Pēdējā gada laikā miljardieru skaits pasaulē un viņu bagātības apmērs sarucis, raksta Forbes.

Tādējādi šis ir tikai otrais gads pēdējo desmit gadu laikā, kad miljardieru skaits samazinās, un pierāda, ka pat pasaules bagātākie cilvēki nav imūni pret ekonomiskajām norisēm un vājiem akciju tirgus rezultātiem.

Jaunākie dati liecina, ka pasaulē ir 2153 miljardieri, kas ir par 55 miljardieriem mazāk nekā pirms gada. 994 no tiem jeb 46% bagātības vērtība ir samazinājusies.

Kopējais miljardieru bagātības apmērs sasniedzis 8,7 triljonus dolāru, kas ir par 400 miljardiem dolāru mazāk nekā pirms gada. No saraksta izkrituši 11% no pērnā gada dalībniekiem jeb 247 cilvēki, kas ir lielākais skaits kopš 2009.gada.

Āzijas-Klusā okeāna reģiona miljardieru skaits sarucis visstraujāk – par 60. No tiem lielākais kritums bijis Ķīnā, skaitam sarūkot par 49. Savukārt ASV un Brazīlija ir vienīgie reģioni, kur miljardieru skaits audzis.

Veselības ministrs Guntis Belēvičs ir pārsteidzis Latvijas sabiedrību ar revolucionāru ideju, ka pacienti, kas, ārstēšanās laikā būs izmantojuši kādu maksas pakalpojumu vairs nevarēs saņemt valsts apmaksātu veselības aprūpi.

Gribētos noticēt ZZS Saeimas frakcijas vadītāja Augusta Brigmaņa Rīta panorāmā teiktajam, ka ministrs, kas savu darbu veicot ar novatorisku pieeju, iespējams, esot testējis sabiedrības viedokli. Ja pieņemam, ka iepriekšējā Latvijas valsts prezidenta leģendārā žurnālistiem izteiktā frāze «Čaļi, pa galvu vajag, ja! Ilgi neesat sisti tikai, ja!» nebija nekas vairāk, kā avangardisks joks, kura mērķis bija pārbaudīt preses brīvību un žurnālistu drosmi, tad varam noticēt arī Brigmaņa skaidrojumam.

Iedomājoties to, ka veselības ministrs Guntis Belēvičs nejokoja un neko netestēja un Veselības ministrijā tik tiešām tiek kalti plāni par to, kā maksas medicīnas izmantotājiem ierobežot iespējas saņemt valsts apmaksātus ārstniecības pakalpojumus kājas var palikt stīvas. Ja ne gluži man, tad desmitiem tūkstošu pacientu, kuri nesakārtotās veselības aprūpes sistēmas dēļ mēnešiem un pat gadiem ilgi spiesti gaidīt rindās, lai saņemtu kādu vitāli nepieciešamu medicīnas pakalpojumu.

Pirmdien 400 pasaules turīgāko cilvēku bagātības vērtība saruka par 69,2 miljardiem dolāru, liecina Bloomberg dati.

Tādējādi kopumā pasaules turīgākie cilvēki Lielbritānijas referenduma rezultāta dēļ zaudējuši 196,2 miljardus dolāru no savas bagātības.

Kā liecina Bloomberg miljardieru indeksa dati, viņu kopējais bagātības apmērs ir 3,8 triljoni dolāru, kas ir par 1,8% mazāk nekā gada sākumā.

Eiropas 92 bagātākie cilvēki pirmdien zaudēja 29,4 miljardus dolāru, kopējam kritumam divu dienu laikā sasniedzot 81,7 miljardus dolāru. Kopš gada sākuma viņu bagātības apmērs ir sarucis par vairāk nekā 45,5 miljardiem dolāru jeb 5,1%.

Savukārt 150 bagātākie cilvēki no ASV un Kanādas pirmdien zaudējuši 26,7 miljardus dolāru, bet divu dienu laikā – 62,5 miljardus dolāru. Kopš gada sākuma bagātības apmērs nav mainījies.

Latvijas bagātākie cilvēki un lielāko dividenžu saņēmēji ne tikai savās kabatās ieskaita miljonos mērāmas summas, bet arī samaksā valstij nodokļu veidā vairākus simtus tūkstošus un pat miljonus eiro. Atklāti runāt par saviem samaksātajiem nodokļiem gatavs ir tikai retais miljonārs, tomēr ir dati, pēc kuriem var aprēķināt summas, ko Latvijas turīgākie samaksājuši valsts budžetam.

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sniegto informāciju 2017.gada desmit mēnešos desmit lielākie nodokļu maksātāji privātpersonas kopā nodokļos samaksājušas 6,58 miljonus eiro. Netiek gan atklāts, kas ir šīs personas, tomēr ir dati, pēc kuriem var nojaust, kas ir šie maksātāji.

Ir skaidrs, ka 10% kapitāla pieauguma nodoklis jāmaksā tiem, kas saņem dividendes. Lielākās dividendes šogad no sev piederoša uzņēmuma Transact Pro 10,99 miljonu eiro apmērā saņēma Marks Moskvins, tātad nodokļos samaksāja vismaz 1,09 miljonus eiro. Nodokļus vismaz pusmiljona eiro apmērā pērn samaksājusi SIA Belam Rīga līdzīpašniece Ludmila Kaca.

Visiem desmit Latvijas bagātākajiem cilvēkiem tika jautāts, cik viņi šogad un cik pērn samaksājuši nodokļos. Atklāti stāstīt par samaksātajiem nodokļiem ir gatavi tikai abi Latvijas bagātākie cilvēki un AB.LV bankas īpašnieki Oļegs Fiļs un Ernests Bernis, kā arī Mārcis Martinsons, kura nozīmīgākais uzņēmums ir simtprocentīgi piederošais SIA MM investīcijas, kā arī kuram pieder pa 50% SIA BE Projekts un SIA Profs Real Estate.

Pasaules 50 bagātākie cilvēki kontrolē ievērojamu pasaules ekonomikas daļu – 1,46 triljonus ASV dolāru, raksta Business Insider.

Pētījumu kompānija Wealth-X veikusi ikgadējo pētījumu, apkopojot informāciju par pasaules bagātākajiem cilvēkiem, ņemot vērā šo personu aktīvus, pielāgojot tos valūtu kursiem, vietējai nodokļu sistēmai un citiem faktoriem.

Jaunākais pētījums liecina, ka 29 no 50 bagātākajiem cilvēkiem pasaulē ir no ASV, un aptuveni ceturdaļa bagātību radījusi tehnoloģiju sektorā. Lai iekļūtu šajā sarakstā, bagātības apmēram jābūt vismaz 14,3 miljardi dolāru. Jāatzīmē, ka lielākā daļa šo cilvēku nav piedzimuši jau bagāti, un vairāk nekā divas trešdaļas savu bagātību radījuši paši.

Galerijā augstāk iespējams aplūkot, kuri ir 50 pasaulē bagātākie cilvēki!

Otrdien, ikgadējā Svētā Fermina festivāla vēršu skrējiena piektajā dienā, Spānijas ziemeļu pilsētā Pamplonā ievainojumus guvis viens cilvēks.

Sarkanā Krusta pārstāvis sacīja, ka ievainotais ar galvas traumu nogādāts slimnīcā. Viņu nav sabadījis vērsis.

Otrdienas skrējiens ildzis divas minūtes 13 sekundes.

Līdz šim šā gada vēršu skrējienos sabadīti pieci cilvēki - četri ASV pilsoņi un viens Spānijas pilsonis.

Vēršu skrējieni Pamplonā notiek kopš 1911.gada.

Katru rītu plkst.8 seši cīņu vērši tiek izlaisti brīvībā senās pilsētas centra ielās. Viņi skrien uz arēnu, kur vakarā tiek nogalināti vēršu cīņā un vēlāk servēti pilsētas restorānos. Drosminieki skrien līdzās vēršiem, apbruņojušies ar sarullētām avīzēm, tomēr daudzi dalībnieki pārkāpj noteikumus un pieskaras dzīvniekiem ar rokām.

Tiek uzskatīts, ka vēršu skrējieni aizsākušies XVI gadsimtā. Pasākums kļuva slavens, pateicoties Ernesta Hemingveja 1926.gada romānam «Un saule lec», un tagad uz pilsētu, kurā dzīvo ap 200 000 cilvēku, ik gadu dodas simtiem tūkstošu apmeklētāju no visas pasaules. Turklāt vēl vairāki miljoni cilvēku pie televīzijas ekrāniem ik gadu vēro atklāšanas ceremoniju un ikrīta vēršu skrējienus.

Covid-19 pandēmijas izraisītā krīze ir sagriezusi pamatīgu virpuli mūsu ikdienas dzīvē – gan sadzīvē, gan jo īpaši biznesā. Lai paskatītos uz lietām plašāk, un saprastu, kas ir būtiskākie faktori, kas mazina riskus un rada jaunas priekšrocības, Dienas Bizness uz sarunu aicināja īpašumu vērtēšanas uzņēmuma Interbaltija biznesa vērtēšanas nodaļas vadītāju Jāni Pinni. Viņš ikdienā saskaras ar vērtēšanas projektiem dažādās nozarēs, dažādiem mērķiem, tāpēc atbildes uz DB lasītājus interesējošiem jautājumiem ir tepat, acu priekšā.

Ko tieši jūsu uzņēmuma eksperti ikdienā vērtē? Un kas vispār ir tās lietas un vērtības, kuras var un ir svarīgi novērtēt?

Skaitļi un vērtības mums visapkārt patiesībā ir ik dienu. Teorētiski mums ir zināms, cik vērts ir auto, ar kuru braucam, mēs apjaušam vai esam novērtējuši, cik vērts ir mājoklis, kurā dzīvojam. Un tieši tāpat kā jebkurā mājsaimniecībā ir svarīgi zināt, cik naudas ir kopējā ģimenes budžetā un kāda ir visas īpašumā esošās mantas vērtība, arī uzņēmuma īpašniekam ir būtiski zināt savas saimniecības patieso ainu reālajā laikā – sava biznesa vērtību, turklāt šo informāciju ir būtiski periodiski atsvaidzināt. Tieši to arī mēs redzam pēdējo 10 gadu laikā, kad paralēli nekustamā īpašuma vērtēšanai, kas bija ir un būs aktuāli, strauji pieaugusi uzņēmēju interese par biznesa vērtēšanu. Iespējams, tas ir saistīts ar publisko informācijas telpu, kur bieži lasām ziņās, ka pasaules bagātākie cilvēki ir zaudējuši vai ieguvuši, un to īpašumu vērtība ir pieaugusi vai kritusies. Biržā kotētiem uzņēmumiem vērtības dinamiku var redzēt ikdienu, jo to tā akciju kotācijas kurss operatīvi atspoguļos jebkuru jaunumu ietekmi pašā uzņēmumā vai tā pārstāvētajā nozarē naudas izteiksmē. Iespējams, šodien kādu iemeslu dēļ akciju vērtība kritīsies, bet jau rīt, publiskojot pozitīvus jaunumus, tā atkal pieaugs. Savukārt uzņēmumiem, kas netiek kotēti biržā, biznesa reālās (aktuālās) vērtības noteikšana prasa papildus darbu, tomēr tās zināšana ir ne mazāk būtiska. Varbūt pat nozīmīgāka.

Par jaunā izdevuma Miljonārs tapšanu un informācijas atklātības nozīmīgumu Guntars Gūte sarunājas ar izdevuma līdzautoru, publicistu Lato Lapsu.

Jau pavisam drīz pie lasītājiem nonāks jaunais izdevums Miljonārs – žurnāls, kurā kopā ar līdzautori Kristīni Bormani esat apkopojuši informāciju par – kā paši sakāt – Latvijas bagātāko cilvēku, pelnītāju un zaudētāju, dividenžu saņēmēju un patieso labuma guvēju TOP 500. Kurš izdevums pēc kārtas tas jau ir?

Šis ir jau 26. gads, kad tiek publicēts šis saraksts.

Sanāk, ka visi šie izdevumi kopā ir sava veida atjaunotās Latvijas miljonāru vēstures apskats.

Es patiesībā bez liekas kautrības gribētu teikt, ka miljonāru saraksts komplektā ar pārējiem datu apkopojumiem – 100 lielākajiem pelnītājiem, 100 lielākajiem zaudētājiem, 100 lielākajiem dividenžu izņēmējiem un pēdējos gados arī patiesā labuma guvēju sarakstu ir ilgākais un nopietnākais Latvijas ekonomikas veiksmes barometrs, kāds vispār ir bijis.

Teroristu izsekošanā un ķeršanā gūtās prasmes noder arī biznesa drošībai un banku regulējumu ievērošanai

Nerezidentu apkalpošana ir un paliks svarīga Latvijas banku biznesa niša, kas nosaka nepieciešamību pēc augstākajiem naudas atmazgāšanas novēršanas un terorisma finansēšanas novēršanas standartiem šai sektorā. Nesen šim uzdevumam Latvijā ir piesaistīts ASV bijušais superspiegs Džozefs Kofers Bleks (Joseph Cofer Black), kas ir ievērojams ar savu svarīgo lomu bēdīgi slavenā terorista Karlosa Šakāļa notveršanā. Viņš arī vadīja CIP Pretterorisma centru pēc 1998. gadā izsludinātā «kara pret al Qaeda». Šogad novembrī Dž. K. Bleks tika ievēlēts par Baltic International Bank (BIB) padomes locekli.

Pasaules 500 bagātākie cilvēki trešdien zaudējuši 35 miljardus ASV dolāru pēc tam, kad pasaules akciju tirgū kritumu izraisīja politiskais satricinājums ASV, liecina Bloomberg Miljardieru indeksa dati.

Pasaules bagātākais cilvēks Bils Geitss zaudējis 1 miljardu, Microsoft akcijas cenai sarūkot par 2,8%, kas ir straujākais kritums gandrīz gada laikā.

Amazon.com dibinātājs Džefs Bezoss zaudēja 1,7 miljardu dolāru, kompānijas akcijas cenai samazinoties par 2,2%.

Savukārt Spānijas tirdzniecības nozares gigants Amancio Ortega zaudēja 355 miljonus dolāru.

Pasaules akciju tirgus indeksi saruka, attīstoties politiskajam satraukumam Baltajā namā, uzvirmojot runām par ASV Prezidenta Donalda Trampa saikni ar Krieviju un viņa lēmumu par FIB vadītāja atlaišanu.

ASV akcijas piedzīvoja straujāko kritumu kopš septembra, un Nasdaq Composite vērtība saruka par 2,6%. MSCI All Country World Index vērtība samazinājās par 1,2%.

Pasaulē arvien skaudrāk iezīmējas tendence, ka bagātie kļūst bagātāki, bet nabagie – nabadzīgāki. Arī Latvijai jau gadiem neizdodas izkļūt no ļoti izteiktas ienākumu nevienlīdzības apburtā loka.

Davosas Ekonomikas foruma galvenā tēma šogad ir pasaules iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzība. Un ne velti – šobrīd plaisa starp pasaules bagātajiem un nabagajiem ir lielākā pēdējo simts gadu laikā, liecina dažādi pētījumi. Latvija tostarp pēdējos gados ir valsts ar visizteiktāko ienākumu nevienlīdzību Eiropas Savienībā (ES).

Noslāņošanās maratons

Bagātībai ir tendence plūst vienos un tajos pašos maciņos. Izpētes kompānija Oxfam apkopojusi datus, sadalot pasaules iedzīvotāju skaitu uz pusēm pēc to turības – bagātākajos un nabadzīgākajos. Šie dati liecina, ka 85 pasaules bagātākie cilvēki (viena palielāka autobusa pasažieru skaits) šobrīd kontrolē tikpat lielu bagātību kā visa nabadzīgāko pasaules iedzīvotāju puse (vairāk nekā 3,5 miljardi) kopā. Savukārt Šveices banka UBS norāda, ka Džini koeficienta vērtība (raksturo ienākumu nevienlīdzību sabiedrībā) pēdējo 10 gadu laikā pieaugusi faktiski visās pasaules lielākajās tautsaimniecībās.

