Šā gada deviņos mēnešos valsts fondēto pensiju shēmas jeb pensiju 2. līmeņa ieguldījumu plānos uzkrātais pensiju kapitāls pieaudzis par 10,2% jeb 205,8 miljoniem eiro, septembra beigās sasniedzot 2,21 miljardu eiro, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) informācija.

Gada trešajā ceturksnī līdz ar bažām par Ķīnas ekonomikas izaugsmes samazināšanos pasaules akciju tirgi piedzīvoja strauju kritumu. Tā rezultātā vairums aktīvo ieguldījumu plānu kopš gada sākuma darbojās ar negatīvu ienesīgumu – šo plānu ienesīgums bija no mīnus 2,4% līdz plus 1,2%. Labākus rezultātus uzrādīja konservatīvie un sabalansētie plāni, kuru ieguldījumu struktūrā dominē parāda vērtspapīri. Konservatīvajiem plāniem deviņu mēnešu ienesīgums bija no mīnus 0,3% līdz plus 1,3%, savukārt sabalansētajiem plāniem tas bija no mīnus 1,2% līdz plus 0,9%.

Septembra beigās kopējā ieguldījumu plānu ieguldījumu portfelī lielākais īpatsvars bija parāda vērtspapīriem (49%) un otrs lielākais īpatsvars bija ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecībām (34%). 49% no ieguldījumu fondu apliecībām fokusējas uz ieguldījumiem akcijās vai to fondos un 44% uz fiksēta ienākuma instrumentiem. 3. ceturkšņa laikā pārvaldnieki centās mazināt ieguldījumu vērtības svārstīgumu, pārdodot daļu no vērtspapīriem, un strauji pieauga prasību uz pieprasījumu pret kredītiestādēm apmērs – prasību uz pieprasījumu īpatsvars kopējā ieguldījumu portfelī pieauga līdz 10,2% septembra beigās, savukārt termiņnoguldījumu īpatsvars veidoja 5,1%.

Latvijā veikto ieguldījumu apmērs, salīdzinājumā ar 2014. gada beigām, pieauga par 11,1% un septembra beigās veidoja 43,8% no kopējiem ieguldījumiem jeb 973,1 miljonu eiro (t.sk. 533,5 miljoni eiro bija ieguldīti valsts emitētajos vērtspapīros, 72,6 miljoniem eiro – komercsabiedrību emitētajos parāda vērtspapīros, 2,7 miljoni eiro – akcijās, 22.4 miljoni eiro – ieguldījumu fondos, 4,5 miljoni eiro – Latvijas riska kapitāla tirgū, savukārt 337,3 miljoni eiro bija izvietoti kredītiestādēs). No visiem ārvalstu emitentu vērtspapīriem 93% veidoja ieguldījumi pārējo Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstu emitentu vērtspapīros, tajā skaitā, lielāko daļu Luksemburgas, Lietuvas un Īrijas.

Līdz septembra beigām valsts fondēto pensiju shēmas otrajam līmenim bija pievienojušies 1,244 miljoni dalībnieku, tajā skaitā, 61% bija pievienojušies obligātā kārtā. Dalībnieku skaits, kuri kopš gada sākuma bija mainījuši ieguldījumu plānus, sasniedza 136,6 tūkstošus, kas ir par 4% mazāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā.
 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra