Pašvaldībām prasa atmaksāt ES naudu  3

Par to šodien vēsta Latvijas Avīze.

Rūpējoties par skolotājiem un pieliekot pūles, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) un tās iestādes nodrošināja, ka no 2008. gada pavasara dabaszinību, matemātikas un svešvalodu skolotājiem ir iespēja saņemt ikmēneša stipendijas no 65 līdz 150 latiem līdz pat 2013. gadam. Šī bija pirmā ES struktūrfondu aktivitāte, kas valstī kopumā tika sākta jaunajā fondu apguves periodā ar mērķi uzlabot vispārējās izglītības kvalitāti un veicināt jauno pedagogu piesaisti darbam skolās. Projektā iesaistījās 34 pašvaldības, galvenokārt rajonu, ar kurām Studiju fonds (šobrīd – IZM Studiju un zinātnes administrācija) noslēdza līgumus un caur kuru pašvaldības saņem naudu. Bet visu šo procesu uzrauga ministrijas padotības iestāde Valsts izglītības attīstības aģentūra (turpmāk – aģentūra), kurai pašvaldības iesniedz atskaites un kura dod vai liedz zaļo gaismu fondam piešķirt līdzekļus sadarbības partneriem reģionos. Par laimi, ar stipendijām viss ir kārtībā – skolotāji tās saņem bez aizķeršanās. Taču dīvainības gandrīz pēc gada (!) kopš projekta sākšanas ir notikušas ar tā administrēšanu un pusei pašvaldību aģentūra pieprasa atdot atpakaļ daļu no līdzekļiem, kas iztērēti projekta vadīšanai. Sākumā šāda prasība tika izvirzīta pat pret 26 pašvaldībām, bet sarunu ceļā daļai it kā nepareizos tēriņus atlaida.

Piemēram, Cēsu rajona padomei aģentūra ir uzrēķinājusi vislielāko summa – 19,5 tūkstošus latu, un tagad tā tiek pieprasīta no Amatas novada kā rajona saistību pārņēmēja. Novada priekšsēdētāja Elita Eglīte ir sašutusi, ka nereti pilnīgi neloģisku birokrātisku prasību dēļ var iznīdēt darba prieku un tik daudz nelietderīgi tērēt laiku. Bet Jelgavas pilsētas pašvaldībai liek atdot atpakaļ astoņus tūkstošus latu izlietotas naudas par to, ka tā esot mākslīgi sadalījusi iepirkumu. Pilsētas domes preses sekretāre Egita Veinberga skaidroja, ka pašvaldība šim pārmetumam nepiekrīt, jo, piemēram, grāmatveža un projektā nepieciešamo ekspertu pakalpojumu izdalīšanai atsevišķā iepirkumā ir pilnībā pamatoti iemesli – pakalpojumi saturiski būtiski atšķiras no pārējā projekta personāla sniegtajiem darbiem.

Ar izglītības un zinātnes ministres Tatjanas Koķes preses sekretāres Agneses Korbes starpniecību laikraksts noskaidrojis, ka ministre neuzskata, ka pašvaldībām uzrēķinātās neattiecināmās izmaksas rāda, ka projekta administrēšana bijusi smagnēja, bez visām pusēm saprotama loģiska pamatojuma un tādēļ šoreiz neattiecināmās izmaksas būtu atlaižamas. Ministre arī uzskata, ka tas esot normāli, ka reakcija seko pēc 11,5 mēnešiem, jo aģentūras «reaģēšanas ātrums bija adekvāts projekta īstenošanas progresam un atskaitīšanās kārtībai, kāda tā noteikta normatīvos». Bet Finanšu ministrijas ziņojumos netiek atklāts, cik daudz ES naudas izlietotāji ir spiesti maksāt atpakaļ valsts kasē kā nepareizi apgūtus līdzekļus jeb, ierēdņu valodā runājot, neattiecināmas izmaksas.