37% uzņēmumu un juridisko personu pasaulē ir kļuvuši par ekonomiskās noziedzības upuriem, liecina PwC jaunākais pētījums par globālo ekonomisko noziedzību.

25% atzīst, ka ir kļuvuši par kibernoziegumu upuriem.

PwC veiktajā pētījumā secināts, ka zādzība joprojām ir visizplatītākais ekonomiskās noziedzības veids, kā norāda 69% aptaujāto. Tai seko publisko iepirkumu krāpniecība – 29%, kukuļošana un korupcija – 27%, kibernoziegumi – 24%, grāmatvedības uzskaites krāpniecība – 22%. Pārējo noziegumu skaitā ir cilvēkresursu krāpniecība, naudas atmazgāšana, intelektuālā īpašuma vai datu zādzība, hipotēku krāpniecība un nodokļu krāpniecība.

Ir grūti noteikt ekonomiskās noziedzības radīto tiešo zaudējumu precīzu apjomu. 20% noziedzības upuru uzskata, ka ekonomiskās noziedzības finansiālā ietekme uz to pārstāvētajām organizācijām pārsniedz 1 miljonu ASV dolāru. 2% upuru, kuri pārstāv 30 organizācijas, katrs uzskata, ka šī ietekme pārsniedz 100 miljonus ASV dolāru.

Arvien pieaugošā ģeopolitiskā spriedze un straujā mākslīgā intelekta risinājumu attīstība radījusi ne mazums izaicinājumu finanšu sektoram, ar kiberuzbrukumiem un jaunām krāpniecības shēmām pārbaudot nozares digitālo noturību.

Lai neiekristu krāpnieku nagos, svarīga ir gan sabiedrības finanšu pratības, gan nozares sadarbības veicināšana, sekmējot savlaicīgāku noziegumu draudu identificēšanu un efektīvāku trešo pušu risku pārvaldību.

Ja agrāk viens no izplatītākajiem finanšu krāpniecības veidiem bija nelikumīga bankas kartes datu iegūšana, šodien arvien biežāk dzirdam par gadījumiem, kad pats lietotājs autorizē maksājumu no sava bankas konta vai iesaistās darījumos ar turīgiem prinčiem no Āfrikas, kuri sola lielu bagātību. Tāpat daļa noziegumu saistīta ar sankcijām, kas pēc 2014. gadā Krievijas sāktās agresijas Ukrainā un šobrīd kara ietekmē mainās ļoti bieži un ātri. Daļa cilvēku darījumus ar sankcionētām pusēm veic neapzināti, bet netrūkst arī darboņu, kuri to dara ar konkrētu mērķi, kā rezultātā iesaistītā banka vai cita finanšu iestāde var saņemt sodu vairāku miljonu eiro apmērā.

Ar pasaules centrālās organizācijas naudas atmazgāšanas apkarošanai Finanšu darījuma darba grupas (FATF) lēmumu neiekļaut Latviju tā dēvētajā "pelēkajā sarakstā" finanšu nozarē riski ir mazināti, tomēr pie sasniegtā nevar apstāties, atzina banku vadītāji.

Bankas "Citadele" valdes priekšsēdētājs Guntis Beļavskis uzsvēra, ka Latvija viennozīmīgi ir pelnījusi nebūt "pelēkajā sarakstā", jo izdarīts ir ļoti daudz.

"Banku sistēmā risks, lai arī pilnībā nav izzudis, un tā arī nevar būt, bet ir būtiski samazināts, tai pat laikā neradot būtiskus satricinājumus. Jāizdara pareizie secinājumi par visu notikušo, bet arī jānovērtē, vai šur tur neesam pārcentušies un pārspīlējuši. Visiem ir skaidrs, ka Latvijas banku sistēma vairs nekad nebūs tāda, kā pirms trim gadiem," sacīja "Citadeles" vadītājs.

Viņš piebilda, ka lielās bankas ir spēcīgas un stabilas, turklāt pēc FATF lēmuma bankas attīstīs savu darbību Latvijā un ekonomikai pienesumu dos arī pamazām pieaugošās tiešās ārvalstu investīcijas.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) veiks Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta (Kontroles dienests) pieņemto lēmumu auditu, šodien pēc Finanšu sektora attīstības padomes sēdes žurnālistus informēja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Viņa stāstīja, ka sanāksmē padomes locekļi tika informēti par plāna izpildi, kas paredz ierobežot augsta riska klientu finanšu operācijas. Viņa pauda cerību, ka viens no plāna punktiem - pieņemt grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā - tiks izpildīts rīt, kad likuma grozījumi galīgajā lasījumā tiks pieņemti Saeimā.

Reizniece-Ozola padomes locekļus informējusi, ka OECD ir piekritusi veikt FKTK un Kontroles dienesta auditu, lai novērtētu iestāžu iepriekš pieņemtos lēmumus un vai šo iestāžu rīcībā ir bijuši visi nepieciešamie instrumenti, lai cīnītos ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Sagaidāms, ka šā gada maijā Latvijas eksperti tiksies ar OECD pārstāvjiem, lai vienotos par precīzākiem darba uzdevumiem.

Paplašinot Rīgā strādājošā SEB grupas biznesa pakalpojumu centra SEB Global Services funkcijas, pašlaik tiek attīstīts ekselences centrs finanšu noziegumu novēršanai.

Tas SEB grupas uzņēmumiem 12 valstīs nodrošina naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanas prasību izpildi, starptautisko sankciju prasību ievērošanas pārraudzību, ‘zini savu klientu’ (KYC) prasību īstenošanu, kā arī citus saistītos pakalpojumus.

Tādēļ pašlaik tiek veidotas jaunas un paplašinātas esošās komandas, piesaistot gan jaunus darbiniekus, kuri ir ieinteresēti veidot savu karjeru šajā jomā, gan pieredzējušus speciālistus. Plānots, ka līdz šī gada beigām kopējais darbinieku skaits Rīgā, kas specializējušies ar finanšu noziegumu novēršanu saistītajās jomās, varētu sasniegt 300 cilvēkus – aptuveni divas reizes vairāk nekā pērn.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) funkciju paplašināšana finanšu noziegumu novēršanas uzraudzībā banku sektorā nav nepieciešama, jo tādu, kāda tā jānodrošina banku uzraugam Eiropas tradīcijā - mēs jau veicam, portālam DB komentēja FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

«Savā pieredzē dalāmies ar citām valsts iestādēm, tāpēc saistībā ar Moneyval procesu, varam droši sacīt, ka FKTK ir stiprākā valsts iestāde finanšu noziegumu novēršanas un uzraudzības ķēdē, līdz ar to mums nav skaidrs, ar kādu nolūku tagad tiek steigta FKTK vadības maiņa, tiek it kā «remontēts» kompetentākais uzraudzības posms, pirms Moneyval novērtējuma process nav galā? Tas mums liek uzdot jautājumus. Neesam saņēmuši atbildes par iecerēto maksātnespējas un likvidācijas procesu organizēšanas un uzraudzības nodošanu FKTK, nevis tiesas rokās, kā tas ir patlaban,» viņš uzsver.

«Ja tā notiek, tad FKTK būtu nepieciešamas jauna struktūrvienība, darba vietas – kādus resursus Finanšu ministrija tam ir plānojusi, kur tiks ņemts papildu finansējums šādai funkcijai? Ja tiešām no valsts budžeta ir plānots papildu asignējums, kā un kad tas notiks? Ja šāda jauna uzrauga funkcija būs jāfinansē uzraugāmajam sektoram, vai tirgus dalībnieki to zina? Mums nav atbilžu uz šiem jautājumiem. Grozījumu pakotne šajā ziņā ir nepārdomāta, un esam vērsuši Saeimas deputātu uzmanību - vai nebūs tā, ka šādas nesagatavotas pārmaiņas finanšu sektora uzraudzībā nākotnē var radīt tagad neiedomātas sekas. Šo procesu norisi vēro arī mūsu starptautiskie partneri – ECB, SVF, Bāzeles banku uzraudzības komiteja, Eiropas Banku iestāde u.c. organizācijas, kuru īstenotajai uzraudzības pieejai finanšu jomā Eiropas telpā neatbilst vairākas šo grozījumu pakotnes ieceres, vai nebūs tā, ka arī šo partneru nākotnes novērtējumos Latvijas finanšu sektora uzraudzības ietvara maiņa prasīs vēl papildu paskaidrojumus un pamatojumu?»

Šodien iekšlietu ministre Linda Mūrniece parakstīja rīkojumu, kurā uzdod ar šā gada 15. decembri pārtraukt amatpersonu kandidātu pieņemšanu dienestā, jaunu darba līgumu slēgšanu un iecelšanu vakantajos Valsts policijas amatos.

Par to Db.lv informēja Iekšlietu ministrijā. Brīvos algu fonda līdzekļus, kas tiks ietaupīti šī rīkojuma izpildes rezultātā, tiks izmaksāti speciālās piemaksās darbiniekiem par tiešu organizētas noziedzības apkarošanu un tās vadību un par tiešu smago noziegumu apkarošanu un tās vadību.

Rīkojums nosaka, ka pirmie piemaksas par sasniegumiem pildot dienesta pienākumus saņems tie policijas darbinieki, kuri, samazināta atalgojuma un pieaugošas darba slodzes apstākļos, turpina godprātīgi un pašaizliedzīgi pildīt savus dienesta pienākumus, kā arī ir veikuši smagu un sevišķi smagu noziegumu atklāšanu. Valsts policijas apkopotā statistika par noziedzības līmeni šī gada pirmajos desmit mēnešos liecina, ka salīdzinājumā ar iepriekšējā gada analogo periodu valstī pieaug smago un sevišķi smago noziegumu skaits, kā arī pieaug to noziegumu skaits, kuru pastrādāšanai tiek izmantoti šaujamieroči. Tajā pašā laikā noziegumu atklāšanas procents saglabājies iepriekšējā gada līmenī, sevišķi augsts tas ir tieši slepkavību un citu smago noziegumu atklāšanā.

Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks ir pieņēmis lēmumu, ka no 2022. gada 1. janvāra Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas Ekonomisko noziegumu pārvaldē, Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldē, kā arī Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldē dienesta interesēs notiks vadības rotācija.

Ņemot vērā dienesta nepieciešamību nodrošināt Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldei, Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldei, Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldei uzlikto stratēģiski svarīgo ikdienas un nākotnes uzdevumu izpildi, kā arī to, ka minēto pārvalžu šī brīža priekšnieki jau ilgstoši pilda dienesta pienākumus savos amatos, Valsts policijas priekšnieks pieņēmis lēmumu dienesta interesēs veikt šo amatpersonu rotāciju.

“Esmu pārliecināts, ka šīs būs labas pārmaiņas. Šīs amatpersonas ir spēcīgi, pārliecināti un profesionāli vadītāji, kuri savos amatos ir atradušies jau ilgstoši, spējuši savas pārvaldes attīstīt un veiksmīgi organizēt to darbu. Viņu līdzšinējo profesionālo sniegumu ir pierādījuši viņu darba rezultāti un attieksme. Novērtējot šo cilvēku pieredzi un spēju palīdzēt Valsts policijai pilnveidoties, ir jāizmanto rotācijas princips, kas tiek pielietots arī starptautiski un ir viens no efektīvākajiem instrumentiem, kā veicināt Valsts policijas attīstību kopumā,” norāda A. Ruks.

Ziemeļvalstu un Baltijas valstu finanšu sektoru uzraudzības iestāžu vadītāji šodien tikās Stokholmā un vienojās par turpmākās sadarbības mehānismu, lai nodrošinātu nepieciešamās uzraudzības informācijas apriti un pieredzes apmaiņu, kas veicinātu finanšu noziegumu novēršanu reģionā.

Latviju šajā sanāksmē pārstāvēja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) Uzraudzības departamenta direktore Nora Dambure: «Mums jau ir cieša sadarbība ar kolēģiem, kopīgi uzraugot vairākas reģiona banku grupas ierastajā klasiskās uzraudzības ietvarā, kuru esam tagad vienojušies īstenot arī finanšu noziegumu novēršanas jomā. Mēs zinām, ka arī aizdomīgai naudai nav robežu, jo īpaši cieši savienotā banku sistēmā, kāda tā ir starp mūsu reģiona valstīm, tāpēc turpmāk raudzīsimies plašāk un vērtēsim finanšu noziegumu novēršanas sistēmu efektivitāti jau reģiona kontekstā. Šī darba grupa būs jauna veida ekspertu forums, kurā dalīsimies pieredzē un veidosim tiešu, daudz efektīvāku uzraudzības procesā iegūtās informācijas apriti. Latvijas paveiktais pēdējos gados šajā jomā ir radījis patiesu kolēģu interesi, tāpēc mums ir gandarījums tagad dalīties savā pieredzē, risinājumos, kuri var noderēt, ievirzot finanšu sektora biznesa fokusu Ziemeļvalstīs un Baltijā tādā veidā, lai tiktu nodrošināta finanšu noziegumu novēršana atbilstoši labākajai starptautiskajai praksei un prasībām.»

2003. gada sākumā tika solīts, ka pēc Andra Šķēles valdības laikā pieņemtajiem noteikumiem par tā sauktajiem vadības līgumiem valsts pārvaldes aparāta darbinieki dzīvos tikai līdz 2004. gada 1. janvārim.

"Sakārto" jau astoņus gadus

Jau 2000. gada janvārī A. Šķēles vadītais Ministru kabinets akceptēja koncepciju par valsts budžeta iestāžu darbinieku darba samaksas sistēmām un uzdeva Finanšu ministrijai līdz nākamā gada decembrim izstrādāt noteikumu projektu par darba samaksas sistēmu valsts iestāžu darbiniekiem. Taču 2002. gada februārī jau Andra Bērziņa vadītajai valdībai nācās secināt, ka divu gadu laikā Finanšu ministrija uzdevumu nav veikusi.

Pati Gundara Bērziņa vadītā Finanšu ministrija skaidroja, ka "noteikumu projekts par darba samaksas sistēmu valsts iestād��s strādājošajiem jeb darba samaksas reformas otrais posms un noteikumu projekts par darba samaksas sistēmu valsts pārvaldes iestādēs strādājošajiem jeb darba samaksas reformas pirmais posms ir aplūkojami kompleksi, to izpilde ir savstarpēji saistīta".

No 2019.gada patērētāju kreditētājiem būs obligāta prasība izveidot iekšējās kontroles sistēmu, lai mazinātu iespēju, ka caur uzņēmumu plūst noziedzīgi iegūtā nauda. Šādas iekšējās kontroles sistēmas esamība būs priekšnosacījums patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanas speciālās atļaujas (licences) saņemšanai. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) var sodīt atbildīgo darbinieku un uzņēmumu par noteikumu prasību neievērošanu ar soda naudu līdz pat 1 miljonam eiro.

Prasības patērētāju kreditētajiem

Noteikumi paredz, ka patērētāju kreditētājiem līdz 2019.gada 1.janvārim:

1) Jāizstrādā un jāievieš riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēma;

2) Jānorīko atbildīgais darbinieks vai jāpiesaista speciālists par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu.

Patērētāju kreditētājiem jānodrošina, ka atbildīgajam darbiniekam ir pienākumi, no kuriem būtiskākie ir finanšu noziegumu novēršanas prasību izpilde, ziņošana par finanšu noziegumu risku pārvaldību augstākai vadībai, kā arī finanšu noziegumu novēršanas darbību kvalitātes kontrole. Līdz ar to par atbildīgo darbinieku parasti ieceļ risku kontroles vai atbilstības novērtēšanas speciālistu.

ABLV Bank, kuras akcionāri nolēmuši sākt bankas pašlikvidāciju, advokāti aicina ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūciju (FinCEN) atsaukt publicēto priekšlikumu, teikts publiskotajā bankas advokātu atbildes vēstulē FinCEN.

Bankas advokāti norāda, ka FinCEN pret ABLV Bank izvirzījis «pārspīlētas apsūdzības», par kurām lielā daļā sniegti vai nu ļoti vispārīgi apgalvojumi, vai arī nav uzrādīti pierādījumi gan par naudas atmazgāšanu, gan apvainojumiem kukuļdošanā. FinCEN nav arī ņēmis vērā ABLV Bank paveikto finanšu noziegumu novēršanas programmā. Ņemot vērā šos argumentus, kā arī to, ka banka jau pieņēmusi lēmumu par pašlikvidāciju, FinCEN 13.februāra priekšlikums par ABLV Bank, pēc advokātu minētā, ir atsaucams.

ABLV Bank piesaistītie advokāti no starptautiskā uzņēmuma WilmerHale ASV biroja sagatavojuši 34 lapaspušu atbildi, kurā ietvertas vairāk nekā 170 atsauces uz ASV likumdošanas aktiem, tiesu lēmumiem, ASV Kongresa materiāliem, bankas iekšējiem dokumentiem, politikām, noteikumiem, procedūrām un stratēģijām, kā arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) normatīvajiem aktiem un citiem dokumentiem. Atbildes vēstuli parakstījis zvērināts advokāts David Cohen (Deivids Koens).

Ja Latvijai nesekmēsies ar Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas «Moneyval» ziņojumā identificēto problēmu risināšanu, Latvija var kļūt par pirmo Eiropas Savienības valsti, kas iekļauta «pelēkajā sarakstā» un tādējādi ietekme uz ekonomiku varētu būt relatīvi plaša, otrdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātiem stāstīja starptautiskā auditfirma «PricewaterhouseCoopers» («PwC») valdes priekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska.

«Cita starpā šī plašā ietekme var skart importu, eksportu un piekļuvi starptautiskiem finanšu resursiem,» sacīja Elksniņa-Zaščirinska.

Viņa informēja deputātus, ka, nokļūstot «pelēkajā sarakstā», ārvalstu tiešās investīcijas var tikt apturētas vai atliktas. Tāpat noteikti tiktu samazināts valsts kredītreitings, kas nozīmēs apgrūtinātu piekļuvi aizdevumu avotiem un lielākas aizdevuma izmaksas valsts līmenī. «Par katru saņemto eiro maksāsim krietni vairāk nekā patlaban,» skaidroja Elksniņa-Zaščirinska.

Tāpat viņa minēja, ka ārvalstu finanšu iestādes var noteikt stingrākas pārbaudes darījumiem uz vai no Latvijas, kas būtiski aizkavēs darījumu ātrumu, kā arī, nonākot «pelēkajā sarakstā», var tikt atceltas korespondentbankas attiecības ar Latvijas bankām.

Nodrošinājuma valsts aģentūra izsludinājusi atklātu konkursu Valsts policijas ēku Rīgā, Stabu ielā 89 un Bruņinieku ielā 72B būvprojekta izstrādei, telpu pielāgošanai policijas vajadzībām un autoruzraudzībai.

Piedāvājumu iesniegšana notiek elektroniski līdz 2022. gada 28. martam EIS e-konkursu apakšsistēmā.

Iepirkuma priekšmets ir sadalīts divās atsevišķās daļās - viena no iepirkuma daļām ir Stabu ielas 89, Rīgā ēkas būvprojekta izstrāde, telpu pielāgošana un autoruzraudzība. Šajā ēkā atrodas Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde, pēc pārplānošanas tajā tiks izvietota arī moderna ekspertīžu laboratorija.

Otra iepirkumu daļa - būvprojekta izstrāde, telpu pielāgošana un autoruzraudzība, ir paredzēta īstenot ēkai Rīgā, Bruņinieku ielā 72b, kur ir izvietota Valsts policijas Kriminālistikas pārvalde. Piedāvājumu iesniegšana notiek līdz 2022. gada 28. marta pulksten 11.00 EIS e-konkursu apakšsistēmā šī konkursa sadaļā. Piedāvājumu atvēršanas procedūra norisināsies 2022. gada 28. martā.

Faktiski visu savu darba mūžu nostrādājis Latvijas drošībsargājošo ieVistu zagļi un cilvēki hūtēsstāžu vadošos amatos, bijušais kriminālpolicijas šefs Aloizs Blonskis ir uzkrājis pamatīgu informācijas bagāžu par bēdīgi slavenajiem reketa laikiem, par savulaik vareno uzņēmumu skumjo likteni, kā arī mūsu politisko un ekonomisko eliti.

Arvien biežāk izskan, ka līdz ar ekonomiskās situācijas pasliktināšanos attiecībā uz noziedzības pieaugumu Latvijā varētu atgriezties deviņdesmito gadu līmenis. Cik lielā mērā varat tam piekrist?

Domāju, ka deviņdesmitie gadi vairs neatgriezīsies – tas viss bija citādāk.

Kādas ir galvenās atšķirības?

Pašreiz Latvija ir neatkarīga valsts Eiropas Savienībā, bet deviņdesmitajos mēs vēl labu laiciņu bijām daļa no Padomju Savienības pat vēl pēc neatkarības atgūšanas.

Piektdien tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs atradīsies darba vizītē Luksemburgā, kur notiks Eiropas Savienības (ES) Tieslietu un iekšlietu ministru padome, informē Tieslietu ministrija.

Tieslietu ministrs pārstāvēs Latvijas intereses vairākos sēdes darba kārtībā esošos jautājumos, piemēram, personas datu aizsardzība kriminālprocesa ietvaros, Eiropas prokuratūras izveide, pārrobežu PVN krāpšanas gadījumu izmeklēšana.

Sanāksmē tiks skatīts priekšlikums Direktīvai par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic atbildīgās iestādes kriminālprocesa ietvaros. Priekšlikuma mērķis ir nodrošināt personas datu augsta līmeņa apstrādi un uzlabot policijas un tiesas iestāžu sadarbību ES dalībvalstīs, kā arī veicināt personas datu apstrādi un apriti gan valsts, gan starpvalstu līmenī.

Valsts policija ir atteikusies no idejas par mazāk smagu noziegumu dekriminalizēšanu, tā vietā ieviešot vienkāršotu izmeklēšanu , otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijā ik gadu kopumā tiek ierosināti aptuveni 50 tūkstoši kriminālprocesu, pagājušajā gadā valstī sākti 48,08 tūkstoši kriminālprocesu, no kuriem Valsts policija ierosinājusi 45,91 tūkstoti kriminālprocesu, kas ir 95,5% no visiem. Valsts policijā izbeigts 5701 kriminālprocess, no tiem uz izlīguma pamata – 788, sakarā ar personas nāvi – 70, sakarā ar izraidīšanu – viens, sakarā ar maznozīmīgu kaitējumu – 217 kriminālprocesi, liecina Valsts policijas statistika par pagājušo gadu.

Ik pa laikam tiek aktualizēti mazāk smagu noziegumu procesi, kuriem tiek tērēti nesamērīgi lieli resursi. Valsts policija ir izstrādājusi grozījumus Kriminālprocesa likumā (KPL) un vadlīnijas, kas varētu situāciju labot. Aplēses liecina, ka, piemēram, zādzība ir izdarīta desmit eiro apmērā, bet kriminālprocesa izmaksas, kamēr tas nonāk līdz tiesai, ir mērāmas vairākos tūkstošos eiro.

Ar izmaiņām regulējumā bankām varētu atvieglot finanšu noziegumu uzraudzību, trešdien Saeimas Tautsaimniecības komisijas sēdē vienojās finanšu nozari uzraugošās iestādes un valsts institūcijas.

Iepriekš dažādu nozaru pārstāvji norādījuši, ka Latvijas cīņa pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanu ir apgrūtinājusi ne tikai banku darbu, bet arī ierobežojusi uzņēmējdarbību, piemēram, ārvalstu uzņēmumiem atsakot atvērt kontu.

Komisijas vadītājs Ralfs Nemiro (KPV LV) atzina, ka patlaban spēkā esošajos normatīvajos aktos ir jāveic grozījumi, lai atvieglotu gan banku darbu, gan veicinātu uzņēmējdarbību, vienlaikus neatsakoties no stingras finanšu noziegumu kontroles un izskaušanas. "Bija uguns dzēšanas periods, kad strādājām pie tā, lai Latvija nenonāktu "pelēkajā sarakstā". Tas ir izdevies. Tagad ir pienācis laiks veltīt uzmanību saprātīgu risinājumu piemērošanai," piebilda Nemiro.

Sadarbība ar čaulu kompānijām būs jāpārtrauc apmēram 20 000 Latvijas uzņēmumu, otrdien intervijā Latvijas Radio teica SIA Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa.

Viņa atzīmēja, ka šobrīd sabiedrībā ir radies maldīgs priekšstats, ka jaunie grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas (NILLTF) novēršanas likumā (NILLTFNL) ar mērķi stiprināt finanšu sistēmu, attieksies tikai uz Latvijas banku sektoru. «Tas neskars tikai banku sektoru, bet arī attieksies uz tādiem uzņēmumiem kā nodokļu konsultanti, advokātu biroji, grāmatvedības pakalpojumu sniedzēji un citi. Tie ir apmēram 20 000 uzņēmumu,» teica Kiopa, uzsverot, ka šiem uzņēmumiem nāksies atšķetināt savu klientu loku un izbeigt sadarbību ar čaulu kompānijām.

