Pastāstiet, kas ir jūsu stiprās un vājās puses! – Šāds lūgums izskan lielā daļā Latvijas uzņēmumos notiekošo darba interviju. Darba meklētāji to zina un ir jau sagatavojuši «politkorektas» atbildes, kas labākajā gadījumā ir pielāgotas konkrētā darba devēja gaidām un vajadzībām. Savukārt darba devējam šādas atbildes nedod praktiski neko, jo nepalīdz paredzēt, cik labs būs šis cilvēks kā uzņēmumam vajadzīgā amata veicējs.

Lai arī personāla atlase ir viena no svarīgākajām personālvadības funkcijām, tas ir apbrīnojami, cik daudz naudas uzņēmumi ik gadu zaudē tikai tāpēc, ka amatā ir nonācis tam nepiemērots cilvēks. Iemesli var būt dažādi – vēlme pēc iespējas ātrāk aizpildīt vakanci, nepamatota uzticēšanās savai intuīcijai un cilvēku pazīšanai, neskaidrība par uzņēmumam vajadzīgajām kompetencēm vai neprofesionalitāte atlasē.

Pēdējais punkts attiecas arī uz tik bieži izmantotajām «standarta» darba intervijām, kas ir neefektīvas, jo vairums cilvēku nemaz nezina, kādas ir viņu kompetences, stiprās un vājās puses, vai pat to – kādi darbi viņiem patīk vai nepatīk. To jau pirms vairākiem gadiem grāmatā, kas visā pasaulē ir kļuvusi par augsti vērtētu personāla speciālistu rokasgrāmatu, aprakstīja cilvēkresursu pētnieki Lails un Signe Spenseri. Nupat Spenseru grāmata «Kompetence darbā. Modeļi izcilam darba sniegumam» ir iznākusi arī latviešu valodā.

Vadītāju sociālā inteliģence jeb sociālās kompetences, augsti attīstītas starppersoniskās saskarsmes spējas ir izšķirošas efektīvai pārmaiņu un komandu vadībai.

Praksē gan par vadītājiem nereti tiek iecelti izcili profesionāļi, kuri spēj objektīvi novērtēt situāciju uzņēmumā, saredzēt «vājās» vietas un pamanīt iespējas, lai atrastu labākos risinājumus. Tomēr bieži viņi strādā diezgan autonomi, jo ir spējīgāki par citiem darbiniekiem komandā. Ne visi komandas locekļi var darboties līdzvērtīgā tempā, tāpēc, lai darbs raitāk ritētu uz priekšu, vadītājs daudzus uzdevumus nolemj izdarīt pats, nevis iesaistīt visu komandu. Šāds augstas klases profesionālis var būt ļoti prasīgs attiecībā pret savu komandu, radot uzņēmumā nevajadzīgu stresu uzņēmumā, kā rezultātā samazinās darbinieku produktivitāte.

„Stabils lats ir pēdējais, kas Latvijā vēl palicis un uz kura balstās saimniecība. Lai tad tie, kas vēlas šo kārtību pārskatīt, revidēt, liek galdā pamatotus argumentus. Bet, ja tādu nav, – neceliet lieku trauksmi cilvēkos, esiet drusku atbildīgāki,” tā Latvijas Bankas prezidents intervijā Latvijas Avīzei.

Lats joprojām ir tā pati stabilā, absolūti drošā, skaistā un labi aizsargātā valūta, norāda LB prezidents, piebilstot, ka tautas musināšana par iespējamo lata devalvāciju ir izdevīga cilvēkiem, kuri šobrīd varbūt gatavojas vēlēšanām: „Viņiem gribas būt drusku lādzīgākiem par eņģeļiem un atnest prieka vēsti, ka atradusies burvju nūjiņa, kas bez pūlēm atbrīvos no visām tautsaimniecības likstām. Bez jebkādiem aprēķiniem un pamatojumiem pilnīgi bezatbildīgi tiek teikts: latu vajadzētu devalvēt un visiem būs labi!”

Tāpat viņš uzsver, ka lata devalvācija uz nezināmu laiku, iespējams, uz gadiem desmit, attālina eiro ieviešanu.

Stratēģiskās uzņēmumu sacensības S3, ko rīko IT uzņēmums Accenture, kā arī Nords Event Communication un žurnāls Lietišķā Diena/Dienas bizness ir noslēgušas ar komandu „uzvaras gājienu” pa jūru.

Pirms tam dalībniekiem gan bija jāiztur vairāki pārbaudījumi: piemēram, jāpiedalās spainīšu kariņā, mēģinot ar tenisa bumbiņām trāpīt ar miltiem piepildītiem spaiņiem, kas atradās virs pretinieku galvām.

Tad sekoja laivu maratons, turklāt laivās komandas nolaidās pa virvēm no zemūdeņu bunkura. Pēdējais bastions bija fotoorientēšanās mīkla, un tad – atvēsinoša pastaiga pa jūru un finišs! Tādējādi komandas noslēgušas sacensību „leģendu” par tikšanu ārā no bedres un no pasaules atgriežoties kā uzvarētājiem.

To, kurš šogad triumfēs S3, uzzināsim jau pēc pāris stundām.

SIA PharmIdea pretvēža zāļu ražošanā no plauktiem cels Latvijas un citu valstu zinātnieku lolotās idejas.

Ja uzskata, ka uzdrošināšanās ir success story (veiksmes stāsts – angļu val.), mēs esam success story. Vēl esam pašā ceļa sākumā, pieticīgi saka Vitālijs Skrīvelis par savu SIA PharmIdea, uz kuru daudzi jau raugās kā uz visai spožu zvaigzni mazajā inovāciju biznesa zvaigznājā. Uzņēmums dibināts 2005. gadā, lai gan lūkošana pēc finansējuma biznesa iecerēm sākusies jau piecgadi agrāk. V. Skrīvelis uzsver, ka PharmIdea starts nebūtu bijis iespējams bez ES fondu līdzekļiem, banku toreizējās atsaucības un riska kapitāla fondu parādīšanās, jo farmācijā, kur biznesa iegriešana prasa vismaz piecus līdz septiņus gadus, pašreizējā krīze daudz ko sabremzētu līdz sastingumam. Tagad pēc piecu gadu darba PharmIdea ir sava moderna sterilā ražotne, vienīgā tāda Baltijā, un tajā drosmīgas zinātnieku idejas jau drīz sāks pārvērsties komerciālos inovatīvos farmācijas produktos – galvenokārt tādos, kas radīti cīņai ar vēzi.

Parasti liela uzmanība tiek pievērsta produkcijas ražošanas procesam un tās kvalitātei. Uzņēmumu mārketinga speciālisti kopā ar ražošanas ekspertiem domā par primāro iepakojumu, lai tas būtu gan pievilcīgs, gan saglabātu produktu pēc iespējas ilgāk. Tikai pēc tam tiek domāts par noliktavu, preču kraušanu un pārvietošanu. Šis posms joprojām daudziem nešķiet pietiekami svarīgs, lai tajā iedziļinātos, veiktu aprēķinus utt. Tomēr ir kļūdaini tā domāt! Iepazīstieties, kādus palīgus varat aicināt talkā noliktavā, lai prece galamērķī nokļūtu ideālā stāvoklī.

Noliktava ir katra uzņēmuma pēdējais bastions. No tā, kādā veidā prece no tās iznāk, ir atkarīgs tās turpmākais liktenis: vai un kādā stāvoklī tā saglabāsies, kamēr nonāks līdz galamērķim un patērētājam. Cik bieži gan nav dzirdēts, ka krava, pārvadājot, ir sagāzusies. Tie uzņēmumam ir 100% zaudējumi.

Visbiežāk noliktavā prece glabājas uz paletēm. Uz tām ir sakrautas kastes, maisi, termoiepakojumi u.c. Šādi sakrautas paletes pārvadāt nav iespējams, tās ir jāaptin ar plēvi.Kas ir sakrauts uz paletes, cik stabila tā ir bez aptīšanas ar plēvi, cik tāls ceļš precei ir paredzēts, ar kādu transportu tā tiks vesta – uz šiem jautājumiem ir jāatbild, lai izvēlētos pareizāko risinājumu.

«Tā kā aptuveni desmit gadu esmu nostrādājis arī valsts struktūrās vairākos amatos un posteņos, es labi zinu, kā tur notiek lietas, un varu teikt, ka ir labi to skudru pūzni pabakstīt»

Tā intervijā DB saka Dienas Biznesa valdes loceklis un līdzīpašnieks Jānis Maršāns.

Fragments no intervijas

Paskatoties tavu CV, ir redzams, ka savu karjeru sāki kā laikraksta Diena žurnālists. Tagad tu esi vairāku mediju īpašnieks. Var teikt, ka aplis ir noslēdzies. Kā tas izveidojās?

Es pats arī nosmējos, kad kļuvu par AS Diena padomes priekšsēdētāju un pērn arī par Dienas Biznesa un Dienas Žurnālu akcionāru: ka esmu veidojis karjeru no ierindnieka līdz ģenerālim. Sākās tas vienkārši. Kad mācījos juristos otrajā kursā, vajadzēja kaut kur piestrādāt, un es pamanīju, ka Diena meklē jaunam un nebijušam izdevumam neprofesionālus žurnālistus, kas nav izgājuši padomju laika žurnālistikas skolu. Pieteicos, un kaut kā viss aizgāja. Lato Lapsa tolaik bija reportieru korpusa vadītājs, galvenais redaktors bija Viktors Daugmalis, Sarmīte Ēlerte bija galvenā redaktora vietniece. Strādāju Dienā kopā ar vairākiem interesantiem cilvēkiem, piemēram, deputātu Kārli Seržantu, arī ar Līgu Krapāni, kura vēlāk bija padomniece vairākiem prezidentiem un premjeram. Toreiz tur strādāja arī Jānis Vilnītis, kurš tagad aktīvi darbojas Jūrmalā. Bija tāds raibs kolektīvs.

«Pašlaik vairāk nekā skaidrs ir tas, ka Latvijā eksistē cilvēku grupa, kas izmanto valsts resursus, savu dienesta stāvokli, lai izspiestu naudu, lai nokārtotu attiecības, lai palīdzētu politiskajiem spēkiem, lai šādā veidā atrisinātu dažādas problēmas.»

Tā intervijā biznesa žurnālam LD norāda Vladimirs Vaškevičs, piebilstot, ka «šādi cilvēki strādā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB), piemēram, Juta Strīķe, Juris Jurašs, Andžejs Kļaviņš un vēl daži».

Vaškevičs norāda, ka konkurss uz KNAB vadītāja amatu esot bijis «vienkārši šovs». «Pie minētajiem cilvēkiem jānosauc vēl tāds kungs kā Sparāns no Satversmes aizsardzības biroja. Šiem cilvēkiem pieder vara, viņi ietekmē visus dienestus, tostarp prokuratūru. Manis aizturēšana bija tikai likumsakarīga, jo es biju pēdējais bastions, kas traucēja pārņemt varu Valsts ieņēmumu dienestā, es biju ceļā uz varas pārņemšanu,» tā viņš.

Nevar lielu daļu Latvijas pasludināt par kakta galu un pateikt, ka tur nav perspektīvas – to intervijā DB uzsver Latvijas Reģionu apvienības (LRA) premjera amata kandidāts Edvards Smiltēns.

Fragments no intervijas

Latvijas Reģionu apvienībai (LRA) pēdējie reitingi ir neiepriecinoši – 1,1%. Kā vērtējat savas izredzes iekļūt Saeimā, cik tas ir reāli?

Ko vēlētāji ir dzirdējuši pēdējā laikā par mūsu partiju? Kad LRA vēl bija 4,4%, dažādi eksperti teica: nu, tur ir pāris līderu, bet nekā cita jau tur nav. Tādējādi ignorējot faktu, ka mēs esam otrs lielākais reģionālais spēks Latvijā tūlīt aiz ZZS ar 250 pašvaldību deputātiem un pārstāvniecību vairāk nekā 54 novados. Ja vērtējam mūs pēc izdarītajiem darbiem, tad jāmin mūsu iniciētie grozījumi Patērētāju aizsardzības likumā, vēršoties pret alkatīgajām ātro kredītu likmēm, iestāšanos par atklātu Valsts prezidenta ievēlēšanu, tāpat mūsu darbs ir tā dēvētās atraitņu pensijas. Kaut gan mūsu juristu trīs mēnešus gatavotos grozījumus koalīcija «noraka» un pēc diviem mēnešiem pieņēma to pašu, tikai izkropļotā versijā. Mūsu paveikto mums kā opozīcijas partijai ir grūti izstāstīt sabiedrībai, jo mums nav ministru, kas var sevi pieteikt medijos. Vēlētājiem ir svarīgi izvērtēt, kas ir programma un kandidāti, kādus piedāvā uz vēlēšanām, kā arī tas, vai līdz šim konkrētā partija ir kalpojusi sabiedrības interesēm. Šodienas reitingi neko neliecina par partijas programmu un kandidātiem uz vēlēšanām, jo aptauju veikšanas laikā tas gluži vienkārši vēl nebija zināms. Reitingi jāskatās tendencēs, turklāt ir būtiska atšķirība starp dažādu socioloģisko firmu veiktajiem reitingiem. Jāpiemin, ka LRA nav iesaistīta nevienā no pašreizējiem skandāliem – nedz OIK, nedz maksātnespējas epopejās, mēs neesam iesaistīti valsts nozagšanā. Īstais reitings būs 7. oktobris. Arī pirms iepriekšējām vēlēšanām mūsu reitingi bija slikti, bet vēlēšanu rezultāts – diametrāli pretējs.

Var uzskatīt, ka Latvijas valsts pāreja no padomju sociālistiskās republikas statusa ar valsts regulētu ekonomiku uz neatkarīgu kapitālistisku valsti ar tirgus ekonomiku, ir noslēgusies tikai tagad. Ir pagājuši 19 gadi!

Beidzot pēdējā tautsaimniecības nozare ir iekļauta vispārējā tirgus apritē. Un tā ir veselības aprūpe. Spiedīgā valsts budžeta apstākļos ir kritis pēdējais politizētais bastions, kurapievēršanā realitātei gandrīz 20 gadus pretim turējās medicīnas sabiedrība un tās pārstāvji politiskajās aprindās.

Veselības ministrijas virzītie grozījumi Ministru kabineta noteikumos nr. 1046. ar nosaukumu «Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība» skaidri pateica, kuras veselības aprūpes iestādes un cik daudz naudas varēs saņemt no valsts par iedzīvotājiem sniegtajiem medicīnas pakalpojumiem. Rezultātā masu saziņas līdzekļos parādījās ziņas, ka tiek slēgta liela daļa Latvijas slimnīcu. Vai tas tā ir?

«Es spiedienu nesajūtu, es sajūtu spriedzi šajā diskusijā par tieslietu ministru, kur parādās Uzņēmumu reģistra vārds,» DB teica Uzņēmumu reģistra (UR) galvenais valsts notārs Ringolds Balodis.

Viņa vadītā iestāde pēdējā laikā tikusi piesaukta saistībā ar politiskajām kaislībām ap tieslietu ministra amatu. UR arī ir atslēgas loma arī cīņā par ietekmi Ventspils tranzītuzņēmumos. Vienlaikus R. Balodis kā konstitucionālo tiesību eksperts uzskatot, ka ministriem nevajadzētu būt bezpartejiskiem. No UR vadītāja pozīcijām viņš nevēlējās vērtēt, vai tieslietu ministram šajā situācijā labāk būt bezpartejiskam.

R. Balodis vairākkārt uzsvēra, ka lēmumus UR pieņem patstāvīgi, tomēr starp teorētiskām iespējām, kā tieslietu ministrs var ietekmēt UR darbu, viņš minēja trīs. UR galvenajam notāram ik gadu jāiziet atestācija, pret viņu iespējams ierosināt disciplinārlietu, kā arī tieslietu ministrs var pārņemt no UR vadītāja kādu strīdīgu lietu. «Ir patīkami vērot, ka uz vēlēšanām visas partijas nopietni sarūpējušās par tieslietu sistēmas attīstību,» ar ironiju teica R. Balodis. «Uzņēmumu reģistra darbinieki arī nejūtas omulīgi,» viņš piebilda.

Tas, pret ko iebilda gan daudzi uzņēmēji, gan vienkārši Latvijas iedzīvotāji, gan arī Db, nu ir veiksmīgi noslēdzies — Saeima ir noraidījusi iespēju ieviest Latvijā mājokļa nodokli.

Tajā pašā laikā diez vai pilnībā var sist uzvaras bungas. Einara Repšes (JL) vadītā Finanšu ministrija visai nepārprotami ir norādījusi — ja mājokļa nodokļa veidā neizdosies nākamā gada valsts budžetu papildināt par aptuveni 90 miljoniem latu, šī nauda būs jāatrod citur. Turklāt kopumā gaidāmais budžeta mazinājums esot gaidāms 500 miljonu latu apmērā, bet Repše vēl joprojām nav tā īsti skaidri izteicies, uz kā rēķina tas viss varētu būt. Un šeit pastāv vismaz divas lielas iespējas, kā turpmāk Valda Dombrovska (JL) valdība var mēģināt risināt savas problēmas.

Rietumos vērojamajā nervozumā nav vainojami ne migranti, teroristi, masoni, Tramps, kapitālisms, ne Brisele vai Krievija un pat ne valdība. «Vainīgs» ir Gordons Mūrs. Bet – nešaujiet uz pianistu! Kādreizējais pusvadītāju ražotāja Intel vadītājs 1965. gadā vienkārši nosauca vārdā acīmredzamo – ka datu apstrādes jauda zināmos laika periodos pieaug ģeometriskā progresijā. Vēlāk viņš konstatēja, ka šis periods ir divi gadi, un te nu mēs esam.

Tehnoloģiju nodrošinātā globalizācija un dažnedažādi komunikācijas brīnumi, par kuru praktizēšanas mēģinājumiem vēl pirms dažiem gadu desmitiem liktu trakomājā, bet vēl drusku senāk dedzinātu uz sārta, ir mainījuši visu – kā mēs sazināmies, pārdodam, pērkam, strādājam, flirtējam, ceļojam un ko tik vēl ne. Attiecīgi ir mainījies arī darba tirgus, ražošana, ekonomikas struktūra vispār, tāpat izglītība, elektorāta grupu gaidas un politiķu dienas kārtība.

Skaidrības labad jānorāda, ka es neesmu materiālists. Drīzāk tā ir ideju vēsture, kas zināmā spriedzē ar materiālajiem faktoriem man personīgi atklāj arī vispārīgi komunicējamu jēgu. Materiālie faktori vieni paši ne tuvu nav pietiekami ne dzīves jēdzīguma, ne nejēdzīguma uzstādījumam, tomēr nesapratne par tiem ir Rietumu frustrācijas, fobiju un arī dažu elektorālo izvēļu pamatā.

Juris Cālītis pats uz savas ādas ir izjutis, ko nozīmē doties bēgļu gaitās, meklējot patvērumu no kara, tādēļ par pašlaik aktuālo bēgļu uzņemšanas jautājumu viņš var spriest ne tikai no teorijas, bet arī prakses. Otrā pasaules kara beigās viņš ar ģimeni devās uz Vāciju, pēc tam dzīvojis Lielbritānijā, ASV un Kanādā, bet pirms 20 gadiem atgriezies Latvijā. Tieši viņš savulaik deva patvērumu pirmajām bēgļu plūsmas «bezdelīgām» - septiņiem somāliešiem, ko Latvijas valsts bija izmetusi uz ielas bez dokumentiem un iztikas līdzekļiem. Cālītis stāsta, ka tie somālieši, kas palikuši Latvijā, teicami apguvuši latviešu valodu un integrējušies vietējā vidē.

