Pārejas perioda ideju maksimālās PVN likmes piemērošanai presei uz 2009. gadu valdības sēdē vakar tika noraidīta un šis jautājums nu ir Saeimas ziņā. Ja parlaments neko nemainīs, tad jau ar 2009. gadu PVN likme presei pieaugs vairāk nekā 4 reizes.

Tomēr, ja parlaments nākamgad saglabās 10 % PVN likmi, tā būs viena no augstākajām likmēm ES, apdraudot preses biznesa nākotni. Ņemot vērā, ka liela daļa preses izdevumu jau noslēguši ar abonentiem līgumus uz nākamo gadu, presei vēl 2009. gadā tiks piemērota samazinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme, kura gan pieaugs no pašreizējiem 5 % līdz 10 %.

Saeima par valdībā otrdien apstiprināto Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmu, kā arī likumprojektiem, kas saistīti ar tās ieviešanu, lems šodien.

PVN nepalielināt

Tomēr nemierā arī ar šo kompromisa variantu ir Latvijas Preses izdevēju asociācijas (LPIA) biedri. Asociācijas biedri ārkārtas sēdē vakar secināja, ka valdības piedāvātās PVN likmes - ne 10 %, ne 21 % - ir nepieņemamas un preses industriju iznīcinošas.

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) atbalsta samazinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu vietējai drukātajai presei, ceturtdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja ministrs.

Gaidāmo nodokļu izmaiņu kontekstā piedāvāts laikrakstiem un periodikai fiziskā formātā piemērot PVN likmi 5% apmērā līdzšinējo 12% vietā.

Reirs norādīja, ka samazinātā PVN piemērošana vietējai drukātajai presei un e-grāmatām ir atbalstāma, turklāt tam nebūtu negatīvas fiskālas ietekmes.

"[Jautājumā par drukāto presi] savijas ģeopolitika un ideoloģija. Liela daļa laužu reģionos informāciju iegūst no drukātajiem medijiem. Tomēr mediji patlaban strādā ar zaudējumiem, tāpēc mums ir jādod iespēja šai informācijai nokļūt pie cilvēkiem. Līdz ar to samazinājums PVN drukātajai presei ir pareizs risinājums," uzskata Reirs.

Ministrs piebilda, ka patlaban samazinātā PVN likme 12% tiek piemērota gan vietējai presei, gan trešo valstu drukātajiem medijiem. "Sanāk tā, ka mēs subsidējam kaimiņvalstu negatīvo naratīvu pret mums caur samazinātu PVN. Pareizāk būtu trešo valstu medijiem piemērot pilno PVN likmi 21% apmērā," atzina finanšu ministrs.

«Ar šo vēlos darīt zināmu, ka šodien pie zvērināta notāra Valdas Vaivares bija plānots parakstīt mana mirušā vīra Valērija Maligina mantinieku vienošanos par mantojuma sadali. Nu jau kārtējo reizi nākas secināt, ka tas, ko pārējie mantinieki runā publiski un dara praktiski, ir divas diametrāli pretējas lietas.

Ilgstošu un sarežģītu pārrunu rezultātā, ņemot vērā visu iesaistīto pušu intereses, bet augstāk par visu vērtējot Valērija Maligina izveidotā uzņēmuma «Olainfarm» veiksmīgas darbības nodrošināšanu nākotnē kā viņa piemiņas apliecinājumu, visi mantinieki pirms dažām dienām vienojās par mantojuma sadali. Šodien šo vienošanos visām iesaistītajām pusēm bija plānots parakstīt pie notāra, tādējādi apstiprinot tās spēkā esamību.

(V. Maligina meitu paziņojums)

Panākto vienošanos uzskatu par kompromisu, kurā iespējami plašākajā veidā ietvertas Valērija nepilngadīgās meitas Annas, vecāko meitu un manu pameitu Irinas un Nikas un manas intereses. Šodienas rīcība, vienošanos neparakstot, skaidri un nepārprotami apliecina, ka gan Irinai, gan Nikai «Olainfarm» nākotne ir dziļi vienaldzīga – gluži tāpat kā tēva labā vārda un piemiņas saglabāšana, un ka konstruktīva pieeja mantojuma jautājuma risināšanā aprobežojas ar skaistiem, bet tukšiem paziņojumiem presei.

Pazeminot PVN, iegūto naudu preses izdevēji novirzīs algu pieaugumam un ražošanas izmaksu segšanai

Tā intervijā DB saka Latvijas Preses izdevēju asociācijas izpilddirektors Guntars Līcis. Sarunā viņš ieskicē priekšnoteikumus drukātās preses pastāvēšanai nākotnē un argumentē valsts atbalsta nepieciešamību.

Fragments no intervijas, kas publicēta 13. marta laikrakstā Dienas Bizness:

Kas pašlaik notiek drukātās preses tirgū? Kādas ir aktualitātes un vai, pārfrāzējot klasiķi, var teikt, ka ziņas par manu nāvi ir stipri pārspīlētas?

Ziņas par mūsu nāvi tiešām ir pāragras. Protams, jaunās tehnoloģijas izmaina tirgu, saliek citus akcentus, bet produkti ar augstu pievienoto vērtību, kādi ir gan laikraksti, gan žurnāli, noteikti paliks. Vai drukātais medijs saglabāsies tāds, kāds tas ir pašlaik? Pamatlīnijās, domāju, ka jā, jo tā ir arī sensuāla un vizuāla pieredze, kuru nevar aizstāt digitālās tehnoloģijas. Rezumējot – prese noteikti ir lielu pārmaiņu priekšā, taču tikpat noteikti ir visi priekšnoteikumi, lai mēs izdzīvotu. Tas ir svarīgi arī no valsts drošības viedokļa. Ja runājam pa reģionālajiem laikrakstiem, tad tie ir ļoti svarīgi reģiona kultūrvēsturiskajā kontekstā – vides saglabāšanai un uzturēšanai. Ir interesanti un vērtīgi lasīt vietējos laikrakstus, piemēram, no vietvārdu izmantošanas viedokļa.

Pretēji Korupcijas novēršanas un novēršanas apkarošanas biroja (KNAB) ierosinājumam Ģenerālprokuratūra izbeigusi kriminālprocesu pret atstādināto Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas tiesnesi Aiju Orniņu un uzņēmēju Jūliju Krūmiņu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Prokuratūra paziņojumā presei raksta, ka 24.aprīlī Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors ir izbeidzis no KNAB saņemto kriminālprocesu pret vienu privātpersonu un rajona tiesas tiesnesi, jo pirmstiesas izmeklēšanas gaitā nav iegūti pierādījumi par noziedzīgā nodarījuma sastāvu personu darbībās.

Kā ziņots, KNAB jau pērn lūdza apsūdzēt Orniņu un Krūmiņu, taču jau toreiz prokuratūra atzina, ka nav pamata lemt jautājumu par tiesneses saukšanu pie kriminālatbildības par kukuļa piedāvājuma pieņemšanu un privātpersonas saukšanu pie kriminālatbildības par kukuļa piedāvājuma izteikšanu. Toreiz kriminālprocesu nodeva birojam papildus izmeklēšanai, līdz birojs atkal rosināja uzrādīt apsūdzību.

Ir noslēgusies ziedojumu vākšanas (akcija) seriāla Neprāta cena turpinājuma filmēšanai, informē fonda pārstāve Inta Gorodecka.

Kā liecina provizoriskie dati, ir savākta mazāk nekā ceturtā daļa no nepieciešamās summas (aptuveni 160 tūks. Ls), kas ir nepietiekami. Skaidrs, ka seriāla veidošana Latvijas Televīzijā, nav iespējama sakarā ar valsts budžeta samazinājumu, taču TV3 piedāvājusi finansēt seriāla uzņemšanu, pēc iespējas drīzāk uzsākot Neprāta cenas otrās daļas ražošanu sadarbībā ar radošo grupu, režisores Intas Gorodeckas vadībā.

emNeprāta cenas/em turpinājumu finansēsem TV3/emAkcijas laikā iedzīvotāju saziedotie līdzekļi tiks izmantoti atbilstoši akcijas un fonda mērķiem - tos paredzēts izmantot aktieru atalgojumam seriāla otrajā daļā. «Fonds un seriāla veidotāji ir bezgala pateicīgi par sniegto morālo un finansiālo atbalstu gan skatītājiem, gan visiem medijiem, kas informēja par līdzekļu vākšanas akciju. Šis atbalsts deva spēku un motivāciju nenolaist rokas un meklēt iespējas darba turpināšanai,» teikusi Inta Gorodecka.

Latvijas Televīzijas vadība ir šokēta par seriāla Neprāta cena veidotāju šodien izplatīto paziņojumu par vienošanos ar TV3 par seriāla turpmāko veidošanu un pārraidīšanu TV3 ēterā.

"Seriāls Neprāta cena ir Latvijas Televīzijas veidots produkts – ideja un oriģināldarbs, un līdz pat šim brīdim iespēja, ka tā veidošanu varētu pārņemt kāda cita telekompānija, pat nav apspriesta. Šobrīd arī nepieļaujam šādu iespēju, jo paši aktīvi meklējam līdzekļus tā atjaunošanai," paziņojumā presei norādīja LTV ģenerāldirektors Edgars Kots.

Viņš arī uzsvēra, ka seriāla radošajai komandai nav tiesību vienpersonīgi vienoties par seriāla pāriešanu uz citu televīziju, kas turklāt darīts aizmuguriski, neinformējot Latvijas Televīziju. "Projekta atjaunošanā esam ieguldījuši gan savus finansiālos, gan materiālos resursus, bijām uzsākuši sarunas ar vairākiem iespējamiem sponsoriem, tāpēc šis paziņojums mūs ļoti nepatīkami pārsteidz," sašutumu neslēpa E. Kots. Tikai pāris stundas pirms publicētā paziņojuma šodien LTV darbinieku kopsapulcē seriāla Neprāta cena režisore Inta Gorodecka un projekta vadītāja Baiba Saleniece sarunā ar LTV1 kanāla direktori Baibu Šmiti atzina, ka vēl nav skaidrība par projekta turpmāko nākotni, savukārt jau pēc īsa brīža presei tika publicēts paziņojums par seriāla turpmāku veidošanu TV3. Tas norāda uz apzinātu Latvijas Televīzijas maldināšanu, jo sarunas ar TV3 projekta veidotāji, visticamāk, jau bija veikuši ilgāku laiku iepriekš. Šādā situācijā LTV uzskata, ka seriāla veidotāji un TV3 ir rīkojošies klaji neētiski, norādīja Latvijas Televīzijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Mārtiņš Pučka.

ASV Vērtspapīru un biržu komisija (SEC) ceturtdien paziņoja, ka piespriedusi aviobūves milzim "The Boeing Company" 200 miljonu ASV dolāru naudassodu par to, ka uzņēmums maldinājis investorus par lidmašīnu "737 MAX" drošumu pēc divām to katastrofām ar cilvēku upuriem.

"Boeing" piekrita šim naudassodam, lai izbeigtu apsūdzības, ka tas "nolaidīgi pārkāpis krāpniecības novēršanas noteikumus" ASV vērtspapīru likumos, paziņoja SEC. Komisija atzina, ka uzņēmums un tā vadītājs "stādījis peļņu augstāk par cilvēkiem".

"Boeing" bijušais vadītājs Deniss Mjulenbergs arī piekrita samaksāt vienu miljonu dolāru, lai izbeigtu tādas pašas apsūdzības civillietā.

SEC piespiestais sods ir jaunākais trieciens "Boeing" saistībā ar šī modeļa lidmašīnām pēc aviosabiedrības "Lion Air" lidmašīnas katastrofas Indonēzijā 2018.gada oktobrī un aviokompānijas "Ethiopian Airlines" lidmašīnas katastrofas Etiopijā 2019.gada martā. Abās katastrofās kopā gāja bojā ap 350 cilvēku.

Publiskotajā vēstulē premjeram un partiju Saeimas frakcijām LPIA pauž viedokli, ka šāda rīcība «grautu Latvijas ekonomiku, kā arī apdraudētu demokrātiskas sabiedrības pastāvēšanu, jo būtiski ierobežotu iedzīvotāju iespēju saņemt objektīvu un daudzpusīgu informāciju».

Asociācijas izpilddirektors Guntars Līcis atsaucas uz Eiropas laikrakstu izdevēju asociācijas (ENPA) memorandu, kur uzsvērts, ka visiem pilsoņiem jābūt nodrošinātai iespējai iegādāties laikrakstu par viszemāko cenu. «Tas ir iespējams tikai tad, ja PVN likme tiek saglabāta viszemākajā – nulles līmenī,» vēstulē premjeram un partijām raksta LPIA. Šobrīd presei piemērota samazinātā PVN likme, kas ir 10%.

LPIA brīdina, ka PVN samazinātās likmes likvidācija sagrautu reģionālo drukāto mediju pastāvēšanu, kā arī būtu smags trieciens nacionālajai presei. Lēmums paaugstināt nodokli no 10% uz 21% vissmagāk ietekmētu tieši sociāli mazāk nodrošinātās iedzīvotāju grupas - pensionārus, bezdarbniekus, maznodrošinātas personas, kas vairs nespēs iegādāties preses izdevumus. Valdības piedāvātā alternatīva - neapliekamā minimuma palielināšana - nekādi neietekmētu šo cilvēku pirktspēju, uzskata G. Līcis.

Zāļu apgāde Latvijā ir apdraudēta, ja tiks īstenots Veselības ministrijas (VM) informatīvais ziņojums par zāļu finansiālo pieejamību, paziņojumā presei norāda Latvijas nacionālās zāļu apgādes asociācija.

Savukārt Latvijas Farmaceitiskās aprūpes asociācija portālam lsm.lv norāda, ka VM sagatavotais informatīvais ziņojums par to, kā uzlabot recepšu zāļu pieejamību Latvijā, ir sasteigts, bet atsevišķi priekšlikumi – nelietderīgi un izšķērdīgi, turklāt plāna īstenošana varētu novest pie 150 attālāku aptieku bankrota.

VM plānā rosinātas vairākas izmaiņas recepšu zāļu aprites un pieejamības uzlabošanā, tostarp, piemēram, iecere medikamentiem noteikt cenu griestus – recepšu zāļu cenām Latvijā nepārsniegt tā paša ražotāja pārdošanas vai vairumtirdzniecības cenu Igaunijā un Lietuvā. Tāpat VM piedāvā visām recepšu zālēm, kuras nav kompensējamo medikamentu sarakstā, noteikt 5% kompensāciju.

Nekad nebūtu domājis, ka aizstāvēšu, manā skatījumā, pļāpu, populistu un samākslotu aktieri Artusu Kaimiņu. Taču ir simtiem tūkstošu cilvēku, kas ir noskatījušies viņa runu Saeimā un domā citādi. Un tieši tāpēc Saeimas deputāts ir brutāli «noņemts no trases», izmantojot administratīvo resursu un valsts varu.

Operatīvo darbību jēga tieši tajā brīdī, kad tas notika? Lai to paskaidro KNAB. Iestāde, kas Vienotības laikā bija «politisko pasūtījumu galds». Un, acīmredzot, tāds ir arī tagad. Jūs ticat, ka tā ir sagadīšanās? Notika objektīva izmeklēšana, kas rezultējās tieši kad? Tieši pirms balsojuma par Rasnaču, kad valdošā koalīcija ir pamatīgi «aptaisījusies», bet politiskajā leksikonā ir stabili ienācis vārds «mafija»? Pēc spožas runas Saeimā kriminālvajāšanai lūdz izdot opozicionāru Kaimiņu tieši tad, kad gaidāms balsojums par Rasnaču, kuru viņš kritizēja!

Kādam ir jābūt Saeimas opozīcijas deputāta pārkāpumam, lai viņu arestētu tieši pirms balsojuma par tieslietu ministra palikšanu amatā? Varbūt viņš ir maniaks vai slepkava? Ak, esot pārkāpts partiju finansēšanas likums. Opozīcijas partija vienīgā, kas pārkāpj finansēšanas likumu? Patiesi? Tāpēc tieši pirms balsojuma par ministra palikšanu amatā opozīcijas deputāts ir jāizrauj no zāles? Vai tā nav tieša iejaukšanās parlamenta balsojumā, ko izdara tiesībsargājošā iestāde? Ko sakāt par to, konstitucionālo tiesību tulki? Esam demokrātiska, brīva Latvijas valsts? Vai specdienestu diktatūra, kurā drošības iestādēm ir jāprasa atļauja, lai kļūtu par ministru, valdes locekli uzņēmumā un pat sniegtu interviju presei? Tas vienkārši ir kauns.

Ģenerālprokuratūra par korupciju nolēmusi sākt kriminālvajāšanu pret uzņēmēju Jūliju Krūmiņu, viņa meitu Maiju Čerņavsku un kādu Veselības inspekcijas (VI) amatpersonu, lai gan pret Jūrmalas domes priekšsēdētāju Gati Truksni (ZZS) pagaidām apsūdzību nolemts necelt un viņa kriminālprocess nodots atpakaļ Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) papildu izmeklēšanai, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

KNAB šodien paziņojumā presei raksta, ka 20.aprīlī lūdzis Ģenerālprokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret VI amatpersonu, Jūrmalas pašvaldības amatpersonu, fizisku persona, kā arī komercsabiedrības valdes locekli. Aģentūrai LETA zināms, ka pašvaldības amatpersona ir Truksnis, fiziska persona ir Krūmiņš, bet komercsabiedrības valdes locekle ir Čerņavska.

VI amatpersonu lūgts apsūdzēt par diviem noziegumiem, kas saistīti ar kukuļņemšanu un vienu noziegumu, kas saistīts ar dienesta viltojumu. Jūrmalas pašvaldības amatpersonu bija ierosināts apsūdzēt par diviem noziegumiem, kas saistīti ar kukuļņemšanu.

Tāpat koruptīvā noziegumā lūgts apsūdzēt komercsabiedrības valdes locekli, bet pret viņa radinieku ierosināts sākt kriminālvajāšanu par trīs noziegumiem, kas saistīti ar kukuļdošanu.

Lai gan valdības sēdes slēgtajā daļā Ministru kabinets atbalstīja valsts sīkas līdzdalības iegūšanu Conexus Baltic Grid, nav saprotams, kādu cenu par šo lēmumu maksās gāzes patērētāji un nodokļu maksātāji

Saskaņā ar valdības lēmumu Ekonomikas ministrija valsts vārdā pieteiksies uz AS Latvijas gāze reorganizācijas rezultātā topošā uzņēmuma 117 kapitāla daļām jeb 0,0029% akciju, kas proporcionāli atbilst kapitāla daļu apjomam, kāds valstij kā mazākuma akcionāram pieder LG.

Pēc lēmuma pieņemšanas Molotova-Ribentropa pakta parakstīšanas un Baltijas ceļa gadadienā atbildīgās ministrijas izsūtītajā paziņojumā presei ministrija pie viena atgādina, ka jau 2.septembrī LG ārkārtas akcionāru sapulcē tiks lemts par uzņēmuma reorganizāciju atbilstoši Enerģētikas likuma prasībām. Tās pieprasa «dabasgāzes apgādes komersantā ietilpstošā pārvades sistēmas operatora un uzglabāšanas sistēmas operatora īpašumtiesību nodalīšanu». Līdz šim visu paveica pati LG, savukārt pārkārtošanas rezultātā pārvade un uzglabāšana jeb infrastruktūra, maģistrālie gāzes vadi un Inčukalns nonāks Conexus Baltic Grid pārziņā.

Pašlaik ekonomiskās krīzes laikā, kad brīžiem šķiet, ka panika ņem virsroku pār veselo, ekonomiski domājošo saprātu, mēs, Latvijas mazie un vidējie uzņēmēji, Latvijas preses un grāmatu izdevēji, vēršamies pie Jums, Saeimas deputāti, valdības ministri, ar aicinājumu nepaaugstināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi presei un grāmatām.

Laikā, kad daudzas valdības pazemina nodokļu likmes, lai ļautu izdzīvot uzņēmējiem, domājot par savu tautu nākotni, mūs nopietni uztrauc mūsu valdības lēmums paaugstināt PVN likmi presei un grāmatām.

Mēs, latvieši, esam maza tauta. Mūsu lielākais spēks ir un būs garīgums un izglītība. Lai mēs to noturētu, nedrīkst nepārdomāti iznīcināt tādas svarīgas nozares kā preses un grāmatu izdevējdarbība. Brīva un demokrātiska prese ir viena no demokrātiskas valsts pamatvērtībām. Labas un kvalitatīvas grāmatas ir jebkuras tautas izglītības pamatu pamats.

Mēs aicinām deputātus un ministrus saprast, ka nevis Starptautiskais Valūtas fonds, bet Latvijas uzņēmēji ir tie, uz kuriem balstās mūsu valsts nākotne. Aicinām atbalstīt, nevis iznīcināt uzņēmējdarbību Latvijā.

Jau kādu laiku dzīvojam laikmetā, kad naudas tirgus likmes ir atgriezušās pozitīvā teritorijā un pakāpušās līdz līmeņiem, kas kredītņēmēju maciņus padarījuši krietni vien plānākus. Daudzi kredītņēmēji nepacietīgi gaida, kad Eiropas Centrālā banka (ECB) sāks mazināt likmes.

Pēc ECB Padomes 11. aprīļa sanāksmes paziņojumā presei pieļauts iespējams procentu likmju samazinājums. Runājot par likmju samazināšanu, ECB prezidente Kristīne Lagarda uzsver, ka ECB Padomes lēmums atkarīgs no ienākošajiem datiem, tostarp par novērtējumu, kad inflācija atgriezīsies ECB noteiktā mērķa – 2 % vidējā termiņā – līmenī. Daudziem no mums šāda komunikācija varētu šķist pārāk abstrakta un gribētos konkrētākas atbildes par procentu likmju attīstību nākotnē.

Šajā rakstā iepazīstināšu ar vairākiem avotiem, kam ne vien seko līdzi politikas veidotāji, bet kas ikvienam ekonomikas dalībniekam var sniegt informāciju par procentu likmju virzību nākotnē.

Informējot par militāro konfliktu Gruzijā, salīdzinoši lielāka spēja ietekmēt savu auditoriju Latvijā ir bijusi Krievijas masu medijiem (prese, TV, internets un radio) – šai mediju grupai ir lielāka ietekme salīdzinot gan ar latviešu, gan Latvijas krieviski rakstošiem un raidošiem masu saziņas līdzekļiem. Savukārt citu ārvalstu medijiem saistībā ar notikumiem Gruzijā nav bijusi gandrīz nekāda ietekme uz Latvijas sabiedrisko domu.

Par to liecina mārketinga pētījumu kompānijas Factum veiktais pētījums, kurā notikumi Gruzijā tika izvērtēti, galveno uzmanību veltot masu mediju iespējamajai ietekmei uz sabiedrības viedokļa veidošanu.

„Augstāks saistību (korelācijas) rādītājs starp Krievijas masu mediju izmantošanu un attieksmi pret kādiem notikumiem un to vērtējumu norāda uz Krievijas masu mediju pārākumu spējā uzrunāt savu auditoriju salīdzinājumā ar Latvijas medijiem. Tas ir būtiski, analizējot arī viedokļus par konfliktu Gruzijā, jo lielākā vai mazākā mērā iedzīvotāju viedokļi par šiem notikumiem tika balstīti tieši uz Latvijas un Krievijas mediju sniegtajām ziņām,” atzīst pētniecisko aģentūru tīkla Factum Group vadītājs Aldis Pauliņš.

Valsts policija par cilvēku tirdzniecību un viegla miesas bojājuma tīšu nodarīšanu rosinājusi prokuratūrai apsūdzēt saldumu biznesa uzņēmēju Jāzepu Zukulu, noskaidroja aģentūra LETA.

Valsts policija paziņojumā presei atgādina, ka policija bija saņēmusi informāciju no kādas ārvalsts vēstniecības par to, ka vairāki Latgalē bāzēta konditorejas uzņēmuma darbinieki ziņojuši par piespiedu darbu.

Reaģējot uz saņemto informāciju, 2020.gada aprīlī policijā sākts kriminālprocess par cilvēku tirdzniecību, ja to izdarījusi organizēta grupa, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, ja to izdarījusi organizēta grupa, kā arī par viegla miesas bojājuma tīšu nodarīšanu.

Izmeklēšanas laikā tika noskaidrots, ka šajā Latgalē bāzētajā konditorejas uzņēmumā tikuši ilgstoši ekspluatēti vairāki trešo valstu pilsoņi, nemaksājot viņiem algu par darbu pilnā apmērā. Strādniekiem atņemtas pases, pret viņiem pielietota fiziska vardarbība un draudēts ar izraidīšanu no valsts gadījumā, ja viņi neievēros visas noziedzīgā grupējuma izvirzītās prasības.

Ventspils un Rīgas brīvostu pāriešana valsts pārziņā uzņēmējdarbību ostās neietekmēs, tā 23. janvārī Rīgas brīvostas pārvaldes organizētās mediju brokastīs paziņoja ostu vadītāji un satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Ventspils brīvostas pārvaldnieks Andris Purmalis papildus izskaidroja, ka Ventspils brīvostas funkciju nodošana VAS Ventas osta notiks pakāpeniski, ilgstošā laika posmā, jo nepieciešams sakārtot dažādas līgumiskas attiecības ar pašvaldību, kas vēsturiski brīvostai izveidojušās ar Ventspils pilsētu.

“Šobrīd VAS "Ventas osta" ir daži darbinieki un viņu galvenais uzdevums ir nodarboties ar kravu plūsmu, savukārt Ventspils brīvosta ir uzņēmums, kuram ir dažādas saistības, kuras atbilstoši līgumiem ir jāturpina,” skaidroja A. Purmalis.

Viņš arī apstiprināja, ka 90% Ventspils brīvostas darbinieku saglabās darbu, jo ir augstas raudzes speciālisti, tomēr par daļu no izveidotām darba vietām A. Purmalim ir šaubas, jo tām neesot redzama pamata. Tāpat viņš uzsvēra, ka dažiem darbiniekiem būs jāiet pensijā, lai atbrīvotu vietu jauniem kadriem.

Rīgas Domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Edmunds Krastiņš atkāpjas no amata, un par korupcijas skandāliem Domē aicina atbildību uzņemties arī pilsētas mēru Jāni Birku.

"Ņemot vērā pēdējā laika notikumus Rīgas domē, uzskatu par politiski neiespējamu turpināt darbu Rīgas domes Attīstības komitejas vadītāja amatā," teikts E. Krastiņa izplatītajā paziņojumā presei.

"Es nejūtu un nevaru just tiešu atbildību par korupcijas skandālu Rīgas domē, jo esmu darījis visu, lai korupcijas riskus mazinātu. Attīstības komiteja pieņem koleģiālus lēmumus un vienīgi kolektīvi pārrauga Attīstības departamenta darbu. Tomēr gadījumos, kad darbinieku rīcība ir devusi pamatu nopietnām šaubām, arī komitejas vadītājam nav citas iespējas kā uzņemties morālu atbildību par to, ka nav radīta sistēma, kas šādus gadījumus pilnīgi izslēgtu.