Lursoft valdes locekle atgādināja, ka likumā ir noteiktas trīs pazīmes čaulu kompānijām. Atbilstoši NILLTFNL juridiskā persona ir uzskatāma par čaulas veidojumu, ja tai piemīt vismaz viena vai vairākas no trim pazīmēm. Pirmkārt, nav juridiskās personas saistības ar faktisku saimniecisko darbību un juridiskās personas darbība veido mazu vai neveido nekādu ekonomisko vērtību un likuma subjekta rīcībā nav dokumentāras informācijas, kas pierāda pretējo. Otrkārt, valstī, kurā juridiskā persona reģistrēta, normatīvie akti neparedz pienākumu sagatavot un iesniegt attiecīgās valsts pārraudzības institūcijām finanšu pārskatus, tai skaitā gada finanšu pārskatus, par savu darbību. Treškārt, valstī, kurā juridiskā persona reģistrēta, juridiskajai personai nav saimnieciskās darbības veikšanas vietas. Pēc Kiopas skaidrotā, visgrūtāk ir konstatēt pirmo pazīmi - vai uzņēmums veic reālo saimniecisko darbību.

Jāmeklē risinājumi, lai bankas čaulu kompāniju darbību ierobežojošā likuma dēļ atsevišķiem reāli strādājošiem uzņēmumiem neslēgtu kontus vai neatteiktu konta atvēršanu, šodien pēc Ministru kabineta sēdes žurnālistiem sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Šodien Ministru kabinets atbalstīja grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā (NILLTFNL) ar mērķi stiprināt finanšu sistēmu, samazinot paaugstināta riska darījumu skaitu ar īpaši augsta riska klientiem, kas ir čaulas veidojumi un atbilst noteiktām pazīmēm. Tāpat grozījumi paredz veicināt informācijas apmaiņu starp likuma subjektiem un tiesībaizsardzības iestādēm finanšu noziegumu apkarošanai.

Aicināta vērtēt atsevišķu uzņēmēju paustās bažas, ka bankas, ievērojot minētā likuma prasības, vai nu atsaka atvērt kontu, vai to slēdz, Reizniece-Ozola atzina, ka šajā jautājumā risinājums vēl tiks meklēts.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Šodien valdība atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) priekšlikumu par augsta riska klientu finanšu operāciju ierobežojumiem Latvijas finanšu sektorā.

Ministru kabinets atbalstīja grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas (NILLTF) novēršanas likumā (NILLTFNL) ar mērķi stiprināt finanšu sistēmu, samazinot paaugstināta riska darījumu skaitu ar īpaši augsta riska klientiem, kas ir čaulas veidojumi un atbilst noteiktām pazīmēm. Tāpat grozījumi paredz veicināt informācijas apmaiņu starp likuma subjektiem un tiesībaizsardzības iestādēm finanšu noziegumu apkarošanai.

Ar jaunu pantu likumā plānots noteikt aizliegumu kredītiestādēm, maksājumu iestādēm, ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un attiecībā uz klientu individuālo portfeļu pārvaldīšanu un atvērto ieguldījumu fondu apliecību izplatīšanu ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām sadarboties ar čaulas veidojumiem jeb čaulas kompānijām, kuras atbilst noteiktām pazīmēm.

Tiesa septembra beigās lietā par izvairīšanos no nodokļu nomaksas piecām personām piespriedusi cietumsodus, apcietinot tiesas zālē, turklāt šāds spriedums sakrīt ar laiku, kad Valsts ieņēmumu dienests (VID) paudis kritiku par tiesu spriedumiem finanšu noziegumu lietās, noskaidroja aģentūra LETA.

Prokuratūras paziņojumā presei rakstīts, ka 21.septembrī Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa pasludinājusi spriedumu krimināllietā, kurā divu uzņēmumu amatpersonas apsūdzētas par izvairīšanos no pievienotās vērtības nodokļa nomaksas, bet trīs personas apsūdzētas par izvairīšanās no nodokļu nomaksas atbalstīšanu.

Saskaņā ar Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras celto apsūdzību, vienam uzņēmumam izvairoties no nodokļu nomaksas, valsts budžetam nodarīts mantisks kaitējums 337 731 eiro apmērā, savukārt otra uzņēmuma šāda pati rīcība radījusi mantisku kaitējumu 521 510 eiro apmērā.

Pirmās instances tiesa apsūdzētās personas atzina par vainīgām izvirzītajās apsūdzībās un noteica brīvības atņemšanas sodus no diviem gadiem septiņiem mēnešiem līdz vienam gadam astoņiem mēnešiem, visas piecas personas apcietinot tiesas zālē.

Piesaistot Eiropas Savienības līdzekļus, nākotnē plānots stiprināt tarptautisko policijas sadarbību un noziedzības apkarošanu, informē Iekšlietu ministrija.

Nākamnedēļ tiks atklāts Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instruments 2014.-2021.gada perioda līdzfinansētajai programmai “Starptautiskā policijas sadarbība un noziedzības apkarošana”. Programmas mērķis ir stiprināt institūciju spēju ekonomisko noziegumu novēršanā un apkarošanā Latvijā, kā arī uzlabot institūciju sadarbību, lai nodrošinātu, ka ar bērniem, kas cietuši no vardarbības, vai ir kļuvuši par tās lieciniekiem, Latvijā tiek strādāts bērniem draudzīgā veidā - ieviešot Barnahus modeli.

Programmas kopējais finansējums ir 17 647 059 eiro. EEZ piešķīrums ir 85% jeb 15 000 000 eiro, savukārt nacionālais piešķīrums ir 15% jeb 2 647 059 eiro. Programmas īstenošanas laiks ir līdz 2024.gada 31.decembrim.

Aizvadītajā gadā TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi kopā apgrozījuši 710,13 milj. EUR. Salīdzinot ar gadu iepriekš, pērn šo uzņēmumu kopējais apgrozījums palielinājies par 129,95%, liecina Lursoft pētījuma dati.

TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi pārstāv visus Latvijas reģionus, ar darba vietām 2022. gadā nodrošinot 1677 darbiniekus. Salīdzinot ar 2020. gadu, šajos uzņēmumos nodarbināto skaits audzis trīs reizes. Lursoft izpētījis, ka atsevišķos uzņēmumos darbinieku skaits pērn pārsniedzis pat 100 strādājošos. To vidū ir straujāk augošo uzņēmumu saraksta 4. vietā esošais SIA “Innovative Travel Solutions” (246 darbinieki) un SIA “TheSoul Studio Latvia” (118 darbinieki), kas ierindojies topa 5. pozīcijā. Vairāk nekā 100 darbinieki 2022. gadā bijuši arī IT nozarē strādājošajam AS “Discover Car Hire” (120 darbinieki).

Kopējais TOP 100 uzņēmumu apgrozījums 2022. gadā sasniedzis 710,13 milj. EUR, bet peļņa pēc nodokļiem – 92,7 milj. EUR. Apkopotie dati atklāj, ka TOP 100 straujāk augošo uzņēmumu apgrozījums aptver plašu amplitūdu – no 0,78 milj. EUR līdz pat 76,29 milj. EUR. Augstāko apgrozījumu no topā iekļuvušajiem uzņēmumiem pērn sasniedzis elektronisko cigarešu šķidrumu ražotājs, importētājs un vairumtirgotājs SIA “Pro Vape”. Pēdējā gada laikā vien SIA “Pro Vape” apgrozījums palielinājies par 93,06%, savukārt, attiecinot pret 2020. gadu, apgrozījuma pieaugums sasniedzis 598,23%. Šādu strauju pieaugumu nodrošinājis pieaugošais pieprasījums pēc uzņēmuma ražotās un importētās produkcijas. SIA “Pro Vape” ir vietējā kapitāla uzņēmums, kura patiesie labuma guvēji ir Mārtiņš Jamonts un Edžus Picka. Jānorāda, ka no visām straujāk augošo uzņēmumu TOP 100 sarakstā iekļuvušajām kompānijām lielākajai daļai, t.i., 78 uzņēmumiem, patiesie labuma guvēji ir no Latvijas.