Pasaulē patlaban ir 2325 miljardieru, kas ir augstākais skaits vēsturē, liecina Wealth X un UBS dati.

Tādējādi, salīdzinot ar pērno gadu, miljardieru skaits pieaudzis par 7% jeb 155 miljardieriem.

Miljardieru kopējā bagātības vērtība ir 7,3 triljoni ASV dolāru, gada laikā palielinoties par 12%.

Apkopotie dati liecina, ka vidējais miljardieris ir 63 gadus vecs, un viņa bagātības vērtība ir 3,1 miljards dolāru. Bagātākie cilvēki pasaulē parasti nesasniedz viena miljarda dolāru vērtību, pirms to vecums tuvojas 50 gadu slieksnim.

Gandrīz 90% no vīriešiem miljardieriem ir precējušies, 6% ir šķīrušies, 3% ir brīvi, bet 2% ir atraitņi.

Vīrieši miljardieri parasti pārstāv finanšu un banku nozares, ražošanas konglomerātus, nekustamā īpašuma sektoru, ražošanu vai apģērba un luksusa preču segmentu.

Šonedēļ 20 Krievijas bagātākie cilvēki ir zaudējuši 10 miljardus ASV dolāru no savas bagātības, jo centrālās bankas lēmums celt likmi ir pamatīgi iedragājis rubli un licis valsts akciju indeksam RTS sarukt līdz zemākajam punktam kopš 2009. gada marta, raksta Bloomberg.

Kopumā šajā gadā miljardieri zaudējuši 62 miljardus dolāru savas bagātības, liecina Bloomberg Billionaires Index. Viņiem patlaban pieder 174 miljardi dolāru.

Lielākais zaudētājs bijis Krievijas otrā lielākā dabasgāzes ražotāja Novatek vadītājs Leonīds Mihelsons – viņa bagātība kopš gada sākuma mazinājusies par 8,7 miljardiem dolāru. Viņa kopējais bagātības apmērs ir 9,2 miljardi dolāru.

Otru smagāko zaudējumu piedzīvojis Genādijs Timčenko – šogad zaudējot 7,8 miljardus dolāru. Viņam pieder 23,5% no Novatek akcijām.

Savukārt trešais lielākais kritums bijis Vladimira Lisina bagātībai – viņš ir OAO Novolipetsk Steel lielākais akcionārs un vadītājs. Uzņēmuma akcijas cena šajā gadā ir sarukusi par 42%, samazinot viņa bagātību par 7,5 miljardiem dolāru.

#Visu miljardieru bagātības kopējā vērtība ir 9,1 triljoni ASV dolāru.

Amerikāņu biznesa žurnāls Forbes apkopojis un publicējis 2018.gada bagātāko cilvēku sarakstu un šogad tas ir rekordgarš - tajā ierindoti kopumā 2208 miljardieri.

Visu sarakstā esošo miljardieru bagātības kopējā vērtība ir 9,1 triljoni ASV dolāru. Sarakstā šogad ir 259 jaunpienācēji, kuru biznesa un darbības profils ir ļoti plašs, sākot no kāzu kleitām līdz bērnu rotaļlietām un elektromobiļiem, vēsta Forbes.

Pasaules bagātāko cilvēku TOP 10 skatieties galerijā!

Kāds izskatījās bagātnieku tops pirms gada, skaties ŠEIT!

ASV žurnāla Forbes krievu versijas apkopotā informācija liecina, ka 20 Krievijas bagātākie cilvēki šogad kopumā zaudējuši 73,4 miljardus dolāru (59,7 miljardus eiro).

Forbes apkopotā informācija attiecas uz laiku periodu no 12.februāra līdz 16.decembrim.

Žurnāls vēsta, ka vislielākos zaudējumus šogad cietis konglomerāta AFK Sistema lielākais īpašnieks Vladimirs Jevtušenkovs, kurš trīs mēnešus pavadīja mājas arestā saistībā ar izmeklēšanu par naftas uzņēmuma Bashneft akciju piesavināšanos un legalizēšanu.

