«Ekonomiskie rādītāji tieši nesaistās ar katras ģimenes budžetu, tāpēc to izaugsmi neizjūt uzreiz,» jautāts par to, kāpēc iedzīvotāji nepieredz to izaugsmi, par kuru runā politiskajās aprindās un kuras dēļ Latvijas attīstību dēvē par veiksmes stāstu, norādīja Eiropas Savienības (ES) attīstības komisārs Andris Piebalgs.

«Jebkurai izaugsmei ir jāatsaucas uz tām iedzīvotāju grupām, kas ir mazāk nodrošinātas. Tas nozīmē, ka jābūt vienlīdzīgai nodokļu sistēmai,» sacīja komisārs diskusijā par Eiropas nākotni. Tikmēr aizsardzības ministrs Artis Pabriks piebilda, ka ne jau labi ekonomiskie rādītāji ir pašmērķis, bet gan tas, lai cilvēki izjustu izaugsmi.

Diskusijā pārrunāja ES konkurētspēju ar ASV un Ķīnu, ņemot vērā, ka ES pastāv augsti sociālie izdevumi. A. Piebalgs uz šīm bažām atbildēja, ka «sociālais modelis ir jāpatur»«, jo tas iedzīvotājiem ļauj dzīvot labklājīgi. Komisārs uzsvēra, ka sociālais modelis ir tas, ka iedzīvotājus piesaista Eiropai, bet diemžēl citās jomās tā atpaliek no citiem reģioniem, piemēram, ASV. «ES zaudē konkurētspēju, jo enerģijas izmaksas ir pārāk augstas. Mums ir arī zema konkurētspējība izglītībā un zinātnē. Pat Eiropas labākās augstskolas reitingos atrodas zemāk par ASV augstākās izglītības iestādēm,» sacīja A. Piebalgs, piebilstot, ka bažas, ka ASV un Ķīna var apsteigt Eiropu, ir pamatotas.

Eiropas Savienībā šobrīd lielas galvassāpes rada bezdarbs, salīdzinoši lielais nabadzīgo iedzīvotāju skaits, kā arī nevienlīdzība starp dažādiem sabiedrības slāņiem.

Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas ir viena no aktualitātēm Eiropā, un diskusijas par šo tēmu turpinās, taču kopumā tās bijušas bez īpašiem pārsteigumiem, tā Dienas Biznesa (DB) klubā, kas apvieno ietekmīgākos Latvijas uzņēmējus, norādīja Eiropas Komisijas attīstības sadarbības komisārs Andris Piebalgs.

Protams, atšķirības ir novērojamas starp Austrumeiropu un Rietumeiropu, bet tā nav jauna tendence, jo eiroskeptiķi bijuši vienmēr – arī EP, piemēram, Nacionālā fronte Francijā un Neatkarības partija Lielbritānijā. Turklāt abas valstis Eiropas Savienībā (ES) ir tik nozīmīgas, ka to nevar ignorēt, tāpēc sagaidāma šo rezultātu ietekme uz ES politiku. Arī Dānijā EP vēlēšanās ir uzvarējuši labējie eiroskeptiķi – Tautas partija. Tāpat pirmo reizi Eiropā tiek pielietots mehānisms, kad Eiropas Komisijas (EK) prezidentu iesaka ES dalībvalstu vadītāji, balstoties uz EP vēlēšanu rezultātiem, lai to vēlāk apstiprinātu EP. Šobrīd vēl pāragri teikt, vai institucionālā cīņa par EK prezidenta amatu, kas notiks šogad, būs saspringta vai relatīvi mierīga, stāstīja A. Piebalgs. Jāatgādina, ka šobrīd kā EK prezidenta potenciālie kandidāti tiek minēts Žans Klods Junkers – ilggadējais Luksemburgas premjers, un Vācijas sociāldemokrāts un nesenais Parlamenta prezidents Martins Šulcs.

Pievienošanās eirozonai 2014.gadā ir pareizs solis un valdībai jāmēģina par to pārliecināt iedzīvotājus, uzskata Eiropas Savienības (ES) attīstības komisārs Andris Piebalgs.

Piebalgs uzsvēra, ka viņš ļoti atbalsta Latvijas pievienošanos eirozonai, arī no tautsaimniecības viedokļa Latvijai esot labāk būt eirozonā.

«Es neredzu nevienu mīnusu situācijā, ja pievienosimies eirozonai,» norādīja Piebalgs. Viņš gan piebilda, ka risks varētu būt pārtikas cenu pieaugums, tāpēc valdībai jāseko, lai pārejas periodā nenotiktu preču sadārdzināšanās. Tomēr šis risks ir ļoti neliels, jo lats jau tagad ir piesaistīts eiro, skaidroja ES komisārs. Vairāk nekādu risku nav, akcentēja Piebalgs.

Viņš uzskata, ka arī banku savienības izveide Latvijai noteikti nākšot par labu, jo valsts ir cietusi no banku nestabilitātes. Vēl viens uzraugs virs citiem uzraugiem nekad nenāk par sliktu, norādīja Piebalgs.

Patlaban uzņemties ministru prezidenta amata pienākumus būtu neprāts, eirokomisārs Andris Piebalgs pauda LTV Rīta Panorāmā.

A. Piebalgs skaidroja – šobrīd viņš nedarbojas Latvijas politikā, tāpat viņam nav arī tautas dota mandāta vēlēšanās. Savukārt jaunajam ministru prezidentam būtu jābūt no Saeimas deputātu vidus.

Jāatgādina, ka pēc neoficiālām ziņām Valsts prezidenta Andris Bērziņš uzrunāja A. Piebalgu kā iespējamo nākamo ministru prezidentu. Pirmdienas Rīta Panorāmā A. Piebalgs atzina, ka prezidents ar viņu sazinājies, tomēr, nevis uzrunājot viņu kā iespējamo premjera amata pienākumu pildītāju, bet gan drīzāk «zondējot situāciju».

Tāpat A. Piebalgs arī norādīja, ka viņam jāpabeidz iesāktais savā amatā.

Eirokomisārs Andris Piebalgs pieļauj, ka līdzšinējais premjers Valdis Dombrovskis varētu turpināt darbu Eiropas Komisijā. «V. Dombrovskim ir milzīga autoritāte Eiropā. Viņš ir atstājis ļoti nopietnu iespaidu Eiropā kā ļoti labs kolēģis,» situāciju raksturoja A. Piebalgs, piebilstot, ka V. Dombrovska demisija nebūs mazinājusi viņa labo reputāciju.

2015. gadā kopējais energoresursu patēriņš Latvijā bija 188,7 petadžouli (PJ), kas ir par 1,4 % vairāk nekā 2014. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.

Desmit gadu laikā energoresursu patēriņš nav būtiski mainījies un saglabājies vienā līmenī. Salīdzinājumam 2005. gadā Latvijā patērēja 192,1 PJ energoresursu, kas ir tikai par 1,8 % vairāk nekā 2015. gadā.

Pēdējos gados mainījusies energoresursu patēriņa struktūra – samazinājies dabasgāzes un palielinājies citu energoresursu, sevišķi kurināmās koksnes patēriņš. Tas nodrošināja enerģētiskās atkarības samazināšanos no 63,9 % 2005. gadā līdz 40,6 % 2014. gadā. Desmit gadu laikā dabasgāzes īpatsvars kopējā energoresursu patēriņā sarucis par 5,3 % un 2015. gadā bija 24,4 %. Vienlaicīgi kurināmas koksnes patēriņa īpatsvars pieauga par 4,5 % un 2015. gadā sasniedza 30,2 %. Citu energoresursu, tai skaitā salmu, biogāzes un biodegvielas, kopējais patēriņš palielinājās no 0,7 PJ 2005. gadā līdz 8,0 PJ 2015. gadā.

2014. gadā kurināmās koksnes īpatsvars kopējā energoresursu patēriņā bija 30,8%, kas ir par 7,3% vairāk nekā 2010. gadā (23,5%), liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.

Vienlaicīgi dabasgāzes gāzes patēriņš samazinājās par 7,4%, un 2014. gadā tā īpatsvars kopējā energoresursu patēriņā bija 24,1%. Enerģētiskā atkarība samazinājusies no 43% 2010. gadā līdz 37% 2014. gadā.

2014. gadā Latvijā kopējais energoresursu patēriņš bija 188,1 petadžouli (PJ), kas ir par 0,5% vairāk nekā 2013. gadā. Pēdējo desmit gadu laikā kopējais energoresursu patēriņš nav būtiski mainījies. Salīdzinoši 2004. gadā kopējais energoresursu patēriņš bija 188,7 PJ, kas ir par 0,3% vairāk nekā 2014. gadā.

2014. gadā pārveidošanas sektors, kas ietver elektroenerģijas ražošanu un siltumenerģijas ražošanu pārdošanai, patērēja 47,1 PJ energoresursu un saražoja 35,6 PJ enerģijas, no tās 25,7 PJ siltumenerģijas un 10,8 PJ elektroenerģijas. Pārveidošanas sektorā Latvijā pārsvarā izmanto neatjaunīgo energoresursu – dabasgāzi, kuras īpatsvars pārveidošanas sektorā pakāpeniski samazinās (no 81,0% 2010. gadā līdz 64,3% 2014. gadā). Kopš 2010. gada atjaunīgo energoresursu (AER) īpatsvars pieauga par 18,6% un 2014. gadā sasniedza 35,1% no patērētājiem energoresursiem pārveidošanas sektorā.

Kopējais energoresursu patēriņš 2017. gadā bija 194,9 petadžouli (PJ), kas ir par 5,5 % vairāk nekā 2016. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati.

Pēdējo piecu gadu laikā no 2013. gada līdz 2017. gadam kopējais energoresursu patēriņš nav būtiski mainījies, bet par 2,55 procentpunktiem palielinājies atjaunīgo energoresursu (AER) īpatsvars tajā.

AER patēriņa pieaugumu 2017. gadā sekmēja energoresursu ražošana, kas salīdzinājumā ar 2016. gadu palielinājās par 5,6 %. Ievērojami pieauga saražotā primārā elektroenerģija (+70,5 % jeb par 6,7 PJ) hidroelektrostacijās (HES par 73,2%,) un vēja elektrostacijās (VES par 17,1). Kopā HES un VES saražoja 4531 GWh, no tām 4381 GWh HES un 150 GWh VES.

Elektroenerģijas ražošanas pieaugumu pērn visvairāk ietekmēja augstā izstrāde HES, kas skaidrojama ar netipiski augsto nokrišņu apjomu un lielo ūdens pieteci Daugavā.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Virkne uzņēmēju atklātā vēstulē Saeimas deputātiem un Ministru Kabinetam aicina nekavējoties apturēt atjaunojamo energoresursu staciju slēgšanu.

Vēstules saturs turpinājumā:

"Jau trīs gadus – iesākumā Ekonomikas ministrijas, bet tagad Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) vadībā – Latvijā notiek mērķtiecīga atjaunojamo energoresursu staciju slēgšana, dēvējot to par cīņu pret OIK maksājumiem, taču realitātē samazinot atjaunojamo energoresursu īpatsvaru valsts energobilancē. Vienlaikus Latvija ir pārņēmusi un ieviesusi savos normatīvajos aktos Eiropas Savienības (ES) direktīvas atjaunojamo energoresursu jomā, kamēr Eiropas Komisija nākusi klajā ar rīcības programmu “Fit-for-55”, kas paredz dalībvalstu enerģētikas attīstību tieši atjaunojamo energoresursu īpatsvara palielināšanas virzienā un atkarības no fosilajiem energoresursiem jeb Krievijas gāzes mazināšanu. Jāatzīst, ka šīs Latvijas savstarpēji pretrunīgās darbības padara Latvijai izvirzīto jauno mērķu izpildi enerģētikā par neizpildāmām fantāzijām.

Krievijas izraisītā kara Ukrainā un tā seku dēļ Latvijas ekonomika ir augusi uz pusi lēnāk, nekā varēja prognozēt kara priekšvakarā, bet preču un pakalpojumu cenas ir par aptuveni piektdaļu augstākas.

Tā 8.martā Latvijas Bankas ekspertu sarunā "Gads kara ēnā: ko tas maksājis Latvijas ekonomikai?" sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Pētniecības daļas vadītājs Kārlis Vilerts.

"Karš ir galvenais iemesls, kāpēc Latvijas iedzīvotāji pieredz desmitgadēm neredzēti strauju cenu pieaugumu un kāpēc ekonomika stagnē. Protams, ne viss cenu pieaugums un ekonomikas bremzēšanās ir tiešs kara rezultāts, bet lauvas tiesa gan," teica Vilerts.

Viņš skaidroja, ka iemeslu, kāpēc Krievijas iebrukums Ukrainā nav gājis secen Latvijas ekonomikai, ir visai daudz. Trīs potenciāli svarīgākie ir tirdzniecības apsīkšana ar Krieviju un tās sabiedroto Baltkrieviju, energoresursu un citu izejvielu cenu sadārdzināšanās un zemāka reģiona pievilcība uzņēmēju acīs.

Atjaunojamo energoresursu ziņā Latvija uz citu valstu fona neizskatās slikti, tādēļ aktīvākai atjaunojamo energoresursu projektu īstenošanai Latvijā pašlaik nav pietiekamas motivācijas, intervijā sacīja Eiropas Savienības (ES) bijušais enerģētikas komisārs Andris Piebalgs.

"Ir nepieciešama nopietna izšķiršanās šajā jautājumā, bet tas noteikti ir jādara. ES iet straujiem soļiem prom no fosilajiem resursiem, kas nozīmē, ka pēc atjaunojamiem resursiem ir milzīgs pieprasījums, un pieprasījums ir nauda. Tā ir vajadzīga sabiedrībai, tādēļ ir jāskatās uz priekšu, kā šos resursus ekonomiski vislabāk izmantot, nodarot vismazāko kaitējumu videi. Sabiedrības apziņa ir jāveido šajā virzienā," uzsvēra Piebalgs.

Viņš arī atgādināja, ka ir nodibināts "Latvenergo" un "Latvijas valsts mežu" kopuzņēmums "Latvijas vēja parki", kuram būs jāveido vēja parki valstij piederošās mežu teritorijās, bet nav daudz dzirdēts, ka kaut kas virzītos uz priekšu. Piebalgs norādīja, ka vienkāršāk būtu vispirms noteikt jaudas, cik iecerēts izbūvēt, noteikt teritorijas, kurās var būvēt, un tad rīkot izsoli, kurā uzvarētu tas, kurš piedāvā vislabākos nosacījumus projekta īstenošanai.

Latvijā eiro ieviešana ies ļoti gludi, prognozēja Eiropas Savienības (ES) attīstības komisārs Andris Piebalgs.

Saskaņā ar A. Piebalga rīcībā esošiem Eurobarameter datiem, šobrīd Latvijā 43% iedzīvotāju atbalsta eiro ieviešanu, bet pretēji noskaņots ir 51% sabiedrības. Tas liecina, ka atbalsts Eiropas vienotajai valūtai audzis par 8%, bet pretēji noskaņoto skaits sarucis par 5%.

«6% nav viedokļa. Tos es skaitītu drīzāk kā par. Ja tev nav viedokļa, tad tu īstenībā esi par, jo valdība ir par,» teica A. Piebalgs, bilstot, ka Latvijā sabiedrība pietuvojusies situācijā, kad domas par atbalstu eiro dalās uz pusēm.

Igaunijā eiro ieviešanu atbalsta 73% iedzīvotāju, bet Lietuvā - 40%. «Tendence ir, ka tās valstis, kas ir eirozonā, ir diezgan izteikti pozitīvas par to. Tās, kas ir ārpusē, ir negatīvas. Tas ir psiholoģisks fenomens, ko grūti pat izskaidrot.»

Eiropas Savienības (ES) attīstības komisārs Andris Piebalgs trešo reizi komisāra amatā nonākt nevēlas.

«Man pietiek, man tiešām pietiek, lai arī tas skan priekšlaicīgi,» saka Piebalgs, taujāts par iespēju trešo reizi kandidēt uz komisāra amatu pēc nākamgad gaidāmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām.

«Neesmu kandidāts nākamajā komisijā. Ir daudz iemeslu, bet pats galvenais - divi termiņi, kas ir milzīgs laiks politikā. Var teikt, ka ir dažādi portfeļi, bet tās jau ir atrunas. Latvijas prezidents var būt tikai divus termiņus, tad kāpēc kaut kādā ārējā amatā mēs sūtām trīs termiņus? Jābūt zināmai konsekvencei. Divi termiņi būtu jāliek arī ES regulās.»

Tāpat Piebalgs norāda, ka nevēlas «iet cauri vēlreiz visām dzirnavām» un piedzīvot Eiropas Parlamenta noklausīšanos. «Uzskatu, ka man pietiekami stresa bijis,» saka komisārs, bilstot, ka valdība noteikti spēs atrast labu kandidātu.

«Es vienmēr esmu uzskatījis, ka esmu nepiemērots šim amatam pēc savām rakstura īpašībām, tā ka es izslēgtu to, pat ja tiktu nominēts. Es labprāt nāktu darīt Ministru prezidenta darbu, nevis prezidenta,» to, atbildot uz jautājumu, vai kādreiz vēlētos ieņemt Latvijas prezidenta amatu, žurnālam Ir atzinis Latvijas pārstāvis Eiropas Komisijā (EK), attīstības komisārs Andris Piebalgs.

«Man tas nāktos ļoti grūti. No vienas puses, tas darbs neprasa daudz, no otras - prasa ļoti daudz manā skatījumā. Tev ir jābūt nācijas ētiskajam spogulim. Tā tomēr man šķiet smaga atbildība, un tas nav man,» par prezidenta amatu izteicies Piebalgs.

Vaicāts, vai pēc pilnvaru termiņa beigām, redz sevi biznesā, viņš atbildējis: «Es tiešām neko neesmu domājis, vienīgi - varbūt varētu kādā augstskolā lasīt lekcijas. Biznesā? Pirmkārt, man tad būtu jāprasa ētikas komisijas atļauja. Divus gadus ir liegums, kas, manuprāt, ir O.K., lai nenolec par ātru no zirga. Bet, jāsaka godīgi, komisāri ir nodrošināti. Var atļauties kādu laiku arī nezināt, ko darīs. Es nebūšu izmisis cilvēks, kas staigā gar Daugavu. Bet tas, ka es būšu mājās, ir pilnīgi skaidrs.»

Energotaupības risinājumus savā labā var izmantot, lai veicinātu energoefektivitāti, kā arī lai samazinātu izmaksas par patērēto elektroenerģiju un dabasgāzi. Kā ietaupīt uz energoresursu rēķina un sekot “gudrai” energoresursu pārvaldības un patēriņa praksei, skaidro starptautiskais enerģētikas uzņēmums Ignitis.

1. Jāveicina atbildīga energoresursu patēriņa kultūra uzņēmumā

Ignitis eksperti ir pārliecināti, ka, regulāri izvērtējot ikdienas paradumus un sekmējot arī darbinieku izpratni par energoefektivitāti, ir iespējams veicināt atbildīgu un “gudru” energoresursu lietošanu un pārvaldību. Viens no vienkāršākajiem un pieejamākajiem veidiem jebkuram ir izvērtēt biroja izkārtojumu un to pakārtot energoresursu ekonomijas nosacījumiem. Tas ir iespējams, izkārtojot biroja mēbeles, lai telpās maksimāli iekļūst gaisma un siltums, kā arī izmantojot ekonomiskus apgaismojuma un apkures risinājumus. Savukārt cits enerģijas taupības virziens ir pārliecināties, ka tiek uzturēta pēc iespēja mazāka iekštelpas un āra temperatūras atšķirība, kā arī apkures un ventilēšanas sistēmas ir iztīrītas un ir darba kārtībā.