Fragments no intervijas (publicēts www.diena.lv):

Baznīcas apmeklējums Eiropā ir strauji krities. Vai tas nav krīzes simptoms?

Jāskatās, kur ir krīze. Mans ieskats: krīze ir institūcijās, bet cilvēku reliģiskās vajadzības nekur nav pazudušas. Jautājums ir, vai baznīcas prot atrast to straumi, kas ir tikpat dzīva un aktīva kā jebkad, vai arī tās būvēs mākslīgas formas, kas nevienam nav vajadzīgas. Lielai daļai manu studentu nav nekādas reliģiskās pieredzes ar draudzēm vai konfesijām. Taču viņi arvien meklē, kas viņu dzīvē ir būtiskākais. Kas jūsu dzīvē ir būtiskākais? Alfa, Mols, hokejs un Jūrmala? Baznīcas nesaprot, ka vajadzētu uzrunāt latvieti ar lietām, kas viņam ir svarīgas, nevis tām, kas baznīcai šķiet svarīgas.

Anonīma iniciatīvas grupa izveidojusi atbalsta kustību bijušajai Latvijas prezidentei Vairai Vīķei - Freibergai.

«Ar šo paziņojumu mēs apliecinām, ka sāksim aktīvu darbību, lai jau vistuvākajā laikā dotu izlēmīgu pretsparu nomelnotājiem. No vārdiem mēs jau vistuvākajā laikā pāriesim pie darbiem. Mēs apņemamies rīkoties, lai laikā, kad gļēvi klusē kā lielākā daļa politiķi, tā inteliģence, ar izšķirīgu rīcību aizstāvētu savu Tautas Prezidenti,» teikts izplatītajā paziņojumā. Kā pirmais solis minēta mājaslapas izveide, ko pagaidām rotā tikai V. Vīķes - Freibergas portrets un virsraksts. Paziņojumā norādīts, ka pagaidām kustība apvieno dažus simtus, bet cer, ka nākotne tie būs tūkstoši cilvēku. Db diemžēl neizdevās sazināties ar paziņojuma autoriem.

Paziņojums tapis, lai paustu patiesību, kas būšot šokējošāka par «melīgi izreklamēto ķengu grāmatu reklamētāju publiskie apgalvojumi», acīmredzot ar to domājot topošo Lato Lapsas grāmatu. Jau ziņots, ka žurnālists L.Lapsa izsludinājis ideju konkursu savas grāmatas par eksprezidenti nosaukumam, labākās idejas autoram balvā apsolot V.Vīķes-Freibergas rokassomiņu, kas esot iegādāta izsolē. Savukārt V. Vīķe - Freiberga norādīja, ka grāmata esot pasūtījuma darbs, kuras mērķis ir sēt šaubas tautā pirms vēlēšanām.

Dziedniece Kate Ansone jau daudzus gadus individuāli strādā ar cilvēkiem un zirgiem, kā arī vada savu izveidoto sporta klubu un biedrību Sport De Lux.

Sport De Lux piedāvā jāšanas apmācības, zirgu un jātnieku sagatavošanu sportam, zirgu piemeklēšanu klientiem, transporta pakalpojumus, pasākumu un sacensību rīkošanu, fizioterapiju cilvēkiem un zirgiem, mentālos treniņus, dziedniecības un aktīvā tūrisma pakalpojumus. K. Ansone ir starptautiski sertificēta dziedniece un daudzus gadus individuāli strādā ar cilvēkiem un zirgiem. «Darbības laikā dzīve mani ir savedusi kopā ar nozares speciālistiem. Adatu terapeite zirgiem Jasmīne Vaincīrla no Vācijas Latviju apmeklē gandrīz 15 gadus. Viņa strādā ar zirgu metabolisko sistēmu, izmantojot austrumu metodes un izpratni par enerģētiskajiem procesiem ķermenī. Jasmīne galvenokārt sabalansē enerģijas plūsmu meridiānos un ļauj ķermenim pašam ieņemt savu dabisko stāvokli. Stefija Vatsa no Lielbritānijas ir kiropraktiķe, dzīvnieku fizioterapeite un masiere. Stefija darbā ar zirgiem apvieno visas šīs metodes un strādā aptuveni stundu ar katru dzīvnieku, tiekot līdz dziļākajiem fiziskajiem līmeņiem. Darbā ar cilvēka fizisko ķermeni daudz esmu mācījusies no fizioterapeitiem Anitas Elksnes un Aigara Fadejeva,» stāstīja K. Ansone.

