Kopumā Latvijas iedzīvotāju iesaiste pamata finanšu pakalpojumu izmantošanā ir augsta – savs konts bankā ir 91% iedzīvotāju, norēķinu kartes izmanto – 89%, internetbanku klienti ir 65% iedzīvotāju, liecina jaunākais Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) un pētījumu centra SKDS pētījums.

Pakalpojumus, kuri prasa papildu izmaksas šodien, bet to ieguvumi ir vērsti vairāk uz tuvāku vai tālāku nākotni, Latvijas iedzīvotāji izvēlas retāk – risku apdrošināšanu izmanto 41%, privātajos pensiju fondos ir iesaistīti 14%, dzīvības apdrošināšanu ar uzkrājumu veic vien 4% iedzīvotāju.

Saskaņā ar pētījuma rezultātiem, maza sabiedrības daļa veido finansiālo nodrošinājumu nākotnei – tikai 24% iedzīvotāju regulāri veic uzkrājumus. Atbildot uz jautājumu, cik ilgu laiku privātu finansiālu sarežģījumu gadījumā (piemēram, paliekot bez ienākumiem) mājsaimniecība spētu segt pamatizdevumus un iztikt bez aizņemšanās, 43% Latvijas iedzīvotāju atklāja, ka viņu uzkrājums jeb drošības spilvens izturētu nedēļu vai dažas dienas. Tomēr tendence apzināti veidot uzkrājumus pieaug, piemēram, kopumā aptuveni 18% iedzīvotāju uzkrājuma veidošanai izmanto krājkontu un pēdējo divu gadu laikā krājkontu ir atvēruši 6%.

Tāpat, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai valstī, ir audzis iedzīvotāju rīcībā esošās naudas daudzums, jo 24% atzīst, ka uzkrājums, kas pēdējā gada laikā izveidojies, saucams kā – vairāk naudas manā kontā.

Saskaņā ar Latvijas iedzīvotāju finanšu pratības stratēģijā 2014-2020 noteikto FKTK turpmāk regulāri nodrošinās šādus pētījumus, lai varētu noteikt finanšu pratības līmeņa izmaiņas sabiedrībā noteiktā laika posmā. Aptaujas anketā iekļauti gan FKTK ekspertu izstrādāti jautājumi, gan Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas jeb OECD bāzes anketa, kas ļaus Latvijai, iekļaujoties OECD, salīdzināt iedzīvotāju finanšu pratības līmeni ar citām OECD valstīm.

FKTK galvenā sabiedrisko attiecību speciāliste finanšu pratības jomā Ieva Upleja skaidro, ka pirmās nacionālās aptaujas rezultāti ir bāzes datu fiksēšana turpmākiem mērījumiem.

«Šobrīd redzams, ka vēl cīnāmies ar pārliekās kreditēšanas sekām. Labā ziņa ir tā, ka arvien vairāk sākam domāt par privātiem uzkrājumiem, kaut nereti rocība vēl visiem neļauj tos veidot, tik daudz, cik būtu vēlams vismaz tā saucamajai nebaltai dienai». Protam samērā labi risināt uzdevumus un visu sarēķināt ikdienas finanšu lietās, taču joprojām vissliktāk Latvijas iedzīvotājiem veicas ar ilgtermiņa finanšu plānu veidošanu un līdzekļu atlicināšanu tālākai nākotnei,» saka I. Upleja.

Pirmā nacionālā finanšu pratības pētījuma visu rezultātu kopsavilkums tiks publiskots un būs pieejams ikvienam interesantam Latvijas iedzīvotāju finanšu pratības aptauja veikta pēc FKTK pasūtījuma sadarbībā ar pētījumu centru SKDS 2014. gada 3. ceturksnī. Aptaujāti 1009 respondenti vecumā no 18 līdz 79 gadiem. Aptauja veikta tiešās intervijas veidā respondentu dzīvesvietās latviešu un krievu valodā.
 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra