Šodien viesnīcas Maritim telpās Rīgā, Slokas ielā 1 notika Parekss bankas akcionāru pilnsapulce, kuras darba kārtībā bija iekļauts bankas vadības ziņojums par 2003. gada darbības rezultātiem un bankas konsolidētā 2003. gada pārskata apstiprināšana. Pēc Parekss bankas prezidenta Valērija Kargina nolasītā vadības ziņojuma bankas akcionāri nobalsoja par bankas konsolidētā 2003. gada pārskata apstiprināšanu. Parekss bankas vadības ziņojumā teikts, ka 2003.gads Parekss bankai bija ļoti veiksmīgs — tās aktīvi pārsnieguši vienu miljardu latu robežu un peļņa sasniegusi bankas vēsturē vēl nebijušu apmēru — 13.423 miljonus latu. A/s Parekss bankas kapitāls un rezerves ir vairāk nekā 100 miljonu latu. Citi nozīmīgi sasniegumi ietver pieaugumu kapitālā un rezervēs par 51 %, izsniegto kredītu apjomā — par 33 %, neto pamatdarbības ienākumos — par 32 %. Saskaņā ar auditētiem rezultātiem Parekss banka ir otra pelnošākā starp bankām. Proti, vislielākā peļņa pērn ir bijusi Hansabankas grupai — 14,4 milj. Ls, savukārt Latvijas Unibankas grupa ir nopelnījusi 13,309 milj. Ls. 2002. gada 31. decembrī Parekss bankai bija divi akcionāri un 72 miljonu liels kapitāls, savukārt 2003.gada 31.decembrī Parekss bankai jau ir 62 akcionāri, un tās kapitāls pieaudzis līdz 108 miljoniem latu. Pārskata gadā veiktās akciju emisijas piesaistīja jaunus investorus, tajā skaitā Danske Capital Finland, Firebird un East Capital (Zviedrija) pārvaldītos fondus. 2003. gadā palielinājies Parekss bankas kredītportfelis. Tā, piemēram, privātpersonām mājokļa iegādei izsniegto kredītu apjoms 2003.gadā palielinājies vairāk nekā par 200 %, sasniedzot 61 miljonu latu, savukārt lielajiem uzņēmumiem izsniegto kredītu jomā īpaši izceļams Parekss bankas organizētais sindicētais kredīts VAS Latvenergo 2002. un 2003. gadā attiecīgi 15 miljonu latu un 21 miljonu latu apmērā, kas bija lielākais jebkad latos piešķirtais kredīts. 2003. gadā uzlaboti arī Parekss bankas reitingi. Moody's paaugstināja Parekss bankas finansiālās drošības reitingu no D uz D+, bet Fitch paaugstināja Parekss bankas atbalsta reitingu no 5 uz 3. Veiksmīga 2003.gadā bija arī Parekss grupā ietilpstošo uzņēmumu darbība — vērojama pakāpeniska Parex Bankas darbības izaugsme Lietuvas finanšu sektorā, savukārt 2003. gadā nodibinātais meitas uzņēmums Igaunijā Parex Kredit veicis aktīvu kreditēšanas darbību. 2003. gadā Parekss banka atvēra divas jaunas pārstāvniecības – Stokholmā (Zviedrija) un Tokijā (Japāna).

Db.lv jau rakstīja, ka, sākot no šī gada 23.maija, Parex banka saviem klientiem sākusi piedāvāt jaunus pakalpojumus – viedkaršu PIN-kodu atbloķēšana un PIN-kodu maiņa bankas automātos, nedodoties uz banku un nemainot maksājuma karti. Lai uzzinātu, kādas iespējas šajā sakarā ir citu banku klientiem, Db.lv veica citu Latvijas banku aptauju.

Kas ir viedkartes?

Nordea Latvija pārdošanas un produktu attīstības vadītājs Ritvars Pavlovs: "Viedkartes ir plastmasas kartes ar iebūvētu atmiņu un mikroprocesoru, ko izmanto lietotāju identificēšanai vai naudas pārvedumiem. Viedkaršu nolūks ir kalpot par drošu elektroniskā paraksta nesēju."

DnB NORD Banka Karšu izdošanas un operāciju daļas vadītājs Maksims Tumanovs: "Viedkarte ir plastmasas kartīte, kurā ielīmēts mikročips - aktīvs informācijas nesējs, kas glabā un apstrādā datus par naudas līdzekļiem. Viedkarte ir pilnīgi droša pret zādzībām un nesankcionētu lietošanu, ko nodrošina PIN kods vai biometrija (piemēram, pirkstu nospiedums), vai arī foto."

No šā gada augusta Parex bankas bankomāti pieņem un apkalpo visu trīs pasaules lielāko maksājumu karšu sistēmu viedkartes – Mastercard, VISA un American Express. Tādējādi tagad Parex banka ir kļuvusi par pirmo komercbanku Baltijas valstīs, kas savos bankomātos pieņem un apkalpo visu trīs pasaules lielāko maksājumu karšu sistēmu viedkartes. Patlaban Parex banka ir uzstādījusi 33 bankomātus, kuros pieņem un apkalpo viedkartes. Līdz šī gada beigām šādu bankomātu skaits palielināsies līdz 50, bet līdz 2007.gada beigām pilnīgi visi Parex bankas bankomāti pieņems un apkalpos ne tikai maksājumu kartes ar magnētisko celiņu, bet arī viedkartes. Jābrīdina, ka bankomātos, kuros tiek pieņemtas un apkalpotas viedkartes, darbības tiek veiktas lēnāk, nekā parastajos bankomātos, jo no viedkartes tiek nolasīts un apstrādāts krietni vien lielāks informācijas daudzums, nodrošinot gan banku, gan arī klientu pret potenciālajām blēdībām.

Elektroniskā norēķinu sistēma jeb e—talons Rīgas sabiedriskajā transportā tiks ieviesta pakāpeniski, un pilnībā pāreja uz to beigsies 1. maijā.

Pretēji iepriekš apgalvotajam, 1. martā vēl nebūs pieejamas personalizētās un nepersonalizētās viedkartes un viedbiļetes, jo sistēmu sāks ieviest no vienreizējiem braukšanas taloniem, ko var par 50 santīmiem iegādāties pie transportlīdzekļu vadītāja.

Jau ziņots, ka Rīgā no 1. marta sākas pāreja uz jaunu norēķinu sistēmu, iimg src="http://www.db.lv/gfx/movico1.png" / img src="http://www.db.lv/gfx/fotoico1.png" / E-talonu pilnībā ieviesīs no 1. maijaeviešot viedbiļetes konkrētam braucienu skaitam un viedkartes, ko katru mēnesi varēs papildināt un kas darbosies kā līdzšinējās mēnešbiļetes ar fiksētu summu. SIA Rīgas satiksme valdes priekšsēdētājs Leons Bemhens norādīja, ka no 1. aprīļa varēs lietot viedbiļetes jeb dzeltenās biļetes zināmam braucienu skaitam, bet visām iedzīvotāju kategorijām viedkartes ieviesīs līdz 1. maijam. No 1. aprīļa sistēma darbosies arī autobusos, kuros vairs nebūs konduktoru. Jau drīzumā tiek solīts uzstādīt jauno e—talonu tirdzniecības automātus, kādi Rīgā būs 46, bet jaunās biļetes nopirkt un viedkartes papildināt varēs arī preses kioskos un veikalos, kur transporta talonus pārdeva līdz šim. Studentiem un skolēniem, kas līdz šim drūzmējās pie kasēm, piemēram, Prāgas ielā, vairs nebūs vajadzīgas izglītības iestāžu izsniegtās izziņas, un kartes varēs papildināt ikvienā tirdzniecības vietā, bet no 1. maija arī internetā. SIA Rīgas satiksme meitas uzņēmuma SIA Rīgas karte valdes loceklis Aleksandrs Brandavs jauno sistēmu nosauca par brīnišķīgu un apgalvoja, ka e-talonu validēšana sabiedriskajā transportā nebūšot apgrūtināta pat sastrēgumstundās, turklāt vairākas Rīgas satiksmes amatpersonas mierināja, ka ļoti pārpildītā transportlīdzeklī kontrole iespraukties necentīšoties. Toties, kontrolei iekāpjot, biļešu reģistrēšanas iekārtas tiks bloķētas, un pēdējā brīdī apmaksāt braucienu nebūs iespējams. Pasažieru ērtībai viedkartes nolasīt varēs, tās neizņemot no maka.

Iepriekšējā nedēļā UR saņēmis 389 komercķīlu pieteikumu. 226 komercķīlas ir reģistrētas, 122 — dzēstas, bet 16 pieteikumi ir atsaukti. Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījumu summa ir 14 miljardi 261 miljons latu no tām joprojām ir spēkā reģistrētas komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījumu summu 8 miljardi 493 miljoni latu. Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījumu summa ir 5 miljardi 767 miljoni latu. Lielākās pagājušajā nedēļā reģistrētās ķīlas: 1. Ķīlas ņēmējs: akciju sabiedrība «PAREKSS-BANKA»; ķīlas devējs: SIA «Vēja parks 17»; parādnieks: SIA «RETS INVESTĪCIJAS»; ķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 24 600 000; 2. Ķīlas ņēmējs: akciju sabiedrība «PAREKSS-BANKA»; ķīlas devējs: SIA «Vēja parks 10»; parādnieks: SIA «RETS INVESTĪCIJAS»; ķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 24 600 000; 3. Ķīlas ņēmējs: akciju sabiedrība «PAREKSS-BANKA»; ķīlas devējs: SIA «Vēja parks 11»; parādnieks: SIA «RETS INVESTĪCIJAS»; ķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 24 600 000; 4. Ķīlas ņēmējs: akciju sabiedrība «PAREKSS-BANKA»; ķīlas devējs: SIA «Vēja parks 12»; parādnieks: SIA «RETS INVESTĪCIJAS»; ķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 24 600 000; 5. Ķīlas ņēmējs: akciju sabiedrība «PAREKSS-BANKA»; ķīlas devējs: SIA «Vēja parks 13»; parādnieks: SIA «RETS INVESTĪCIJAS»; ķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 24 600 000; 6. Ķīlas ņēmējs: akciju sabiedrība «PAREKSS-BANKA»; ķīlas devējs: SIA «RETS INVESTĪCIJAS»; ķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 24 600 000; 7. Ķīlas ņēmējs: akciju sabiedrība «PAREKSS-BANKA»; ķīlas devējs: SIA «Vēja parks 14»; parādnieks: SIA «RETS INVESTĪCIJAS»; ķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 24 600 000; 8. Ķīlas ņēmējs: akciju sabiedrība «PAREKSS-BANKA»; ķīlas devējs: SIA «Vēja parks 15»; parādnieks: SIA «RETS INVESTĪCIJAS»; ķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 24 600 000; 9. Ķīlas ņēmējs: akciju sabiedrība «PAREKSS-BANKA»; ķīlas devējs: SIA «Vēja parks 16»; parādnieks: SIA «RETS INVESTĪCIJAS»; ķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 24 600 000; 10. Ķīlas ņēmējs: akciju sabiedrība «PAREKSS-BANKA»; ķīlas devējs: SIA «Vēja parks 18»; parādnieks: SIA «RETS INVESTĪCIJAS»; ķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 24 600 000; 11. Ķīlas ņēmējs: akciju sabiedrība «PAREKSS-BANKA»; ķīlas devējs: SIA «Vēja parks 19»; parādnieks: SIA «RETS INVESTĪCIJAS»; ķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 24 600 000; 12. Ķīlas ņēmējs: akciju sabiedrība «PAREKSS-BANKA»; ķīlas devējs: SIA «Vēja parks 20»; parādnieks: SIA «RETS INVESTĪCIJAS»; ķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 24 600 000; 13. Ķīlas ņēmējs: akciju sabiedrība «PAREKSS-BANKA»; ķīlas devējs: SIA «RETS INVESTĪCIJAS»; ķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 24 600 000. Pagājušajā nedēļā lielākie ķīlas ņēmēji bijuši: 1. Akciju sabiedrība «LATVIJAS UNIBANKA» — 43 ķīlas; ķīlu nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 5 122 957; 2. SIA «INSERVISS GROUP» — 43 ķīlas; ķīlu nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 123 429; 3. Akciju sabiedrība «RD LĪZINGA GRUPA» — 25 ķīlas; ķīlu nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 112 731; 4. SIA «HANZA LĪZINGS» — 25 ķīlas; ķīlu nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls133 060; 5. Akciju sabiedrība «HANSABANKA» — 17 ķīlas; ķīlu nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 10 279 294. KOPĀ: 153 ķīlas; ķīlu nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 15 771 471.

