Vēlos paust Latvijas izcelsmes ārvalstu pensionāru domas par ārvalstu pensionāru pensiju aplikšanu ar dubulto nodokli, kā arī ieteikumu šīs problēmas risināšanā.

Dzīvoju un strādāju Lielbritānijā, un pēc astoņiem gadiem saņemšu Latvijas un Lielbritānijas pensijas. Attiecīgi mani skars jautājums par ārvalstu pensionāru pensiju aplikšanu ar dubultnodokli, tāpēc es par to interesējos un vācu arī informāciju – jau divus gadus aptaujāju citus cilvēkus, kuri ir tādā pašā situācijā kā es. Un tādu ir daudz.

Ko domā topošie ārvalstu pensionāri, kuru dzimtene ir Latvija? Pēc manām aplēsēm no topošajiem ārvalstu pensionāriem vismaz 50–70% nevēlas atgriezties dzīvot Latvijā. Iemesls tam galvenokārt ir tieši saistīs ar viņu pensijām un Latvijas nodokļiem. Ja viņi atgrieztos, tad pirmām kārtām zaudētu 500–800 EUR katru mēnesi, ko citādi ārvalstīs saņemtu dažādās privilēģijās. Un otrām kārtām Latvijā viņiem būtu vēl papildus jāmaksā vidēji 100 EUR nodoklis katru mēnesi – dubultnodoklis, kas attiecas uz ārvalsts pensiju.

Vakar Aizkrauklē, iekšpagalmā starp Jaunceltnes ielas 31. un 35. māju, iedzīvotāju sapulcē tikušies divu pretējo «nometņu» iedzīvotāji — pensionāri pieprasa, lai no jauna izvietotās šūpoles tiktu aizvāktas vai pārceltas tālāk no mājas, bet māmiņas ar bērniem vēlas, lai tās paliktu turpat un bērniem būtu, kur spēlēties, vēsta reģionālais medijs Staburags.

«Aizvakar pie manām durvīm zvanīja kāda pensionāre, kura vāca parakstus par šūpoļu aizvākšanu vai pārcelšanu uz citu vietu,» stāstījusi četrgadīgo dvīnīšu Annas un Daces māmiņa Inese Pedere. «Pensionāri savāca 19 parakstu un iesniedza Aizkraukles novada domē. Kopā ar citu bērnu māmiņām arī mēs nolēmām vākt parakstus. Par šūpoļu atstāšanu parakstījās 30 cilvēku, lielākoties ģimenes ar bērniem, un arī mēs savu iesniegumu iesniedzām pašvaldībā. Vecās šūpoles bija tuvu mājai, tās demontēja, bet jaunās ir tālāk, apmēram 25 metrus no mājas. Novada pašvaldības izpilddirektors Einārs Zēbergs nolēma sarīkot iedzīvotāju tikšanos. Aizvaino tas, ka pensionā­riem prioritāte ir kaķi, smird gan kāpņutelpa, gan viņu dzīvokļi, šajā jautājumā viņi citu vēlmes neņem vērā, bet bērnus viņi uzskata par iznīcināmu sugu. Varbūt mēs viņiem varētu noorganizēt latviešu valodas kursus? Viņi latviski neprot, un es aiz cieņas ar viņiem runāju krieviski. Arī saviem bērniem mācīju ar kaimiņu tanti sasveicināties krieviski. Bet tagad meitenēm ar viņu visa draudzība vējā, jo tā ir tante, kas negrib šūpoles. Pensionāriem ir mazmazbērni, bet arī viņiem nav, kur spēlēties,» sūdzējusies sieviete.

Jau kādu laiku Latvijas darba tirgū vērojama ierobežota darbaspēka pieejamība. Darba meklētāju īpatsvars pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2017. gada 4. ceturksnī samazinājies līdz 8.1%, pieaug arī neaizpildīto darba vietu skaits.

Bezdarbam sarūkot, palielinās algas un rodas spiediens uz inflāciju. Ierobežotais darbaspēka piedāvājums varētu būt nopietns izaicinājums turpmākai tautsaimniecības izaugsmei. Kādas ir iespējas šo jautājumu risināt?

Varianti ir dažādi, tostarp bezdarbnieku kvalifikācijas celšana un arī tik nepopulārā kvalificēta darbaspēka imigrācija. Bet šoreiz par ko citu. Iespējams, mums jau ir kvalificēts resurss, kurš nekur nav «jāmigrē», proti, gados vecāki cilvēki, kas pametuši darba tirgu.

Pensionāru Latvijā ir daudz un to skaits turpina pieaugt. Latvijā virs darbspējas vecuma (65+ g.v.) ir vairāk nekā piektdaļa no visiem iedzīvotājiem – 384 tūkstoši cilvēku.

Budžeta taupīšanas pasākumi var atstāt graujošu ietekmi uz Latvijas teātriem, jo daļa pensijas vecuma darbinieku, tajā skaitā ļoti pazīstami aktieri, var izlemt doties pensijā.

To Db pieļāva Latvijas Nacionālā teātra direktors Ojārs Rubenis, norādot, ka uz šādu soli aktierus un citus teātra darbiniekus varētu pamudināt nule kā pieņemtais likums, kas nosaka, ka strādājošie pensionāri turpmāk varēs saņemt tikai 30 % no viņiem piešķirtās pensijas.

Pēc O. Rubeņa teiktā, pat «treknajos gados» vidējā alga Latvijas Nacionālajā teātrī bijusi 380 Ls «uz papīra», tādēļ tagad, kad algas tiek samazinātas, nebūtu pārsteigums, ja daļa teātrī strādājošo pensionāru nolemtu doties pensijā, nevis zaudēt vairāk nekā pusi pensijas un strādāt par niecīgu atalgojumu.

Pazīstamajam autovadītāju aizstāvim juristam Edgaram Džeriņam par kukuļošanas noziegumiem tomēr būs jāiet cietumā. Tas izriet no šodien pieņemtā Augstākās tiesas (AT) Senāta lēmuma.

Kā informēja AT preses sekretāre Baiba Kataja, AT Senāts nolēmis atstāt negrozītu Rīgas apgabaltiesas 2011.gada 23.novembra spriedumu, ar kuru apsūdzētajam par uzkūdīšanu dot kukuli un par kukuļa piesavināšanos piespriests cietumsods uz vienu gadu.

Vienlaikus Senāts noraidījis Džeriņa advokātes Ivetas Vietnieces kasācijas sūdzību. Senāta lēmums nav pārsūdzams.

Kā ziņots, Rīgas apgabaltiesa pērn 23.novembrī Džeriņam piesprieda reālu cietumsodu uz vienu gadu, bet apcietināts tiesas zālē viņš vēl netika. Vēlāk apsūdzētais un viņa advokāte par šo spriedumu iesniedza kasācijas sūdzību, tāpēc lieta ir nonāca augstākajā tiesu instancē - AT Senātā.

Ja izrādīsies, ka izdevumi sociālajā budžetā jāapgriež vairāk, nav izslēgts, ka tiks pārskatītas pensiju piemaksas, daļai pensiju tās nemaksājot.

Latvijas Pensionāru federācija (LPF) gan iesniegusi Labklājības ministrijā (LM) un Saeimā savu prasību – pensiju piemaksas diferencēt un pensijām līdz 300 latiem tās palielināt līdz vienam latam esošo 70 santīmu vietā par vienu darba stāža gadu, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Politiskajā laukā aktualizējies ne tikai indeksācijas un priekšlaikus pensionēšanās jautājums, bet arī pensiju piemaksas. Pensiju piemaksa nav pensijas sastāvdaļa, tāpēc, piemēram, indeksējot pensijas, to noņem, indeksu attiecinot tikai uz pamatpensijas apmēru. To neaizsargā arī Satversmes tiesas spriedums. Pensiju piemaksu ieviesa 2006. gadā pensijām, kuras nepārsniedz 105 latus, un tās apmērs sākotnēji bija 6,63 lati. Tagad tas ir vidēji 23,80 latu un to saņem visi pensionāri. Nopietni neizvērtējot pensiju piemaksu nogriešanu, valdība var uzkāpt uz asa grābekļa un izraisīt pensionāru protestus. Lai iegūtu fiskālu efektu, piemaksas būtu jāapcērp arī pensijām zem divsimt latiem, jo tieši tās veido lielāko pensiju saņēmēju īpatsvaru, taču tas nozīmētu jau tā nelielo pensiju samazināšanos.

Teju puse (48%) Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka ir nozīmīgi savlaicīgi veidot pensijas uzkrājumus, tomēr, domājot par pašu vecumdienām, vien trešdaļa (33%) Latvijas iedzīvotāju šodien ir gatavi veikt uzkrājumus. Gada laikā ir palielinājusies tā iedzīvotāju daļa, kas uzskata, ka arī pensijas vecumā turpinās strādāt.

Par četriem procentpunktiem līdz 28% pieaudzis to Latvijas iedzīvotāju skaits, kuri neuzskata, ka viņu vecumdienas būs pārticīgas. Turklāt no 17% līdz 19% palielinājusies tā iedzīvotāju daļa, kas uzskata, ka arī pensijas vecumā turpinās strādāt. Pensijas vecumā uz valsts atbalstu cer 10% iedzīvotāju – 2010. gadā cerības par valsts pensijas pietiekamību izteica 9% aptaujāto. Par vienu procentpunktu pieaudzis arī to iedzīvotāju skaits, kas vecumdienās cer uz bērnu finansiālo atbalstu – 2011. gadā pensijas vecumā no atvasēm līdzekļus cerēja saņemt 6%, bet gadu iepriekš – 5%.

To cilvēku skaits, kas atzinuši, ka paši veiks uzkrājumus, lai pensijā dzīvotu pārticīgi, gada laikā ir sarucis par astoņiem procentpunktiem līdz 33%.

Ekonomisti norādot, ka pensijas jāsamazina, jo tās esot būtiski augušas pēdējos gados, tomēr neviens nepiedāvājot aprēķinus, cik miljonus var iegūt, samazinot tā sauktās lielās pensijas jeb atceļot šīm pensijām piemaksas.

Pensiju virs 300 Ls saņēmēju skaits nav pat 5% no visiem pensionāriem, tas nozīmē, ka pret nākamā gada iespējamā sociālā budžeta deficītu pusmiljarda apmērā šo pensiju samazinājumā iegūtie līdzekļi varētu būt ūdens pile glāzē, izpētījusi Neatkarīgā. Ja visiem pensionāriem atņemtu piemaksas, pat tas dotu vien 147 milj. Ls ietaupījumu.

Saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) datiem šā gada sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta ieņēmumi plānoti 1,19 miljrd. Ls, no tiem sociālās iemaksas 1,17 miljrd. Ls, savukārt izmaksas – 1,5 miljrd. Ls. Šāda nevēlama situācija no budžeta viedokļa veidojas pēdējos divos gados, jo iepriekš ieņēmumi pārsniedza izdevumus un sociālajā budžetā veidojās uzkrājums.

Pašreizējā ekonomiskajā situācijā nebūtu lietderīgi normatīvajos aktos noteikt, ka uz sociālajiem dzīvokļiem var pretendēt tikai pensionāri.

Ar šādu argumentu Ministru kabineta komiteja šodien uzdeva pārstrādāt Ekonomikas ministrijas sagatavoto Sociālo mājokļu koncepcijas projektu. Tā autori bija ieteikuši noteikt, ka sociālie dzīvokļi ārpus sociālajām mājām Latvijā turpmāk netiek veidoti, bet sociālajās mājās īrēt dzīvokļus var tikai maznodrošināti pensionāri.

Labklājības ministrs Uldis Augulis (Zaļo un zemnieku savienība) uzskata, ka šāds piedāvājums liecina, ka koncepcijas autoriem trūkst izpratnes par reālo situāciju valstī, jo šobrīd maznodrošināti ir arī darba spējīgi cilvēki, nevis tikai pensionāri.

Savukārt reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns (Tautas partija) norāda, ka arī patlaban pašvaldības sociālā dzīvokļa statusu mājokļiem var piešķirt uz noteiktu laiku un gadījumā, ja kādai personai izdodas atrisināt savas materiālās problēmas, sociālā dzīvokļa statusu šī cilvēka mājoklim var anulēt. Gadījumā, ja dzīvoklim ir piešķirts sociālā dzīvokļa statuss, 30 % no tā izmaksām ir jāsedz personai, kas tajā dzīvo, bet atlikušos 70 % sedz pašvaldība, kuras teritorijā atrodas konkrētais mājoklis, skaidroja E. Zalāns.

Vācijā tiesas priekšā stājušies četri pensionāri, kas tiek apsūdzēti finanšu konsultanta nolaupīšanā, jo viņš ieteicis investīcijas ASV nekustamajā īpašumā, ziņo BBC.

Pensionāri - divi precēti pāri vecumā no 63 līdz 79 gadiem - un iespējamais 60 gadus vecais līdzdalībnieks apsūdzēti konsultanta nolaupīšanā pagājušā gada jūnijā. Viņi konsultantu sagūstījuši viņa mājā Vācijas rietumu daļā un veduši 450 kilometrus uz Bavāriju. Saskaņā ar apsūdzību konsultants esot sasiets, viņam aizbāzta mute un viņš iebāzts automašīnas bagāžniekā. Brauciena laikā viņš arī esot sists, salaužot viņam divas ribas, jo apstāšanās laikā centies aizbēgt.

Tur pensionāri esot spieduši konsultantu parakstīt dažādus papīrus apsolot, ka viņš atdos 2.5 miljonus eiro, par kuru zaudēšanu viņš esot atbildīgs. Taču konsultantam izdevies nosūtīt ziņojumu policijai, kas izbeigusi viņa četras dienas ilgo ieslodzījumu.

Tautskaites dati liecina par vairāku nopietnu reformu nepieciešamību, ieskaitot reģionālo reformu.

Tā intervijā laikrakstam Dienas bizness uzsver labklājības ministre Ilze Viņķele. Viņa arī pauž optimistiku viedokli, ka pensijā Latvijas nākotnes pensionāri pavadīšot trešdaļu mūža.

Jūs ļoti skaidri esat norādījusi, ka pensiju vecuma palielināšana ir jāveic jau no 2014. gada. Kāpēc?

Demogrāfiskā situācija Latvijā liecina, ka mainās attiecība starp strādājošu nodokļu maksātāju un tām personām, kam ir jātiek uzturētām no samaksātajiem nodokļiem. Šī proporcija sociālajā budžetā iezīmē nepieciešamību veikt izmaiņas, lai šo attiecību sabalansētu. Šodien vienam strādājošajam ir jāuztur gandrīz četri pensionāri - tā nav ilgtspējīga situācija. Vienam nodokļu maksātājam ir uzlikts nesamērīgi liels slogs. Vēl viena demogrāfijas tendence - cilvēki Latvijā noveco. Un šis process notiek, arī cilvēkiem dzīvojot ilgāk. Jo ilgāk mēs dzīvojam, jo ilgāk mums arī jāstrādā. Šobrīd statistikas dati liecina, ka cilvēki, kas pārdzīvo pensionēšanās vecumu, proti, 62 gadus, pēc tam dzīvo vēl pietiekami ilgi un šī attiecība nākamajos gados nepasliktināsies. Tas nozīmē, ka nākotnes pensionāri trešdaļu sava mūža pavadīs pensijā. Tāpat jāmin, ka pēdējie tautskaites dati liecina - Latvijas iedzīvotāju skaits ir samazinājies pietiekami nozīmīgi, lai mēs pārvērtētu visas uzņemtās saistības, tostarp sociālo budžetu.

Izplatot brīnumlīdzekli pret gandrīz visām kaitēm, uzņēmīgas personas no Ukrainas pamanījušās Latvijā pelnīt vairākus tūkstošus latu dienā, visticamāk, nemaksājot par to nodokļus.

Šī prece, ko tirgo bez kases aparāta, visticamāk, izskatās pēc cilvēku mānīšanas, Db norādīja vairākas Db aptaujātās personas. Veselības ministrs Ivars Eglītis Db pastāstīja, ka viņa nostāja par šādām darbībām ir negatīva, un jau iepriekš Latvijā ir bijuši gadījumi, kad cikliski parādās dažādi cilvēki, kas apmaiņā pret naudu sola cilvēkiem palīdzēt pret dažādām kaitēm vai sola visādus uzlabojumus cilvēka izskatā.