Energoresursu, jo īpaši biomasas, iepirkumos pēdējo gadu laikā ir notikušas būtiskas pārmaiņas; ja agrāk sevi par ieguvējiem varēja uzskatīt tie, kuri vienā darījumā iegādājās nepieciešamo resursu visai apkures sezonai, tad tagad ilgāka termiņa piegādēs iegādājas tikai daļu, bet pārējo — pērk īstermiņa tirgū.

To intervijā žurnālam “Dienas Bizness” stāsta starptautiskās biokurināmās biržas “Baltpool” tirdzniecības vadītājs Vaidots Jonutis (Vaidotas Jonutis). Viņš norāda, ka pašlaik iepirkumiem tiek pievērsta ļoti būtiska nozīme, jo ikvienai stratēģijas kļūdai ir ļoti augsta cena, kas jāsamaksā siltumenerģijas patērētājiem.

Kādas pārmaiņas pēdējos gados piedzīvojuši biomasas, tās produktu – iepirkumi Baltijā?

Tie laiki, kad iepirkumu veicējs bija kāds cilvēks ar juridisko izglītību, kurš izsludināja vienu iepirkumu, kurā iepirka visai apkures sezonai nepieciešamo resursu, ir beigušies. Šodien ar iepirkumiem lielākoties nodarbojas savas jomas profesionāļi, kuriem ir labs analītiskais dienests, kurš seko ne tikai konkrētā energoresursu tirgus situācijai ne tikai kādā atsevišķā valsts teritorijā, bet visās valstīs - Baltijas, Skandināvijas un Eiropas līmenī. Vienlaikus šim dienestam ir ne tikai pagātnes darījumu dati un analīze par to, kas un kā notika tirgū, bet arī cik vien iespējams prognozēt par tuvāko perspektīvu. Faktiski nosacīti padomju laiki iepirkumos, kad konkrēto resursu iegādājās tikai no viena piegādātāja, ir beigušies. Savulaik, protams, nebija konkurences, nebija piedāvājumu un arī iepirkumu procedūra nebija vērsta uz konkurenci, bet gan tās fokuss bija vairāk vērsts uz iepirkuma formalizēšanu.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Eiropas Komisijas (EK) ierosinātā ārkārtas intervence Eiropas enerģijas tirgos, lai risinātu dramatisko cenu kāpumu, ir atbalstāma, taču vērtējama piesardzīgi, norādīja banku analītiķi.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš pauda, ka tuvākie seši mēneši gan Latvijā, gan Eiropā būs ļoti izaicinoši un ir svarīgi mazināt energoresursu cenu straujā kāpuma negatīvās sekas ekonomikā. Tomēr variantu nav daudz.

Kā norādīja Āboliņš, daļu finanšu sloga uz sevi var paņemt budžets, taču augstas inflācijas un augošu procentu likmju apstākļos budžeta iespējas ir mazākas nekā, piemēram, Covid-19 pandēmijā.

Viņaprāt, otra iespēja ir skatīties uz administratīviem un likumdošanas instrumentiem, jo ir skaidrs, ka enerģijas tirgus deficīta un konkurences trūkuma apstākļos šobrīd nesniedz optimālu rezultātu. Āboliņš gan uzsvēra, ka straujas izmaiņas tirgus mehānismā var izraisīt arī negatīvas un nevēlamas sekas.

Šobrīd situācija enerģētikas tirgū ir daudz stabilāka nekā pērn, tāpēc, visticamāk, straujš cenu pieaugums vai resursu trūkums ziemā nav gaidāms.

