Parex Asset Management

Pagājušajā nedēļā beidzot apstājās vairākas nedēļas no vietas ilgušais šķietami bezgalīgais dolāra kritums, un tirgus iegāja tādā kā konsolidācijas fāzē. Atelpu dolāram nodrošināja galvenokārt dažādi tehniski apsvērumi, jo satraukums pasaules ģeopolitiskajā arēnā, kurš tiek uzskatīts par galveno vaininieku dramatiskajiem dolāra kritumiem pēdējo pāris mēnešu laikā, nav pierimies ne par mata tiesu. Neskatoties uz nelielajiem dolāra panākumiem, tirgū notiekošo joprojām grūti dēvēt par dolāram pozitīvu pagriezienu.

Nedēļa bija vienkārši pārblīvēta ar dažnedažādām runām, paziņojumiem, draudiem, solījumiem - vienvārdsakot - retoriku. Centrālo vietu uz skatuves, protams, ieņēma runātāji par Irākas jautājumu. Pirmdien ANO ieroču inspektoru šefs Bliks nāca klajā ar tik ilgi gaidīto "galējo" ziņojumu par atradumiem Irākā. Tā kā ziņojums izrādījās pārāk "nekāds", satraukuma pilni skatieni pievērsās Buša otrdienas uzrunai. Taču arī Bušs nespēja pateikt neko īpaši jaunu kā vien apliecināt ASV gatavību vajadzības gadījumā vieniem pašiem ķerties pie Irākas atbruņošanas un apsolīt, ka 5. februārī ASV Valsts sekretārs Kolins Pauels iesniegs amerikāņu rīcībā esošos pierādījumus par Irākas ieroču programmām. Lai arī cik nekonkrēti augstākminētie runātāji nebūtu, tie uzturēja vispārējo spriedzi un deva jaunu vielu ieilgušajām kara spekulācijām, tādējādi liekot dolāram saglabāt aizsardzības pozīcijas.

Tajā pat laikā vairums pārējo publisko paziņojumu iespīdināja sīku gaismas stariņu dolāra drūmajā ikdienā. Pirmkārt, atgriežoties pie iepriekšējās tēmas, jāatzīmē astoņu Eiropas un vienlaikus arī NATO grupas valstu paustais atbalsts ASV plāniem atbruņot Irāku. Otrkārt, pagājušajā nedēļā beidzot sāka runāt topošais ASV Valsts Kases vadītājs Snovs, kurš apliecināja, ka "spēcīgs dolārs joprojām ir nācijas interesēs". Lai arī pašlaik nav iemesla Snova izteikumus uzskatīt par ko vairāk kā mutes dzesēšanu, vārdi tomēr ir labāki par aizdomīgu klusēšanu. Un treškārt, dažas augsti stāvošas Eiropas amatpersonas pauda satraukumu par to, ka tālāka tik strauja eiro nostiprināšanās var sākt kaitēt eirozonas ekonomikai. Šai retorikai pievienojās arī daži Eiropas ražotāji paziņojot, ka eiro stiprums jau tagad negatīvi ietekmē to konkurētspēju.

Tomēr arī šie trīs apsvērumi nebūtu spējuši vieni paši apslāpēt pār malām līstošo dolāra negatīvismu, ja vien tiem talkā nebūt nākuši pēdējā laikā tik bieži pieminētie tehniskie faktori. Eiro/dolāra kursa nespēja pārvarēt 1.09 dolāru atzīmi lika sarosīties uz peļņas fiksāciju kārajiem tirgus spēlmaņiem. Tie sāka pamazām samazināt milzīgās dolāra īsās pozīcijas, ļaujot ASV valūtai atgūt elpu. Interesanti, ka nedēļas beigās kāds anonimitāti saglabāt gribošs Japānas Bankas darbinieks pavēstīja, ka janvārī Japāna ir slepeni veikusi intervences valūtas tirgū, pārdodot jenas aptuveni 700 miljardu apjomā.

Nedēļas rezumē: eiro vērtība pazeminājās par 0.60%, līdz 1.0750 dolāriem, bet jena pavājinājās par 1.70%, līdz 119.75 USD/JPY. Minēto divu faktoru ietekmē dolāra cena latu izteiksmē nedēļas laikā pacēlās par 0.45%, līdz 57.95 santīmiem, bet eiro palētinājās par 0.20%, līdz 62.34 santīmiem.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra