Latvijas Mērnieku Biedrība (LMB) sadarbībā ar Valsts Zemes dienestu un Latvijas Kartogrāfu un ģeodēzistu asociāciju ir uzsākusi aptauju, lai noteiktu 2007. gada labākos mērniecības uzņēmumus, un pirmo reizi Latvijas vēsturē gatavojas iedibināt apbalvojumu Labākais mērniecības uzņēmums, liecina sniegtā informācija medijiem.

Lai sekmētu kvalitatīvu mērniecības darbu izpildi un veicinātu mērniecības nozares attīstību un prestižu, LMB balvu Labākais mērniecības uzņēmums turpmāk pasniegts katru gadu. Balvas ieguvēji tiks noteikti, aptaujājot mērniecības pakalpojumu saņēmējus un mērniecības datu lietotājus visos četros Latvijas novados, kā arī atsevišķi Rīgā un tās rajonā, respondentiem izsūtot īpašas aptaujas anketas.

Latvijas Mērnieku Biedrība aicina ikvienu interesentu aptaujā izteikt savu viedokli par mērniecības uzņēmumiem un to darbu kvalitāti pat tad, ja nav saņemta izsūtītā aptaujas anketa. To līdztekus ar balvas Labākais mērniecības uzņēmums nolikumu iespējams atrast un lejupielādēt LMB mājas lapā www.lmb.lv.

Ar šā gada 1.maiju stāsies spēkā 2007.gada 20.martā pieņemtie Ministru kabineta noteikumi Nr. 182 Noteikumi par nekustamā īpašuma objekta noteikšanu, kas reglamentē zemes un būvju kadastrālās uzmērīšanas procedūru, raksturojošos datus, to precizitāti, pieļaujamo nesaisti, raksturojošo datu grozīšanas kārtību, kadastrālās uzmērīšanas dokumentu saturu un saskaņošanas kārtību,Db.lv informēja Valsts zemes dienesta sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Goba.

Noteikumi aizstāj līdz šim šo jomu reglamentējošās Valsts zemes dienesta izdotās instrukcijas Zemes vienību robežu uzmērīšanas instrukcija un Tehniskās inventarizācijas instrukcija, tādējādi šo jomu pirmo reizi regulējot Ministru kabineta noteikumu līmenī.

Noteikumos ietvertās prasības pielāgotas pašreizējai situācijai, kad zemes reforma tuvojas noslēgumam un arvien retāk tiek veikta zemes vienību pirmreizējā uzmērīšana, bet biežāk ir nepieciešama zemes robežu plānu aktualizācija, zemes vienību sadalīšana vai apvienošana.

Noteikumi izstrādāti, pamatojoties uz iepriekš pastāvējušo kārtību, un tie neparedz būtiskas izmaiņas zemes robežu plāna noformēšanā un izgatavošanā. Tāpat kā līdz šim, tam ir jāsatur informācija par zemes gabala robežām, zemes lietošanas veidiem un nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumiem. Šīs ziņas reģistrē Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā.

A/s Privatizācijas aģentūra (PA) būs jāpārdod valsts SIA Latvijas Valsts mērnieks (LVM) 571,9 tūkstošus pamatkapitāla daļu (vienas kapitāla daļas nomināl¬vērtība – viens lats), lēmis Ministru kabinets.

Tā kā LVM valstij piederošo pamatkapitāla daļu turētāja (100 procentu apmērā) ir Tieslietu ministrija, tad tai būs jānodod un PA jāpārņem savā turējumā minētās pamatkapitāla daļas, jo LVM pamatkapitāla daļu pārdošanu veiks PA. LVM pamatkapitāla daļu atsavināšanas mērķis ir pārtraukt valsts komercdarbību mērniecības jomā un pārdot pamatkapitāla daļas privātpersonai, norāda Tieslietu ministrija. Pircējam būs pienākums, norēķinoties par kapitālsabiedrības pamatkapitāla daļām, 100 procentu apmērā veikt maksājumu latos.

Vienlaikus tiek virzīti grozījumi likumā Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos un likumā Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās, kuri paredz ka LVM pabeidz visus uzsāktos par valsts budžeta līdzekļiem veicamos zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus un nodod Valsts zemes dienestam nepieciešamas lietas un dokumentāciju un to izpildei saņemto finansējumu.

Valsts zemes dienests (VZD) visiem zemes pastāvīgajiem lietotājiem, kas normatīvajos aktos noteiktajos termiņos bija iesnieguši zemes izpirkšanas pieprasījumu un kas saņēmuši VZD lēmumu par tiesībām zemi izpirkt, atgādina, ka līdz nākamajam termiņam zemes izpirkšanas procedūrā atlicis nepilns pusgads.

Normatīvie akti paredz, ka, lai izpirktu pastāvīgā lietošanā piešķirto zemi, zemes pastāvīgajam lietotājam līdz 2008.gada 1.septembrim vai nu jāveic zemes kadastrālā uzmērīšana (t.i. VZD Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (turpmāk - Kadastra informācijas sistēmā) jābūt reģistrētam zemes robežu plānam) vai jāveic priekšapmaksa par izpērkamo zemi (t.i. jābūt VZD iesniegtam apliecinājumam par veikto priekšapmaksu.

VZD aicina zemes izpircējus laikus veikt nākamos soļus zemes izpirkšanai, lai, nokavējot termiņus, nezaudētu tiesības izpirkt zemi par sertifikātiem un kadastrālo vērtību.

Zemes kadastrālā uzmērīšana jāpasūta mērniecības darbu veikšanai licencētai juridiskajai personai vai Latvijas Mērnieku Biedrības sertificētai fiziskajai personai. Licencēto juridisko personu un sertificēto fizisko personu saraksts, kā arī informācija par to, kuras mērniecības firmas darbojas katrā Latvijas rajonā, pieejama VZD interneta mājas lapā www.vzd.gov.lv sadaļas Mērniecība apakšsadaļā Licences un sertifikāti.

Tradicionāli nomaksu jeb iespēju par preci vai pakalpojumu norēķināties pa daļām, izmanto dažādu elektropreču un mājsaimniecības preču iegādei. Pēdējos gados pakalpojumu klāsts, kurus var iegādāties uz nomaksu, ir paplašinājies. Pērn ievērojami augusi iedzīvotāju interese arī par medicīnas pakalpojumu saņemšanu, par tiem norēķinoties vēlāk.

Saskaņā ar “Inbank” datiem, 2023. gadā noslēgts pat par 89 % vairāk līgumu par medicīnisko pakalpojumu finansēšanu, bet piešķirtā finansējuma apjoms audzis pat par 128 %, nekā gadu iepriekš.

“Inbank” vidējā uz nomaksu izsniegtā finansējuma summa medicīnas pakalpojumiem bija 1503 eiro, un klienti visbiežāk izvēlējās 12 mēnešu apmaksas termiņu.

“Pieaug to cilvēku skaits, kuri nevēlas ilgi gaidīt valsts apmaksātu medicīnas pakalpojumu, radot lielāku interesi par privātajām medicīnas iestādēm. Tomēr salīdzinoši augsto cenu dēļ, cilvēki arvien biežāk izskata dalītā maksājuma iespēju. Dažkārt veselības likstas uzrodas negaidot, radot neparedzētu finansiālo slogu, tāpēc cilvēki ir izvēles priekšā - ārstēšanu atlikt, atteikties no citiem izdevumiem vai maksāt pa daļām. Iespēja medicīnas pakalpojumus saņemt uz nomaksu pieaug gan no klientiem, gan no medicīnas iestādēm. Mūsu novērojumi liecina, ka šo pakalpojumu izmanto ne tikai dārgākiem medicīnas pakalpojumiem virs 1000 eiro, bet nereti arī nelielām summām, jau sākot no 75 eiro,” stāsta “Inbank Latvia” vadītājs Dainis Skrinda.

VAS Privatizācijas aģentūra (PA) valde apstiprinājusi jaunus SIA Latvijasmernieks.lv (bijušais VSIA Latvijas Valsts mērnieks) 100% pamatkapitāla daļu pārdošanas noteikumus. Uzņēmuma pamatkapitāla daļas tiks pārdotas atklātā mutiskā izsolē ar augšupejošu soli. Uz iepriekš izsludinātajiem pārdošanas noteikumiem neviens investors nepieteicās, informē PA.

SIA Latvijasmernieks.lv 571,9 tūkstošo pamatkapitāla daļas izsolē tiks pārdotas vienā paketē. Izsoles sākumcena noteikta 200 tūkstošu latu apmērā ar izsoles soli piecu tūkstošu latu apmērā. Kapitāla daļu pakete tiek pārdota ar tūlītēju samaksu vai nomaksu. Maksimālais nomaksas termiņš ir noteikts piecu gadu apmērā, sākot ar līguma noslēgšanas dienas. Piemērojot pārdošanu uz nomaksu, tiek noteikta pirmā iemaksa 25% apmērā no nosolītās cenas. Samaksa jāveic latos, norāda PA.

Paredzēts, ka izsole notiks PA telpās K. Valdemāra ielā 31, Rīgā, šā gada 30. novembrī plkst. 15.00. Savukārt apliecinājumi iegādāties pamatkapitāla daļu paketi saskaņā ar pārdošanas noteikumiem, to pielikumiem un pievienotajiem dokumentiem iesniedzami PA līdz 20.novembrim, plkst.15:00.

Valsts a/s Privatizācijas aģentūra (PA) valde ir apstiprinājusi SIA Latvijasmernieks.lv (bijušais uzņēmums valsts SIA Latvijas Valsts mērnieks) 100% pamatkapitāla daļu pārdošanas noteikumus. Uzņēmuma pamatkapitāla daļas tiks pārdotas atklātā mutiskā izsolē ar augšupejošu soli, paziņojuši PA pārstāvji.

SIA Latvijasmernieks.lv 571 900 pamatkapitāla daļas tiks pārdotas izsolē vienā paketē. Izsoles sākumcena ir noteikta 263 tūkst. lati ar izsoles soli 5 tūkst lati, un samaksa jāveic 100% latos. Kapitāla daļu pakete tiek pārdota ar tūlītēju samaksu vai uz nomaksu. Piemērojot pārdošanu uz nomaksu, tiek noteikta pirmā iemaksa 25% apmērā no nosolītās cenas. Maksimālais nomaksas termiņš ir noteikts trīs gadi no pirkuma līguma noslēgšanas dienas, informē PA.

Latvijasmernieks.lv ir vadošais Latvijas uzņēmums zemes kadastrālajā uzmērīšanā, kas nodarbojas ar zemes ierīcību un mērniecību, nodrošinot pilnu mērniecības darbu servisu visā Latvijas teritorijā. Papildus pamatdarbībai pagājušā gadā uzņēmums ir uzsācis piedāvāt klientiem derīgo izrakteņu karjeru izstrādes projektu sagatavošanu, inženiertīklu projektēšanu, kā arī citus pakalpojumus, kas saistīti ar ģeodēzisko izpēti, skaidro PA.

Ventspilī norisināsies Ceturtais Baltijas mērnieku forums, kas vienkopus pulcēs trīs kaimiņvalstu mērnieku sabiedrisko organizāciju vadošos pārstāvjus un par kadastra jomu atbildīgo valsts pārvaldes iestāžu vadību.

Forums notiks 20. septembrī Livonijas ordeņa pilī, Jāņa ielā 17, un tajā plānots spriest par profesionāļiem un sabiedrībai aktuāliem jautājumiem mērniecības un kadastra attīstības jomā.

Baltijas mērnieku forumā piedalīsies pārstāvji no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas zemes dienestiem, Lietuvas Uzņēmumu reģistra, Lietuvas Mērnieku asociācijas, Latvijas Mērnieku biedrības, Latvijas kartogrāfu un ģeodēzistu asociācijas.

Forums noritēs divās paralēlās sesijās – mērniecības profesionāļiem un valsts pārvaldes iestādēm-, kurās foruma dalībnieki runās un dalīsies pieredzē par aktuālākajām tēmām kaimiņvalstu mērniecības nozarē un valstu kadastra attīstībā. Sesijas vadīs foruma organizatori: Valsts zemes dienesta (VZD) ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga un Latvijas Mērnieku biedrības (LMB) valdes priekšsēdētājs Jānis Klīve. Valsts iestāžu pārstāvji dalīsies pieredzē un diskutēs par zemes vienību robežu nostiprināšanas apvidū problemātiku, sertificēto mērnieku pārraudzību, kā arī par kadastra sistēmas virzību un pilnveidošanu, ieviešot e-pārvaldi.

Atzīmējot izcilā kartogrāfa un mūsdienu ģeotelpiskās informācijas sistēmas pamatlicēja Merkatora - Gerarda Krēmera (Gerard de Cremer) piecsimt gadu jubileju 2012. gada 5. martā, Latvijas mērnieku biedrība kopā ar Valsts zemes dienestu aicina atsaukties Eiropas mērnieku padomes aicinājumam un šo dienu arī Latvijā pirmo reizi atzīmēt kā Eiropas mērnieku un ģeotelpiskās informācijas dienu.

