Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

No vērtspapīru darījumiem pērn akciju tirdzniecība sasniegusi 56,8 miljonus latu, kas, salīdzinot ar gadu iepriekš, ir pieaugums 118% apmērā. Aizvadītajā gadā atvērti arī 9370 jauni vērtspapīru konti, kas daļēji skaidrojams ar Krājbankas krīzi.

Pērn Latvijas Centrālais depozitārijs veicis norēķinus 53,3 tūkstošos vērtspapīru darījumos par kopējo apjomu 665 miljonu latu, liecina Latvijas Centrālā depozitārija apkopotā statistika par Latvijas vērtspapīru tirgu 2011.gadā

No vērtspapīru darījumiem akciju tirdzniecība sasniegusi 56,8 miljonus latu, kas ir par 118% vairāk nekā 2010. gadā. Parāda vērtspapīru apgrozījums pērn bijis 607,5 miljoni latu, ko veido veido korporatīvo parāda vērtspapīru tirdzniecība, kā arī depozitārija nodrošinātie norēķini Valsts kases organizētajās valsts parāda vērtspapīru izsolēs, kas notiek biržā Nasdaq OMX Riga. Savukārt apgrozījums ar ieguldījumu fondu apliecībām sasniedzis 0,8 miljonus latu.

Informācija par Rīgas Fondu biržas darbību 2007.gadā liecina, ka pērnā gada beigās Rīgas Fondu biržas akciju emitentu kapitalizācija bija 1,475 miljardi latu, kas ir par 3% vairāk nekā 2006. gada beigās.

Aizvadītais gads Rīgas Fondu biržā vērtējams kā veiksmīgs, jo pērn gan pieaudzis tirdzniecības apgrozījums, gan biržas indekss OMXR septembra vidū sasniedza savu visu laiku augstāko vērtību - 759,44 punktu atzīmi. Tiesa, finanšu tirgus pērn rudenī atvēsināja krīze ASV nekustamo īpašumu tirgū un tas, protams, arī ietekmēja Rīgas Fondu biržas rādītājus, Db.lv informēja Rīgas Fondu biržas Korporatīvo komunikāciju departamenta speciāliste Aija Brasliņa.

"Latvijas iedzīvotāji 2007.gadā sāka vairāk aizdomāties par to, ka naudu var ne tikai tērēt, bet to var arī ieguldīt. Akcijas ir viens no ieguldījumu veidiem, kas pasaulē ir ļoti populārs un ar augstu ienesīgumu. To mēs pagājušajā gadā varējām arī ļoti labi redzēt Baltijas vērtspapīru tirgū, jo veiksmīgi izvēloties uzņēmumu, kura akcijās ieguldīt, gada laikā bija iespējams nopelnīt pat trīs reizes vairāk, nekā sākotnēji investēts. Gada beigās gan arī varējām redzēt, ka, investējot akcijās, kurām ir augstāks ienesīgums, pastāv risks. Taču jāatceras, ka akciju tirgos šādas situācijas periodiski atkārtojas, tāpat kā kritumiem parasti seko cenu kāpumi," norāda Daiga Auziņa – Melalksne, Rīgas Fondu biržas vadītāja.

Piektdien, 29. aprīlī, Rīgas Fondu birža Administratīvajā rajona tiesā iesniedza pieteikumu par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) lēmuma Nr. 32 atcelšanu divās būtiskās daļās, kas, pirmkārt, attiecas uz vienlīdzīgas attieksmes ievērošanu Rīgas Fondu biržas darbībās, un, otrkārt, uz FKTK tiesībām atcelt Rīgas Fondu biržas brīdinājumu, kas izteikts emitentam AS “Latvijas kuģniecība”. Rīgas Fondu birža ir pārliecināta, ka pārmetumi par vienlīdzīgas attieksmes nenodrošināšanu Rīgas Fondu biržas darbībās ir nepamatoti, un uzskata, ka neskaidrais un nekonsekventais FKTK lēmums var radīt šķēršļus ES un pasaules prasībām atbilstošas labas korporatīvās pārvaldības prakses ieviešanai un nostiprināšanai Latvijā. Rīgas Fondu birža FKTK lēmumu vērtē kā kļūdainu, pieļaujot, ka FKTK nav pienācīgi izvērtējusi ne faktisko situāciju, ne sava lēmuma ietekmi uz tūkstošiem mazākuma akcionāru un ārvalstu investoru, kuri šobrīd ir neziņā par savu tiesību uz informācijas atklātību izmantošanas iespējām un biržas lomu viņu interešu aizstāvībā. “Vienlaicīgi Rīgas Fondu birža atzinīgi vērtē lēmumā iekļauto FKTK apstiprinājumu, ka biržai ir tiesības pieprasīt informāciju par akcionāru sapulces lēmumu projektiem, tostarp par padomes locekļu kandidātiem. Tas pilnībā atbilst gan ar nacionālajām tiesību normām, gan Eiropas komisijas rekomendācijām, gan progresīvajām tendencēm Eiropas Savienības korporatīvajā pārvaldē. Taču FKTK lēmums rada neskaidrību par biržas tiesībām piemērot sankcijas tiem emitentiem, kas nesniedz pieprasīto informāciju. Līdz ar to, ja FKTK lēmums paliek spēkā, citi publiskā tirgus uzņēmumi varētu to nepamatoti izmantot, lai pārkāptu Finanšu instrumentu tirgus likumu un biržas noteikumus, neinformējot visus, tostarp mazākuma akcionārus, par izvirzītajām padomes locekļu kandidatūrām.” Tā iesniegto pieteikumu komentē Rīgas Fondu biržas valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne. Tādējādi RFB kā aktīvs un profesionāls regulētā tirgus organizētājs uzskata par nepieciešamu pārsūdzēt FKTK lēmumu, lai citiem emitentiem nerastos iespēja izmantot šādu precedentu, un lai rastu skaidrību, kādā mērā FKTK kompetencē ietilpst pārvērtēt biržas piemērotās sankcijas. Saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likumu un biržas noteikumiem Rīgas Fondu biržai ir jāveic informācijas atklāšanas uzraudzība. Lai pildītu šo pienākumu, biržai nepieciešams efektīvs mehānisms, ar kuru panākt, lai emitenti ievērotu biržas prasības. Rīgas Fondu biržai visai būtisks ir arī tirgus uzraudzības institūcijas atbalsts. Vienotu, saskaņotu un nepārprotamu prasību izvirzīšana emitentiem par atklājamās informācijas apjomu un saturu ļautu daudz efektīvāk sasniegt mērķi – caurspīdīgu un starptautiskajai praksei atbilstošu kapitāla tirgu. Papildu informācija: Daiga Auziņa-Melalksne, Rīgas Fondu biržas valdes priekšsēdētāja, 721 2431 e-pasts: [email protected] IZZIŅAI Saskaņā ar pienākumu nodrošināt informācijas atklātumu Rīgas Fondu biržas emitentiem ir jāsniedz informāciju Rīgas Fondu biržai kā regulētā tirgus organizētājam. Biržai ir tiesības emitentam pieprasīt pirms akcionāru sapulces atklāt sapulces lēmumu projektus, tostarp informāciju par padomes locekļu kandidātiem, lai nodrošinātu būtiskas informācijas atklāšanu un labas vadības principiem atbilstošas darbības ievērošanu. Šos pienākumus un tiesības paredz gan “Finanšu instrumentu tirgus likums” (27., 28. un 54. pants) , gan biržas noteikumi „Par finanšu instrumentu iekļaušanu un tirdzniecību biržas regulētajos tirgos” (p. 20.2.4 un 26.2.2.), gan starp emitentu un biržu noslēgtais līgums. Prasību izvērtēt Rīgas Fondu biržas darbības FKTK 9.02.2005. iesniedza AS„Ventspils nafta” pēc tam, kad Rīgas Fondu birža bija pieprasījusi AS„Latvijas kuģniecība” atklāt padomes locekļu kandidātus pirms ārkārtas akcionāru sapulces, kuras vienīgais darba kārtības punkts bija „Latvijas kuģniecības” padomes vēlēšanas. Ārkārtas akcionāru sapulce tika sasaukta pēc „Latvijas kuģniecības” lielākā akcionāra „Ventspils nafta” iniciatīvas.

Rīgas Fondu biržas padome savā sēdē par jauno biržas valdes priekšsēdētāju ievēlēja līdzšinējo biržas valdes priekšsēdētāja vietnieci Daigu Auziņu-Melalksni, kas jaunajā amatā stāsies 31.martā. Līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Guntars Kokorevičs savu amatu atstās 30.martā. Daiga Auziņa-Melalksne (36) biržā strādā kopš 1998.gada un ir Attīstības un pakalpojumu departamenta vadītāja. Auziņa-Melalksne bijusi atbildīga par vairākiem stratēģiski svarīgiem projektiem, ieskaitot Rīgas Fondu biržas integrāciju OMX grupā un vienota Baltijas biržu saraksta ieviešanu. OMX Exchanges Baltic Markets prezidents Gerts Tīvass: “Esam gandarīti paziņot, ka Daiga iecelta par Rīgas Fondu biržas valdes priekšsēdētāju. Viņa apliecinājusi spējas būt par prasmīgu vadītāju, pēdējo sešu gadu laikā ieņemot Rīgas Fondu biržā vadošus amatus. Daigai piemīt vajadzīgā uzņēmība un mērķtiecība, lai virzītu uz priekšu Latvijas vērtspapīru tirgu un īstenotu mūsu kopīgo Ziemeļvalstu un Baltijas valstu tirgu stratēģiju.”. Par Rīgas Fondu biržas valdes priekšsēdētāja vietnieku ievēlēts Indars Aščuks, kurš līdz šim bija valdes loceklis biržā un ir Latvijas Centrālajā depozitārija valdes loceklis, kā arī biržas un depozitārija uzņēmumu grupas integrācijas projektu vadītājs. Biržas valdē padome ievēlēja arī Ēriku Timparu, kurš ir Rīgas Fondu biržas un Latvijas Centrālā depozitārija uzņēmumu grupas finanšu departamenta vadītājs.

2007.gada 11. janvārī sākusi darbu Rīgas Fondu biržas izveidotā neatkarīgā Biedru un emitentu uzraudzības komiteja (Uzraudzības komiteja), kurai birža ir deleģējusi daļu no regulētā tirgus uzraudzības funkcijām. Par Uzraudzības komitejas priekšsēdētāju tās pirmajā sēdē ievēlēts Viktors Gustsons.

Līdz šim lēmumus par emitentiem un biedriem piemērojamām sankcijām, ja tie pārkāpuši biržas noteikumus, pieņēma vienīgi Rīgas Fondu biržas valde. Tagad nozīmīgākos uzraudzības lēmumus biržas vārdā būs tiesīga pieņemt Uzraudzības komiteja, kuru veidos ar biržu nesaistīti eksperti, biznesa portālu Db.lv informēja Rīgas Fondu biržas komunikāciju departamenta vadītājs Āris Dreimanis..

Daļēja uzraudzības funkciju deleģēšana neatkarīgai institūcijai ļaušot biržai izvairīties no interešu konflikta, kas tai varētu rasties, vienlaicīgi pildot gan tirgus organizatora, gan uzrauga lomas.

NASDAQ OMX biržu, norēķinu un tehnoloģiju grupā ietilpstošā Latvijas Centrālā depozitārija padome Depozitārija valdes priekšsēdētāja amatā apstiprinājusi līdzšinējo NASDAQ Baltijas attīstības departamenta vadītāju Indaru Aščuku, informē birža NASDAQ OMX Riga.

Par valdes priekšsēdētāja vietnieku padome apstiprinājusi Latvijas Centrālā depozitārija vērtspapīru uzskaites un norēķinu departamenta vadītāju Raiti Vancānu, kurš līdz šim ieņēma valdes locekļa amatu.

Līdzšinējais Depozitārija valdes priekšsēdētājs Aivars Slokenbergs, kurš vadītāja amatu pildīja kopš 2002. gada, nolēmis pieņemt jaunus ar IT un biznesa konsultāciju nozari saistītus izaicinājumus.

Kā prioritāros uzdevumus I. Aščuks min Baltijas depozitāriju interešu saskaņošanu un piemērotākā tehniskā risinājuma izvēli, veidojot integrētu IT platformu visos Baltijas depozitārijos un Depozitārija informāciju tehnoloģiju kompetences izmantošanu jaunu produktu un pakalpojumu attīstībā.

Notikumi Rīgas fondu biržā 2007.gada 3.ceturksnī, atbilstoši Rīgas Fondu biržas Korporatīvo komunikāciju departamenta vadītāja Āra Dreimaņa sniegtajai informācijai:

-Alternatīvajā akciju tirgū First North Latvijā pirmais Sertificētais konsultants

-Indekss sasniedz rekordu un turpina kāpumu

-OMX Derivatīvu biržā Stokholmā sāk piedāvāt tirdzniecību ar nākotnes līgumiem uz Baltijas tirgojamo indeksu OMX

-Pieaug tirdzniecības aktivitāte

-Jauni biržas biedri

Alternatīvajā vērtspapīru tirgū pirmais sertificētais konsultants

Septembrī Rīgas Fondu birža parakstīja līgumu ar korporatīvo finanšu uzņēmumu Eventus Partners (agrāk Biznesa Risinājumi), kas kļuvis par pirmo sertificēto konsultantu, kas drīkstēs pārstāvēt uzņēmumus alternatīvajā vērtspapīru tirgū First North Latvijā.

A/s Latvijas Centrālais depozitārijs padomi pametis tās līdzšinējais padomes priekšsēdētājs Henriks Elfvings, liecina informācija laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Patlaban Latvijas Centrālā depozitārija padomē darbojas Swedbank Markets administratīvais vadītājs Latvijā Renārs Lūsis, Citadele Asset Management IPAS valdes loceklis Raimonds Vesers, Katarīna Hovemaira un Teuvo Rossi.

Jau vēstīts, ka H. Elfvings janvāra beigās pameta arī NASDAQ OMX Riga padomes priekšsēdētāja amatu.

Latvijas Centrālā depozitārija valdē patlaban darbojas tās priekšsēdētājs Indars Aščuks un viņa vietnieks Raitis Vancāns, savukārt ilggadējais Latvijas Centrālā depozitārija vadītājs Aivars Slokenbergs pērnā gada rudenī pameta valdes priekšsēdētāja amatu, lai darbotos ar IT un biznesa konsultāciju saistītā nozarē.

Pērn pie Latvijas Centrālā depozitārija dalībniekiem un Sākotnējā reģistrā bija reģistrēti 64,5 tūkstoši vērtspapīru konti, kuros glabājās dažādu uzņēmumu vērtspapīri, informēja NASDAQ OMX Riga pārstāvis Āris Dreimanis.

Lielākā daļu vērtspapīru šajos kontos ir biržā kotēto Latvijas uzņēmumu akcijas.

Saskaņā ar Depozitārija datiem vislielākais akcionāru skaits NASDAQ OMX Riga kotētajos uzņēmumos ir Ventspils naftai (vairāk nekā 22 tūkstoši akcionāru), Latvijas Balzamam (14,86 tūkstoši akcionāru) un Latvijas Gāzei (7734 akcionāri).