Uģa Magones un viņa sievas pulksteņu kolekcija ir iegādāta likumīgi un U.Magonem piederošā manta pilnā apmērā atbilstoši likumam ir minēta amatpersonas deklarācijā. Publiskajā telpā izskanējušie anonīmie apgalvojumi par U.Magoņa un viņas sievas pulksteņu kolekciju, kas it kā neesot deklarēta, ir nepatiesi un maldinoši. Kārtējo reizi anonīmas personas mēģina manipulēt ar sabiedrisko domu un, iespējams, ietekmēt izmeklēšanas gaitu, paziņojumā presei norāda advokāts Alvis Marga.

Laikraksts Diena piektdien vēsta, ka «patlaban Magonis tiek turēts aizdomās par liela apmēra kukuļa pieņemšanu, bet tiek pieļauts, ka bijušā LDz vadītāja lieta var «apaugt» ar apsūdzībām par pārkāpumiem, aizpildot valsts amatpersonas deklarāciju, slēpjot ienākumus un nedeklarējot darījumus un dāvanas, piemēram, vairākus kratīšanā izņemtos ekskluzīvu zīmolu rokaspulksteņus, kuru vērtība pārsniedz likumā noteiktās 20 minimālās darba algas jeb 7200 eiro».

Advokāts A.Marga norāda, ka pulksteņu kolekcionēšanu nav uzskatāma par pārkāpumu, bet ir ilgstoša un kopīga U.Magones un viņa sievas aizraušanās. Viņu abu pulksteņu kolekcija, kurā atbilstoši ir gan vīriešu, gan sieviešu pulksteņi, ir veidota daudzu gadu garumā, iegādājoties pulksteņus gan Latvijā, gan arī ārvalstīs. «Protams, starp tiem ir arī pulksteņi, kurus kādam no ģimenes locekļiem laika gaitā ir dāvinājuši arī draugi, paziņas un darba kolēģi. Visas mantas, tostarp arī pulksteņi, atbilstoši likumam ir deklarēti U.Magones amatpersonas deklarācijā. Tajā, protams, nav iekļauti sievai piederošie pulksteņi un pulksteņi, kurus U.Magone ir iegādājies vai saņēmis kā dāvanas tikai šā gada laikā. Tie noteikti tiks norādīti nākamā gada deklarācijā, kad tā tiks aizpildīta,» paziņojumā presei apgalvo advokāts.

Par kukuļošanu apsūdzētais uzņēmējs Jūlijs Krūmiņš šodien uz tiesas sēdi Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā ieradās tērpies 20.gadsimta 30.gadu cietumnieka kostīmā, ko papildināja plastmasas rokudzelži, nogrimēta seja un galva.

Tiesas ārpusē Krūmiņš sanākušajiem žurnālistiem atstāstīja sengrieķu teiku par Diogēnu, kurš meklējis taisnību ar lukturi, Krūmiņš sacīja «es esmu ieradies uz šo tiesu meklēt savu taisnību, jo esmu absolūti nevainīgs».

Tiesas sēdi apmeklēja arī bijušais politiķis Jānis Jurkāns, kurš sēdēja blakus Krūmiņam un tiesai norādīja, ka ieradies, lai uzņēmēju atbalstītu.

Bez Krūmiņa šajā lietā apsūdzēta arī viņa meita Maija Krieviņa un Veselības inspekcijas (VI) amatpersona Tatjana Morozova.

Jau vēstīts, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pērn aprīlī presei izplatīja paziņojumu, kurā bija norādīts, ka birojs lūdz Ģenerālprokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret VI amatpersonu, Jūrmalas pašvaldības amatpersonu, fizisku personu, kā arī komercsabiedrības valdes locekli. Aģentūrai LETA zināms, ka pašvaldības amatpersona ir Jūrmalas mērs Gatis Truksnis, fiziska persona ir Krūmiņš, bet komercsabiedrības valdes locekle ir Krieviņa, savukārt VI amatpersona ir Morozova.

Somijas kapitāla kompānijai Forum Cinemas, kas Lietuvā pārvalda kinoteātrus Viļņā, Kauņā, Klaipēdā, Panevēžā un Šauļos, būs jāmaksā 1,384 miljonu eiro naudassods par karteļa vienošanos, piektdien nolēmusi Lietuvas Konkurences padome.

Kompānija šo lēmumu gatavojas pārsūdzēt.

Konkurences padome atzinusi, ka kinoteātri Forum Cinemas, Multikino Lietuva un Cinamon Operations savā starpā saskaņojuši biļešu cenas.