NORD/LB Latvija ir sākusi saviem klientiem izsniegt viedkartes. Šis ir rūpīga darba rezultāts, kura mērķis ir piedāvāt bankas klientiem pēc iespējas lielāku drošību un plašākas iespējas. Viedkaršu ieviešana notiks pakāpeniski: izsniedzot jaunas kartes un nomainot kartes ar beigušos derīguma termiņu. Jaunās viedkartes ir t.s. hibrīdkartes, kuras ietver gan magnētisko celiņu, gan čipu, tādējādi bankas klientiem ir iespējams izmantot savas kartes visās karšu apkalpošanas vietās— gan tajās, kur pieņem ar čipu aprīkotas kartes, gan tajās norēķinu vietās, kur pieņemt tikai ar magnētisko celiņu aprīkotas kartes. NORD/LB Latvija Norēķinu karšu pārvaldes vadītāja Ludmila Gudima: «Viedkaršu izdošana ir nozīmīgs solis ceļā uz arvien drošākiem pakalpojumiem bankas klientiem. Pasaules pieredze rāda, ka krāpniecība ar maksājumu kartēm valstīs, kur tiek ieviestas viedkartes, strauji samazinās. Viedkarte nodrošina ne tikai uzticamākas elektronisku maksājumu iespējas, bet sniedz kartes īpašniekam arī citas priekšrocības- viedkarti var izmantot arī citu tajā ieprogrammējamu funkciju veikšanai.» Pašlaik NORD/LB Latvija, izmantojot arī mātes bankas Norddeutsche Landesbank pieredzi, veido piedāvājumus lielajiem uzņēmumiem, kas ļaus jaunās viedkartes izmantot arī citu funkciju īstenošanai (piemēram, kā pastāvīgo klientu kartes, bonusa punktu uzkrāšanas kartes, u.c.) atbilstoši katra uzņēmuma vajadzībām. Pagaidām NORD/LB Latvija ir uzsākusi VISA viedkaršu ieviešanu, bet šogad tiks uzsākts darbs pie MasterCard viedkaršu izdošanas procesa, tādējādi nākamā gada otrajā pusē banka uzsāks ieviest arī MasterCard viedkartes.

Republikas Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) noraidījusi Rīgas domes iesniegtos priekšlikumus par transporta līdzekļa skaita ierobežošanu, tādējādi jāsecina, ka ministrija nemaz nevēlas ierobežot auto skaitu Vecrīgā. Šādu uzskatu pauž Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Andrejs Požarnovs.

30. oktobrī Rīgas dome RAPLM nosūtīja vēstuli, kurā izteica vairākus priekšlikumus par pasākumiem, kas ļautu samazināt automašīnu skaitu Vecrīgā. Viens no galvenajiem ierosinājumiem bija – maksimāli samazināt atbilstoši Ministru Kabineta 28.06.2005. noteikumiem izsniedzamo bezmaksas viedkaršu skaitu fiziskām personām, ja tām Vecrīgā ir deklarēta dzīvesvieta vai īpašums. Rīgas dome ierosināja ministrijai virzīt izskatīšanai šo noteikumu grozījumus, kuros būtu noteikts, ka vienam dzīvoklim izsniedzamo viedkaršu skaitu varētu ierobežot līdz vienai.

Dome ir saņēmusi ministrijas atbildi, kurā šie priekšlikumi ir noraidīti. RAPLM vēstulē raksta, ka "grozījumi paši par sevi nenodrošina transportlīdzekļu skaita ierobežošanu Vecrīgā", jo fiziskās personas, kurām Ministru Kabinets pašlaik piešķir tiesības iegūt bezmaksas viedkartes, "varēs iegādāties norēķinu vai abonementa viedkartes saskaņā ar Rīgas pilsētas domes noteikto maksu. Tādējādi piedāvātie grozījumi nesasniegšot to ierosināšanas mērķi, un ministrija nesaskata pamatojumu privātpersonu tiesību ierobežošanai."