No 64 528 vērtspapīru kontiem Latvijā 27 tūkstoši konti ir atvērti bankās un ieguldījumu brokeru sabiedrībās. Par neaktīviem uzskatāmi 37 tūkstoši īpašnieku, kas savus vērtspapīrus joprojām glabā Depozitārija kārtotajā Sākotnējā reģistrā. Lai ar akcijām brīvi rīkotos un pārdotu, īpašniekiem jāpārved tās uz vērtspapīru kontu bankā vai ieguldījumu brokeru sabiedrībā. Pērn šādi rīkojošies 772 cilvēki.

Viens no lielākajiem Rīgas Fondu biržas emitentiem - Latvijas kuģniecība - apsver akciju kotāciju Varšavas biržā, jo, iespējams, nevēlas pildīt informācijas atklāšanas prasības.

Varšavas biržas pārstāvis Marcins Prezlovskis (Marcin Przeszłowski) Db informēja, ka Varšavas biržai ar LK notiek sarunas un tā ir saņēmusi vēstuli, kurā biržas pārstāvji aicināti satikties ar uzņēmuma pārstāvjiem, taču patlaban tikšanās datums vēl nav zināms. Oficiāls pieteikums par vēlmi kotēt biržā akcijas nav saņemts, tā M. Prezlovskis. LK paziņojusi Rīgas biržai, ka regulāri interesējas par vērtspapīru tirgus norisēm reģionā. Lai detalizētāk izzinātu vērtspapīru tirgus situāciju, precīzāk izprastu tajā notiekošos procesus un sasaisti ar globālā tirgus aktualitātēm, LK atbildīgie eksperti un speciālisti vēlas mērķtiecīgi iepazīties ar šā tirgus ietekmīgākajām organizācijām un to piedāvātajām iespējām. Patlaban šādi jautājumi minētajā kontekstā LK vadības struktūrās nav skatīti vai pieņemti, teikts LK paziņojumā. LK lielākā akcionāra Ventspils naftas (VN) pārstāve Gundega Vārpa aģentūrai LETA teikusi, ka VN šobrīd neizskata iespēju savas akcijas kotēt citā biržā.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome ir pieņēmusi lēmumu atļaut AS Latvijas Centrālais depozitārijs no šā gada 18. septembra sniegt centrālā vērtspapīru depozitārija pakalpojumus, informē FKTK.

Atzīmēts, ka Latvijas Centrālais depozitārijs jau līdz šim Latvijā ir nodrošinājis vērtspapīru uzskaiti un norēķinus, tomēr šāda atļauja nepieciešama, jo stājies spēkā jauns Eiropas Savienības (ES) regulējums.

Līdz ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas par vērtspapīru norēķinu uzlabošanu ES, centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem un grozījumiem noteiktās direktīvās un regulā (CSDR) stāšanos spēkā, tiek noteiktas apjomīgākas un detalizētākas prasības vērtspapīru depozitārijiem visā ES, tai skaitā nepieciešamība saņemt atļauju pakalpojumu sniegšanai.

FKTK vērš uzmanību uz galvenajām izmaiņām no šā gada 18. septembra - lai arī līdz šim Latvijas Centrālā depozitārija regulējošās prasības pamatā bija noteiktas Finanšu instrumentu tirgus likumā (FITL), šo varēja uzskatīt par pašregulējošu jomu. Līdz ar jaunajām CSDR prasībām visā ES tiek noteikta virkne vienotu jaunu regulējošo prasību depozitāriju darbībai. Piemēram, Latvijas Centrālais depozitārijs ir vienīgais, kas Latvijā iegrāmato un uzskaita augstākajā līmenī publiskā apgrozībā esošus vērtspapīrus. CSDR paredz pakalpojumu sniegšanas brīvību, un atļauj jaunu pakalpojumu sniedzēju ienākšanu tirgū. Arī emitentiem CSDR paredz tiesības reģistrēt vērtspapīru emisijas jebkurā centrālajā vērtspapīru depozitārijā, kurš saņēmis atļauju saskaņā ar CSDR. Tāpat Latvijas Centrālajam depozitārijam nebija noteiktas kapitāla prasības. CSDR nosaka kapitāla, riska vadības, ieguldījumu politikas un daudzas citas papildu prasības. Tāpat tiek noteiktas jaunas prasības pārvaldības jomā, kā arī organizatoriskās prasības, piemēram, nepieciešams obligāts neatkarīgs audits, nepieciešams izveidot risku pārvaldības komitejas – riska komiteju, revīzijas komiteju un atalgojuma komiteju, kā arī nepieciešams izveidot risku direktora, tehnoloģiju direktora un atbilstības direktora amatus, kuriem jābūt atsevišķām personām. CSDR arī nosaka jaunas prasības IT jomā, kā arī daudz detalizētākus noteikumus ierakstu veikšanai, kā arī informācijas par dalībniekiem un iegrāmatotiem vērtspapīriem uzglabāšanu.

Rīgas Fondu biržas un Latvijas Centrālā depozitārija mātes uzņēmuma OMHEX, kas ir Ziemeļeiropas lielākā vērtspapīru tirgus pārvaldītājs un darījumu slēgšanas tehnoloģijas nodrošinātājs jaunais nosaukums no š.g. 1.septembra ir OMX. Šādu lēmumu šodien ārkārtas akcionāru pilnsapulcē Stokholmā pieņēma uzņēmuma akcionāri.

Nosaukuma maiņa uz OMX ir daļa no zīmola stratēģijas, kura paredz vienkāršot grupas uzņēmumu struktūru. Jaunās struktūras nolūks ir padarīt saprotamāku tirgum OMX daudzveidīgo darbību, kā arī vērtības un ieguldījumu, ko uzņēmumu grupa dod visai nozarei. Turpmāk visi OMX grupas uzņēmumi dažādās pasaules valstīs darbosies zem viena zīmola – OMX zīmola.

OMXsastāv noOMX TechnologyunOMX Exchanges:

• OMX Exchanges pārvalda Ziemeļvalstu un Baltijas vērtspapīru tirgu, kurā ietilpst Stokholmas Fondu birža, Helsinku Fondu birža, Rīgas Fondu birža, Tallinas Fondu birža un Viļņas Fondu birža, kā arī vērtspapīru centrālie depozitāriji Latvijā un Igaunijā. Visu šo biržu un depozitāriju juridiskie nosaukumi paliks iepriekšējie.

Trešdien, 6. jūlijā, Bauskā notika Kohēzijas politikas Eiropas Savienības Struktūrfondu un Kohēzijas fonda (ES fondi) 2014. – 2020. gada plānošanas perioda Uzraudzības komitejas ikgadējā izbraukuma sēde, kurā tika izskatīti aktuālie ES fondu ieviešanas jautājumi. Līdz šim ir apstiprināti 75 jeb gandrīz 70% ES fondu investīciju ieviešanai nepieciešamo Ministru kabineta (MK) noteikumu. Turpat ceturtdien, 7. jūlijā, notiks arī 2007. – 2013. gada plānošanas perioda ES fondu Uzraudzības komitejas sēde, informē Finanšu ministrijā.

«Katrs solis pretī ES fondu investīciju ieviešanai ir būtisks iedzīvotāju dzīves līmeņa paaugstināšanai un ekonomikas izaugsmei kopumā. Lai pēc iespējas ātri un kvalitatīvi ES fondu atbalsts sniegtu savu ieguldījumu, svarīgi visām nozaru ministrijām un nevalstiskajām organizācijām sekmīgi sadarboties, jo mums visiem ir viens mērķis – efektīvas ES fondu investīcijas,» norāda Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks ES fondu jautājumos Armands Eberhards.

Lai veicinātu ātrāku un efektīvu ES fondu investīciju ieguldīšanu ekonomikā, ES fondu 2014. – 2020. gada plānošanas perioda Uzraudzības komitejas sēdē tika izskatīts ES fondu ieviešanas progress un citi aktuālie jautājumi. Tāpat gada laikā notikušas regulāras Uzraudzības komitejas apakškomiteju sēdes, kuru ietvaros ar partneriem sagatavoti lēmumi par investīciju nosacījumiem, kas pieņemti Uzraudzības komitejas rakstisko procedūru laikā. Tādējādi līdz 2016. gada 30. jūnijam jau ir izsludinātas 54 projektu iesniegumu atlases.

Patlaban par Varšavas fondu biržu interesējas vairāki Baltijas uzņēmumi, atzīst Varšavas fondu biržas prezidents un izpilddirektors Ādams Maciejevskis.

Pašlaik Varšavas fondu biržā tiek kotēti trīs Lietuvas un divi Igaunijas uzņēmumi. No Igaunijas uzņēmumiem Varšavas biržā tiek kotēta azartspēļu kompānija Olympic Entertainment Group un apģērbu kompānija Silvano Fashion Group, savukārt no Lietuvas uzņēmumiem - aviācijas biznesa risinājumu grupa Avia Solutions Group, lauksaimniecības produktu ražotāja Agrowill Group, kā arī elektroenerģijas tirgotāja Inter Rao Lietuva.

Maciejevskis domā, ka arī kāds Latvijas uzņēmums sekos kaimiņvalstu uzņēmēju piemēram.

Pērn jūnijā Latvijas uzņēmums - atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu grupa AS Eco Baltia - paziņoja, ka sāk sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) Polijā un plāno tam sekojošu akciju tirdzniecību Varšavas un Rīgas fondu biržās. Tomēr pēc tam uzņēmums starptautisko finanšu tirgu un globālās ekonomiskās situācijas dēļ atlika IPO.

Parex banka kļuvusi par pirmo fondu biržas OMX Nordic Exchange biedru

Stokholmā un Helsinkos, kas pārstāv Baltijas valstis. Tuvākajā laikā banka kļūs arī par fondu biržas biedru Kopenhāgenā. Patlaban fondu biržas OMX Nordic Exchange sastāvā ir 159 finanšu institūcijas no 13 pasaules valstīm.

„Mēs esam ļoti priecīgi sveikt Parex banku jaunā biržas locekļa statusā. Daudz augstāks dalības līmenis - tā ir lieliska iespēja bankai piedāvāt saviem klientiem tiešu un daudz vienkāršāku pieeju biržas darījumiem Skandināvijas tirgos,” komentēja Jukka Ruuska, fondu biržas OMX Nordic prezidente.

OMX Rīgas Fondu biržas valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne: "Parex banka ir pirmā no Baltijas valstu bankām, kura pilnā apmērā ir sākusi izmantot plašās iespējas, ko paver Rīgas Fondu biržas atrašanās OMX biržu grupā. Esam gandarīti, ka Parex klientiem OMX Ziemeļvalstu vērtspapīru tirgus tagad ir tikpat ērti pieejams kā Baltijas tirgus."

Parex banka kļuvusi par pirmo fondu biržas OMX Nordic Exchange biedru

Stokholmā un Helsinkos, kas pārstāv Baltijas valstis. Tuvākajā laikā banka kļūs arī par fondu biržas biedru Kopenhāgenā. Patlaban fondu biržas OMX Nordic Exchange sastāvā ir 159 finanšu institūcijas no 13 pasaules valstīm.

„Mēs esam ļoti priecīgi sveikt Parex banku jaunā biržas locekļa statusā. Daudz augstāks dalības līmenis - tā ir lieliska iespēja bankai piedāvāt saviem klientiem tiešu un daudz vienkāršāku pieeju biržas darījumiem Skandināvijas tirgos,” komentēja Jukka Ruuska, fondu biržas OMX Nordic prezidente.

OMX Rīgas Fondu biržas valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne: "Parex banka ir pirmā no Baltijas valstu bankām, kura pilnā apmērā ir sākusi izmantot plašās iespējas, ko paver Rīgas Fondu biržas atrašanās OMX biržu grupā. Esam gandarīti, ka Parex klientiem OMX Ziemeļvalstu vērtspapīru tirgus tagad ir tikpat ērti pieejams kā Baltijas tirgus."

Lai gan līdz Solo - Rīga un Ventspils zivju konservu kombināta akciju atpirkšanas beigām ir palicis mazāk par mēnesi, uzņēmumu mazie akcionāri par to neliekas ne zinis.

Nedz maijā, nedz arī jūnija sākumā ar šīm akcijām nav veikta neviena dereģistrācija (akciju pārvedums no depozitārija uz savu vērtspapīru kontu), liecina Latvijas Centrālā depozitārija apkopotā informācija.

Līdzšinējā pieredze rāda, ka, beidzoties akciju atpirkšanai, akcionāri piepeši "pamostas", bet tad jau ir par vēlu - atpirkšanas piedāvājums ir nokavēts. Uzskatāms piemērs ir Latvijas balzams - pēc akciju atpirkšanas piedāvājuma noslēgšanās un akcijas cenas strauja krituma daudzi mazie akcionāri izgāja tirgū, lai nu jau ar prāviem zaudējumiem pārdotu sev piederošās akcijas.

Jāatgādina, ka Solo-Rīga akciju atpirkšanas piedāvājums beigsies 1. jūlijā - līdz šim brīdim mazajiem uzņēmuma akcionāriem ir jādodas uz uzņēmumu, līdzi ņemot pasi un vērtspapīra konta izrakstu. Jāuzsver, ka akcionāriem šādi ir iespējams realizēt arī vēl nedereģistrētās akcijas, bet atpirkšanas piedāvājumu var pieņemt tie akcionāri, kas vai nu nepiedalījās pēdējā akcionāru pilnsapulcē, vai arī balsoja "pret" jautājumā par Solo - Rīga pārveidošanu par slēgtu a/s. Patlaban Latvijas Centrālā depozitārija Sākotnējā reģistrā glabājas 26 725 akcijas, kas pieder 33 uzņēmuma akcionāriem. Viena akcijas cena atpirkšanas piedāvājumā ir 72 santīmi, pēdējā akcijas cena biržā - 8 santīmi.

Rīgas Fondu birža un Latvijas Centrālais depozitārijs sākot ar š.g. 1.oktobri uzsāks darbu jaunā birojā - Rīgā, Vaļņu ielā 1. Jaunas biroja telpas bija nepieciešamas, jo esošās Š biržas vēsturiskajā namā - vairs neatbilda mūsdienu informācijas tehnoloģiju ieviešanas prasībām. Līdzīgu iemesla dēļ savās vēsturiskajās biržas ēkās vairs nestrādā Budapeštas, Parīzes, Prāgas, Stokholmas un Varšavas fondu biržas, kā arī citas biržas. Guntars Kokorevičs, Rīgas Fondu biržas prezidents: Biržas un depozitārija pāreja uz jaunām modernām telpām ļaus izmantot augošajām biznesa vajadzībām atbilstošas tehnoloģijas. Vajadzība pēc kvalitatīvi jauna un moderna biroja ir īpaši aktuāla šobrīd, kad tiek strādāts pie jaunas biržas tirdzniecības sistēmas SAXESS ieviešanas, kura būs visās starptautiskās OMHEX grupas biržās: Rīgas Fondu biržā, Tallinas Fondu biržā, Stokholmas Fondu biržā un HEX Helsinki.. Vēsturiskā biržas ēka Doma laukumā 6 tika pabeigta 1856. gada 4. oktobrī. Tā celta renesanses laikmeta Venēcijas palaco stilā un tās arhitekts bija Vidzemē dzimušais, Pēterburgas Mākslas akadēmijas profesors Haralds Bosse. Ēka ir Latvijas Republikas īpašums un tās apsaimniekotājs ir Valsts nekustamo īpašumu aģentūra.

Baltijas un Ziemeļvalstu biržu alianse OMX plāno veikt tālāku ekspansiju, un nākotnē pārņemt Kopenhāgenas Fondu biržu un depozitāriju, teikts OMX izplatītajā preses paziņojumā. Sākotnējais lēmums par apvienošanos tikšot pieņemts decembrī, pēc tam izsakot akciju atpirkšanas piedāvājumu visiem esošajiem biržas un depozitārija akcionāriem. Šo soli jau ir atbalstījuši lielākie Kopenhāgenas depozitārija akcionāri: Danske Bank, Nordea, Sydbank, Amagerbanken, Alfred Berg, Nykredit, RealDanmark, BRFkredit un TDC, kam kopumā pieder vairāk nekā 50 % no depozitārija akcijām.

Jau iepriekš OMX pārstāvji vairākkārt norādījuši uz agresīvajiem plāniem, izveidot vienotu Baltijas un Ziemeļvalstu tirgu, ko iespējams īstenot, nopērkot šo valstu fondu biržas. Strauju ekspansiju OMX priekštecis - HEX Group sāka 2000. gadā, kad sāka sarunas par Tallinas Fondu biržas iegādi, vēlāk pārņemot arī Rīgas Fondu biržu, bet šogad - arī Viļņas biržu un depozitāriju. OMX ir paziņojis arī par vēlmi piedalīties Varšavas biržas privatizācijā.

Straujā ekspansija, pēc OMX pārstāvju vārdiem, tiek īstenota ar vienu mērķi - izveidot pilnībā integrētu Ziemeļvalstu un Baltijas valstu finanšu tirgu. Šāda tirgus priekšrocība ir: liela likviditāte, zemas darījumu veikšanas izmaksas, vienotas prasības, kas būtiski atvieglo investoru darbu šajā reģionā.

Latvijas Centrālais depozitārijs no šā gada 1.septembra plāno uzsākt laulību reģistrāciju internetā, db.lv informēja depozitārija valdes loceklis Indars Aščuks.

Klientu autorizācija un identifikācija notiks caur depozitārija dalībniekiem - bankām -, izmantojot klientu internetbankas.

Maksa par attālinātu laulību reģistrāciju depozitārijā būs tikai pieci lati, bet laulību slēdzējiem vairs nebūs nepieciešama tā sauktā svinīgā ceremonija dzimtsarakstu nodaļā, kuras izmaksas sasniedz pat 30 latus.

Papildus laulību reģistrācijai depozitārijs piedāvās elektronisku šķiršanās iespēju. Lai tas notiku, Saeimai vēl nepieciešams nobalsot par izmaiņām likumā «Par laulībām un šķiršanos».

Centrālais depozitārijs sola nodrošināt arī laulības reģistrēšanai vai šķiršanai atbilstošu muzikālo noformējumu, kuru darījuma veicēji varēs klausīties procedūras laikā savā datorā.

Latvijas sekmes ES fondu ieviešanā pēdējā gada laikā ir vērtējamas kā ļoti augstas, ņemot vērā, cik šis ir bijis izaicinājumiem bagāts gads, atzīst Eiropas Komisijas Reģionālās un pilsētpolitikas ģenerāldirektorāta Igaunijas, Somijas un Latvijas nodaļas vadītāja Angela Martinesa Sarasola.

Ceturtdien, 24.novembrī, notika Kohēzijas politikas Eiropas Savienības Struktūrfondu un Kohēzijas fonda (ES fondi) 2014.-2020.gada plānošanas perioda Uzraudzības komitejas sēde, kurā tika izskatīts ES fondu ieviešanas progress un citi aktuālie jautājumi.

«Latvija var lepoties ar visu 30 Eiropas Komisijas izvirzīto priekšnosacījumu ES fondu ieviešanai izpildi, Ministru kabineta noteikumu apstiprināšanu par vairāk nekā 80% ES fondu finansējuma un sasniegto ES fondu ieviešanas progresu, Latvijai ieņemot trešo vietu ES pēc saņemtajiem starpposmu maksājumiem. Nākamie soļi un izaicinājumi ir projektu ieviešanas apjoma un kvalitātes kāpināšana, slēdzot arvien jaunus projektu līgumus un nodrošinot ES fondu veiksmīgai ieviešanai nepieciešamo naudas plūsmu,» norāda Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks ES fondu jautājumos Armands Eberhards.

Konstatēti ļoti augsti riski jaunā Eiropas Savienības (ES) fondu 2021.-2027.gada perioda finansējuma ieguldīšanā Latvijas ekonomikā atbilstoši plānotajam, secināts ES fondu ministru tematiskajā komitejas sanāksmē.

Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji informēja aģentūru LETA, ka otrdien FM finanšu ministra Arvila Ašeradena (JV) vadībā visu ES fondu ieviešanā iesaistīto ministriju ministri tikās ES fondu ministru tematiskajā komitejas sanāksmē, lai apspriestu ES fondu ieviešanas statusu, konstatētos ieviešanas riskus un iespējamos risinājumus.

ES fondu ieviešanā iesaistītajām institūcijām 2023.gads bija īpaši intensīvs, kad paralēli jaunā ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda investīciju nosacījumu izstrādei bija jāveic virkne pasākumu sekmīgai ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda pabeigšanai, kā arī jāstrādā pie Atveseļošanas fonda plāna ieviešanas, pauž ministrijā.

1993.gads 7.decembrī tiek oficiāli reģistrēta Rīgas Fondu birža, ko dibinājušas 4 komercbankas. Pirmais biržas prezidents ir Kārlis Cerbulis. 1994.gads Valdība atbalsta RFB izveidi, tiek izstrādāta biržas koncepcija un vērtspapīru tirdzniecības modelis. 1995.gads 25. jūlijā notiek biržas oficiālā atklāšana un pirmā tirdzniecības sesija. Tajā tiek tirgotas Kaijas, Vitransauto, Rīgas alus un Saldus naftas bāzes akcijas un valsts obligācijas. 1996.gads 16.janvārī biržas Oficiālajā sarakstā tiek iekļauts pirmais uzņēmums - a/s Latvijas Unibanka. 29.februārī par biržas prezidentu kļūst Uldis Cērps. 1997.gads Kopš februāra biržas tirdzniecības sesijas notiek katru dienu. Jūnijā sadarbībā ar aģentūru Dow Jones tiek izveidots kapitalizācijas indekss DJRSE, kas 17. septembrī sasniedz vēsturisko maksimumu 508.73 punkti. Par pirmo biržas Gada brokeri kļūst Uldis Bulavs no Trasta komercbankas. 1998.gads 2.februārī tiek ieviests akciju cenu indekss RICI 6.aprīlī tiek parakstīts līgums par informācijas apmaiņu ar Tallinas Fondu biržu. Sperts pirmais solis ceļā uz tālāko Baltijas biržu sadarbību. 1999.gads 15.februārī biržas Oficiālajā sarakstā tiek iekļautas a/s Latvijas Gāze akcijas un Latvijas Hipotēku un zemes bankas emitētās ķīlu zīmes. Pirmo Gada emitenta balvu Ineta Limbēna no a/s Balta 2000.gads 5.jūlijā birža svin 1000.tirdzniecības sesiju 21.decembrī par jauno prezidentu ievēl Guntaru Kokoreviču Biržā iekļauj ārvalstu – Svenska Exportkredit un Nordic Investment Bank obligācijas. Pirmo biržas Gada speciālbalvu saņem laikraksta Dienas bizness žurnālists Ainārs Sedlenieks 2001.gads 17. aprīlī Biržas sarakstos iekļauj ieguldījumu fondu daļas (Baltic Index fonds) Izstrādāts un pieņemts jauns biržas nolikums Par vērtspapīru sarakstiem, kas atbilst visām ES direktīvām un Ziemeļvalstu biržu prasībām, izveidoti divi jauni saraksti – Pirmsaraksts, kā arī Uzraudzības saraksts, kā arī veikta pilnīga akciju Oficiālā un Otrā saraksta pārstrukturizācija 15.novembrī biržā iekļauj Hipotēku un zemes bankas 10 gadu hipotekārās ķīlu zīmes 2002.gads Aprīlī biržā par sertifikātiem pārdod 64,26 milj. Latvijas kuģniecības akciju (32% no pamatkapitāla). 26.jūnijā publiskajā izsolē tiek pārdots 51 % jeb 102 miljoni Kuģniecības akciju Augustā par Rīgas Fondu biržas lielāko akcionāru kļūst Somijas HEX Group. 2003.gads Šobrīd uzsākti priekšdarbi jaunas tirdzniecības sistēmas SAXESS ieviešanai, ko plānots ieviest 2004.gada vidū Rīgā un Tallinā vienlaikus. Avots: Rīgas Fondu birža

Otrdien, 22. martā, Ministru kabinetā (MK) tika apstiprināts Finanšu ministrijas (FM) regulārais informatīvais ziņojums par Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu un Kohēzijas fonda, Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta, Norvēģijas finanšu instrumenta un Latvijas un Šveices sadarbības programmas investīciju progresu līdz 2015. gada 31.decembrim, informē FM.

ES fondu 2007.–2013. gada plānošanas perioda slēguma posmā prognozējams, ka Latvija būs spējusi pilnībā izmantot visas plānošanas periodā pieejamās ES fondu atbalsta investīciju iespējas.

Līdz ar 2015. gada 31. decembri noslēdzies 2007. – 2013. gada plānošanas perioda izmaksu attiecināmības periods. Šobrīd vēl tiek vērtēti atsevišķu projektu īstenotāju iesniegtie maksājumu pieprasījumi, tomēr paredzams, ka plānošanas periodā Latvija būs spējusi pilnībā izmantot pieejamo ES fondu finansējumu. Kopumā 2007. – 2013. gada plānošanas periodā līdz šī gada 29. februārim finansējuma saņēmējiem veikti maksājumi 4,45 miljardu eiro apmērā, kas ir 98,4% no kopējā pieejamā ES fondu finansējuma šajā periodā. Savukārt noslēgto līgumu apjoms ir 4,68 miljardi eiro jeb 103,5% no pieejamā ES fondu finansējuma. Tas nozīmē, ka līgumi ir slēgti par valsts piešķirto virssaistību apjomu.