Produkts ir tā dēvētais Bioaktivators jeb enerģijas informācijas apmaiņas normalizētājs. Veselības amulets ir iesaiņots nelielā kārbiņā, kurā ir plastmasas aplītis, kurā ir ziedei līdzīga viela. Šo aplīti, ieliktu maisiņā, cilvēkam ir jānēsā piesietu enerģētiskajiem punktiem, kas sola izveseļošanos no daudzām slimībām, pat onkoloģiskām un pārkinsona slimības.

Latvijai naudas pensiju palielināšanai nav, atzinis Swedbank galvenais ekonomists Mārtiņš, vienlaikus uzverot - ja izdotos samazināt ēnu ekonomikas daļu, Latvija varētu atļauties pensionāriem maksāt vairāk.

«Ir jāsaprot - ja izdevumu struktūra paliek tāda, kāda tā ir patlaban, ar visām neefektivitātēm, tad, lai iedotu pensionāriem vairāk, kādam ir jāatņem. Citādi - Latvijai naudas pensiju palielināšanai nav,» intervijā aģentūras BNS portālam Baltic Business Service sacīja Kazāks.

Vienlaikus viņš pauda cerību, ka Latvijas pensionāri vienmēr nebūs nabagi, kā arī uzsvēra, ka krīzes laikā pensionāri ir kļuvuši relatīvi turīgāki. «Ja paskatāmies uz pašreizējiem datiem, sanāk, ka krīzes laikā pensionāri ir kļuvuši relatīvi turīgāki. Tā sanāk, ja vidējo pensiju salīdzinām ar vidējo algu valstī. Proti, vidējā pensija procentuāli attiecībā pret vidējo algu recesijas laikā ir būtiski pieaugusi, jo vidējā alga samazinājās, taču pensijas netika skartas un indeksācijas dēļ pat pieauga. Šāds pieaugums bija visās Baltijas valstīs, bet jo īpaši Latvijā. Līdz ar to pensionārs kļuva relatīvi bagātāks attiecībā pret strādājošo, viņš it kā ir pat ieguvis no šīs krīzes,» klāstīja Kazāks.

Uz tādu labklājību, kādu bauda šodienas pensionāri Vācijā, nākamajām paaudzēm vairs nav cerību, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Mēs, pēckara paaudze, – esam tie, kuriem jaunībā gājis visgrūtāk. Mums vajadzēja smagi strādāt un taupīt katru marku. Bet tagad mums klājas tik labi, kā vēl nekad nav klājies nevienai pensionāru paaudzei Vācijā, laikrakstam atzinuši vācu pensionāri Vera Būhnere (72), Vera Groca (72) un Jurgens Grocs (73).

Septiņpadsmit gadu laikā, kopš viņi ir pensijā, dzīve uz augšu gan sevišķi neesot gājusi. Drīzāk otrādi. Lai arī naudas ir tikpat, cik agrāk, viss kļuvis dārgāks, arī atlaižu pensionāriem vairs nav gandrīz nekur: «Tomēr, ja salīdzina ar laikiem, kad mēs vēl bijām jauni, jāteic godīgi: šodien pensionāri Vācijā ir patiešām bagāti. Nākamajai paaudzei uz tādu dzīvi vairs nav ko cerēt.»

Rīgas dome saņēmusi uzņēmuma Latvijas propāna gāze (LPG) vēstuli, kurā paziņots, ka saistībā ar grozījumiem likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu, plānots atlaist 185 darbiniekus – tirdzniecības aģentus. Tiesa, pats uzņēmums vēstulē norāda, ka 60% tirdzniecības aģentu tas ir papildu ienākumu gūšanas veids, bet 40% darbinieku ir pensionāri, līdz ar to likuma izmaiņas uz viņiem nemaz neattiecas.

LPG vēstuli savā Facebook profilā publicējis Rīgas mērs Nils Ušakovs. tajā skaidrots, ka darba attiecību izbeigšanas iemesls ir grozījumi likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu, kas nosaka, ka no nākamā gada 1.janvāra par katru darba ņēmēju, kam atlīdzība ir mazāka par minimālo algu, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas būs jāveic no valstī noteiktās minimālās algas.

Uzņēmuma valdes loceklis Aleksandrs Siņegubovs vēstulē skaidro, ka pašlaik uzņēmums nodarbina tirdzniecības aģentus, ar kuriem ir noslēgti darba līgumi un kuri nodarbojas ar sadzīves gāzes balonu tirdzniecību (pārdošana pēc nepieciešamības), ļaujot savā privātajā teritorijā uzstādīt uzņēmumam piederošo gāzes balonu glabāšanas konteinerus un pārdodot sadzīves gāzes balonus apkārtējiem iedzīvotājiem.

Pensionārs Mārtiņš Draudiņš kopā ar Albertu Krolu un Daumantu Znatnaju ir iesnieguši Satversmes tiesā konstitucionālo sūdzību par Saeimā pieņemto likumu, kas paredz pensiju samazināšanu.

Paziņojumā presei minēts, ka M.Draudiņš agrāk divas reizes panācis Satversmes tiesā pensionāriem labvēlīgus spriedumus - 2002.gada 19.martā un 2005.gada 6.aprīlī.

Jau ziņots, ka Saeimā pieņemts likums «Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam», kā arī veiktas izmaiņas visos sociālo jomu regulējušos likumos, samazinot valsts vecuma un izdienas pensijas par 10 %. Savukārt strādājošie vecuma un izdienas pensiju saņēmēji savu pensiju saņems 30% apmērā no aprēķinātās pensijas.

Lai vecākās paaudzes cilvēki ērti un izdevīgi varētu izmantot visus sev nepieciešamos bankas pakalpojumus, AS "PrivatBank" ir izveidojusi neaizvietojamu pakalpojumu paketi "Pensionāra komplekts".

Priekšrocība – 16 bezmaksas pakalpojumi

Viena no galvenajām "Pensionāra komplekta" priekšrocībām ir bezmaksas pakalpojumi, kas sākas ar pirmo soli bankā – norēķinu/kartes konta atvēršanu. Bez maksas "PrivatBank" var saņemt un izmantot arī maksājumu karti VISA Electron. Šo karti ir izdevīgi lietot, jo nav nepieciešams noņemt no bankas konta skaidru naudu un ar to iespējams norēķināties par precēm un pakalpojumiem bez komisijas maksas. Ja tomēr nepieciešams izdarīt maksājumus skaidrā naudā, to droši var noņemt no konta sev piemērotākajā veidā - vai nu tuvākajā no AS "PrivatBank" bankas nodaļām, vai jebkuras bankas bankomātā bez maksas.

Simtiem pensionāru oficiāli pārtraukuši darba attiecības, taču ar dažādiem nosacījumiem palikuši darba tirgū un strādā neoficiāli.

Tas viņiem ļauj saņemt pilnu pensiju, bet valstij atņem prāvu daļu nodokļu, raksta NRA. Tādējādi, valdības lēmumi veicinājuši nelegālo nodarbinātību. Tā Visvaldis turpina strādāt par automehāniķi privātā firmā, Anitra nav atteikusies sniegt grāmatvedības pakalpojumus, jo viņa ir iecienīta sava aroda speciāliste, arī galdnieks Arvīds oficiāli no darba aizgājis, bet darbu turpina. Visi šie cilvēki ir pensionāri, kuri no jūlija valsts acīs ir nestrādājoši veci ļaudis, taču patiesībā turpina darbu ar citiem nosacījumiem – saņemot atalgojumu aploksnē un nemaksājot nodokļus valstij.

«Oficiāli esmu no darba aizgājis – ar 1. jūliju, taču sarunāju ar darba devēju, ka varēšu strādāt. Es kā speciālists ar pieredzi esmu vajadzīgs uzņēmumam, tāpēc mani tur,» stāsta Visvaldis. Viņš, tāpat kā pārējie pensionāri, kuri spiesti strādāt neoficiāli, nevēlas, lai publiski atklātu uzņēmumu nosaukumus, jo tad pašiem un darba devējam «plāni klātos».

Viena no jomām, par kuru sabiedrībā bieži izskan neapmierinātība, ir nodokļu sistēma. Tuvojoties vēlēšanām, arī partiju pārstāvji nodokļu jomā sola daudz un dažādus uzlabojumus. Šogad lielākā partiju uzmanība pievērsta nekustamā īpašuma nodoklim (NĪN), taču jāsaka, ka daļa priekšvēlēšanu solījumu attiecībā uz nodokļiem izsauc šermuļus.

Izpētot to, ko savās 4000 zīmju programmas partijas sola uzlabot nodokļu jomā, var secināt, ka solījumi ir ļoti atšķirīgi. Liela daļa solījumu skar NĪN – vieni sola lielu atlaidi, citi – atcelt NĪN vienīgajam īpašumam. Varētu teikt, ka attiecībā uz NĪN partijas sacenšas vairāksolīšanā, saprotot, ka tā gandrīz ikvienam vēlētājam ir jūtīga tēma. Īpašums ir ļoti būtiska lieta mūsu dzīvēs, un partiju programmu veidotāji to apzinās. Tas, ko viņi neapzinās vai izliekas nesaprotam, ir fakts, ka tieši NĪN lielā daļā pašvaldību veido budžeta pamatu. Partijas sola atcelt NĪN vienīgajam īpašumam, bet nepiedāvā nevienu alternatīvu, ka tiks aizlāpīts budžeta robs, ko šāds lēmums radītu. Šis solījums uzskatāms par reālu tikai tad, ja politiķi nāks klajā ar konkrētiem risinājumiem pašvaldību budžeta sabalansēšanai. Vēl partijas aizmirst piebilst, ka pašvaldības jau šobrīd var lemt par atlaižu piešķiršanu NĪN.

2008.gada 24.septembra sēdē Dome pieņēma lēmumu izveidot jaunu sociālā pabalsta veidu dzīvokļa pabalsts. Skrundas pilsētas dome un pašvaldības aģentūra Sociālais dienests ievieš jaunu pabalstu veidu – dzīvokļa pabalsts.

Domes priekšsēdētāja Nellija Kleinberga uzsver, ka "Sociālie jautājumi vienmēr bijuši prioritāri Skrundas pašvaldības darbā. Skrundas domes deputāti jau budžeta gada sākumā, izveidojot pašvaldības aģentūru Sociālais dienests, noteica konkrētus aģentūras darba uzdevumus: efektīvas sociālās atbalsta sistēmas izveidošana, efektīva, taupīga sociālā budžeta līdzekļu apsaimniekošana un kvalitatīva klientu apkalpošana. Pateicoties aģentūras augstajam darba ražīgumam un darba efektivitātei, ir rasti finansiālie ietaupījumi, kuri ļauj ieviest jauna sociālā pabalsta veidu – dzīvokļa pabalstu".

Dzīvokļa pabalstu un mājokļa pabalstu (50,- Ls apmērā) var saņemt:

Romā sestdien tūkstošiem itāliešu izgāja ielās, lai protestētu pret valdības iecerētajiem taupības pasākumiem, kas iekļauj finansējuma samazināšanu pašvaldībām un valsts sektorā strādājošo atalgojuma iesaldēšanu, ziņo Reuters.

Tas viss ir uz mūsu pleciem streikam, ko organizēja Itālijas lielākā arodbiedrība, sekos vēl viens streiks 25. jūnijā.

Itāliešu neapmierinātību izraisījis aptuveni 25 miljardu eiro taupības plāns, kuru apstiprinājusi premjera Silvio Berluskoni valdība, lai izvairītos no parādu krīzes, kādu piedzīvoja Grieķija.

Arodbiedrība CGIL norāda, ka taupības pasākumi ir negodīgi, jo pārāk daudz cietīs trūcīgā strādnieku šķira. Arodbiedrībai ir gandrīz seši miljoni dalībnieku, no kuriem vairāk nekā puse ir pensionāri.

Studenti, pensionāri, pagaidu un valsts sektora darbinieki sestdien devās gājienā caur Romas centru, turot rokās balonus un sarkanus karogus.