Parex Asset Management
Lai kā gribētos izvairīties no pārliekas atkārtošanās, tomēr atkal ir jāsāk ar vārdiem "kā jau bija sagaidāms". Tātad - kā jau bija sagaidāms, pagājušajā nedēļā dolārs nonāca negatīva spiediena ietekmē, un eiro kurss devās atgūt kaut ko no saviem iepriekšējās nedēļas iespaidīgajiem zaudējumiem. Taču nekur augstāk par 1.14 EUR/USD kurss pacelties nespēja un galu galā nedēļa tika noslēgta ar salīdzinoši nelielu kāpumu nedaudz virs 1.13.
Daudz maz redzama tendence eiro/dolāra tirgū bija novērojama pašā nedēļas sākumā, kad peļņas fiksācijas ietekmē (savu lomu te nospēlēja iepriekšējās piektdienas ne pārāk patīkamie ASV darba tirgus skaitļi) kurss gāja augšup, otrdien vakarā sasniedzot 1.14 EUR/USD līmeni. Tas šoreiz nostrādāja kā pietiekoši spēcīgs tehniskas pretestības punkts, eiro sagura, un atlikusī nedēļa pagāja, kursam bezmērķīgi dreifējot salīdzinoši šaurā koridorā starp aptuveni 1.14 un 1.13 EUR/USD. Kā jau tas "koridortirdzniecībai" ir raksturīgs, jauna tirgus virzītājspēka meklējumos tirgus dalībnieki skrupulozi izķidāja visas pieejamās ziņas un nedaudzos ekonomiskos indikatorus. Taču, spriežot pēc visa, ne vienā, ne otrā jomā netika atrasts nekas pietiekoši interesants, un galu galā kursu virzība tika atstāta tehnisko faktoru rīcībā. Šis novērojums attiecas ne tikai uz eiro/dolāra pāri, bet arī uz pārējo nozīmīgāko valūtu - jenas un mārciņas kursiem.
Runājot tirgus virzītājspēku meklējumiem, var atzīmēt pagājušai nedēļai raksturīgo pastiprināto investoru interesi par notikumiem ap ASV valdības obligācijām, respektīvi - to izsolēm. Tādas pagājušajā nedēļā bija trīs un visas ļoti apjomīgas - kopumā tika laisti apgrozībā jauni papīri 60 miljardu USD apjomā. Taču izsoļu rezultāti bija diezgan neviennozīmīgi: otrdienas 3-gadīgo papīru izsole izdevās ne pārāk spoža, savukārt trešdienas 5-gadīgo un ceturtdienas 10-gadīgo papīru izsoles bija jau stipri veiksmīgākas. Ņemot vērā tādu nekonsekvenci, neko vairāk par vielu īstermiņa spekulācijām te atrast neizdevās.
Pēdējā laikā notikumi ASV obligāciju tirgū kalpo par pamatu nopietnām bažām par to, vai Amerikas ekonomikas nākotnes attīstības tempi atbildīs pašreizējām rožainajām prognozēm. Pēdējā laikā sakāpušie ASV valdības papīru ienesīgumi līdz mēnešiem nepieredzēti augstiem līmeņiem, kā arī kāpums īstermiņa likmju segmentā reāli nozīmē, ka sadārdzinājušies gan ilgtermiņa, gan īstermiņa kredīti ASV patērētājiem un kompānijām. Biedē tas, ka naudas cena ir sākusi strauji kāpt vēl pirms ekonomika uzrāda reālas augšupejas pazīmes.
Nākošās nedēļas ASV kalendārs ir salīdzinoši interesantāks. Te ir sastopama gan FRS apspriede par dolāru bāzes likmēm (tās diez vai tiks mainītas, tomēr būs interesanti paklausīties, ko šoreiz FRS paudīs savā tradicionālajā komentārā), gan mazumtirdzniecības, gan inflācijas, gan industriālās ražošanas, gan ražošanas jaudu dati un pat Mičiganas Universitātes patērētāju noskaņojuma augusta indekss. Tiek gaidīts, ka katrs no šiem datiem uzrādīs nelielu uzlabošanos attiecīgajā jomā, kas teorētiski nāktu par labu dolāram, tomēr pašlaik no ASV ekonomikas tiek gaidīts kas vairāk - tas ir, pārliecinošas attīstības tempu pieauguma pazīmes. Ja tādas netiks saņemtas, tad dolāram neklāsies viegli.
Tehniskie rādījumi pagaidām čukst, ka īstermiņā eiro/dolāra kursam tomēr vieglāk ir pakristies, nekā kāpt, taču neko īpaši grandiozu - tas ir kritienu zemāk par 1.12 EUR/USD gaidīt nav iemesla. Tajā pat laikā, ja kursam pirms tam vai pēc tam izdodas izrauties uz augšu, tad runa iet uzreiz par 1.15 un 1.16 EUR/USD.
Pie mums Latvijā piektdienas pievakarē viens dolārs maksāja 57.10 santīmus, eiro - 64.65 santīmus, savukārt mārciņa bija 91.90 santīmus vērta.