Investoru uzticība Vācijai, kas ir Eiropas lielākā ekonomika, jūlijā ir samazinājusies vairāk nekā ticis prognozēts, vēsta Bloomberg.
Eiropas ekonomikas pētījumu centra ZEW investoru un analītiķu noskaņojuma indekss, kura mērķis ir paredzēt notikumus pēc sešiem mēnešiem, samazinājās līdz -15,1 (no -9 jūnijā). Tas ir zemākais rādītājs kopš 2009. gada janvāra.
«Investoru noskaņojuma kritums izgaismo bailes, ka eirozonas perifēriju krīze varētu nodarīt jūtamu kaitējumu Vācijas ekonomikai,» skaidro analītiķi. «Ja eirozonas lielākā ekonomika nespēs darboties kā lokomotīve, mēs piedzīvosim visa reģiona ekonomiskās izaugsmes apstāšanos jau tuvākajos ceturkšņos.»
Jau vēstīts, ka Eiropas līderi ceturtdien paredzētajā ārkārtas sammitā centīsies izstrādāt jaunu krīzes atrisināšanas plānu, lai tiktu galā ar eirozonas parādu problēmu izplatību, kas ir atbaidījusi investorus un izraisījusi vairākus Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) brīdinājumus.
Iepriekš SVF prognozēja, ka Vācijas ekonomika šogad augs par 3,2 procentiem, un norādīja, ka valsts zemā iekšzemes pieprasījuma dēļ nespēs darboties kā Eiropas ekonomikas lokomotīve.
«Vācija pašlaik nav ekonomikas lokomotīve Eiropā,» savā ziņojumā par stāvokli Vācijas ekonomikā norāda SVF. Fonds skaidro, ka lielu daļu no valsts izaugsmes veicina eksports. Iekšzemes pieprasījums valstī neesot pietiekami liels, lai stimulētu Eiropas izaugsmi īstermiņā.
«Vācijas IKP attīstība joprojām lielā mērā ir atkarīga no pasaules tirdzniecības... Tas jāmaina tā, lai Vācija būtu spējīga vilkt pārējo Eiropu,» akcentē SVF.
Lai gan krīze Vācijai nodarīja nelielu kaitējumu, tās ilgtermiņa izaugsmes perspektīvas joprojām esot zemas, ja netiks īstenotas reformas.