G. Merkators (1512-1594) bija viens no mūsdienu kartogrāfijas sistēmas pamatlicējiem – viņš izgatavoja pirmo pasaules karti tā sauktajā cilindriskajā (Merkatora) projekcijā. Tas ļāva kuģa kursu uz reāli izliektās Zemes virsmas attēlot plaknē (kartē) kā taisnu līniju. Pēc šīs metodes navigācijas kartes tiek izgatavotas arī mūsdienās.

Sadarbībā ar Latvijas augstākās izglītības iestādēm Latvijas Mērnieku biedrība 5. martā rīkos tematiskās lekcijas par kartogrāfijas un mērniecības vēsturi Latvijā un pasaulē, kā arī mērniecības izglītības un profesijas attīstību Latvijā. Savukārt Valsts zemes dienesta pārstāvji šajā dienā viesosies Latvijas Lauksamniecības universitātē, kur jaunajiem speciālistiem stāstīs par karjeras iespējām.

Tieslietu ministrija, iespējams, jau šogad varētu pārdot valstij piederošo Latvijas valsts mērnieku (LVM), svētdien ziņoja LTV raidījums De facto. To raidījumam apstiprinājis arī Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis.

«Tas jau ir vairs ne tikai teorētiskā līmenī, mēs to esam ministrijas vadības līmenī pārrunājuši, mēs ceram, ka tas varētu iegūt zināmu virzību līdz šī gada beigām,» raidījumam sacījis Lazdovskis.

Raidījums vēstīja, ka LVM izveidoja pirms pieciem gadiem laikā, kad sadalīja Valsts zemes dienestu. Papildus mērniecības darbiem, Valsts mērnieks pilda arī divas valsts noteiktas funkcijas – par saviem līdzekļiem labo iepriekš zemes dienesta pieļautās uzmērīšanas kļūdas, un par valsts naudu veic zemes kadastrālo uzmērīšanu tiem, kuri atjauno īpašuma tiesības. Mērniecības nozare uzskata, ka šobrīd tirgus ir tik piesātināts, ka no šīm funkcijām valsts var atteikties un tās nodot privātajiem.

Mērnieki paredz, ka celsies cenas viņu pakalpojumiem, raksta laikraksts Latvijas Avīze.

Latvijas Mērnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Jānis Klīve stāstījis, ka ar pašreizējiem ienākumiem mērnieki gan spējot savilkt kopā galus. Bet nekas nepaliekot pāri attīstībai, piemēram, jaunu mērniecības darbarīku vai datortehnikas iegādei, ko krīzes paisuma gados viņi nevarēja atļauties.

«Agrāk mērnieki ķēra pasūtījumus, dažkārt piekrītot strādāt par jebkādu samaksu. Kad no krīzes «bedres» pamazām rāpjamies ārā – top jauni celtniecības projekti, vairāk remontē agrāk celtos namus –, mūsu darbs, kas ir cieši saistīts ar būvēšanos, tiek pieprasīts arvien biežāk. Bet darbarīki noveco, jaunu iegādei ar nopelnīto nepietiek,» skaidrojis J. Klīve.

Satraucošākā tendence banku patēriņa kredītu tirgū ir maksājumu kavējumu pieaugums darba algu izmaksu kavēšanās dēļ.

Tā intervijā Db atzina Hansabankas Patēriņa finansēšanas daļas vadītājs Aldis Čače, kura pārziņā ir visi īstermiņa produkti, kam nodrošinājums ir ienākumi, tostarp kredītlīnijas, kartes ar kredītlimitiem, patēriņa kredīti, preču iegāde uz nomaksu.

Kāda veida patēriņa kredīti šobrīd veido lielāko daļu? Kādas ir tirgus tendences?

Bankasprāt, ideāls klienta «nopakojums» ir viena kredītkarte, kredītlīnija kā ilgtermiņa produkts, un patēriņa kredīts kādam konkrētam mērķim ar dzelžainu atmaksas termiņu. Tas ir tas, uz ko tiecamies. Patlaban interese par patēriņa kredītiem nesamazinās, bet mainās struktūra. Ņemot vērā šā gada ekonomisko situāciju, visvairāk jūtam to, ka sadarbības partneriem drastiski krītas apgrozījums, jo cilvēki vairs nepērk dārgas preces, mainās vidējās darījuma summas, samazinās ilgie aizņēmuma termiņi. Otrs, cilvēki cenšas pēc iespējas mazināt savas saistības un atbrīvoties no kredītproduktiem. Tā kā cilvēki cenšas dzēst savas saistības, šobrīd ir liela produktu amortizācija. Paldies Dievam, ka cilvēkiem ir sapratne, ko nozīmē aizņemties apdomīgi. Tiesa, arī maksājumu kavētāju īpatsvars sāk pieaugt, jo daļa cilvēku tomēr nav laicīgi padomājuši un sajūt problēmas. Daļa klientu ņem aizņēmumus, lai segtu iepriekšējos aizņēmumus - šis savukārt ir nepārdomāts solis, jo faktiski cilvēki šādā veidā «iebrauc» vēl dziļāk parādos. Iespējams, klienti mēģina tikt vaļā no saistībām, kur naudas atgūšana ir agresīvāka. Neieteiktu izmantot mikrokredītu piedāvājumus, kuri ir viegli pieejami, un silti ieteiktu palasīt līguma noteikumus un kas notiek, kad aizņēmums netiek apmaksāts, parēķināt komisijas, kas bieži vien ir reizes 100 lielākas, nekā maksā nauda bankā. Mikrokredītu uzņēmumu izsniegtiem kredītiem ir milzīgs risks, kas tiek segts ar drastiskiem noteikumiem. Es ieteiktu klientiem neklusēt un mēģināt skatīties, ko var mainīt ikdienas tēriņos, kā iziet no situācijas. Mēs savukārt jau sākam veidot palīgmateriālu klientiem, kas ļaus vieglāk izveidot ģimenes budžetu, pārdomāt izdevumus.

Pirmo reizi 74 diasporas pārstāvju biznesa idejas sākušas dalību Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) pirmsinkubācijas un inkubācijas programmā, lai tās noslīpētu par eksportspējīgām, inovatīvām precēm vai pakalpojumiem, kas spētu mērogoties ar pasaules ražojumiem.

Martā izsludinot jaunu dalībnieku uzņemšanu LIAA biznesa ideju kalvēs – inkubatoros – pirmo reizi tika uzrunāta Latvijas diaspora ārvalstīs, aicinot pieteikties tiešsaistes pirmsinkubācijas vai inkubācijas programmai. "Mūsu rīcībā ir pasaules līmeņa programma, kura ir veidota, iedvesmojoties no jaunuzņēmumu biznesa kultūras un darba metodoloģijas, un ir praksē pārbaudīta vairāku gadu garumā. Tāpēc bija vēlme ar to dalīties arī ārpus Latvijas robežām, dodot iespēju tautiešiem jebkurā pasaules vietā sākt biznesu Latvijā, tādējādi uzturot īpašo saiti ar dzimteni," saka Arta Krūze, Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) Diasporas koordinatore ekonomikas jautājumos.

RP SIA Rīgas satiksme informē, ka jebkuram uzņēmumam ir iespēja kļūt par sadarbības partneri un piedāvāt atlaidi sava uzņēmuma pakalpojumiem Rīdzinieka kartes lietotājiem.

Rīgas satiksme biznesa portālam db.lv atbild, kas jāzina potenciālajiem sadarbības partneriem:

- Kādi ir nosacījumi, lai kļūtu par sadarbības partneri?

Vienīgs nosacījums - nodrošināt Rīdzinieka karšu lietotāju elektronisko reģistrāciju (nepieciešams uzstādīt terminālu. Termināla uzstādīšanu nodrošina Rīgas satiksme). Protams, ja uzņēmuma nozare saistīta, piemēram, ar alkohola vai cigarešu tirdzniecību, tas nav atbalstāms. Lai uzsāktu darbību, jāparaksta standarta veida sadarbības līgums, kura nosacījumi ir pilnīgi vienādi visiem.

- Vai ir uzņēmumi, kuriem tiek dota priekšroka? Kuru nozaru uzņēmumus Rīgas satiksme vislabprātāk vēlētos redzēt kā sadarbības partnerus?

Uzņēmums Metrum sadarbībā ar vienu no lielākajiem Somijas teritorijas plānošanas un fotogrammetrijas uzņēmumiem Finmap uzsācis apjomīgu fotogrammetrijas pakalpojumu sniegšanu ārpus Latvijas robežām.

Patlaban Metrum kā vienīgais Latvijas uzņēmums ar atbilstošu tehnisko aprīkojumu ir iesaistīts starptautiskā projektā, kas ietver lāzerskenēšanu Somijas dienvidu reģionā un Rumānijā vairāk nekā 10 000 kvadrātkilometru platībā.

Izmantojot specializēto fotogrammetrijas aparatūru un lidmašīnu, līdz šim Metrum jau ir veicis lidojumus Somijā, Helsinku un Tamperes apkārtnē, iegūstot zemes reljefa datus vairāk nekā 2500 kvadrātkilometru platībā.