Ikviens Vecrīgas norēķinu viedkartes īpašnieks var atgūt neizlietoto pašvaldības nodevas atlikumu par iebraukšanu Vecrīgā, tostarp šīs viedkartes nodrošinājuma naudu, atgādina Rīgas domes Satiksmes departaments.

Lai varētu atgūt viedkartē iemaksātās naudas summas atlikumu un arīdzan viedkartes nodrošinājuma naudu, norēķinu karšu īpašnieki ir aicināti līdz šā gada 10. februārim vērsties Rīgas domes Satiksmes departamentā.

Kā ziņots, atbilstoši Pašvaldību lietu ministrijas lēmumam no šā gada 1. janvāra Vecrīgas iebraukšanas kontroles sistēma ir atcelta. Tādejādi iebraukšanai vecpilsētā viedkartes vairs nav nepieciešamas. Norēķinu viedkartes ir tās, kas ir iegādātas un papildinātas ar naudu kādā no tirdzniecības vietām.

Darbu sākusi Parekss grupas pārstāvniecība Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā. Tādējādi Parekss banka kļuvusi par pirmo Latvijas banku, kura pārstāvēta Zviedrijā. Parekss grupas pārstāvniecības vadītājs ir Luijs Molders (Louis Molder), kuram ir 40 gadu ilga pieredze banku sfērā un kurš iepriekš ir strādājis Skandinavska Enskilda Banken. Par pārstāvniecības vadītāja vietnieci ir iecelta pieredzējusi Parekss bankas darbiniece Evita Ķezbere. Pārstāvniecība oficiāli reģistrēta 2002. gada oktobrī. Līdz šim laikam tika veikts organizatoriskais posms, kas tagad ir noslēdzies, un Parekss grupas pārstāvniecība Stokholmā var sākt savu praktisko darbību. Parekss grupas pārstāvniecības Zviedrijā galvenie darbības virzieni ir mārketinga pasākumu veikšana, informācijas sniegšana par Parekss grupā ietilpstošo kompāniju piedāvātajiem pakalpojumiem, investīciju iespējām Latvijā un Baltijā, kā arī citās valstīs, kurās strādā Parekss grupas kompānijas. Atzīmējot pārstāvniecības atklāšanu Stokholmā, Parekss bankas Lielo klientu apkalpošanas daļas vadītājs Gatis Kokins teica: «Pārstāvniecības izveidošanas nepieciešamību noteica arvien pieaugošās biznesa saites starp Latviju un Zviedriju. Parekss banka novērojusi lielu interesi, kuru Latvijai un Baltijai izrāda Skandināvijas valstu investori. Ar pārstāvniecības atklāšanu Stokholmā Parekss turpina nostiprināt savu reputāciju pasaules tirgos. Pretēji iedibinātajai tendencei — kad rietumu kompānijas izplešas austrumu virzienā, Parekss banka ir vienīgā banka ar vietējo kapitālu, kura savu darbību attīsta rietumvalstu virzienā, par savu prioritāti uzskatot savu pozīciju nostiprināšanu nākotnes vienotās Eiropas valstu tirgos.»

Pensiju līdzekļu pārvaldītājiem 2003. gads kļuva par straujas izaugsmes gadu. Līdzās ar sabiedrībā pieaugošo izpratni par šī pakalpojuma nozīmi pieaudzis arī pensiju sistēmas 2. un 3. līmeņa dalībnieku skaits. Klienti aizvien vairāk pievērš uzmanību līdzekļu pārvaldītāju darbam, pirmām kārtām uzmanību pievēršot veikto investīciju ienesīgumam. Parekss pensiju plānu 2. un 3. līmeņa ienesīgums pērn atradies līderpozīcijās. Pēc dalībnieku skaita Parekss atklātais pensiju fonds (pensiju sistēmas 3. līmenis) ir lielākais privātais atklātais pensiju fonds valstī. Parekss banka prognozē veiksmīgu pensiju sistēmas 2. un 3.līmeņa pensiju plānu pieaugumu arī 2004. gadā. Parekss ieguldījumu sabiedrības pensiju sistēmas 2. līmeņa plānu ienesīguma rezultāti 2003. gadā bija 6.05 % Parekss Universālajam pensiju plānam un 6.95 % Parekss Aktīvajam pensiju plānam. Turklāt Parekss Aktīvais pensiju plāns pērn kļuvis par visienesīgāko ieguldījumu plānu, kas savu darbību sācis tikai pagājušā gada sākumā. Minētie rezultāti ievērojami pārsniedz arī to ieguldījumu plānu ienesīgumu, kas atrodas Valsts kases pārraudzībā. Parekss banka uzskata, ka šī tendence kārtējo reizi apstiprina privāto pārvaldītāju priekšrocības salīdzinājumā ar valsti. Neskatoties uz pirmajam darbības gadam raksturīgo īpašo piesardzību attiecībā pret ieguldījumu objektu izvēli, tik augstus ienesīguma rādītājus var izskaidrot ar aktīvu ārvalstu ieguldījumu izmantošanu, kā arī veiksmīgo darbību valūtas un vērtspapīru tirgū. Pagājušā gada 31. decembrī Parekss ieguldījumu plānu aktīvi bija aptuveni 2 miljoni latu apjomā, bet dalībnieku skaits pietuvojies 50 tūkstošiem. Savukārt Parekss atklātais pensiju fonds dalībnieku skaita ziņā Latvijas lielākā Parekss atklātā pensiju fonda pensiju plānu ienesīgumu rezultāti 2003. gadā bija Sociālajam nodrošinājumam 10.49 % un Papildpensijai 9.86 %. Parekss atklātā pensiju fonds 2004.gadā paredz pensiju plānu aktīvu pieaugumu par 45 %, savukārt pensiju plānu dalībnieku skaita pieaugumu par 22 līdz 25 %. Pensiju sistēmas 3. līmeņa līdzekļus pārvalda Baltijas valstīs lielākā aktīvu pārvaldīšanas kompānija Parex Asset Management.

Parekss ieguldījumu sabiedrības pārvaldīto pensiju sistēmas 2. līmeņa plānu — Parekss Universālais un Parekss Aktīvais kopējais dalībnieku skaits šī gada marta sākumā pārsniedza 50 tūkstošus. Neapšaubāmi, ka šī panākuma pamatā ir Parekss pensiju plānu līdzšinējie pārliecinošie darbības rezultāti un augsts ienesīgums pirmajā darbības gadā. Parekss Aktīvais pensiju plāna ienesīgums 2003. gadā bija 6.95 %, bet Parekss Universālais pensiju plāna ienesīgums pērn sasniedza 6.05 %. Kopējais minēto pensiju plānu aktīvu apjoms šī gada marta sākumā pārsniedza 2.5 milj. Ls. Parekss Aktīvais plāna aktīvu apjoms marta sākumā bija nedaudz virs 2 milj. Ls, bet dalībnieku skaits nepilni 40 tūkst.. Šī plāna ienesīgums 2004. gada pirmajos divos mēnešos gada izteiksmē sasniedza 7.67 %. Parekss Universālais dalībnieku skaits marta sākumā tuvojās 13 tūkstošu atzīmei, bet tā aktīvu apjoms marta sākumā pārsniedza 480 tūkst. Ls. Šī fonda ienesīgums gada pirmajos divos mēnešos gada izteiksmē bija 4.20 %. Abus Parekss pensiju plānus pārvalda Parekss ieguldījumu sabiedrība, bet ieguldījumu konsultants ir lielākā aktīvu pārvaldīšanas kompānija Baltijas valstīs — Parex Asset Management.

Parekss apkalpoto ieguldījumu plānu ienesīgums apsteidz vidējos rādītājus 2004. gada pirmā ceturkšņa apkopotie rezultāti liecina, ka pensiju sistēmas 2. līmeņa plānu ienesīgums Parekss Universālajam pensiju plānam bija 5.25 % un Parekss Aktīvajam pensiju plānam — 7.70 %. Tādējādi Parekss apkalpotie pensiju plāni saglabājuši savas līderpozīcijas ienesīguma ziņā arī šī gada sākumā, informē Parekss bankā. 2004. gada 31. martā apkopotie dati liecina, ka Parekss apkalpoto ieguldījumu plānu ienesīgums būtiski apsteidz vidējos nozares rādītājus, kas konservatīvajiem pensiju plāniem bija 3.89 %, sabalansētajiem pensiju plāniem — 4.57 %, bet aktīvajiem pensiju plāniem – 6.66%. Sasniegtie rezultāti būtiski pārsniedz arī pensiju plānus, kas atrodas Valsts kases pārziņā, tādējādi kārtējo reizi apliecinot privātstruktūru priekšrocības attiecībā pret valsti, informē Parekss bankā. Salīdzinot Parekss apkalpoto pensiju plānu šī gada pirmā ceturkšņa rezultātus ar pagājušā gada rezultātiem, jāsecina, ka arī šajā ziņā vērojams ienesīguma pieaugums, jo 2003. gada 31. decembrī Parekss Universālā un Parekss Aktīvā pensiju plāna ienesīgums bija attiecīgi 6.05 % un 6.95 %.

Rīgas domes Satiksmes departaments (RDSD) aicina iedzīvotājus un uzņēmumus, kam norēķinu viedkartēs par iebraukšanu Vecrīgā ir palicis neizlietots naudas atlikums, līdz šā gada 10. februārim vērsties Rīgas domes Satiksmes departamentā, lai Rīgas pašvaldība viedkartē iemaksātās naudas summas atlikumu varētu atmaksāt. Norēķinu viedkartes ir tās, kas ir iegādātas un papildinātas ar naudu kādā no viedkaršu tirdzniecības vietām, informē RDSD.

Kā ziņots, LR Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija neatbalstīja īpaša režīma zonas statusa darbības termiņa pagarināšanu Vecrīgas teritorijai turpmākajiem gadiem. Tā rezultātā Rīgas pašvaldība vairs nav tiesīga regulēt Vecrīgā iebraucošo automašīnu skaitu, nosakot nodevu par iebraukšanu vecpilsētā. Tāpēc no šā gada 1.janvāra pašvaldībai Vecrīgas caurlaižu kontroles sistēma bija jāatceļ, un iebraukšanai Vecrīgā viedkartes vairs nav nepieciešamas.

Iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kas norēķinu viedkartēs iemaksājuši pašvaldības nodevu par iebraukšanu Vecrīgā, bet iemaksāto naudas summu nav izlietojuši līdz 2008. gada 31. decembrim, neizlietoto naudas atlikumu Rīgas dome atmaksās.

Unibanka šī gada oktobra beigās saviem klientiem bija izsniegusi 42 845 viedkartes, kas no Baltijas valstīs izsniegtajiem 180.5 tūkstošiem viedkaršu bankai nodrošina 23.7 % lielu tirgus daļu. Savukārt Latvijā, kur bankas ir izsniegušas 70 000 viedkaršu, Unibankas tirgus daļa ir 61.2 %. Oktobrī Unibanka klientiem izsniedza 8998 viedkartes, kuras ir t.s. «hibrīdkartes» — uz tām ir gan mikroprocesors, gan magnētiskā josla. Viceprezidents Ainārs Ozols: «Mūsu panākumiem ir sava «atslēga» — mūsu klienti, kuri ir ne vien negaidīti ātri pieņēmuši viedkartes kā ērtāku un drošāku risinājumu saviem pirkumiem, bet arī izmanto tās iespējas, kuras mēs kā banka aktīvi piedāvājam saviem partneriem — privātpersonām un korporatīvajiem klientiem. Saglabājoties līdzšinējai aktivitātei, līdz gada beigām viedkartes ar Unibankas vārdu lietos jau vismaz 50 tūkstoši klientu.»

Banku sniegtā informācija liecina, ka tirgū pakāpeniski notiek pāreja uz viedkartēm (uz kartes ir gan līdzšinējā magnētiskā svītra, gan čips). Pagaidām bankas izdod tikai starptautiskās karšu organizācijas VISA viedkartes. Paralēli norit sagatavošanās process, lai varētu izdot Eurocard viedkartes. Līdz jūnija beigām Hansabanka bija izsniegusi nedaudz vairāk nekā 6000 viedkaršu, bet Unibanka — ap 11,5 tūkst. karšu. Pāreju uz viedkartēm sākusi arī Parekss banka — kopš jūlija banka piedāvā apmainīt tās VISA Electron kartes, kurām beidzies derīguma termiņš, bet no oktobra plānota VISA Electron viedkaršu izsniegšana visiem klientiem — informē bankā. Kredītkartes kā viedkartes plānots sākt izsniegt no nākamā gada. Līdz gada beigām Hansabanka un Parekss banka katra plānojusi izsniegt ap 10 tūkst. viedkaršu, bet Unibanka — ap 30 tūkst. viedkaršu.

Šodien, 29.martā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, kā arī vēl 4 jauno NATO dalībvalstu premjerministri piedalīsies svinīgā pasākumā, kas notiks ASV galvaspilsētā Vašingtonā sakarā ar alianses paplašināšanos. Uzaicinājumu piedalīties šajā pasākumā saņēmusi arī Parekss banka. Pirms došanās uz svinīgo pasākumu Vašingtonā, Parekss bankas viceprezidents kapitāla tirgu un investīciju jautājumos Jevgēnijs Zolotarevs teica: «Parekss banka aktīvi piedalās procesos, kas saistīti ar Latvijas un starptautiskās sabiedrības savstarpējo integrāciju. Uzskatām, ka saņemtais ielūgums piedalīties svinīgajā pasākumā ir loģisks Parekss bankas aktīvās darbības rezultāts Latvijas ceļā uz NATO. Mēs esam pārliecināti, ka Latvija, iestājoties NATO, saņems milzīgas priekšrocības gan pateicoties stabilitātei reģionā, gan arī plašākas sabiedrības pieaugošajai interesei par Latviju.» Parekss banka vairākkārt apliecinājusi savu aktīvo lomu procesos, kas saistīti ar Latvijas iestāšanos NATO. Tā, piemēram, 2002. gada novembrī Prāgā Parekss banka piedalījās NATO sammita Organizācijas Komitejas darbā, tādējādi spilgti nodemonstrējot starptautiskajai sabiedrībai savu atbalstu Latvijai ceļā uz NATO. Savukārt šī gada janvārī ar Parekss bankas finansiālo atbalstu tika izdota Ronalda D.Asmusa grāmata NATO paplašināšana. Grāmata ir atzīta par nopietnu vēsturiski izglītojošu avotu un izdota latviešu un krievu valodā. Parekss banka ir lielākā Latvijas komercbanka pēc aktīvu un noguldījumu apjoma.

Parekss banka ir pieņēmusi lēmumu turpmāk Latvijas naudas zīmju maiņu pret metāla monētām veikt bez komisijas maksas. Sākotnēji šāds pakalpojuma veids būs pieejams tikai Parekss bankas filiālē Valdemārs, Kr.Valdemāra ielā 8, bet vēlāk, atkarībā no pieprasījuma, pakalpojums tiks ieviests arī citos Parekss bankas klientu apkalpošanas centros. Samainīt Latvijas papīra naudas zīmes metāla monētās Parekss bankā bez maksas var gan juridiskas, gan fiziskas personas. Par saņemtajām monētām iespējams norēķināties arī ar karti. Darījuma maksimālā summa nav ierobežota, bet minimālais daudzums ir viens pilns monētu iepakojums. (Viena santīma monētu iepakojumā, piemēram, ir 50 viena santīma monētas). Latvijas papīra naudas zīmju maiņu pret metāla monētām Parekss banka veica arī iepriekš, taču līdz šim par šādu pakalpojumu tika iekasēta komisijas maksa. Parekss banka uzskata, ka šāds bezmaksas pakalpojums būs īpaši pieprasīts no mazajiem uzņēmējiem, kuriem ikdienā ir nepieciešama sīknauda, bet viņi nevēlas bankai maksāt par tās piegādi. Tagad Parekss banka piedāvā šiem uzņēmējiem pašiem ierasties bankā, samainīt vajadzīgo monētu daudzumu, un veikt to bez komisijas maksas. Parekss banka ir lielākā Latvijas komercbanka pēc aktīvu un noguldījumu apjoma.

Parekss banka iegādājusies AP Anlage und Privatbank AG Šveicē. Tādējādi Parekss banka ir kļuvusi par pirmo komercbanku no Latvijas un jaunajām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas sāks savu darbību Šveicē. Izmantojot AP Anlage und Privatbank uzkrāto pieredzi, Parekss banka plāno turpināt savu tirdzniecības finansēšanas, aktīvu pārvaldīšanas un lielo klientu apkalpošanas pakalpojumu tālāko attīstību gan Latvijā, gan ārpus tās robežām. Parekss banka uzskata, ka nākotnē zināmas priekšrocības no savstarpējas abu banku starptautiskās darbības ieguvēji būs klienti gan Latvijā, gan arī Šveicē, kas rezultātā veicinās piedāvāto pakalpojumu skaita paplašināšanos. Parekss banka iegādājusies 100 % AP Anlage und Privatbank AG akcijas. Par bankas pārvaldnieku iecelts pieredzējis vācu – šveiciešu baņķieris Joahims Bodšvinna (Joachim Bodschwinna), kurš bankas vadībā ir kopš 1995.gada, kad to nodibināja Vācijas banka Hypo Vereinsbank. Uz šo brīdi bankas AP Anlage und Privatbank AG pašu kapitāla apjoms ir 20 miljoni Šveices franku (aptuveni 9 miljoni latu). Banka AP Anlage und Privatbank AG saglabās savu līdzšinējo nosaukumu. Kā pirmo soli darbības uzsākšanai Šveices banku sektorā Parekss banka ieplānojusi veikt bankas tehniskās sistēmas modernizāciju, lai saskaņotu abu banku informācijas sistēmu formātus. Plānots, ka klientus banka sāks apkalpot 2004. gada maijā. Parekss banka ir lielākā Latvijas komercbanka pēc aktīvu un noguldījumu apjoma.

Igaunijas Finanšu inspekcija izsniegusi Parekss bankai visas nepieciešamās atļaujas filiāles atvēršanai Igaunijā. Bankas filiāle savu darbību sāks uz esošās Parekss bankas pārstāvniecības bāzes, kas Tallinā strādā kopš 2001. gada. Fililāles vadītājs būs Loit Linnupold, informē bankā. Atverot filiāli, banka plāno būtiski palielināt savu klātbūtni Igaunijas finanšu tirgus sektorā — tā piedāvās pilnu universālas bankas pakalpojumu spektru un plāno ieņemt vadošo pozīciju tranzītbiznesa kreditēšanas jomā, ziņo LETA. Pagājušā gada aprīlī Tallinā darbu sāka Parekss grupas meitas uzņēmums Parex Kredit. Uzņēmuma izsniegto kredītu apjoms līdz šī gada marta sākumam sasniedzis 16 milj. eiro. Plānots, ka gada beigās tas būs 100 milj. eiro. Parekss bankas filiāle Igaunijā ir pirmā bankas filiāle, kas atvērta ārpus Latvijas robežām. Līdz marta sākumam Parekss bankas meitas uzņēmumi un pārstāvniecības darbojas 10 pasaules valstīs (t. sk. Baltijā, NVS, Lielbritānijā, Vācijā, Zviedrijā un Japānā). Savukārt no 2000. gada Lietuvā darbojas Parekss grupas meitas uzņēmums Parex Bankas. Parekss banka ir lielākā Latvijas komercbanka pēc aktīvu apjoma. Tās lielākie akcionāri ir Viktors Krasovickis un Valērijs Kargins.

Lai pieteiktos e –talona personalizētajām viedkartēm ar atlaidi, SIA Rīgas satiksme klientu centrā Brīvības ielā 191 anketas jānogādā līdz 10. janvārim.

Visi klienti, kas būs iesnieguši pieteikšanās anketas un fotogrāfijas līdz 10. janvārim, saņems personalizētās viedkartes braucieniem sabiedriskajā transportā līdz 1. martam, kad Rīgas sabiedriskajā transportā stāsies spēkā jaunā e-talona sistēma.Ja anketas tiks iesniegtas vēlāk, uzņēmums viedkartes izgatavos, taču pēc 1. marta. Db novēroja, ka 9. janvāra pēcpusdienā klientu centrā bija izveidojusies apmēram 10 cilvēku rinda, lielākoties studenti ar jau aizpildītām anketām un pensionāri. Klientus apkalpoja viena darbiniece, kura vairākiem anketu iesniedzējiem aizrādīja, ka fotogrāfijām ir pārāk tumšs fons, tomēr anketas pieņēma. Jau ziņots, ka 1. martā Rīgas autobusos, trolejbusos un tramvajos stājas spēkā jaunā e – talona sistēma, un visām tām pasažieru grupām, kam pienākas atlaides braucienam transportā, jāpasūta personalizētas viedkartes.

Jaunā elektronisko norēķinu sistēma Rīgas sabiedriskajā transportā tiks ieviesta visai sarežģīti, jo dažādām iedzīvotāju grupām tā stāsies spēkā atšķirīgos datumos.

No 1. marta, pērkot biļeti pie transporta līdzekļa vadītāja, pasažieri par 50 santīmiem saņems nevis pazīstamo talonu, bet kaut ko līdzīgu kases čekam. Toties jaunā parauga viedbiļetes 5,10, 20 braucieniem, 24 stundām, 3 vai 5 dienām būs pārdošanā no 20. marta, bet sāks darboties 1. aprīlī. Ar šo datumu autobusos vairs nebūs konduktoru. Vēl sarežģītāka ir plastikāta viedkaršu ieviešana. Kā zināms, būs divu veidu viedkartes – personalizētas, kam jāpiesakās iepriekš, iesniedzot fotogrāfiju, un nepersonalizētās, ko varēs iegādāties par 2 latiem, bet gadījumā, ja šo karti pārtrauks lietot, šo naudu kā depozītu varēšot saņemt atpakaļ. Viedkartes katru mēnesi varēs papildināt par tādu pat summu, kā līdz šim, maksājot par mēnešbiļeti. Taču jauno karšu ieviešana tām iedzīvotāju grupām, kam pienākas atlaides, būs atšķirīgos datumos, liecina SIA Rīgas satiksme informācija.

Unibanka sāk uzstādīt POS terminālus, kuri, līdztekus ierastajām maksājumu kartēm ar magnētisko joslu, spēj apkalpot arī viedkartes. Šonedēļ dažādās tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietās Rīgā ir uzstādīti pirmie 10 termināli. Turpmāk ik mēnesi Unibanka plāno uzstādīt 150 POS terminālus viedkaršu pieņemšanai. Līdz gada beigām viedkaršu pieņemšanai tiks pielāgoti visi 1700 Unibankas POS termināli. Šobrīd viedkartes ir izsniegtas ierobežotam skaitam bankas klientu un darbinieku, kuri veic lietotāju testus. Savukārt aprīļa otrajā pusē tiks uzsākta viedkaršu izsniegšana klientiem visās Unibankas filiālēs. Mēs plānojam, ka līdz šī gada beigām viedkartes tiks izsniegtas 20 tūkstošiem klientu.

Parekss apdrošināšanas kompānija klientu ērtībām atvērusi divus jaunus klientu apkalpošanas centrus — Rīgā, Matīsa ielā 26 (3.stāvā) un Brīvības ielā 148a (5.stāvā). Tādējādi Parekss apdrošināšanas kompānijai kopumā jau ir 18 klientu apkalpošanas centri, no kuriem trīs, ieskaitot kompānijas galveno biroju Kr.Barona ielā 20/22, atrodas Rīgā. Par godu divu jaunu klientu apkalpošanas centru izveidei Parekss apdrošināšanas kompānija laika posmā no 1. līdz 5. martam organizē akciju, kuras laikā ikviens klients transporta līdzekļa vadītājs, veicot savas atbildības obligāto civiltiesisko apdrošināšanu, varēs saņemt 50 % atlaidi no polises standarta cenas. Parekss apdrošināšanas kompānija tirgū darbojas jau 10 gadus un ir viena no lielākajām apdrošināšanas kompānijām Latvijā. Kompānija klientiem piedāvā plašu apdrošināšanas pakalpojumu spektru (kopumā 28 apdrošināšanas veidi). Pēc neauditētajiem rezultātiem Parekss apdrošināšanas kompānijas bruto prēmiju apjoms 2003.gadā pieaudzis par 7.3 % un sasniedzis 11.429 miljonus latu. Kompānijas tirgus daļa pēc parakstīto bruto prēmiju apjoma ir 10 %. Izmaksāto bruto atlīdzību apjoms pagājušā gadā samazinājies par 6.4% — līdz 2.207 miljoniem latu. Pēc kopējiem rezultātiem kompānija pēc nodokļu nomaksas 2003.gadā guvusi peļņu 0.946 miljonu latu apjomā. Parekss apdrošināšanas kompānija ir Parekss grupas uzņēmums.

Parekss banka ir apmierināta ar pavasarī sāktās privātās slēgtās akciju emisijas rezultātiem. «Esam priecīgi par rezultātiem,» Db teica Parekss bankas viceprezidents Džīns Zolotarjevs (Gene Zolotarjev). Kā zināms (Db 21.05) Parekss banka kopš 15.aprīļa slēgtam investoru lokam piedāvā pirkt 8.22 % kopējā akciju skaita par cenu 2.10 Ls par akciju. Piedāvājums formāli beidzas šodien. Dž. Zolotarjevs teica, ka banka varēs oficiāli un detalizēti ziņot par emisijas rezultātiem «pēc pāris nedēļām» kad būs pabeigtas visas formalitātes sakarā ar akciju apmaksu un jauno īpašnieku reģistrāciju. Tomēr Dž. Zolotarjevs lika saprast, ka emisija bija sasniegusi savu galveno mērķi – par bankas jauniem akcionāriem iegūt pareizu investoru maisījumu, tostarp starptautiskās finansu aprindās pazīstamus investorus vai investīciju kompānijas. «Es gribu uzsvērt, ka jauna kapitāla piesaiste nebija šīs slēgtās emisijas galvenais mērķis. Šinī posmā, kad pirmo reizi paplašinām Parekss bankas akcionāru loku, vēlamies tādus investorus, kuriem vēlāk labprāt piebiedrosies citi un kuri pārstāvēs zināmu finansu pasaules šķērsgriezumu,» viņš paskaidroja. Dž. Zolotarjevs teica, ka slēgtā emisija ir pirmais solis uz Parekss bankas publisku akciju emisiju kotēšanu biržā, kas varētu notikt pēc vēl pāris starpsoļiem – privātām emisijām, kuru izdošanos veicinātu sākotnējās emisijas parakstītāju reputācija. Jau agrāk apstiprinot privātās slēgtas emisijas piedāvājuma faktu, Dž. Zolotarjevs sacīja, ka no starptautiskām finansu aprindām bijusi jūtama interese investēt Parekss bankas akcijās, ja tādas tiktu piedāvātas. Parekss banka, kas ir Latvijas pēc aktīviem lielākā banka, līdz šim piederējusi tās dibinātājiem un vadītājiem Valērijam Karginam (50 %) un Viktoram Krasovickim (50 %).