas, kuru nodrošinātā prasījuma maksimālā summa katrai ir vairāk nekā 10 miljoni latu — tās ir lielākās reģistrētās ķīlas pēdējo divu mēnešu laikā. Iepriekšējā nedēļā UR saņēmis 356 komercķīlu pieteikumus. 243 komercķīlas ir reģistrētas, 130 — dzēstas, bet 10 pieteikumi ir atsaukti. Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījumu summa ir 12 miljardi 478 miljoni latu no tām joprojām ir spēkā reģistrētas komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījumu summu 7 miljardi 568 miljoni latu. Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījumu summa ir 4 miljardi 910 miljoni latu. Lielākās pagājušajā nedēļā reģistrētās ķīlas: 1. Ķīlas ņēmējs: Finanšu ministrija; ķīlas devējs: valsts akciju sabiedrība «LATVIJAS HIPOTĒKU UN ZEMES BANKA»; ķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 19 740 000; 2. Ķīlas ņēmējs: akciju sabiedrība «PAREKSS-BANKA»; ķīlas devējs: akciju sabiedrība «LATVIJAS BALZAMS»; ķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 18 400 000; 3. Ķīlas ņēmējs: akciju sabiedrība «PAREKSS-BANKA»; ķīlas devējs: SIA «PAREKSS LĪZINGS»; ķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 11 278 000; 4. Ķīlas ņēmējs: akciju sabiedrība «PAREKSS-BANKA»; ķīlas devējs: akciju sabiedrība «LATVIJAS BALZAMS»; ķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls10 600 000; 5. Ķīlas ņēmējs: SIA «PAREKSS LĪZINGS»; ķīlas devējs: «MOORLANDS ENTERPRISES LIMITED»; ķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 5 264 000; 6. Ķīlas ņēmējs: SIA «PAREKSS LĪZINGS»; ķīlas devējs: «GOLDSETA HOLDINGS LIMITED»; parādnieks: «MOORLANDS ENTERPRISES LIMITED»; ķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 5 264 000.

Saskaņā ar auditētiem rezultātiem Parekss atklātā pensiju fonda aktīvi 2003. gadā ir palielinājušies par 50.7 % un gada beigās bija 3.4 miljoni latu, tajā skaitā pensiju plāna aktīvi palielinājušies par 63.5% (nozares izaugsmes temps 38%) un kopā bija 3.0 miljoni latu. Pensiju fonda kopējie bruto ienākumi bija 135.7 tūkstoši latu, kas atbilst 124.3 % no salīdzinošiem 2002. gada ienākumiem. Trešo gadu pēc kārtas vienīgais nozarē pensiju fonds ir nodrošinājis ienākumu pārsniegumu pār izdevumiem 1000 Ls, un saskaņā ar esošo likumdošanu, izveidojusies starpība tiks sadalīta starp pensiju plānu dalībniekiem papildus ienākumiem no investīcijām. 2003. gada beigās kolektīvās dalības līgumu skaits, kas noslēgti ar dažādu saimniecības nozaru pārstāvjiem visā Latvijas teritorijā, bija 114, bet individuālās dalības līgumu skaits — 434, tādējādi gada laikā pensiju plānu dalībnieku skaits palielinājās par 38.9 % (t.i. par 2139 dalībniekiem), un kopā gada beigās Fondā bija 7641 dalībnieks. Sadarbība ar Baltijas valstīs lielāko aktīvu pārvaldītāju a/s Parex Asset Management nodrošināja optimālu riska un ienākumu attiecību, kas līdzekļu pārvaldītājam ļāva nodrošināt pensiju plāna Sociālais nodrošinājums investīciju portfeļa ienesīgumu 9.35 % gadā, bet pensiju plānam Papildpensija 10.17 % gadā, informē fondā. Pēc dalībnieku skaita rādītājiem Parekss tirgus daļa 2003. gada 31. decembrī bija 52.8 %, bet pēc uzkrātā pensiju plānu kapitāla — 46.5 %. Tāpat kā iepriekšējā gadā par prioritāro uzdevumu tiek izvirzīta jaunu klientu piesaistīšana pensiju plāniem. A/s Parekss atklātais pensiju fonds valde 2004. gadā centīsies nodrošināt dalībnieku skaita pieaugumu par 22 — 25%, bet pensiju plānu aktīvu pieaugumu — par 40 — 43%. A/S Parekss atklātais pensiju fonds akcionāri ir A/S Parekss-banka, AAS Balta-Dzīvība un AAS Baltikums Dzīvība.

Parekss bankas otrajā slēgtajā akciju emisijā pārdoti 76 % no piedāvātā akciju daudzuma, palielinot bankas kapitālu par 10,5 milj. Ls. Pēc aktīvu apjoma lielākās Latvijas komercbankas Parekss bankas slēgtā akciju emisija ilga no 2003. gada 24. oktobra līdz 15. decembrim un šoreiz tajā tika piedāvātas 3 milj. akciju ar balstiessībām un 3 miljoni bez balsstiesībām. No pārdotajiem 4,6 milj. akciju 1,89 milj. ir ar balsstiesībām, bet 2,7 milj. bez balsstiesībām. Bankas valdes noteiktā akcijas ar balstiesībām cena bija 2,43 Ls un bez balsstiesībām — 2,21 Ls, kas, kā jau iepriekš tika solīts, ir augstāka nekā pirmajā slēgtajā emisijā, kad tā bija 2,10 Ls par akciju. Pavisam otrajā slēgtajā akciju emisijā ir piedalījušās 52 personas, no kurām 8 bija jau esošie akcionāri (akcijas iegādājās pirmajā slēgtajā akciju emisijā), bet 44 — jauni akcionāri. Rezultātā pēc abām slēgtajām emsijām Parekss bankas akcionāru skaits ir 64. Bankas dibinātājiem Valērijam Karginam un Viktoram Krasovickim pēc Db aprēķiniem pieder 88 % no bankas kopējā akciju skaita. Bankas sniegtā informācija liecina, ka lielākie otrās slēgtās akciju emisijas pircēji ir ārvalstu investīciju fondi. Tajā skaitā savu līdzdalību bankā audzējis Zviedrijas investīciju fonds East Capital Baltic Fund, kurš bija lielākais pircējs pirmajā slēgtajā akciju emisijā. Tāpat akcijas iegādājušies investīciju fondi East Capital Russian Fund un East Capital Eastern Europe Fund. Šiem trim fondiem ir kopīgs pārvaldītājs, informēja Parekss bankā. Akcijas iegādājies arī ieguldījumu fonds Special Mutual Fund Evli Baltic Fund, kas ietilpst Somijas Evli Bank, kurai savukārt Baltijas valstīs pieder Suprema. No līdzšinējiem akcionāriem papildu akcijas iegādājusies arī a/s Drogas, kā arī vairākas privātpersonas. No klātnākušajiem akcionāriem «redzamākie» Latvijā ir Rīgas Fondu biržas prezidents Guntars Kokorēvičs, Edvīns Inkēns, Jānis Šipkēvics, Zigmārs Liepiņš, mediju aģentūras Mediapool Latvia direktors Valdis Tilgalis, bijušais Baltijas krievu insitūta rektors Valērijs Ņikiforovs.

AS «PNB Banka» jaunie akcionāri un bankas valde ir pārliecināti, ka banka šobrīd ir maksātspējīga un tās likviditāte ir pietiekama. Jaunie akcionāri ir sagatavojuši plānu jaunām investīcijām bankas kapitālā 146 miljonu eiro apmērā, liecina bankas paziņojums.

Pēc ceturtdienas, 2019.gada 15.augusta Eiropas Centrālās bankas (ECB) un Eiropas Vienotā noregulējuma valdes lēmuma saņemšanas, banka nekavējoši vērsās šajās iestādēs, pieprasot pieņemto lēmumu pilnu tekstu. ECB nav sniegusi nekādu atbildi pēc būtības. Savukārt Eiropas Vienotā noregulējuma valde tikai norādīja, ka viņiem jāizvērtē, kādas lēmuma daļas vispār var tikt atklātas bankai.

Banka tāpat vēlējās noskaidrot, uz kāda pamata Eiropas Vienotā noregulējuma valde ceturtdienas, 2019.gada 15.augusta vakarā norādīja, ka banka tiks likvidēta atbilstoši vietējiem likumiem. AS «PNB Banka» jaunie akcionāri un bankas valde uzskata, ka Eiropas Vienotā noregulējuma valde nav tā, kas var pieņemt lēmumu par bankas likvidāciju saskaņā ar Latvijā spēkā esošajiem likumiem.

Kopumā 14 bankas vērsušās Administratīvajā apgabaltiesā, pārsūdzot Konkurences padomes (KP) lēmumu par soda naudas noteikšanu saistībā ar aizliegtu vienošanos, informēja tiesas priekšsēdētāja palīdze Līga Trubiņa.

Par KP šā gada 3. marta lēmumu tiesa saņēmusi pieteikumus no Swedbank, Latvijas Krājbankas, Baltikuma, bankas Citadele, Latvijas Hipotēku un zemes bankas, Rietumu Bankas, Trasta komercbankas, PrivatBank, Nordea bankas, Baltic International Bank, DnB NORD Bankas, LTB Bank, SEB bankas un Norvik bankas, aģentūrai BNS norāda L. Trubiņa.

Pagaidām tiesa nav lēmusi, vai šos pieteikumus pieņemt izskatīšanai un ierosināt administratīvās lietas.

Latvijas Komercbanku asociācijā aģentūrai BNS iepriekš pavēstīja, ka lielākā daļa banku pieņēmušas lēmumu pārsūdzēt KP lēmumu par uzliktajiem sodiem saistībā ar starpbanku karšu komisijas maksām. Lēmumu nolēmušas pārsūdzēt 14 no 22 bankām, bet kopējā apstrīdētā summa veido 98% no uzliktās soda naudas.