Sliedes Andrejsalā paralēli Eksporta ielai jau noārdītas, uzbērti celiņi, kas iezīmē nākotnes ielas, graudu elevators darbu pārtraucis, un gatavs ir salas apbūves plāns. Jau 2023. gada nogalē Pētersalas iela atdursies Daugavā un, iespējams, būs redzami pirmā īres nama pamati vai pat siluets.

Tādu ainu Dienas Biznesam intervijā ieskicē SIA RigaPortCity valdes priekšsēdētājs un attīstības direktors Juris Dreimanis.

Ar konkrēti kādas teritorijas attīstību nodarbojas jūsu uzņēmums, un ko tas pārstāv?

RigaPortCity attīstāmā teritorija sākas no Vanšu tilta, tai piekrīt pašreizējais Rīgas pasažieru terminālis, jahtu centrs Andrejosta, visa Andrejsala un Eksporta ostas dienvidu teritorija. Zemesgabaliem šajā teritorijā ir dažādi īpašnieki, tomēr viņi visi ir spējuši vienoties par vienota attīstības uzņēmuma izveidi, kas arī ir SIA RigaPortCity. Kopumā ir runa par 55 hektāriem zemes, kas uzskatāma par bijušo ostas teritoriju. Uzņēmuma uzdevums ir pārraudzīt un attīstīt tā, lai ieguvēji būtu visi, arī Rīgas pilsēta – iedzīvotāji, viesi un pašvaldība, kas iegūs jaunu, izcili sakoptu pilsētas daļu.

Apvienoto Arābu Emirātu uzņēmējs un nekustamo īpašumu attīstītāja kompānijas Eagle Hills vadītājs Mohameds Ali Alabbars (Mohamed Ali Alabbar) un Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis 10.janvārī parakstīja sadarbības memorandu, apliecinot abu pušu nodomu attīstīt Andrejsalas apkaimes teritoriju, 15 gadu laikā attīstības projektos ieguldot vairāk kā 3 miljardus eiro.

Parakstot sadarbības memorandu, puses apņemas mērķtiecīgi sadarboties, lai attīstītu Andrejsalas apkaimi. Rīgas ilgtspējīgas plānošanas stratēģijā Andrejsalas apkaime ir noteikta kā stratēģiskas nozīmes pilsētas attīstības teritorija, kuras unikālo atrašanas vietu un vērtību novērtē arī Apvienoto Arābu Emirātu investors, atzīstot to par vienu no perspektīvākajām pilsētvides attīstības iespējām Ziemeļeiropā.

Mohameds Ali Alabbars, pamatojot savu izvēli un mērķi ieguldīt investīcijas, skaidro: “Rīga ir pelnījusi patiesi izcilu ūdensmalu - savu Nordhavn kā Kopenhāgenā, HafenCity kā Hamburgā. Šeit ir Ziemeļu metropole, kas atrodas upes un jūras krastā. Ar nekustamo īpašumu attīstību esmu nodarbojies 30 gadus, strādājis 16 valstīs. Manā attīstītāja pieredzē šī ir unikāla vieta. Mans mērķis kopā ar vietējiem partneriem ir dāvāt Rīgai izcilu jaunas pilsētapbūves paraugu, vienlaikus saglabājot šīs vietas raksturu, lai rīdziniekiem būtu vieta, kur dzīvot, strādāt un doties atpūsties, un pilsētas viesiem apmeklēt.”

Lai veicinātu Pētersalas un Andrejsalas teritoriju attīstību, sadarbību ar valsts un pašvaldības iestādēm, kā arī lai īstenotu dažādus teritorijas labiekārtošanas un attīstības projektus, dibināta apkaimes biedrība Pētersala-Andrejsala.

Biedrības prioritāte būs teritorijas attīstība, paredzēts ar sabiedrisku iniciatīvu īstenot gan teritorijas labiekārtošanas projektus, veicināt urbānās ekosistēmas veidošanu, kā arī paplašināt publiski izmantojamo pilsēttelpu.

“Teritorijai ar tik lielisku ģeogrāfisko novietni – tā atrodas gan klusā centra, gan Vecrīgas tuvumā, un vienlaikus arī ar tiešu piekļuvi Daugavai, ir ļoti liels un vēl neapgūts potenciāls. Pērn apkaime ir piedzīvojusi zīmīgus notikumus, piemēram, RIBOCA2 izstādi, kuru trīs nedēļu laikā apskatīja vairāk kā 20 000 apmeklētāju, daļa no izstādes apmeklētājiem iepazina šo teritoriju pirmo reizi, kas apliecina to, ka šai Rīgas centra apkaimei ir liels potenciāls. Tāpat apkaimē tika demontētas dzelzceļa sliedes, pateicoties tam šobrīd ir pieejama liela izmantojama teritorija, kurā šobrīd, kopā ar Augnīcu īstenojam fitoremediācijas projektu, stādot tūkstošiem saulespuķu. Tiek arī veidota skriešanas trase un domājam arī par citiem projektiem. Ceru, ka arvien vairāk cilvēku izrādīs interesi iesaistīties Pētersala-Andrejsala apkaimes biedrībā un mums izdosies teritoriju atdzīvināt, padarīt to pievilcīgāku gan dzīvošanai, gan uzņēmējdarbībai, kā arī kultūras notikumu norise šajā teritorijā kļūs par ikdienu,” stāsta biedrības valdes priekšsēdētāja Inese Dābola.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Turpinoties attīstībai Andrejsalā, "Riga Port City" teritorijā, VAS "Latvijas dzelzceļš" posmā Zemitāni-Rīga-Krasta uzsācis dzelzceļa infrastruktūras pārbūvi. Rezultātā no kopējā dzelzceļa tīkla ir atslēgta vēsturiskā ostas ogļu dzelzceļa stacija – "Rīgas Krasta".

Tas nozīmē, ka Andrejsalas un Andrejostas teritorija tiek pilnībā atbrīvota no ostas operācijām, atverot šīs teritorijas turpmākai attīstībai, pārtraucot ogļu piesārņojumu un vagonu troksni, ko līdz šim radīja ostas pakalpojumi Rīgas pilsētas centrā.

Paredzēta jauna SIA "Rīgas Centrālais Termināls" dzelzceļa infrastruktūras savienojuma izbūve, kas iekļauj pieslēgumu publiskai dzelzceļa infrastruktūrai, rezultātā atslēdzot Andrejsalā esošo "Rīgas Krasta" staciju un izbūvējot jaunu savienojumu uz "Rīgas Centrālā Termināla" un SIA "Signāls P" pievadceļiem.

Sliežu ceļa demontāžu un jaunā sliežu ceļa savienojuma izveidi plānots noslēgt 30. jūlijā.

Valters Māziņš,"Jaunrīgas Attīstības Uzņēmuma" valdes priekšsēdētājs, informē: "No Andrejsalas teritorijas atkāpjas osta, atbrīvojot Rīgas centru un Daugavas krastu turpmākajai nākotnes attīstībai. Tas nozīmē, ka Andrejsala "Riga Port City" attīstības projekta ietvaros tiek pilnībā atslēgta no "Latvijas dzelzceļa" infrastruktūras un turpmāk dzelzceļa sastāvi šeit vairs nekursēs.

LU Akadēmiskā centra būvniecības iepirkumu vērtēs Eiropas Komisijā, Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē un Administratīvajā rajona tiesā, šodien izplatītā paziņojumā norāda Skonto būve.

«Iespējams, LU jaunā Akadēmiskā centra iepirkuma organizēšana saistīta ar apzinātu rīcību gūt personīgu labumu un projekta realizēšanu nāksies atmaksāt no valsts budžeta, nesaņemot paredzēto ES finansējumu, tāpēc Skonto Būve pieņēmusi lēmumu vērsties uzraugošajās institūcijās,» skaidro Skonto Būve valdes priekšsēdētājs Guntis Rāvis.

Lai izvērtētu LU Akadēmiskā centra rīkotā konkursa Latvijas Universitātes (LU) Akadēmiskā centra Torņakalnā, Rīgā, 1.kārtas tehniskā projekta izstrāde, būvniecība un autoruzraudzība objektivitāti, Skonto Būve vērsīsies Eiropas Komisijā un Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē. Kā arī Administratīvajā rajona tiesā tiks pārsūdzēts Iepirkuma uzraudzības biroja (IUB) lēmums, kas tika pieņemts pēc iepirkumā piedāvājumus iesniegušo pretendentu sūdzībām.

Starp peintbola parkiem Rīgā konkurence ir sīva, turklāt situāciju sarežģījis Rīgas pilsētas būvvaldes lēmums liegt organizēt peintbolu Andrejsalas ēkā. Rezultātā ir jādomā gan jauni veidi, kā piesaistīt apmeklētājus, gan jāceļ cenas.

To sarunā ar biznesa portālu db.lv atzīst SIA «GunsnLasers» īpašnieks Ernests Šēns.

SIA «GunsnLasers» piedāvā peintbolu, airsoftu, lāzertagu un elektrokartingus trīs atpūtas vietās Rīgā, un pati pirmā uzņēmuma darbības vieta Andrejsalā, neraugoties uz dažādām grūtībām, esot tikpat iecienīta kā pirms sešiem gadiem. «Eksotika te ir, pilnīgi noteikti. Un tāda industriāla eksotika,» Andrejsalas atpūtas vietu raksturo E.Šēns.

Iepriekš Andrejsalā tika piedāvāti pakalpojumi arī iekštelpās, taču pirms gada Rīgas pilsētas būvvalde tam pielikusi punktu, jo konstatēts, ka izmantotās ēkas stāvoklis nav atbilstošs. Tas nedaudz ietekmējis apmeklētāju plūsmu Andrejsalas virzienā, jo klienti ir iecienījuši spēlēšanu iekštelpās, atzīst E.Šēns. Taču uzņēmējs atradis atjautīgu veidu, kā piesaistīt apmeklētājus un kompensēt iekštelpu trūkumu - parks tika papildināts ar pirti un atpūtas namiņu, kur atpūsties pēc garas spēles. Pirts pēc peintbola spēlēm pat tika piedāvāta kā īpašais piedāvājums bez papildu samaksas un tādējādi piesaistīja spēlēt gribētājus arī ziemā.

Rīgas dome beidzot apstiprinājusi 2004. gadā uzsākto Andrejsalas teritorijas detālplānojumu, nosakot apbūves moratoriju dienvidu daļai.

Jau ziņots, ka Andrejsalas dienvidu daļa ir strīdu objekts, jo tajā 24 mēnešus notiks transporta plūsmu priekšizpēte un tehniski ekonomiskais pamatojums Hanzas šķērsojuma trasei, izvērtējot iespēju būvēt tiltu.

Kaut arī Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Pilsētplānošanas nodaļas vadītāja Ilze Purmale deputātiem apliecināja, ka detālplānojumā ir ievērtēta tiltam vajadzīgā teritorija, deputāti atbalstīja opozīcijas deputātes Ainas Žuravļovas (Dzimtene) priekšlikumu noteikt apbūves moratoriju visai Andrejsalas dienvidu daļai līdz tehniski ekonomiskā izvērtējuma izstrādes beigām.

Par galīgo lēmumu balsoja 45 deputāti.

Skaists skats, ūdens tuvums, dinamiska vide un radoši cilvēki apkārt – šie ir lielākie plusi, kas uzņēmējus piesaista Andrejsalai

Andrejsala bija viena no pirmajām vietām Rīgā, kuru sāka apdzīvot dažādu nozaru radošo nozaru pārstāvji. Nomnieki ik pa laikam mainās un pēdējā laikā novērota redzamāka kustība – šo vietu pie ūdens papildina kafejnīcas un restorāni, kas agrāk bija reta parādība.

Par to, ka šī Rīgas daļa ir atbilstoša mākslai, liecina fakts, ka pēc starptautiskā arhitektu plenēra ieteikumiem par Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja mājvietu izraudzījās kādreizējo termoelektrocentrāles ēku Andrejsalā, taču pagaidām projekts ir atlikts.

Aptaujātie Andrejsalas iemītnieki saka, ka te ir jūtama īpaša aura, kuru nevar atrast citās vietās. «Man ļoti patīk Andrejsala. Aura un skati te ir fantastiski. Liekas, ka mēs šeit iederamies,» saka Gita Pabērza, lietotu mēbeļu veikala Viss antīkais valdes locekle. Viņa uzskata, ka Andrejsala vēl ir pašā sava attīstības ceļa sākumā.

Mūzikas ierakstu kompānija SIA Mikrofona ieraksti 2011.gadu noslēgusi ar 239,9 tūkst. latu lieliem zaudējumiem, ko uzņēmums skaidro ar kreditējošās bankas UniCredit Bank uzspiesto ēkas vērtības samazināšanu, liecina Mikrofona ierakstu vadības ziņojums.

Vadības ziņojumā Mikrofona ierakstu valdes priekšsēdētāja un līdzīpašniece Elita Mīlgrāve norāda, ka Unicredit Bank darbība radījusi neadekvātus zaudējumus, kas neatspoguļo patieso firmas darbības rezultātu. Reāli saimnieciskās darbības rezultāts esot nesis peļņu, bet uzņēmuma īpašuma pārvērtēšana to pilnībā dzēsusi.

AS UniCredit Bank mārketinga un komunikāciju nodaļas vadītāja Dace Straume aģentūrai gan skaidro, ka bankai regulāri jāpārvērtē izsniegto kredītu nodrošinājums, lai zinātu tā aktuālo vērtību.

«Ņemot vērā UniCredit Bank un uzņēmuma veiksmīgo sadarbību, konkrētajā gadījumā pārvērtēšana tikai veikta pēc četriem gadiem, kas objektīvi izskaidro atšķirīgo vērtību. Jāpiebilst, ka ar nodrošinājuma pārvērtēšanu saistītie zaudējumi nekādā veidā neietekmē šī brīža kompānijas maksātspēju un naudas plūsmu,» norādīja Straume.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Jau tuvāko gadu laikā Andrejsala var kļūt par dinamiskāko attīstības vietu, jo ostas kravas pamet pilsētas centru. Ir visi priekšnoteikumi šo vietu padarīt par īstu pilsētas pērli.

Īpašnieku intereses gan Andrejsalā, gan Andrejostā, gan Rīgas Pasažieru terminālī pārstāv SIA Riga Port City. Uzņēmums norāda, ka Andrejsalai jābūt dzīvai un ilgtspējīgai pilsētas apkaimei, kas pievelk cilvēkus – dzīvošanai, darbam, izklaidei.

Riga Port City mērķi saskan ar Rīgas pašvaldības attīstības nostādnēm.

Andrejsala strauji mainīsies no industriālas zonas uz sabiedrisku, Dienas Biznesam apstiprināja Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktora biroja Sabiedrisko attiecību vadītāja Solvita Brence.

«Andrejsalas un Andrejostas teritorijas mēs saredzam kā apkaimi ar lielu potenciālu, kurai nepieciešama tās identitātes izkopšana. Andrejsalai ir divi lieli trumpji: pirmais – ūdensmala, kas, kā zinām, ir viena no nozīmīgākajām Rīgas telpiskajām struktūrām, un otrais – teritorijas atrašanās Rīgas vēsturiskā centrā tiešā tuvumā, tātad viegli un ērti sasniedzama,» norādīja S. Brence.

Latvijas Republikas proklamēšanas gadadienā - 18.novembrī – aprit 70 gadi, kopš rīdzinieki pastāvīgi elektrību saņem no Ķeguma hidroelektrostacijas.

1939.gada 17.novembrī Ķeguma spēkstacijā tika iedarbināts otrais hidroagregāts, tādēļ dienu vēlāk – 18.novembrī, Ķeguma spēkstacijas ražoto elektroenerģiju Rīgas iedzīvotāji sāka saņemt pastāvīgi. Līdz ar Ķeguma HES hidroagregātu iedarbināšanu Rīgas iedzīvotāji elektroenerģiju saņēma no Andrejsalas elektrostacijas, kur tā tika iegūta, dedzinot ogles. Andrejsalas spēkstacija ekspluatācijā tika nodota 1905.gada 14.maijā un līdz ar darbības sākumu kļuva par tā laika lielāko elektroenerģijas ražotāju valstī.

Ķeguma hidroelektrostacija ir vecākā Daugavas HES un trešā lielākā hidroelektrostacija Latvijā. Tajā šobrīd ir uzstādīti četri hidroagregāti, to būvēja vēl pirmajā Latvijas neatkarības periodā (no 1936.-1940.gadam). Pēc Pirmā pasaules kara visā pasaulē strauji attīstījās elektrifikācija. Arī Latvijā, neskatoties uz samērā augstajiem tarifiem (Ls 0.35 – 1.20 par 1 kW/h), pieauga pieprasījums pēc elektroenerģijas gan rūpniecībā, gan arī sadzīvē.

«Uz jaunajiem restorāniem, kas parādās Andrejsalā, es neskatos kā uz konkurentiem, bet kā uz labiem kaimiņiem,» laikrakstam Dienas Bizness stāsta Jānis Joksts, restorāna Eksports īpašnieks.