«Izmeklēšanas materiāli liecina, ka kompānijas, kas pārvalda kinoteātrus Viļņā un Kauņā, piekrītot Forum Cinemas iniciatīvai, atteikušās no skatītājiem draudzīgām ģimeņu, nedēļas nogales un citām akcijām, kā arī no atlaidēm skatītāju iemīļotām filmām. Forum Cinemas nepārprotami mudinājusi savus konkurentus turēties pie «pieņemtās prakses» neparedzēt atlaides kinofilmu rādīšanas sākumā,» paziņojumā presei norāda padomes locekle Jolanta Ivanauskiene.

Pieaicinātā finanšu konsultanta Prudentia Advisers partneris Kārlis Krastiņš uzsvēris - ja uzņēmuma Liepājas metalurgs akcionāri turpinās uzvesties kā līdz šim, tad turpmāk viņiem nāksies runāt ar policiju.

«TAP būtībā ir Liepājas metalurga biznesa plāns, kurā noteiktas konkrētas lietas, kas jādara, lai LM atgrieztos uz pareizā ceļa. Mēs esam pārliecināti, ka LM var strādāt rentabli, un ka šis plāns nosaka ceļu gan kreditoriem, gan investoram, lai tam būtu atviegloti ienākšanas nosacījumi, » norādīja K. Krastiņš. Viņš arī pēc valdības sēdes žurnālistiem stāstīja, ka nav viena vēlamā investora, ir vairāki kandidāti.

«Prudentia darbs ir radīt konkurenci potenciālo investoru vidū, lai pārdotu uzņēmumu par vislabāko cenu. Galvenais nosacījums, kas pagaidām traucē, ir akcionāri. Investori rakstveidā ir noradījuši, ka viņu līdzšinējās sarunas un darbības vainagojas ar fiasko tieši akcionāru dēļ. Tātad akcionāri ir tie, kas nevēlas nopietnā veidā runāt ar kreditoriem un investoriem. Visas līdzšinējās darbības ir blefs. Tas neliecina par nopietniem nolūkiem – apgriezt līgumu kājām gaisā un pirms tam par to vēl paziņot presei. Kreditori dara visu iespējamo, lai palīdzētu LM, taču šie trīs kungi dara tieši pretējo,» stāsta K. Krastiņš.

Bijušais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers (PLL) paziņojumā presei noraida viņam veltītos pārmetumus par neizdevīgo Latvijas nacionālās lidsabiedrības AS Air Baltic Corporation (airBaltic) akcionāru līgumu un aicina ekonomikas ministru Arti Kamparu (V) savus apgalvojumus atsaukt.

Kā ziņots, Kampars piektdien Rietumu radio apgalvoja, ka airBaltic šī gada pirmajos piecos mēnešos strādājusi ar 18 miljonu latu zaudējumiem un ir tuvu maksātnespējai. Tiesa, ministrs nesniedza nekādus komentārus par citiem uzņēmuma finanšu rādītājiem, kas ļautu objektīvāk novērtēt tā finanšu situāciju.

Kampars atgādināja, ka savulaik Šlesers parakstījis izcili neizdevīgu akcionāru līgumu, kas rada zaudējumus Latvijas valstij. «Šim cilvēkam šie zaudējumi būtu jāatmaksā vai jāatbild kādā citā veidā,» sacīja ministrs.

Šlesers savukārt paziņojumā presei norāda, ka Valda Dombrovska (V) valdība 2010.gada 30.aprīlī noslēgusi jaunu airBaltic akcionāru līgumu un «atzinusi to par tik labu un veiksmīgu, ka ieguldījusi nacionālajā aviokompānijā 15 miljonus latu».

Valdības galvenais uzdevums tās darbības pirmajās 100 dienās bija 2009. gada budžeta grozījumu pieņemšana un izdevumu būtiska samazināšana, lai valsti glābtu no bankrota, paziņojumā presei norāda Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (Jaunais laiks).

„To mēs esam paveikuši, lai gan emocionāli tas ir ārkārtīgi smags lēmums,” norāda valdības vadītājs.

Viņš pauž, ka valdības mērķis ir valsts pārvaldes izdevumu samazināšana un strukturālās reformas, tādēļ 2009. gada valsts budžeta grozījumi paredz kopumā par 82 milj. Ls samazināt līdzekļus, kas tiek tērēti atlīdzību izmaksai valsts pārvaldē strādājošajiem un preču un pakalpojumu iegādei paredzēto izdevumu samazināšana par 2.5 %. Kopš šī gada sākuma valdība lēmusi par 24 valsts pārvaldes iestāžu likvidāciju. No gada sākuma līdz 30. aprīlim no darba atlaisti 5475 valsts pārvaldes darbinieki.

Paziņojumā presei V. Dombrovskis norāda, ka valdība optimizējusi bezdarbnieku atbalsta sistēmu, lai iespēju robežās nodrošinātu to, ka bezdarbnieki nepaliek bez iztikas līdzekļiem.