Jevtušenkova bagātība šogad samazinājusies par 8,1 miljardu dolāru - līdz 900 miljoniem dolāru, tādējādi pazaudējot miljardiera statusu, lai arī viņš saglabājis 20.vietu Krievijas turīgāko cilvēku sarakstā.

Otrajā vietā vislielākos zaudējumus piedzīvojošo Krievijas bagātnieku sarakstā ieņem tērauda uzņēmuma NLMK vadītājs Vladimirs Ļisins, kura turība sarukusi par 7,5 miljardiem dolāru - līdz 8,7 miljardiem dolāru. Turklāt viņš bagātāko cilvēku sarakstā nokritis no ceturtās uz devīto vietu, vēsta Forbes.

Igaunijas bagātākie cilvēki ir tiešsaistes maksājumu pakalpojuma «Transferwise» dibinātāji Kristo Kērmans un Tāvets Hinrikuss, liecina biznesa laikraksta «Aripaev» apkopotais saraksts.

Pēc avīzes aplēsēm, Kērmana īpašumu kopējā vērtība ir 258,2 miljoni eiro un Hinrikusa - 238,6 miljoni eiro. Pērn viņi «Aripaev» sarakstā ieņēma attiecīgi otro un trešo vietu.

Šogad trešajā vietā ir koka granulu ražošanas uzņēmuma «Graanul Invest» īpašnieks Rauls Kirjanens, kas gadu iepriekš tika atzīts par Igaunijas bagātāko cilvēku. Viņa īpašumi novērtēti ar 212,6 miljoniem eiro.

Ceturtajā vietā ierindojies kopbraukšanas platformas «Taxify» dibinātājs un vadītājs Markuss Villigs ar 202,6 miljoniem eiro un piektajā - medicīnas un mediju nozares uzņēmējs Marguss Linnamē ar 189,7 miljoniem eiro.

Laikraksts savu turīgāko Igaunijas iedzīvotāju topu veidojis, balstoties uz viņiem piederošo kompāniju vērtību un akcijām biržas uzņēmumos. Iesācējuzņēmumu īpašnieku turība izvērtēta arī pēc jauno investīciju piesaistes vērtības.

Šogad pasaules varenie vairāk runās par politiskiem tematiem , piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Nākamās nedēļas vidū Šveices pilsētelē Davosā aizsāksies nu jau leģendāru statusu ieguvušais Davosas Pasaules ekonomikas forums. Pagājušajā gadā galvenā foruma tēma bija augošā plaisa starp pasaules turīgajiem un nabadzīgajiem. Un kā nu ne – pasaules finanšu krīze bija beigusies un, kāpēc lai nepaspriestu par ienākumu nesabalansētību. Šajā sakarā interesanti, ka, sadalot pasaules iedzīvotāju skaitu uz pusēm pēc to turības – bagātākajos un nabadzīgākajos, 85 pasaules bagātākie cilvēki šobrīd kontrolē tikpat lielu bagātību kā visa nabadzīgāko pasaules iedzīvotāju puse kopā. Tādējādi var ironizēt, ka Davosas foruma dalībnieku viena autobusa sastāvs kontrolē lielāku bagātību nekā 3,5 miljardi vienkāršo pasaules iedzīvotāju (tik tālu no patiesības tas nemaz nav).

Akciju tirgos pērn bija vērojams kritums, taču daļai pasaules bagātāko cilvēku tas neliedza kļūt vēl bagātākiem, raksta Bloomberg.

Viens no tiem ir spēles Fortnite dibinātājs Tims Svīnijs, kura bagātības apmērs pērn pieauga par 7,2 miljardiem dolāru. Savukārt Endeavour Energy Resources īpašnieka Otrija Stīvensa bagātība palielinājas par 11,4 miljardiem dolāru.

«Pērnais gads bija labs bagātības palielināšanai,» uzskata WE Family Offices vadošais partneris Maikls Zauners. «Tas bija sarežģīts gads finanšu tirgiem, taču cilvēkiem, kuri rada bagātību ar kompāniju palīdzību, tas bija labs, jo ekonomika pati par sevi ir spēcīga,» viņš saka.

Kopumā 31 Bloomberg Billionaires Index iekļautais bagātnieks pērn spēja vairot savu turību, neskatoties uz to, ka tirdzniecības karu un akciju tirgus kritums dzēsa indeksā iekļauto cilvēku bagātības apmēru par gandrīz pustriljonu dolāru – 451 miljardu dolāru. Iepriekšējā gadā bagātāko cilvēku turība pieauga par triljonu dolāru.

Valdībai ir jāpilda iepriekš solītais un jāsamazina iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme, pašreizējos apstākļos nav racionālu argumentu, lai Latvijā ieviestu adekvātu šā nodokļa diferencēšanu

Tāds ir vairuma DB aptaujāto uzņēmēju viedoklis. To, ka, gatavojot nākamā gada valsts budžeta projektu, no agrāk solītās un likumā ierakstītās iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes samazināšanas varētu notikt atkāpšanās, liecina finanšu ministra Jāņa Reira jau gada sākumā sacītais, ka par šo jautājumu vēl notikšot diskusijas. Uzņēmēji un apatujātie īpašu sajūsmu neizrāda arī par iespēju Latvijā ieviest diferencēto IIN likmi. Ir arī citi, piemēram, Dagdas novada deputāts un uzņēmējs Raimonds Nipers uzskata, ka IIN diferenciācija ir neizbēgams pasākums Latvijā un jo ilgāk to atliks, jo bēdīgākas būs sekas. To, ka vienota IIN likme ir tikai dažām Eiropas valstīm – Latvijai, Lietuvai, Igaunijai, Ungārijai, Rumānijai un Bulgārijai, apliecina arī Finanšu ministrijas dati. Kopumā ideja, ka bagātākie iedzīvotāji maksā lielāku nodokli nekā mazo algu saņēmēji Eiropā, nav nekas jauns, tomēr jāsaprot, kādas sekas šāds risinājums radīs Latvijā, turklāt daudzi ar jēdzienu «lielas algas saņēmējs» saprot kaut ko pavisam citu. Tāpat ir jāņem vērā, ka, ieviešot ienākumu diferencēšanu, piemēram, pēc Vācijas vai Lielbritānijas noteiktajiem sliekšņiem, būtiski saruks IIN ienākumi pašvaldību makā, savukārt nosakot šos sliekšņus atbilstoši Latvijas algu līmenim – tiks radīta vēl lielāka motivācija doties peļņā uz ārzemēm. Uzņēmēji uzskata, ka pašreizējā nenoteiktība arī neļauj īsti plānot nākamā gada budžetu, jo nav zināms, kas tad īsti būs ar IIN likmi.

Pēc tam, kad pasaules lielākais apģērbu mazumtirdzniecības veikals Inditex SA paziņoja par strauju pārdošanas apjomu pieaugumu, tā akcijas cena palēcās par 6%, tādējādi palielinot Spānijas modes karaļa Amancio Ortega bagātību par 3,7 miljardiem ASV dolāru, raksta Bloomberg.

A. Ortega jūnijā bagātības ziņā pārspējis ASV investīciju guru Vorenu Bafetu, kļūstot par pasaulē otro bagātāko cilvēku, un patlaban atrodas vien 9,5 miljardu dolāru attālumā no pasaules bagātākās personas – Microsoft dibinātāja Bila Geitsa, liecina Bloomberg miljardieru indekss.

A. Ortega sāka celt savu Spānijas modes impēriju kopā ar savu ģimeni 1963.gadā, savā mājā ražojot sieviešu halātus un citas drēbes. Pirmo Zara veikalu viņš atvēra 1975.gadā un pēc desmit gadiem nodibināja Inditex.

Kompānija akcijas biržā sāka kotēt 2001.gadā, un kopš tā laika viņš dividendēs ir iekasējis vairāk nekā 4 miljardus eiro dolāru, no kurām lielāko daļu investējis komercīpašumos lielākajās ASV un Eiropas pilsētās.

Par slavenām statujām un gleznām bagātnieki gatavi atdot desmitiem miljonu

Pasaules lielākajos akciju tirgos pēdējo dienu laikā vērojama pamatīgāka šūpošanās, un cenas atkāpušās no virsotnēm. Šajā pašā laikā uz branga viļņa «brauc» mākslas tirgus.

Šonedēļ Sotheby’s izsolē par 110,7 miljoniem ASV dolāru pārdota Kloda Monē glezna Siena gubas. Vēl kazino magnāta Stīva Vinna mākslas investīciju uzņēmums Wynn Fine Art par 55 miljoniem dolāru iegādājās Pablo Pikaso veikumu Sieviete ar suni, un kopumā Sotheby’s informē, ka 56 izsoles priekšmeti jau pašā nedēļas sākumā bija nosolīti par 350 miljoniem ASV dolāru. Turklāt šīs nav vienīgās gigantiskās summas, ko šajā pavasarī kāds atlicis mākslas darbu iegādei. Nupat Ņujorkā ar otra lielā izsoļu nama Christie’s starpniecību par 59,3 miljoniem ASV dolāru tika pārdots Pola Sezana darbs Bouilloire et Fruits un par 40 miljoniem dolāru – Vinsenta van Goga darbs Arbres dans le jardin de l’asile. Izskatās, ka šādas summas birst kā no pārpilnības raga, – šo trešdien ASV laikmetīgā mākslinieka Džefa Kūna statuja zaķis, ierēķinot visas saistītās izmaksas, tika pārdota par 91 miljonu ASV dolāru (solīšana sākusies pie 40 miljoniem ASV dolāru; un vēl bija vairāki citi multimiljonu darījumi).

Tiešsaistes maksājumu pakalpojuma «Transferwise» dibinātāji Kristo Kērmans un Tāvets Hinrikuss saglabājuši līderu pozīcijas biznesa laikraksta «Aripaev» veidotajā Igaunijas bagātāko cilvēku sarakstā.

Kā liecina laikraksta aplēses, Igaunijā bagātākais cilvēks arī šogad ir Kērmans, kura aktīvu kopējā vērtība ir 644,7 miljoni eiro. Viņa biznesa partneris Hinrikuss ieņem otro vietu ar 512,6 miljonu eiro turību.

Abi Igaunijā bagātākie cilvēki gada laikā savu bagātību vairāk nekā dubultojuši.

Trešajā vietā šogad ierindots enerģētikas jomas uzņēmējs Kristjans Rahu, kurš pērn sarakstā bija 12.vietā. Viņa aktīvu vērtība šogad tiek lēsta 312 miljonu eiro apmērā, lai gan pērn tā sasniedza tikai 132,6 miljonus eiro. Krasais viņa turības pieaugums saistāms ar to, ka 2018.gada novembrī Rahu vairāk nekā 350 miljonu eiro vērtā darījumā pārdeva savu enerģētikas uzņēmumu «Utilitas».

Svārstīgie akciju tirgi, krītošās naftas cenas un spēcīgāks dolārs aizvadītajā gadā mainījis pasaules turīgāko cilvēku bagātību apmērus, un pirmo reizi kopš 2009. gada licis kopējam apjomam samazināties raksta Forbes.

Pērn pasaulē kopumā bija 1810 miljardieri, kas ir mazāk nekā rekordskaits iepriekšējā gadā – 1826. Viņu kopējā bagātība pērn bija 6,48 triljoni dolāru, kas ir par 570 miljardiem dolāru mazāk nekā iepriekšējā gadā. Pērnais gads bija arī pirmais kopš 2010.gada, kad vidējā miljardiera bagātības summa sarukusi – tagad tā ir 3,6 miljardi, kas ir par 300 miljoniem mazāk nekā iepriekš.

No saraksta izkritis 221 cilvēks, bet ienācis – 198 jauns miljardieris. Vēl 29 miljardieri pērn nomira, savukārt 29 – atgriezās sarakstā. No tiem, kas sarakstā bijuši abus gadus, 892 bagātības apmērs ir mazāks nekā iepriekšējā gadā, bet 501 savu bagātību palielinājuši.