Ko mežsaimniekiem nozīmē Eiropas Parlamenta nesen izsludinātā ārkārtas situācija klimata jomā un jaunās Eiropas Komisijas zaļais darījums green deal? Uz šo jautājumu "Dienas Biznesam" atbild Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesors Dagnis Dubrovskis.

Svarīgākais jautājums – kādu lomu zaļā darījuma politikā izvēlēsies Latvija. Vai tāpat kā finanšu sektorā – piekritīs kapitālajam remontam, vai tomēr nekļūs par pionieri.

Latvijas finanšu sektora kapitālais remonts jau februārī noslēgsies ar oficiālu paziņojumu. Neoficiāla informācija vēsta, ka Latvija nenonāks tā dēvētajā pelēkajā sarakstā, kur pērn oktobrī nonāca Islande. Arī par to šajā numurā – kā veicas Islandei, kura īsā laikā piedzīvojusi uzplaukumu, smagu banku krīzi, atkopšanos un nonākusi pelēkajā sarakstā.

Kamēr Latvijā joprojām izskan ziņas par banku kontu slēgšanu, islandieši nedomā atmaksāt pasaulei parādus, kas radās, sagrūstot valsts finanšu sektoram.

Tehnoloģiju attīstība tuvāko piecu gadu laikā var likt izzust 30% ar bankām saistīto profesiju, uzskata bijušais Citigroup Inc vadītājs Vikrams Pandits.

Kā raksta Bloomberg, eksperts uzskata, ka mākslīgā inteliģence un automatizācija samazinās nepieciešamību pēc jauniem darbiniekiem tādās jomās, kā, piemēram, biroja darbiniekus. «Viss, kas notiek saistībā ar mākslīgo intelektu, automatizāciju un pārējām tehnoloģijām, padarīs procesus vienkāršākus,» viņš uzskata, piebilstot, ka tas mainīs banku biroja darbu. Patlaban jau Volstrītas lielākās kompānijas izmanto tehnoloģijas, tostarp, automātisko apmācību un mākoņrisinājumus, lai automatizētu savas operācijas, tādējādi liekot darbiniekiem mainīties.

Tā, piemēram, jūnijā, Bank of America vadītājs Toms Montāgs paziņoja, ka samazinās izmaksas, meklējot vairāk veidu, kā tehnoloģijas var aizstāt cilvēkus.

Vienā no slavenākajiem Maskavas restorāniem Pir O.G.I. Maskavas Rīgas biedrība sadarbībā ar Jūrmalas pilsētas domi atklājusi īpašu zāli – Jūrmalas pilsētas tematikai veltītu lasītavu, informē Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA).

Restorāna – lasītavas sienas rotājot 19.–20. gadsimta Jūrmalas pastkartes, bet plauktos varēs atrast dažādos laikos izdotas grāmatas par Jūrmalu un fotoceļvežus. Pastkaršu ekspozīciju izveidojusi Maskavas Rīgas biedrība un Latvijas pastkaršu kolekcionārs Dmitrijs Jermolajevs.

«Esam ļoti priecīgi, ka restorāna īpašniekiem sadarbībā ar Jūrmalas pilsētas domi radās tik lieliska doma – pašā Maskavas sirdī, pie Sarkanā laukuma, izveidot Jūrmalas noskaņām raksturīgu vidi. Restorānu iecienījuši politiķi un radošā inteliģence. Izveidotā lasītava sniegs labas iespējas reklamēt Jūrmalu un atgādināt par mūsu brīnišķīgo pilsētu šādā neparastā veidā,» vērtē Māris Dzenītis, Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks ekonomikas un attīstības jautājumos.