Šādu prognozi par gaidāmo apkures sezonu DB organizētajā konferencē Siltumapgāde un energotehnoloģijas 2023 izteica gan vairāki nozares eksperti, gan politikas veidotāji, vienojoties, ka šī gada ziema noteikti nebūs tik izaicinoša kā pērn. Nozares pārstāvji norādīja, ka šobrīd lielākā daļa siltumapgādes uzņēmumu jau ir sagādājuši nepieciešamo kurināmo, bet Inčukalna pazemes gāzes krātuvē ir noglabāts pietiekams gāzes apjoms, kas nepārprotami norāda, ka ziemai esam gatavi. Līdzīgas prognozes izsaka arī ārzemju eksperti - apkures sezona Eiropā solās būt salīdzinoši mierīga.

Paveikts daudz

Pēdējie divi gadi enerģētikas nozarē ir bijuši ļoti izaicinoši, un, manuprāt, vissarežģītāk šajā gadījumā bija kontrolēt tieši emocijas, domā Tomas Jorudas, UAB Baltpool komercdirektors. “Es vienmēr esmu uzskatījis - ja mēs tiekam galā ar emocijām, mēs spējam atrast arī risinājumu. Eiropas Savienības (ES) līmenī pēdējā gada laikā ir izdarīts ļoti daudz, lai maksimāli samazinātu ģeopolitiskās krīzes ietekmi uz energoresursu cenām un enerģētikas nozari kopumā, taču tajā pašā laikā daudz darījuši arī enerģētikas uzņēmumi. Es lepojos, ka ļoti daudzas kompānijas negaidīja ES lēmumu un pašas atteicās no Krievijas gāzes, kas noteikti nebija vienkārši. Baltijas līmenī īpaši vēlos izcelt siltumapgādes uzņēmumu Rīgas siltums, kas bija pietiekami drosmīgi un diversificēja savus piegādes līgumus. Tajā laikā, kad emocijas bija ļoti augstā līmenī un tirgū valdīja liela neskaidrība, tas tiešām bija ļoti drosmīgi. Tagad mēs redzam, ka tas ir atmaksājies gan Rīgas siltumam, gan arī citiem uzņēmumiem, kas izlēma rīkoties līdzīgi,” teic T.Jorudas.

2022. gads enerģētikā bija izaicinājumu pilns. Gads sākās ar Krievijas izraisīto karu Ukrainā, kas pēc būtības nozīmēja, ka tik ļoti svarīgais dabasgāzes resurss Eiropai kļuva apdraudēts. Gada vidū dabasgāzes piegādes no Krievijas uz Vāciju tika apturētas − rezultātā dabasgāzes indeksu cenas katru dienu turpināja kāpt.

Par spīti tirgus situācijai un pateicoties cilvēku veiktajiem energotaupības un energoefektivitātes pasākumiem, ļoti veiksmīgi pildījās dabasgāzes krātuves Eiropā. Nozīmīga ietekme dabasgāzes tirgos bija arī COVID-19 nulles politikai Ķīnā, kas nozīmēja zemāku dabasgāzes patēriņu un mazāku konkurenci par LNG (sašķidrinātā dabasgāze). Kā arī nenoliedzami − šoziem īpašu lomu spēlē labvēlīgie un siltie laikapstākļi, kas palīdz Eiropai to veiksmīgi pārziemot.

Lai arī pagaidām ir radusies utopiska ilūzija par enerģētikas krīzes stabilizēšanos Eiropā, tomēr, ņemot vērā nerimstošās ģeopolitiskās un ekonomiskās problēmas, enerģētikas sektors joprojām ir ārkārtīgi neaizsargāts. Krīze ir tikai atgādinājums par pašreizējās globālās enerģētikas sistēmas trauslumu. Vēl joprojām pastāv būtiski riski sektorā, kā, piemēram, atkārtots gāzes cenu pieaugums vai piegādes traucējumi, kā arī Eiropas ierobežotā uzglabāšanas jauda. Tas nozīmē, ka arī nākamās ziemas enerģijas cenas būs pakļautas ievērojamiem ar laikapstākļiem saistītiem riskiem.

Komplekss risinājums, kā palīdzēt energoresursu cenu kāpuma smagi skartajiem, būtu jāatrod nedēļas līdz divu laikā, intervijā Latvijas Radio izteicās Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdētājs Gints Kaminskis.

"Spriedze pieaug," situāciju raksturoja G.Kaminskis, uzsverot, ka tik krasam cenu kāpumam nav bijis gatavs neviens, tostarp pašvaldību budžetos nav bijuši plānoti tādi līdzekļi, lai kompensētu cenu pieaugumu.

G.Kaminskis brīdināja, ka ir liela bīstamība, ka paralizēti tiek siltuma ražošanas uzņēmumi pašvaldībās, jo cilvēki nespēs tiem samaksāt rēķinus.

LPS jau iepriekš brīdināja, ka atsevišķās pašvaldībās 40% mājsaimniecību var rasties problēmas ar siltumapgādes pakalpojumu apmaksu. Tādēļ LPS aicina Ministru kabinetu ieviest vairākus efektīvus risinājumus energoresursu krīzes novēršanai.

Vēstulē Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV) un ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam (NA) LPS uzsver, ka tik krasam energoresursu cenu pieaugumam nav gatavi ne elektroenerģijas, ne siltumenerģijas piegādātāji, ne arī pašvaldības, kuru budžetos nav ieplānoti tik lieli izdevumi, kas kaut daļēji kompensētu straujo energoresursu cenu pieaugumu.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Elektroenerģijas izmaksu pieaugums uzņēmumiem ir tik liels, ka bez valsts atbalsta izmaksu segšanai, virkne uzņēmumu būs spiesti savu darbību pārtraukt.

Uz to vērš uzmanību Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Latvijas lielākā darba devēju organizācija Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK).

Energoresursu cenas turpina pieaugt un jau šobrīd uzņēmēji gatavojas sarežģītai ziemai, nespējot prognozēt ne turpmākās izmaksas, ne energoresursu pieejamību. Daļa uzņēmumu savu darbību turpina uz attīstībai paredzēto līdzekļu rēķina, taču tas nav ilgtermiņa risinājums. Jau šobrīd daudzi uzņēmumi spiesti samazināt savu darbību vai strādāt ar pārtraukumiem, taču izmaksām turpinot pieaugt, daudziem biznesiem darbību var nākties pārtraukt.

Darbības pārtraukšanas gadījumā, negatīvas sekas skars gan preču un pakalpojumu saņēmējus, gan uzņēmumu darbiniekus, gan Latvijas konkurētspēju, eksportu un ekonomiku kopumā. Valsts atbalsts elektroenerģijas izmaksu segšanai ļautu saglabāt Latvijas uzņēmumu darbību un neievest valsti vēl dziļākā krīzē.

Spriežot pēc globālās ekonomikas attīstības izredzēm, ministra amatā uz dažāda veida eksportu vērstajam biznesam Latvijā lieti noderētu cilvēks, kurš pazīst Āfrikas reāliju rakstaino drēbi.

Anēmiskā globālās ekonomikas izaugsme ir uz palikšanu – tāds ir Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) viedoklis, un nekas neliecina, ka tas būtu nepārdomāts. Fonda vadītājas Kristīnes Lagardas formulējums par «jauno viduvējību» kā investīciju vides un izaugsmes jauno normu ir labs iemesls arī Latvijas ārpolitikas ekonomiskās dimensijas plānotājiem un īstenotājiem pārdomāt divreiz, vai nevajadzētu skatus vēl apņēmīgāk vērst pāri tuvākajiem un ērtākajiem tirgiem. Tas principā neapšauba pastāvošo realitāti, ka nozīmīgākā preču un pakalpojumu tirdzniecība notiek pēc iespējas tuvāk mājām, tomēr arī spēja gūt labumu no uzrāviena eksotiskākos tirgos par ļaunu nenāks. Bet šāda spēja ir jāplāno un jākopj laikus.