Uzņēmējdarbības veicināšanai tieši pašvaldībās būs pieejams ES līdzfinansējums, savukārt investorus Latgalei piesaistīs ar speciālās ekonomiskās zonas labumiem, kā arī pārrobežu projektu programmu 253 milj. eiro apmērā

Tā intervijā DB saka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards. Viņš nenoliedz, ka pašlaik vislielākā uzmanība pievērsta tieši pašvaldību jomai, tomēr tas nenozīmē, ka novārtā palikuši tādi svarīgi jautājumi kā derīgo izrakteņu ieguves koncepcija, Eiropas biotopu kartēšana un dabas resursu nodokļa izmaiņas.

Krietnu kritikas devu saņēmāt par pašvaldību reformas piedāvājumu. Kāpēc tāda vispār tika izstrādāta?

Pērn valdībā tika apstiprinātas valsts pārvaldes pamatnostādnes 2014.–2020. gadam, kurās ministrijai līdz 2015. gada nogalei bija jāiesniedz priekšlikumi par sadarbības teritoriju veidošanu. Šādu sadarbības teritoriju veidošana sākotnēji tika izstrādāta ap lielajām pilsētām, vēlāk ap 21 nacionālās attīstības centru. Tādējādi tapa piedāvājums par 29 sadarbības teritoriju izveidi, kur pašvaldības var darboties kopā bez apvienošanās. Savukārt otrs modelis paredz pašreizējo 119 pašvaldību vietā iedzīvināt 58 pašvaldību modeli. Piedāvātie risinājumi nav grābti no gaisa, bet izvirzīti, vērtējot vairākus kritērijus – izglītības, kultūras, veselības pieejamību, infrastruktūru. Ir vēl kāds būtisks faktors, proti, pēc 2021. gada pašvaldībām vairs nebūs «dāvanu» no ES. Struktūrfondu līdzekļi pašvaldību ielām, ceļiem, skolām būs pieejami tikai kā ilgtermiņa kredīts, nevis kā pašlaik – dāvana grantu veidolā. Pašvaldībām šādu ES kredītu saņemšanā būs jākonkurē ar citu valstu vietējām varām un šos aizņemtos līdzekļus jāspēj atmaksāt. Diemžēl ļoti daudzas no pašreizējām pašvaldībām šādas prasības izpildīt nevarēs. Tāpat nevar noliegt, ka padomju laiku ēra, kad viens kolhozs bija ar 2000 ha un 200 strādājošajiem, ir beigusies, jo tehnoloģiju progress ir gājis uz priekšu un pašlaik tos pašus 2000 ha apstrādā viena zemnieku saimniecība ar dažiem darbiniekiem. Notiek urbanizācijas process, kad cilvēki nevis dzīvo laukos un ik dienu brauc uz darbu 20 vai 50 km, bet labprāt izvēlas dzīvot pilsētā, kur ir darbs. Rezultātā pašvaldībās samazinās iedzīvotāju skaits, sarūk skolnieku skaits, kas velk līdzi arī pārmaiņas skolu tīklā un dzīvošanu uz pašvaldību izlīdzināšanas fonda rēķina. Tomēr piedāvājums nav kaut ko darīt steigā, bet par šiem jautājumiem diskutēt visos iespējamos līmeņos. Tieši tāpēc arī piedāvājam vienu no jaunajiem modeļiem ieviest tikai no 2021. gada, kurā notiktu nākamās (neskaitot 2017. gadā paredzētās) pašvaldību vēlēšanas. Jāņem vērā, ka perspektīvā tiek vērtētas iespējas par vairāku valsts funkciju nodošanu pašvaldībām.

Nenoliedzami, šo modeli ir kritizējuši daudzi, tomēr nevar noliegt, ka atbalsts šajā jautājumā skan no uzņēmēju organizācijām, kuras ir ieinteresētas, lai pašvaldībā būtu kompetenti speciālisti un skaidra attīstības vīzija. Ir pat viedoklis, ka tik mazā valstī ar nepilniem diviem miljoniem iedzīvotāju arī 58 pašvaldības ir pārāk daudz.

Varbūt pietiktu ar piecām – Rīgas, Kurzemes, Vidzemes, Zemgales un Latgales pašvaldībām?

Tas laikam būs pārāk radikāls piedāvājums, kas diez vai ir īstenojams. Domāju, ka pašlaik tas būtu vairāk no fantastikas sfēras, kaut arī, protams, ārzemēs ir piemēri, kur vienā pilsētā – pašvaldībā – iedzīvotāju skaits ir lielāks, nekā visā Latvijā kopā. Tomēr jāatceras, ka vietējā vara ir tā, kura iedzīvotājiem ir vistuvāk.

Svarīgākais apdzīvotas vietas nākotnei ir darba vietas, bet piesaistīt investorus bez valsts līdzdalības spēj tikai atsevišķas pašvaldības. Vai ir plāni, piemēram, investoru piesaistei Latgalei?

Nenoliedzami, investoru piesaistē svarīga ir pašvaldību un valsts kopīga saskaņota rīcība. Protams, atkarībā no pašvaldību ekonomiskās jaudas, tās līdz šim ir mēģinājušas nodrošināt investorus ar nepieciešamās infrastruktūras izbūvi – ceļiem, ielām. Atsevišķos gadījumos arī ūdensvada, elektroenerģijas un pat ražošanai nepieciešamām telpām, tomēr šādu atbalstu spēja sniegt tikai dažas pašvaldības. Pašlaik valdībā jau ir apstiprināta ES struktūrfondu programma 59 milj. eiro apmērā, kas pašvaldībām ļauj potenciālajiem investoriem izveidot visu – infrastruktūru, ražošanas un noliktavu telpas, ja tām noslēgts attiecīgs līgums ar šādiem investoriem. Protams, 59 milj. eiro nav ļoti liela summa (tā neattiecas uz Rīgu), tomēr, investējot šo summu investoriem nepieciešamajā līmenī, varēs radīt jaunas darba vietas.

Visu interviju Pašvaldībām iedos burkānus investoru piesaistei lasiet 9. novembra laikrakstā Dienas Bizness.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra