Informācija ir viens no vērtīgākajiem resursiem līdzās tādiem cilvēkam vitāli nepieciešamiem resursiem kā, piemēram, ūdens. Rūpīgi vākta, gadiem krāta, slepena, aizsargājama — informācija daudzām nozarēm ir lielākā vērtība. Dati nereti ir tie, kas nodrošina uzņēmējdarbības esamību, piemēram, sociālo tīklu nodrošinātājiem, ražošanas uzņēmumiem un citiem. Tāpēc loģiska ir vajadzība šo pamatlīdzekli attiecīgi sargāt. Ja naudu glabā bankā, par kuru ir pārliecība, ka tā ir droša, tad informāciju glabā datu centrā, kurš ir drošs. Kā, neesot inženierim, zināt, kurš ir drošs un kurš ne? Turpinot vienkāršotu līdzību, — bankām ir neatkarīgi kredītreitingi, datu centriem ir neatkarīgi izdoti sertifikāti.

Pasaulē ir ne mazums organizāciju, kas sertificē datu centrus. Piemēram, Amerikas Sertificēto auditoru institūts (American Institute of Certified Public Accountants — (AICPA)), kas izsniedz SAS70 sertifikātus. Vēl pastāv DCA Datu centru sertifikācija. Ja agrāk akreditāciju varēja atļauties tikai lielbudžeta datu centri, tad tagad programmas DCA Datu centru sertifikācija mērķis ir nodrošināt pieejamu un neatkarīgi auditētu sertifikācijas programmu, kurā ir apkopotas daudzas esošās pamatnostādnes un standarti. Telekomunikāciju nozares apvienības standarts TIA942 ir atzīts par nozīmīgu instrumentu datu centru projektēšanā un investīciju vērtības palielināšanā, un pēc būtības tā ir neatkarīgi auditēta sertifikācijas programma.

Šā gada 25. maijā visā Eiropas Savienībā (ES), arī Latvijā, stāsies spēkā Vispārīgā datu aizsardzības regula. Turpmāk – par Latvijas gatavību regulas ieviešanai, tās ietekmi uz uzņēmējdarbību un to, kā uzņēmumiem sagatavoties 25. maijam.

Cik gatava Latvija ir regulas ieviešanai no likumdošanas viedokļa?

Aigars Klaucāns, Datu valsts inspekcijas (DVI) Eiropas Savienības un starptautiskās sadarbības nodaļas juriskonsults: Šobrīd aktīvi izstrādājam nacionālo normatīvo aktu, to dara Tieslietu ministrija, kas nodarbojas ar politikas veidošanu datu aizsardzības jomā. Saeimā jau ir nonācis likumprojekts – Personas datu apstrādes likums, kas aizstās šobrīd spēkā esošo Fizisko personu datu aizsardzības likumu. Arī DVI, manuprāt, ir pietiekami gatava jaunajai situācijai, arī tādēļ, ka attiecībā uz tiesiskajiem pamatprincipiem nav nekādu būtisku izmaiņu, tie paliek būtībā nemainīgi. Protams, ir arī izaicinājumi, ietekmes novērtējums, rīcības kodekss, sertifikācija, ar to visu vēl notiek darbs, tomēr mēs nešaubāmies, ka 25. maijā DVI būs gatava. Ievērojot Personas datu apstrādes likumprojekta anotācijā norādīto informāciju, iespējams, 2019. gadā par 15 amata vietām tiks palielināts DVI darbinieku skaits.

Kopš Vispārīgās datu aizsardzības regulas piemērošanas uzsākšanas jau ir pagājis krietns laika sprīdis, un vairums uzņēmumu šobrīd ir vairāk vai mazāk pārkārtojuši personas datu apstrādi atbilstoši jaunajām prasībām. Tomēr regulas prasību ieviešanas pasākumi vēl nav galā.

Nacionālais regulējums

Pagājušā gada nogalē Datu valsts inspekcija pieņēma personas datu apstrādes darbību veidu sarakstu, attiecībā uz kuriem Latvijā jāveic novērtējums par ietekmi uz datu aizsardzību (ietekmes novērtējums jeb NIDA). Šāda saraksta pieņemšanu katras dalībvalsts līmenī paredz Vispārīgās datu aizsardzības regula. Eiropas Savienības dalībvalstu personas datu uzraudzības iestādes ir bijušas visai aktīvas, kopumā sākotnēji piedāvājot vairāk nekā 260 personas datu apstrādes veidus, kuru gadījumā būtu jāveic ietekmes novērtējums.

Datu valsts inspekcijas apstiprinātājā sarakstā ietverti 13 dažādi apstrādes darbību veidi, kuru gadījumā datu pārziņiem, kas darbojas Latvijā, ir pienākums veikt ietekmes novērtējumu. Datu valsts inspekcijas sarakstā ir norādīti arī 9 personas datu apstrādes risku paaugstinoši kritēriji, kas jāņem vērā, lemjot par to, vai jāveic ietekmes novērtējums. Atsevišķos Datu valsts inspekcijas sarakstā norādītajos gadījumos ietekmes novērtējums ir jāveic tikai tad, ja sarakstā minētā personas datu apstrāde notiek vienlaikus pastāvot kādam no sarakstā norādītajiem risku paaugstinošajiem kritērijiem. Ilustrācijai var minēt, ka datu subjektu «sistemātiska uzraudzība» ir viens no risku paaugstinošajiem kritērijiem. Tas var ietvert visdažādākās situācijas. Sistemātiska uzraudzība var būt gan tīmeklī iegūtu personas datu apstrāde, gan publiski pieejamas zonas nepārtraukta video novērošana, no kuras grūti vai neiespējami izvairīties, piemēram, ja bez nonākšanas kameras redzes lokā nav iespējams iekļūt kādā publiski pieejamā ēkā.

Pārskatāma nākotnē uzņēmējiem jārēķinās ar aizvien izteiktāku darbinieku deficītu, brīdina banku analītiķi.

«Swedbank» galvenā ekonomista Latvijā vietas izpildītāja Agnese Buceniece sacīja, ka Latvijā bezdarba līmenis turpināja samazināties, neskatoties uz lēnāku ekonomikas izaugsmi otrajā ceturksnī. Tas saruka līdz 6,4%, kas ir par 1,3 procentpunktiem mazāk nekā pērn otrajā ceturksnī. Šajā periodā bezdarbnieku skaits samazinājās par 18%, kas ir gandrīz piektā daļa.

«Ņemot vērā ekonomikas izaugsmes bremzēšanos varēja gaidīt, ka bezdarbnieku skaits vairs nesamazināsies tik strauji kā iepriekšējos ceturkšņos, tomēr tā vietā ieraudzījām straujāko kritumu pēdējo piecu gadu laikā. Bezdarba līmenis šobrīd jau ir zemāks nekā 2008.gadā. Norises darba tirgū diktē demogrāfija. Bezdarbā redzam kritumu, galvenokārt tāpēc ka samazinās iedzīvotāju skaits, nevis tādēļ, ka liela daļa bezdarbnieku būtu iekārtojusies darbā – tas nav noticis,» atzina Buceniece.

Lielākā daļa valūtu tirgus ekspertu prognozē eiro cenas samazināšanos un ASV dolāra vērtības pieaugumu

Atšķirīgajam eirozonas un ASV ekonomikas veselības stāvoklim joprojām pēc lielākās daļas valūtu tirgus ekspertu domām vajadzētu nozīmēt to, ka nākamo 12 mēnešu laikā eiro/dolāra kurss noslīd zemāk. Šonedēļ ASV ekonomikas dati atklāja, ka ASV bezdarba līmenis pagājušajā mēnesī sarucis līdz 6,1% atzīmei (no 6,3% maijā) un dažādos tautsaimniecības sektoros darbvietu skaita pieaugums bijis samērā straujš. Vēl aptuveni pirms diviem gadiem ASV bezdarba līmenis gozējās nedaudz zem 8,5% atzīmes. Kopumā viss notiekošais tirgus dalībniekiem liek rēķināties, ka pasaules lielākās tautsaimniecības izaugsme būs straujāka, kas ASV Federālo rezervju sistēmai (FRS) var likt domāt par ātrāku ekonomikas stimulēšanas pasākumu izbeigšanu un dolāru procentlikmju palielināšanu.

Palielinoties attālinātā darba popularitātei un pieaugot e-komercijas lomai, uzņēmumiem arvien aktuālāka ir IT sistēmu un datu novietošana datu centros pie IT ārpakalpojumu sniedzējiem un/vai “mākoņos’’. Arī tehnoloģiju un izklaides uzņēmumam Tet ir seši datu centru un mākoņpakalpojumu platforma TetCloud.

Datu centru pakalpojumu veidi un to īpašības

Uzņēmumiem pie lielāka datu apjoma vai tiem, kuri strādā IT jomā, ir nepieciešams serveris, kurā tiek glabāti dati. Ja agrāk populārākais veids bija to uzturēt pašiem, tad šobrīd arvien biežāk tiek izmantotas vēl divas opcijas datu glabāšanai - attālināti datu centri un to ievietošana virtuālajā serverī jeb ‘’mākonī’’. Kādas ir šo trīs opciju īpašības un atšķirības?

● Datu glabāšana uzņēmumā. Lai arī agrāk praktiski vienīgā opcija, tad šobrīd tā uzskatāma par dārgu un laikietilpīgu no apkopes viedokļa. Pārsvarā to izvēlēsies tikai trijos gadījumos - 1. ja nav daudz datu un neparedzētas situācijas neietekmēs uzņēmuma darbības procesu (piemēram, mājaslapa ir uzņēmuma vizītkarte, nevis piedāvā e-komerciju). 2. ja uzņēmums nevar izvest datus ārpus tā telpām juridisku ierobežojumu vai datu specifikas dēļ (piemēram, medicīnas iestādes vai valsts struktūras). 3. citu iemeslu dēļ kā bailes no pārmērīgām izmaksām, neuzticēšanās vai nezināšana par ārpakalpojumu, liek uzņēmumiem atteikties no datu glabāšanas pie trešās puses.

Latvijas vasaras nav visparedzamākās un vienmēr vispiemīlīgākās no laika apstākļu viedokļa, bet, kad runa ir par datu centru dzesēšanu, tad mūsu vēsais klimats ir gana pateicīgs. Ārējās vides temperatūras izmantošana jeb air-to-air free cooling ir tikai viens no datu centru dzesēšanas veidiem, bet šobrīd tas ir viens no inovatīvākajiem risinājumiem un piedzīvo savu zvaigžņu stundu gan Eiropā, gan Amerikā. Galvenā priekšrocība šim dzesēšanas veidam ir ārkārtīgi zemās lietošanas izmaksas, kas ļauj iegūt līdzekļu ekonomiju ilgtermiņā, turklāt šāds dzesēšanas veids ir viens no videi draudzīgākajiem.

Vispirms jau jāsaka, ka pastāv divas – un visai fundamentāli atšķirīgas – iespējas, kā šo metodi pielietot datu centru dzesēšanai. Viena no iespējām – ielaižot āra gaisu datu centra telpās, to dzesējot vai nedaudz uzsildot. Otrs variants – āra gaiss tiek laists caur siltummaini, kurā temperatūra tiek nodota no āra gaisa uz datu centra gaisu. Āra gaiss netiek novadīts uz datu centra telpu, bet tiek padots uz āru. No tā arī izriet nosaukums air-to-air free cooling, jo pārsvarā dzesēšanas procesā tiek izmantots tikai aukstais āra gaiss, kas ir par brīvu, kā zināms.

Pirmais air-to-air dzesēšanas veids šobrīd piedzīvo savu popularitātes vilni Eiropā un Amerikā, taču tā izmantošanai ir zināmi ierobežojumi. Viens no ierobežojumiem ir mitrums. Ir vietas, kur vidējais mitruma līmenis gadā ir ļoti augsts. Un nemaz nav tālu jāmeklē. Paveramies pa logu. Kas tad tur notiek? Slapjš sniegs, lietus, mitrums. Tādi apstākļi kā pie mums, Baltijas valstīs vai Skandināvijā, diktē savus noteikumus un saka – nē, mums neder air-to-air metode, kur datu centra telpās gaisu ielaiž no āra. Šādos klimatiskos apstākļos šis risinājums nav izmantojams.

Reģistrētais bezdarba līmenis Latvijā mazināsies, prognozē ekonomisti.

Kā sacīja Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna, reģistrētā bezdarba līmeņa kāpums šā gada pirmajos divos mēnešos bija vien sezonāla parādība. Šā gada martā reģistrētais bezdarbs atkal sāka mazināties, un sagaidāms, ka šī tendence turpināsies.

Arī SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis norādīja, ka pēc gada pirmajos mēnešos vērojamā reģistrētā bezdarba pieauguma, kas vairāk saistīts ar sezonalitāti, pavasara un vasaras mēnešos atkal varētu turpināties bezdarba samazināšanās.

Strašuna stāstīja, ka darba tirgus situācija ievērojami atšķiras reģionos. Rīgā reģistrētā bezdarba līmenis ir zem 8%, turpretī reģionos tas vēl arvien ir ar divciparu skaitli. Tajā pašā laikā viņa atzina, ka patiesībā reģistrētais bezdarba līmenis ir lielāks par 11,7%, jo tas vēl nav pārrēķināts atbilstoši jaunajiem tautas skaitīšanas datiem.

Žurnāls Forbes apkopojis sarakstu ar ASV augstskolām, pēc kuru beigšanas, absolventam ir vislielākās iespējas kļūt bagātam.

Forbes izveidotajā sarakstā ir ņēmis vērā absolventa ienākumus pēc augstskolas pabeigšanas turpmākajos 20 gados, kā arī lielākos ienākumus, kādi ir augstskolu absolventiem.

Desmit labākās ASV augstskolas:

0 līdz 5 gadiem absolventa gada alga - 58 000 USD;

10 līdz 20 gadiem absolventa gada alga - 134 000 USD;

Latvijā ir daudz nelielu datu centru, kas liecina par uzņēmumu un iestāžu «viensētas» principu, un pāris lielu spēlētāju, kuri aktīvi kāpina eksportu; klupšanas akmeņi – energoefektivitāte un valsts likumdošana, raksta Dienas bizness.

Lai arī datu centru būvniecība Latvijā ir sākusies pirms pāris gadu desmitiem un šī sfēra attīstās arvien straujāk, pieaugot datu centru skaitam, tomēr joprojām nav izstrādātas valsts vadlīnijas datu centru infrastruktūras attīstībai Latvijā. To apliecina FIMA un Rīgas Tehniskās universitātes veiktais datu centru pētījums, kurā informācija apkopota no 63 datu centriem. Piemēram, nav izstrādātas speciālas prasības vai noteikumi par datu centru infrastruktūras veidošanu valsts un pašvaldības iestādēs, izņemot dažus normatīvos regulējumus, kurus netieši var piemērot datu centriem. Nav arī nacionāla līmeņa politikas datu centru infrastruktūras veidošanā vai attiecīgo pakalpojumu nodrošināšanā. Latvijā nav arī datu par to, cik liels kopumā ir datu centru bizness, lai gan nozares uzņēmēji norāda uz ieņēmumu pieaugumu. DB jau vairākkārt ir rakstījis, ka tieši datu centri ir joma, kurā kāpināt Latvijas IT pakalpojumu eksportu. Latvijas datu centru priekšrocības eksporta tirgos ir spēja runāt klientiem saprotamā valodā, sniegtais serviss, kā arī Eiropas Savienības valsts statuss, pakalpojuma cena un spēja risināt problēmjautājumus.

2007. gads Latvijas visbagātākajiem cilvēkiem solās būt ļoti veiksmīgs, un izņēmums varētu būt vienīgi tranzīta nozare, kā arī atsevišķi megauzņēmumi, kuros iestājusies neliela stagnācija, - šāds ir rezultāts Baltic Screen un korporatīvo finanšu kompānijas LAIKA STARS veiktajam pētījumam par Latvijas 100 bagātāko cilvēku biznesa izredzēm tuvākā gada laikā.

Tika izvērtēta virkne faktoru, kas ietekmē Latvijas 100 bagātākajiem uzņēmējiem piederošo īpašumu vērtību, un uz veiktās analīzes bāzes tika sagatavots iespējamais attīstības scenārijs - īpašumu vērtības izmaiņas. Uzņēmēju īpašumu vērtību ietekmē vairāki faktori, kuru izpausmes, lai gan līdzīgas pēc būtības, katru biznesu var ietekmēt savādāk.

Jāņem vērā, ka, prognozējot, kā mainīsies Latvijas 100 bagātāko cilvēku ienākumi, lielākoties tika analizēta publiski pieejamā informācija, un līdz ar to biznesa vērtības izmaiņas tika novērtētas oficiāli pieejamajai jeb caurspīdīgajai biznesa daļai.

Christel McLoughlin

Parex Asset Management Izejvielu tirdzniecības vadītāja

Aizvadītajā nedēļā, pirmo reizi četru mēnešu laikā, jēlnaftas kontraktu cenas viesojās zem 50 USD/Bbl atzīmes. Šāda notikumu attīstība ir saistīta ar ASV pieprasījuma samazināšanos, kā arī ar jēlnaftas krājumu palielināšanos. Tirgus īstermiņa perspektīvas ir miglā tītas, kaut pastāv cenu tālākas lejupslīdes risks. Sezonas līdera – benzīna cena turpina uzrādīt vājus rezultātus. Tomēr ilgtermiņā joprojām gaidām cenu kāpumu, ņemot vērā gan ceturtajā ceturksnī sagaidāmo pieprasījuma pieaugumu, gan pārstrādes rūpnīcu augošo patēriņu, gan ģeopolitisko nestabilitāti.

Pagājušajā ceturtdienā, pēdējo minūšu spurts izvilka WTI jēlnaftas cenu no dienas zemākā līmeņa pie 49.80 USD/Bbl. Naftas cena zaudēja 6 USD/Bbl no iepriekšējās nedēļas augstumiem, pateicoties ASV naftas krājumu papildinājumam par 5.4 miljoniem barelu un zemākam nekā cerēts ASV IKP pieaugumam šī gada pirmajā ceturksnī. Visu kontraktu cenas, izņemot dīzeļdegvielu, konsolidējās un noslēdza dienu ar dažu centu kāpumu. To veicināja arī ziņas no Krievijas, kuras ražošanas apjomi pieaugums bija tikai 2.4%, gaidīto 5% vietā. Piektdien NYMEX tirdzniecību uzsāka ar zemākām cenām, jo lēnāka izaugsme ASV tirgus dalībniekos atstāja nemierīgu noskaņojumu. Lielāko dienas daļu cenas lēnām dreifēja neizraisot nekādās straujās izmaiņas, līdz dienas beigās spekulatīvie fondi uzsāka strauju jēlnaftas pārdošanu. Cena izsita atbalsta līmeni pie 50 USD/Bbl, un apstājās tikai pie 49.50 USD/Bbl atzīmes. Benzīna un kurināmās dīzeļdegvielas maija kontraktu beigu termiņa tuvošanās, papildus ietekmēja šo kontraktu cenu kritumu līdz attiecīgi 0.1560 USD/galonā un 0.1250 USD/galonā.

Datu valsts inspekcija (DVI) pērn saņēmusi 362 iedzīvotāju sūdzības par iespējamajiem personas datu aizsardzības pārkāpumiem (2012.gadā – 296), informē DVI.

Palielinājies citu ES dalībvalstu iedzīvotāju sūdzību skaits par personas datu apstrādi, ko veic Latvijā komercdarbību veicošs pārzinis, tādēļ ar katru gadu palielinās to izskatīto lietu skaits, kad nepieciešama sadarbība ar citām ES datu aizsardzības uzraudzības institūcijām pārbaužu lietu ietvaros.

2013.gadā veiktas 677 pārbaudes (2012.gadā tika veiktas 496 pārbaudes).

Pārbaudot sūdzībās ietverto informāciju un veicot pārbaudes, personas datu apstrādes pārkāpumi tika konstatēti un administratīvie sodi tika piemēroti 36 gadījumos – 22 naudas sodi (kopumā par 20,9 tūkstošiem latu 2012.gadā un 18,9 tūkstoši latu pērn) un 14 brīdinājumi. Lielākais piemērotais sods bija 3000 lati, kas piemērots trim dažādiem pārziņiem (atbildīgajiem par personas datu apstrādi) par konstatētajiem Fizisko personu datu aizsardzības likuma pārkāpumiem.

Saskaņā ar Vispārīgās datu aizsardzības regulu tajā noteiktās personas datu aizsardzības prasības ir tehnoloģiski neitrālas. Līdz ar to Regula vispārīgi nedz aizliedz, nedz atļauj blokķēžu tehnoloģijas izmantošanu, tāpat kā regula nedz atļauj, nedz aizliedz, piemēram, sociālo tīklu, mobilo aplikāciju, videonovērošanas sistēmu izmantošanu.

Viens no iemesliem kādēļ tika izstrādāta un pieņemta šī Vispārīgās datu aizsardzības regula, bija fakts, ka līdz regulai pastāvošais datu aizsardzības regulējums nebija atbilstošs un piemērots straujajai tehnoloģiju attīstībai un globalizācijai. Līdz ar to bija nepieciešams jauns regulējums, kurš ļautu gan izmatot jaunās tehnoloģiskās iespējas, gan to ietvaros nodrošināt datu aizsardzības prasības. Praktiski vērtējot, vai un kā nodrošināt blokķēžu atbilstību regulai, jāsecina, ka pastāv vairāki izaicinājumi un vienmēr ir jāapsver vismaz šādi ar privātuma aizsardzību un regulas ievērošanu saistītie aspekti:

Vai notiks personas datu apstrāde?

Šodien Ministru kabinets pieņēma noteikumus, saskaņā ar kuriem tiek apstiprinātas personas datu apstrādes reģistrācijas iesnieguma, iesnieguma par izmaiņu izdarīšanu personas datu apstrādē un iesnieguma par personas datu apstrādes izslēgšanu no personas datu apstrādes reģistra veidlapas. Valdība apstiprināja arī noteikumus par personas datu aizsardzības speciālista reģistrācijas iesnieguma un iesnieguma par personas datu aizsardzības speciālista izslēgšanu no Datu valsts inspekcijas reģistra veidlapām.

Abi normatīvie akti nosaka veidlapu paraugus iesniegumiem, uz kuru pamata tiek izdarīta personas datu apstrādes reģistrācija, izmaiņu izdarīšana personas datu apstrādē vai personas datu apstrādes izslēgšana no personu datu apstrādes reģistra un izdarīta personas datu aizsardzības speciālista reģistrācija vai izslēgšana no Datu valsts inspekcijas reģistra.

Noteikumi izstrādāti atbilstoši grozījumiem Fizisko personu datu aizsardzības likumā, kas stāsies spēkā šā gada 1. septembrī un paredz izmaiņas personas datu apstrādes sistēmu reģistrācijā.

Ar šā gada 1. septembri tiks pārtraukta personas datu apstrādes sistēmu reģistrācija un tiks uzsākta personas datu apstrādes reģistrācija. Par sistēmas pārzini tiek uzskatīta fiziskā vai juridiskā persona, valsts vai pašvaldību institūcija, kura nosaka personas datu apstrādes mērķus un apstrādes līdzekļus, kā arī atbild par personas datu apstrādi saskaņā ar šo likumu. Saskaņā ar grozījumiem likumā pārziņi, kuri ir reģistrējuši personas datu apstrādes sistēmas līdz 2007. gada 1. septembrim, līdz 2008. gada 1. martam iesniegs Datu valsts inspekcijā papildus informāciju, lai nodrošinātu personas datu apstrādi atbilstību jaunajai kārtībai. Par papildus informācijas iesniegšanu valsts nodeva netiks iekasēta.

Andris Lāriņš, Nordea Markets analitiķis Rigibor procentu likmes termiņiem līdz 3 mēnešiem (ieskaitot) turpina svārstīties virs 4% atzīmes. Nekādu izmaiņu nav arī eiro un lata attiecībās. Tirgū joprojām latu pircēju ir vairāk par pārdevējiem par ko liecina kaut vai Latvijas Bankas iesaistīšanās valūtu tirgū pēdējās nedēļās (kopumā pārdoti vairāki miljoni latu). Eiro cena pasaulē dienas pirmajā pusē svārstījās ap 1.28 dolāru atzīmi un tirgus dalībnieki ar nepacietību gaidīja ASV tirdzniecības datus. Pēc ASV ekonomikas datu publicēšanas eiro cena sāka samazināties un neilgi pēc 15:30 eiro cena bija 1.275 dolāru līmenī. Dolāra cena dienu sāka ar nelielu atkāpšanos no vakar sasniegtajiem līmeņiem, bet tuvojoties tirdzniecības datu publicēšanas brīdim dolāra cena pakāpās. Mirkli pirms datu publicēšanas dolāra cena bija 54.5 santīmu līmenī. ASV tirdzniecības deficīts decembrī samazinājies līdz 56.4 miljardu dolāru atzīmei (vienalga nav tālu no rekorda). Tirdzniecības deficīts 2004. gadā audzis par 24% un sasniedzis 617.7 miljardu dolāru atzīmi. Deficītam decembrī samazināties palīdzēja importējamās naftas cenas kritums. Naftas cenu kritums decembrī bija lielākais kāds pēdējo 14 gadu laikā novērots. Tomēr sliktākais scenārijs nerealizējās, tādēļ dolāra cena pēc datu publicēšanas sāka nedaudz augt. Vēl viens pozitīvs fakts dolāram bija tas, ka pagājušās nedēļas laikā negaidīti samazinājies bezdarba pieteikumu skaits. 303 000 ir pēdējo vairāk kā četru gadu zemākais nedēļas rādītājs. Šodien bija Anglijas CB sanāksme. Mārciņas bāzes procentu likme netika mainīta. Mārciņas cena šodien Latvijā atkāpās no vakardienas līmeņiem. Dienas vidū mārciņas vērtība bija 1.011 latu rajonā. Pēdējo ekonomikas datu plūsma mārciņai bija labvēlīga, kas nozīmē, ka mārciņas cenai pret eiro (attiecīgi arī pret latu) ir iespējas augt. Mārciņas un dolāra attiecības pēdējā laikā ir atkarīgas no eiro un dolāra attiecībām. Tieši tādēļ pēc ASV tirdzniecības datu publicēšanas mārciņas cena no 1.860 dolāru atzīmes devās 1.850 dolāru virzienā. Tirgus dalībnieki joprojām cīnās ar eiro cenu pie 9.080 kronu atzīmes. Klīst runas, ka eiro cenai vajadzētu samazināties, bet pagaidām katrs mēģinājums ir apturēts pie 9.060 kronu atzīmes. Kronas vērtību šodien pat neietekmēja tirgus dalībniekus neiepriecinājušie Ericsson finanšu rezultāti. Dienas otrajā pusē eiro cena tomēr nevis samazinājās, bet gan otrādi, pārkāpa 9.090 kronu atzīmi. Latvijā kronas vērtība pēc ASV datiem bija 7.66 santīmu līmenī. Dolāra cena biržās šodien vēl nedaudz pazeminājās. Vidējā svērtā cena rītdienas norēķiniem atkāpās līdz 28.0853 rubļu līmenim. Nedaudz nostiprinoties rubļa vērtībai, rīta pusē nedaudz samazinājās eiro cena. Tomē eiro vērtība no pēdējās dienās novērotās 36 rubļu atzīmes tā arī nekur tālu nav aizgājusi.

Parex Asset Management

Līdz ar Atlantijas viesuļvētras sezonas sākšanos naftas cena šajā nedēļā šāvās augšup, sasniedzot jaunus rekordlīmeņus. Tomēr ceturtdien ACCESS elektroniskās tirdzniecības sistēmā sasniegusi vēsturiski augstāko līmeni 62.10 USD/Bbl, Londonas teroraktu iespaidā naftas cena strauji vēlās lejup, dažu minūšu laikā pazaudējot 5 USD/Bbl. Sagaidāms, ka tuvākajā nākotnē tirgū saglabāsies visai augsta volatilitāte.

Piektdien īso pozīciju slēgšana pirms garajām ASV Neatkarības dienas brīvdienām veicināja jēlnaftas cenas atgriešanos augstajos līmeņos. Neskatoties uz visai zemo apgrozījumu, WTI kontrakta cena uzrāpās atpakaļ uz līmeņiem, kur tā atradās pirms tika publicēti pēdējie ASV Enerģētikas departamenta dati. Dienas laikā WTI kontrakta cena pieauga par iespaidīgiem 2.25 USD/Bbl, līdz 58.75 USD/Bbl, savukārt Brent jēlnaftas cena uzkāpa par 2 USD/Bbl, līdz 57.54 USD/Bbl. Naftas produktu cenu pieaugums bija vēl iespaidīgāks. Kurināmās degvielas augusta kontrakta cena palielinājās par 7.5 centiem galonā (3.15 USD/Bbl), līdz 171.11 centiem galonā, kamēr IPE dīzeļdegvielas jūlija kontrakta cena uzkāpa par 15.25 USD/tonnā (2.05 USD/Bbl), līdz 540.50 USD/tonnā. Gaidāmais benzīna patēriņš garajās svētku brīvdienās, kad izbraukumos varētu doties rekordliels ASV iedzīvotāju skaits, veicināja iespaidīgu benzīna kontrakta cenas kāpumu. Dienas laikā cena palielinājās par 8.27 centiem galonā (3.47 USD/Bbl), līdz 164.85 centiem galonā.

ANO Starptautiskās darba organizācijas jaunākajās prognozēs par darba tirgus attīstību pasaulē Latvijai pārāk iepriecinoša aina netiek zīmēta – būtiska bezdarba samazināšanās nav gaidāma.

Vietējo ekspertu prognozes gan ir optimistiskākas – bezdarba līmenis sarūk, tiek radītas jaunas darba vietas. Jūtams arī algu kāpums, taču ar šiem rādītājiem jābūt uzmanīgiem. «Situācija Latvijas darba tirgū pakāpeniski uzlabojas – to raksturo gan bezdarba kritums, gan arī nodarbināto skaita palielināšanās,» stāsta SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Inese Kalvāne DB norāda, ka Latvijā situāciju joprojām būtiski ietekmē salīdzinoši lielais bezdarbnieku skaits. «Mēs paredzam, ka 2014.gadā bezdarba situācija varētu nostabilizēties un izteikts bezdarbnieku skaita samazinājums vairs nav sagaidāms,» viņa saka.

Jaunā Eiropas Savienības regula par fizisku personu datu aizsardzību nesīs uzņēmumiem un organizācijām vairākus nopietnus izaicinājumus, kurus nevar atrisināt pēdējā brīdī

Nākamais pavasaris daudzu uzņēmumu vadītājiem jūsmošanas par dabas mošanos un siltāku laiku vietā solās atnest negulētas naktis un pārdzīvojumus. Jaunā Eiropas Komisijas regula par fizisko personu datu aizsardzību paredz rūpīgāk uzmanīt uzņēmumu rīcībā esošos datus, un, lai izpildītu tās prasības, jāsāk gatavoties jau tagad.

Jaunā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu glabāšanu, apstrādi un šādu datu brīvu apriti stājas spēkā 2018. gada 25. maijā. Tas būs jāievēro kā visiem komersantiem, tā valsts un pašvaldību iestādēm. Jaunais datu regulējums ir loģisks solis vienota Eiropas digitālā tirgus izveidē, kam pamatā ir droša datu apstrāde un vienots regulējums visā ES.

Tā kā vasara ir kāzu gadalaiks Db.lv Jums piedāvā ielūkoties žurnāla Forbes apkopotajā dārgāko slavenību kāzu, kā arī šķirašnās sarakstā.

Dārgākās kāzas

Pašas dārgās kāzas bijušas aktrisei Lizai Minelli un producentam Deividam Gestam. Abi apprecējās 2002. gada martā Ņujorkā, un viņu kāzas izmaksājušas 3,5 miljonus USD.

Otrajā vietā ierindojas bijušā grupas Beatles dalībnieka Paula Makartnija un modeles Heteres Milsas kāzas, kuras izmaksājušas 3 miljonus USD. Kāzas notika 2002. gada jūnijā.

Trešā vietā atrodas modeles un aktrises Elizabetes Hērlijas kāzas ar Indijas biznesmeni Arūnu Najaru. Kāzas notika 2007. gada martā, un izmaksāja 2,5 miljonus USD.

Slavenību dārgākās kāzas TOP 10:

Tuvojoties svētku sezonai, arvien biežāk nākas saskarties ar personas datu apstrādes jautājumiem. Saņemot ielūgumus uz publiskiem vai ne tik publiskiem pasākumiem, tajos ne reti tiek norādīts: «Pasākuma norise tiks fotografēta un filmēta. Ar savu ierašanos pasākumā, Jūs sniedzat piekrišanu savu personas datu apstrādei.» Šāda vai līdzīgi pasniegta informācija ir kļuvusi par ielūgumu ierastu sastāvdaļu. Tomēr, vai tas ir vienīgais šāda veida datu apstrādes tiesiskais pamats un vai pasākuma rīkotāji apzinās visas no tā izrietošās sekas?

Viens no bieži sastopamiem Vispārējās datu aizsardzības regulas nepareizas piemērošanas piemēriem ir pārlieku bieža personas datu apstrādes balstīšana uz personas «piekrišanas» pamata, kas liecina, ka izpratne par regulu joprojām ir nepietiekoša un tās prasību interpretācija nereti pārspīlēta.

Personas piekrišana fotografēšanai vai filmēšanai publiskos pasākumos bieži ir neveiksmīgi izvēlēts vai pat nepareizi norādīts datu apstrādes pamats. Pirmkārt, jau tādēļ, ka pastāv šaubas, vai tā tiks uzskatīta par brīvi dotu piekrišanu, jo vienīgais veids, kā paust savu nepiekrišanu ir uz pasākumu neierasties. Piekrišanas došana nozīmē arī reālu iespēju to liegt, nenostādot sevi nelabvēlīgā situācijā. Turklāt piekrišanu datu apstrādei jābūt iespējams tikpat viegli atsaukt kā to dot. Parasti gan pasākuma organizētāji šīs apmeklētāju tiesības uzaicinājumā nenorāda, kas jau pats par sevi ir datu regulas prasību pārkāpums.

