Pagājušajā gadā turpināja samazināties sagatavoto un konservēto zivju ražošanas un eksporta apjoms, kas aizsakās jau 2002. gadā. Kā liecina Valsts Zivsaimniecības pārvaldes (VZP) sniegtā informācija, pērn sagatavoto un konservēto zivju ražošana un eksports sarucis aptuveni par 20 – 25 %. Pagājušajā gadā sagatavoto un konservēto zivju pārdotās produkcijas apjoms pret attiecīgo 2002. gadu veidoja 76,8 %. VZP speciāliste Ludmila Ankviča skaidroja, ka ievērojamais realizācijas kritums pērn skaidrojams ar izejvielu trūkumu gada sākumā, kā arī pieprasījuma samazināšanos gada otraja pusē. Tiesa, pērn pārdotās zivju produkcijas daudzums, salīdzinot ar gadu iepriekš, pērn audzis par 26 % un tas galvenokārt esot skaidrojams uz saldētās produkcijas rēķina, kas nozvejota tāljūrā, piebilda VZP speciāliste. Latvijā saražoto zivju konservu lielākā noņēmējvalsts joprojām ir Krievija, kur pērn realizēts 40,4 tūkstoši t konservu par 36,4 miljoniem USD. Krievijas īpatsvars kopējā eksporta apjomā pērn turpināja kristies, nedaudz palielinoties citu valstu, tostarp Ukrainas, Čehijas un Moldovas īpatsvaram. Jāpiebilst, ka pērn sarucis arī zivju konservu eksports uz Kazahstānu un Lietuvu. Jaatzīmē, ka zivju produkcijas(neskaitot konservus), tostarp sālītas, saldētas, atvēsinātas un kūpinātas, ražošanas apjomi pērn saglabājušies 2002. gada līmenī – kopumā saražots ap 72 tūkstoši t produkcijas 38 miljonu USD vērtībā. Komentējot situāciju zivju pārstrādē, Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents Inārijs Voits jau iepriekš norādīja, ka tās attīstība ir pārāk lēna un tā netiekot līdzi kopējai straujajai valsts izaugsmei. Kā viens no bremzējošiem iemesliem tika minēts tas, ka strikto nosacījumu dēļ zivrūpnieki nespēja apgūt ES pirmstrukturāla fonda SAPARD līdzekļus. Db jau vairākkārt rakstījis par problēmām zivrūpniecībā, kā rezultāta uznēmeji nespēj ieguldīt modernizācijā un attīstībā. I. Voits arī norādīja, ka zivju konservu ražotājiem ir jāsaglabā līdzšinējie Austrumu tirgi, jo ES valstīs esot citas uztura tradīcijas un zivju konserviem neesot gaidāms būtisks pieprasījuma pieaugums. Lai gan zivju produkcijas eksports uz ES valstīm pieaugot, kopējā eksporta apjomā ES tirgus neesot nozīmīgs. Jau iepriekš vēstīts (10.09.2003.), ka ES tirgus zivju konservu apjomā veido mazāk par 1 % no kopējā eksportētā zivju konservu daudzuma.