«Šajā vietā bijām pionieri, restorāns Eksports darbojas Andrejsalā jau sešas sezonas. Domāju, ka ikviens uzņēmums, kas šeit strādā, ir ieinteresēts, lai cilvēku plūsma uz Andrejsalu palielinātos. Kolīdz tiek atvērts jauns restorāns, arī mūsu apmeklētāju skaits pieaug.»

J. Joksts saka, ka grib, lai šis rajons paliek arvien pievilcīgāks, atraktīvāks un interesantāks: «Man ir iecere uzrunāt Andrejsalas restorānu saimniekus un nākamajā vasarā sarīkot skaistus Andrejsalas svētkus, kas ar laiku varētu pārtapt par tradīciju. Ja šādus svētkus var sarīkot gan Jomas iela, gan Miera iela, kāpēc lai tādu nebūtu Andrejsalā?»

Krievu salas termināļa projekta otrā posma būvniecības darbi ir teju noslēgušies, informē Rīgas brīvostas pārvalde.

Stividora SIA «Strek» teritorijā visi papildu infrastruktūras būvdarbi, ko bija uzņēmusies veikt Rīgas brīvostas pārvalde, ir paveikti 100% apmērā un būves nodotas ekspluatācijā. Tāpat būvdarbi faktiski ir noslēgušies arī otra stividora – SIA «Riga Coal Terminal» – teritorijā, uzsākta objekta nodošana ekspluatācijā un turpinās izpilddokumentācijas saskaņošanas process, kas noslēgsies decembra mēneša otrajā pusē.

«Šodien pārliecinājāmies, ka nepastāv tehnoloģiski šķēršļi beramkravu operāciju pārcelšanai no Daugavas labā krasta – Andrejsalas un Eksportostas teritorijām – uz Krievu salu. Aktīvi norit beramkravu pārkraušanas tehnoloģiju pārneses process uz jauno termināli, un tas liecina – pārcelšanās ir pilnvērtīgi uzsākusies. Tāpat jau tuvākajā laikā uzsāksies arī Andrejsalas un Eksportostas atbrīvošana no akmeņogļu kravām, un jau tuvāko pāris mēnešu laikā ogles šajā teritorijā būs vēsture,» informē Rīgas Brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks.

Diskusijās par Nacionālās akustiskās koncertzāles izvietojumu tagad izskan iespēja arhitekta Anda Sīļa izstrādāto koncertzāles projektu, kas paredz to veidot uz AB dambja, realizēt Daugavas akvatorija Andrejsalas teritorijā.

Sīļa «Rīgas koncertzāles» projekts tika atzīts par labāko starptautiskā konkursā. Kā šodien žurnālistiem sacīja Sīlis, viņš piekristu iespējai realizēt projektu Andrejsalas teritorijā. Pēc viņa paustā, projektu būtu iespējams pielāgot arī būvniecībai šajā vietā. Vienlaikus, viņaprāt, labāks un, iespējams, lētāks variants būtu koncertzāles būvniecība uz AB dambja, ņemot vērā, ka projekta realizācijai Andrejsalā būtu nepieciešams veikt arī būtiskas izmaiņas ceļu infrastruktūrā.

Vienlaikus bijusī kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK) savā vērtējumā par šādu iespēju bija skeptiska, saucot šo ideju par «ļoti teorētisku». Viņasprāt, vietas maiņa varētu nozīmēt jaunu projekta konkursu.

2014. – 2020. gada plānošanas periodā līdz šī gada 1. aprīlim kopā noslēgti ES fondu investīciju projektu līgumi par 3,36 miljardiem eiro jeb 76,2% no Latvijai pieejamā 4,4 miljardu eiro finansējuma, liecina Finanšu ministrijas (FM) ikmēneša informatīvais ziņojums par Kohēzijas politikas ES fondu investīciju progresu.

Savukārt projektu maksājumos jau ir ieguldīts 1,4 miljards eiro jeb vairāk kā trešdaļa Latvijai pieejamā finansējuma šajā plānošanas periodā, informē FM.Operatīvie dati liecina, ka Latvija izpildījusi 2018. gada vidusposma sasniedzamos rādītājus visās jomās, lai saņemtu 6% rezerves ES fondu finansējumu.

Galīgo lēmumu par 2018. gada vidusposma mērķu sasniegšanu pieņems Eiropas Komisija līdz šī gada augusta beigām pēc Latvijas gada ziņojuma par programmas ieviešanu izskatīšanas. Tāpat līdz ar šī gada 1. aprīlī Eiropas Komisijai (EK) iesniegto maksājuma pieteikumu Latvija par 99% ir izpildījusi šī gada ES fondu maksājumu mērķi, kas jāsasniedz, lai valsts turpinātu saņemt 2014. – 2020. gada plānošanas perioda ES fondu finansējumu pilnā apmērā.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Aprēķinot dividendes, tiks izslēgtas pozīcijas, kas nav saistītas ar reāliem ieņēmumiem, liecina Ministru kabineta komitejas atbalstītie grozījumi Ministru kabineta noteikumos «Kārtība, kādā tiek noteikta un ieskaitīta valsts budžetā izmaksājamā peļņas daļa par valsts kapitāla izmantošanu».

Noteikumu projekts pēc premjera Valda Dombrovska ieteikuma tiks skatīts kontekstā ar 2013. gada budžetu. Jaunie aprēķini tiks attiecināti uz uzņēmumu 2012. gada peļņu. Atkarībā no Eiropas fondu līdzekļu apguves attiecīgajā gadā Latvijas dzelzceļa gadījumā tas var nozīmēt pat vairākus miljonus, kas ļoti nepieciešami uzņēmuma attīstībai, DB atzina LDz viceprezidents Aivars Strakšas. Viņš gan piebilst, ka valstij ir tiesības noteikt jebkādu dividenžu apmēru, tomēr tad ir jārēķinās ar zināmām sekām. Tikmēr a/s Latvenergo šis projekts nav aktuāls, «jo mūsu ienākumus veido tikai saimnieciskā darbība un mēs nesaņemam ne valsts dotācijas, ne ES struktūrfondu būtisku līdzfinansējumu,» norāda uzņēmuma komunikācijas direktors Andris Siksnis.

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) pagājušajā gadā ir guvuši 2,25 miljonu latu peļņu, kas ir par 19,1% mazāka nekā 2011.gadā gūtie 2,78 miljoni latu, liecina Firmas.lv informācija.

VNĪ apgrozījums 2012.gadā bija 18,64 miljoni latu, un tas ir par 8,4% lielāks nekā 2011.gadā, kad apgrozījums bija 17,19 miljoni latu.

VNĪ valde ierosina 90% no peļņas jeb 2,025 miljonus latu novirzīt dividenžu izmaksai par valsts kapitāla izmantošanu, bet 10% no peļņas jeb 224 984 latus novirzīt uz VNĪ pārējām rezervēm.

2012.gadā VNĪ bija divas filiāles Liepājā un Daugavpilī, kā arī līdzdalība divos radniecīgos un vienā asociētā uzņēmumā - SIA VNĪ pilis, kurā VNĪ pieder 100%, SIA Veselības aprūpes nekustamie īpašumi (100%) un SIA Biroju centrs Ezerparks (31,5%).

VNĪ vadības ziņojumā teikts, ka apgrozījuma pieaugums pērn skaidrojams ar iznomāto telpu platību pieaugumu un to, ka no 2012.gada 1.janvāra tika atcelts Ministru kabineta 2009.gadā pieņemtais un 2010., 2011.gadā atkārtoti noteiktais 15% nomas maksas samazinājums valsts institūcijām, kā rezultātā daļēji tika paaugstināta nomas maksa.

Nordea bankas Latvijas filiāle šā gada pirmajā ceturksnī strādājusi ar operacionālajiem zaudējumiem 15,8 miljonu eiro apmērā, informē bankas pārstāvji.

Kā skaidro Nordea bankas vadītājs Latvijā Jānis Buks, pirmajā ceturksnī tīrie procentu ieņēmumi sasnieguši 13,5 miljonus eiro, kas vēsturiski ir labākais rezultāts. Noguldījumu apjoms, salīdzinot ar 2013.gada pirmo ceturksni, palielinājies par 8% un sasniedzis 1,25 miljardus eiro.

Banka no jauna izsniegusi kredītus 72,3 miljonu eiro vērtībā, kopējam kredītportfelim sasniedzot 2,8 miljardus eiro.

Banka turpina mattiecību nostiprināšanu ar mērķa klientiem – privātpersonām ar vidējiem un augstiem ieņēmumiem, kā arī maziem un vidējiem, un lieliem uzņēmumiem ar stabilu biznesa attīstības perspektīvu, par 3% palielinot savu mērķa klientu bāzi privātpersonu segmentā un noslēdzot 110 jaunus biznesa darījumus uzņēmumu segmentā.

Aizvadītajā finanšu gadā metāla apstrādes uzņēmuma Valpro konsolidētais apgrozījums pieaudzis par 3% līdz 7,752 miljoniem latu, liecina Lursoft dati.

Savukārt uzņēmuma peļņa palielinājusies par nepilniem 2% līdz 593,5 tūkstošiem latu.

Lielāko daļu no uzņēmuma kopējā apgrozījuma veido ieņēmumi no kannu realizācijas - 3,25 miljonu latu, kam seko ugunsdzēsības korpusi - 2,31 miljoni latu. Starp ieņēmumu posteņiem atrodami arī ieņēmumi no gāzes balonu periodiskās inspicēšanas, ugunsdzēsības aparātiem, kannu sastāvdaļām, metāllūžņiem, transporta pakalpojumiem, nomas pakalpojumiem.

Vadība norāda, ka pērn panākts būtisks apgrozījuma pieaugums transportējamo tērauda gāzes balonu periodiskās inspicēšanas un atbilstības pārvērtēšanas pakalpojumu sniegšanā, kas, salīdzinot ar iepriekšējo pārskata gadu, palielinājies par 51%.

Valstij piederošais enerģētikas uzņēmums AS Latvenergo darbojas atvērtā elektroenerģijas tirgū, tāpēc koncerns vairs nevar atļauties atsevišķiem klientiem likt par elektrību maksāt dārgāk, lai subsidētu lētāku tarifu iedzīvotājiem un mazajiem uzņēmumiem, sarunā ar biznesa portālu Nozare.lv sacīja Latvenergo valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss.

Bariss stāsta, ka uzņēmums subsīdijas var nodrošināt, ja tas konkrētā nozarē ieņem monopola stāvokli, līdz ar to atsevišķiem klientiem iespējams elektrību pārdot lētāk uz tā rēķina, ka citam tirgo dārgāk. «Ja valsts atbalsta šādu sociālu politiku, subsidēt atsevišķus klientus ir iespējams, tomēr atvērtā tirgus konkurences apstākļos tiklīdz mēģināsim pārdot elektroenerģiju dārgāk, mūsu lielie klienti aizies pie konkurentiem. Līdz ar to elektroenerģijas tarifu celšana ir ekonomiski neizbēgama. Tarifiem būs jābūt tādiem, kāda ir tirgus cena,» apgalvo Bariss.

Latvenergo vadītājs uzsver, ka patlaban koncerns subsidē iedzīvotājus un mazos uzņēmumus ar regulēto tarifu, kas ir aptuveni 25% zem tirgus cenas, ko nevar nodrošināt neviens tirgus dalībnieks, un bezgalīgi uzturēt šādu subsidēto tarifu neesot iespējams. Bariss prognozē, ka elektroenerģijas tirgus Latvijā attīstīsies brīdī, kad tarifi būs salīdzināmi ar tirgus cenu.

No šī gada 1. aprīļa stāsies spēkā jaunie elektroenerģijas sadales tarifi- to vidējais pieaugums 20,8%

Par to Db.lv informēja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK). Vidējais Sadales tīklu (ST) tarifa piegums, salīdzinot ar šobrīd piemērotajiem tarifiem, veido 20,8 %. Vēl nav zināms obligātās iepirkumu komponentes pieaugums, kas, visticamāk, palielinās elektrības tēriņus vēl vismaz par pāris procentiem. No 1. janvāra spēkā stājās arī PVN pieaugums mājsaimniecībām no 10-22%.

Jaunie ST tarifi paredz ieviest izvēles tarifu plānus, dodot iespējas lietotājam izvēlēties pieslēguma vietai un patēriņa struktūrai piemērotāko tarifu. Kopumā apstiprināti 49 diferencētie tarifi. ST tarifu izmaiņu ietekme uz saistīto lietotāju gala tarifiem būs precīzi zināma, kad uzņēmums Latvenergo iesniegs regulatorā gala tarifu aprēķinu. Tā kā ST tarifi veido aptuveni pusi no gala tarifa iedzīvotājiem un apmēram trešdaļu gala tarifa lielākiem patērētājiem, pašreizējās aplēses liecina, ka ST tarifu izmaiņu dēļ gala tarifi varētu pieaugt par aptuveni 9-10 %. Spēkā esošo ST pakalpojuma tarifu projektu SPRK apstiprināja pirms trijiem gadiem - 2007.gada 19.decembrī.