Pārāk dāsnais atbalsts zaļai enerģijai un koģenerācijai ievērojami sadārdzinās ikmēneša elektrības maksājumus, kopējas rēķins» varētu sasniegt 127 miljonus latu.

SIA Bolderāja serviss valdes priekšsēdētājs Arvis Purs norāda, ka, šādā garā turpinot ir strupceļš, jo esošā alternatīvās elektroenerģijas atbalsta sistēma ir tautsaimniecību graujoša. «Baidos, ka, tādu politiku turpinot, izdevīgāk būs darbināt savu dīzeļģeneratoru,» saka viņš.

E-veselības klusie telefoni

Latvijā jau vairākus gadus tiek runāts par e-veselības projektiem un izsludināti arī vairāki konkursi. Tiesa Saeimas deputāte Ingrīda Circene veselības ministru vēstulē aicinot izskatīt iespēju pārņemt gatavo Igaunijas e-veselības sistēmu, pret ko iebilst Latvijas IT uzņēmumi.

Šobrīd pasaulē palielinās atvērto inovāciju loma, aprites ekonomika, kā arī aizvien būtiskāki ir ilgtspējīgas uzņēmējdarbības attīstības un ekoloģiskās domāšanas virzieni, kas aizvien vairāk iekļaujas uzņēmumu un organizāciju vadītāju dienas kārtībā.

Pozitīvas pārmaiņas nav iespējams panākt bez inovatīvām tehnoloģijām, risinājumiem un idejām, lai spētu samazināt neatjaunojamās enerģijas un ūdens patēriņu, CO2 apjomu, kā arī veicinātu zero waste (nulles atkritumu) principu ieviešanu, samazinot negatīvo ietekmi uz vidi un sabiedrības veselību.

Arī biznesa vidē ir redzami vairāki piemēri. Bentley paziņojis plānus luksus klases automašīnu jomā, ka līdz 2026. gadam uzņēmuma ražotie spēkrakti būs elektroauto vai hibrīdi. Savukārt Ralfs Lorēns pārveido modi personīgā pieredzē. Izmantojot digitālo pielāgošanas platformu, klients var izveidot unikālu jakas stilu, kas pēc tam tiek izgatavots tieši atbilstoši izmēram un specifikācijai. Tādējādi ir iespējams samazināt atkritumu daudzumu, un labāk apmierināt klienta vēlmes. Uzņēmums ir ieviesis digitālo ID programmu – apģērbi tiek ražoti ar unikālu identifikatoru, tādējādi klients var skenēt QR kodu, kas garantē produkta autentiskumu un sniedz lielāku un labāku pārredzamību piegādes ķēdē.

Santa Zaķevica sapni par savu restorānu lolojusi kopš 17 gadu vecuma, ilgus gadus izzinājusi viesmīlības jomu gan ārvalstīs, gan Latvijā, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Viņa kopā ar vēl diviem biznesa partneriem «restartējusi» bijušo restorānu Hercogs Jelgavā un tam iedevusi jaunu dzīvību – piešķīrusi nosaukumu Bistrobārs&restorāns Parks, veikusi pilnīgu interjera pārveidi un veikusi konceptuālas izmaiņas gan restorāna, gan bistro pusē. «Mīlestība uz viesmīlību man radās brīdī, kad vidusskolas laikā vasarā aizbraucu strādāt uz Angliju, Braitonu. Toreiz tas vēl bija nelegāli, jo Latvija nebija Eiropas Savienības dalībvalsts. Strādāju viesnīcā par istabeni, kas šajā jomā ir viens no smagākajiem darbiem. Lai arī ikdiena bija grūta, sajutu, ka viesmīlībamani aizrauj. Tas noteikti nenotiek ar kuru katru, domāju, ka, tāpat kā cilvēkiem iedzimst emocionālā inteliģence, var iedzimt arī viesmīlības gēns, un tas man ir ļoti spēcīgs,» stāsta Bistrobāra & restorāna Parks direktore,līdzīpašniece Santa Zaķevica.