Parex Asset Management

Naftas cenu straujo nepastāvību ietekmē viesuļvētru sezonas laika apstākļu prognozes. Kopumā WTI jēlnaftas kontrakta cena saruka par 3 USD/Bbl pēc tam, kad viesuļvētras Dennis radītās briesmas bija garām un neskaidrības par viesuļvētras Emīlija trajektoriju bija novērstas. Mēs saglabājam savu pozitīvo vidēja termiņa skatījumu uz cenu pieaugumu, bet sagaidām, ka cenu nepastāvīgums saglabāsies.

Piektdien naftas cenu līmenis saruka, galvenokārt, tāpēc, ka tika veikta peļņas fiksācija pirms nedēļas nogales brīvdienām. Neskatoties uz to, visu kontraktu cenas nedēļu noslēdza ar pozitīviem rezultātiem. WTI jēlnaftas cena noslīdēja par 1.10 USD/Bbl, līdz 59.63 USD/Bbl. Brent jēlnaftas kontrakta cena samazinājās par gandrīz tikpat daudz, līdz 58.20 USD/Bbl. Kurināmās degvielas un benzīna cenas samazinājās attiecīgi par 5.68 un 4.22 centiem galonā. Tikai dīzeļdegvielas cena pieauga par 3.75 USD/tonnā.

Uzņēmumiem, valsts iestādēm un institūcijām ir svarīgi nodrošināt nemainīgi noturīgu darbību pret kiberdraudiem un uzbrukumiem - mazinot kritiskās infrastruktūras kiberdrošības radītos riskus un rūpējoties par kritisko datu privātumu.

Dati ir vērtība, kas var dot jaunas iespējas un arī riskus

Dati, jaunā globālās ekonomikas valūta, lielākajai daļai uzņēmumu ir kļuvuši par visvērtīgāko aktīvu. Pieaugošā iespēja gūt peļņu no datu ieguves, mudina uzņēmumus meklēt un radīt arvien jaunus veidus, kā šīs iespējas izmantot savā labā. Tas ir veicinājis ievērojamu kopējo datu pieaugumu. Iespējas gūt labumu no šiem datiem un palielināt biznesa vērtību ir šķietami bezgalīgas.

Diemžēl, dati ir kļuvuši arī par mērķi. Plaši ieviestās e-komercijas sistēmas, attālinātā darba apjoma pieaugums un kopējā cilvēku ikdienas dzīves digitalizācija, nodrošina vislielāko IT uzbrukumu mērķauditoriju vēsturē. Regulāri tiek veikti noziedzīgi nodarījumi uzņēmumiem ar mērķi gūt finansiālu labumu, vai tiem radīt citādus zaudējumus.

Žurnāls Forbes ir izveidojis sarakstu ar bagātākajiem eiropiešiem. Saraksta virsotnē atrodas veikalu tīkla IKEA īpašnieks Ingvars Kamprads ar savu ģimeni, savukārt no 25 bagātākajiem eiropiešiem gandrīz puse (12 cilvēki) nāk no Krievijas.

Db.lv piedāvā Forbes apkopoto sarakstu ar bagātākajiem eiropiešiem:

2. Alumīnija industrijas magnāts Oļegs Deripaska (Oleg Deripaska), Krievija - 28 mljrd. USD;

3. Vācijas bagātākais cilvēks Karls Albrehts (Karl Albrecht), Vācija - 27 mljrd. USD;

4. Bernārs Arno (Bernard Arnault), Francija - 25.5 mljrd. USD;

5. Romāns Abramovičs (Roman Abramovich), Krievija - 23.5 mljrd. USD;

6. Teo Albrehts (Theo Albrecht), Vācija - 23 mljrd. USD;

Sešu galveno Holivudas kinostudiju ienākumi no filmām, salīdzinot 2005. gadu ar 2006. gadu, ir palielinājušies par 8%, sasniedzot 42,6 miljardus USD, ziņo hollywoodreporter.

24,3 miljardi USD tika nopelnīti ASV, savukārt 18,3 miljardi USD ārpus tās robežām.

No tām valstīm, kas atrodas ārpus ASV, vislielāko atdevi ir devusi Lielbritānija, bet ienākumi no Krievijas katru gadu palielinās par aptuveni 50% - 2002. gadā - 88,7 miljoni USD, 2003. gadā - 124,3 miljoni USD, 2004. gadā 160,4 miljoni USD, 2005. gadā - 196,6 miljoni USD un 2006. gadā 295,7 miljoni USD.

No visas Eiropas uz Holivudu aizceļoja 2,1 miljards USD.

15 valstis, no kurām ir vislielākie ienākumi (izņemot ASV):

1. Lielbritānija - 3,4 miljardi USD;

2. Kanāda - 1,8 miljardi USD;

3. Vācija - 1,7 miljardi USD;