Šogad liela daļa ES struktūrfondu līgumu noslēdzēju lauksaimniecībā izvērtē savas iespējas un lauž līgumus. Pieaug arī maksātnespēju ierosināšana.
Kā liecina ES līdzekļus administrējošās iestādes Lauku atbalsta dienesta (LAD) dati, kopumā pēdējo divu gadu laikā lauzti līgumi par 3.9 miljoniem Ls, kas ir sabiedriskā finansējuma kopsumma. Tomēr kopējais atbrīvojies finansējums ir ievērojami lielāks, jo tas ietver ne tikai lauzto līgumu summu, bet arī līdzekļus, kas atbrīvojušies neatbilstību un citu iemeslu rezultātā.
Izlemj nerealizēt
LAD pārskatā par ceturkšņiem norādīts, ka pārsvarā nu jau lauztie līgumi tika slēgti 2004.-2006.gados, kad Latvijas ekonomikā bija vērojams uzplaukums. Diemžēl pēdējā gada laikā situācija ir ievērojami pasliktinājusies un liela daļa uzņēmumu pārvērtē savas attīstības perspektīvas un izlemj projektus nerealizēt, līdz ar to tiek lauzti līgumi. Vēl viens iemesls līdzekļu neizmantošanai ir tas, ka daļa uzņēmumu iepriekš minētā iemesla dēļ atmaksā jau saņemtos līdzekļus, lai varētu savu biznesu pārdot un nebūtu piecu gadu uzraudzība. LAD arī norāda, ka pašlaik vērojama daudzu maksātnespēju ierosināšana - iemesls tas pats iepriekšējais - ekonomiskās situācijas pasliktināšanās - veidojas neatbilstība un LAD piesaka kreditoru prasījumu.
Zivsaimnieki pārvērtē
LAD atbalsta departamenta direktores Inetas Stabulniece pieļāva, ka līgumu pabeigšanas beigu termiņš šā gada 31. augusts, iespējams, bija tas iemesls, kāpēc uzņēmēji nolēma lauzt līgumus, saprotot, ka nespēs pildīt savas saistības.
LAD nav apkopojis datus pa nozarēm, kurās visvairāk lauzti līgumi, taču, kā liecina LAD statistika, šā gada otrajā ceturksnī kā iemesls līgumu laušanai ir zvejniecības un zivsaimniecības nozares attīstības problēmas, kā arī atbalsta saņēmēju atteikšanās no projektu realizācijas pārvērtējot savas attīstības perspektīvas. Šis bija arī viens no iemesliem līgumu laušanai laikā, kad sākās tā saucamā Šprotu krīze, kā rezultātā vairākiem zivrūpniekiem tika liegta iespēja eksportēt savu produkciju.
Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents Didzis Šmits Db uzsvēra, ka lielākie konservu ražotāji savus projektus ir realizējuši un nav lauztu līgumu. Viņš pieļāva, ka šāda problēma, iespējams, skārusi nelielos un vidējos uzņēmumus.
Uzpūstais laiks
Arī tūrisma nozari ietekmējušas augtās būvniecības izmaksas, kā rezultātā nācies līgumus lauzt. Asociācijas Lauku ceļotājs prezidente Asnāte Ziemele atzīst, ka daži gadījumi ir bijuši, taču precīzs skaits asociācijā nav zināms.
"Tas bija uzpūstais laiks, kad materiālu cenas strauji pieauga, kad tūrismā un visā ekonomikā valdīja liela eiforija," tā A. Ziemele. Iespējams, ka lauztie līgumi bija tādi, kas tūrismā gribēja izmēģināt savu varēšanu un apsvilinājās, viņa piebilda. A. Ziemele cer, ka uzpūstās izmaksas saruks, taču patlaban tas notiekot ļoti lēni. Jaunajā plānošanas periodā pieejamās summas esot mazākas un vairāk vērstas uz jau strādājošiem uzņēmējiem, "kas jau zina, ko var", līdz ar to risks esot mazāks.
Vislielāko lauzto līgumu sabiedriskā finansējuma kopsumma bija pērn pēdējā ceturksnī - 736 254 Ls un aptuveni tikpat lielu summu veidoja konstatētās neatbilstības - 772 502 Ls. Spriežot pēc LAD informācijas, vislielākā neatbilstību summa ir 655 213 Ls, kas visticamāk ir medijos izskanējušais gadījums ar piena pārstrādes SIA Ozols Nīgrandē, bankrotēja pēc ES projekta realizēšanas.