Šobrīd norit lāzerskenēšanas darbi Rumānijā Siretas upes baseinā un deviņu pilsētu teritorijā netālu no Moldovas robežas 8500 kv.km platībā. Iegūtos datus Metrum apstrādās tālāku topogrāfisko karšu izgatavošanas vajadzībām, kā arī veiks ortofoto karšu izgatavošanu.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Rīgas pašvaldība plāno likvidēt pašvaldības uzņēmumu SIA Rīgas ĢeoMetrs. Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentam sadarbībā ar Rīgas pilsētas Būvvaldi ir jāsagatavo priekšlikumus SIA Rīgas ĢeoMetrs funkciju pārņemšanai un nepieciešamos ārējo un iekšējo normatīvo aktu grozījumu projektus.

Pagājušajā gadā Konkurences padome atzina, ka SIA Rīgas ĢeoMetrs galvaspilsētā kropļo konkurenci mērniecības pakalpojumu sniegšanas jomā, kam atsevišķos tirgos monopolstāvokli veido Rīgas domes saistošie noteikumi. Padome secināja, ka tādējādi tiek mākslīgi paaugstinātas noteiktu mērniecības pakalpojumu cenas un pagarināti izpildes termiņi.

Tirgos, kuros pastāvot brīva konkurence privātā sektora ietvaros, šāds Rīgas ĢeoMetra monopolstāvoklis neesot pamatots. Pārējās Latvijas pašvaldībās ģeodēziskos darbus varot veikt jebkura licencēta juridiska vai sertificēta fiziska persona. Rīgā, nepastāvot konkurencei, konkrēto pakalpojumu cenas ir līdz pat 50% augstākas kā šo pašu pakalpojumu cenas pārējā Latvijas teritorijā, kur darbojas privātais sektors.

Pagājušajā gadā SIA Metrum apgrozījums sasniedzis 2,17 miljonus latu, kas ir par 72,56 tūkstošiem latu vairāk nekā iepriekšējā gadā, liecina Lursoft dati.

Pārskata gadā uzņēmums strādājis ar 56,26 tūkstošu latu peļņu, kas ir par 23% vairāk, un, kā norāda SIA Metrum vadība, peļņas pieaugums galvenokārt saistīts ar mērķtiecīgu darbu pie eksporta apjomu kāpināšanas, resursu optimizācijas un ieņēmumu un izdevumu līdzsvarošanas.

Pērn vietējais mērniecības pakalpojumu tirgus raksturojams kā stabils – saglabājies stabils pieprasījums pēc nozares pakalpojumiem, kā arī saglabājusies spēcīga cenu konkurence, līdz ar to cenas nozares pakalpojumiem būtiski nav palielinājušās.

Šogad SIA Metrum iecerējis saglabāt esošo tirgus daļu visās savās pamatdarbības jomās un palielināt apgrozījumu no eksporta pakalpojumiem. Vienlaikus, ņemot vērā ekonomiskās situācijas stabilizāciju valstī, tiek plānots apgrozījuma pieaugums mērniecības un telpiskās plānošanas pakalpojumu jomās.

Rīgā konkurenci mērniecības pakalpojumu sniegšanas jomā kropļo pašvaldības uzņēmums SIA Rīgas ĢeoMetrs, kam atsevišķos tirgos monopolstāvokli veido Rīgas domes saistošie noteikumi. To konstatējusi Konkurences padome (KP), secinot, ka tādējādi tiek mākslīgi paaugstinātas noteiktu mērniecības pakalpojumu cenas un pagarināti izpildes termiņi.

Tirgos, kuros pastāvot brīva konkurence privātā sektora ietvaros, šāds Rīgas ĢeoMetra monopolstāvoklis neesot pamatots. Pārējās Latvijas pašvaldībās ģeodēziskos darbus varot veikt jebkura licencēta juridiska vai sertificēta fiziska persona. Rīgā, nepastāvot konkurencei, konkrēto pakalpojumu cenas ir līdz pat 50% augstākas kā šo pašu pakalpojumu cenas pārējā Latvijas teritorijā, kur darbojas privātais sektors.

Tāpat tika konstatēts, ka no pārējā Latvijā spēkā esošajiem atšķirīgie noteikumi Rīgā, pieprasot plašāku topogrāfisko specifikāciju, uzliek nepamatotu papildu finanšu slogu topogrāfiskā plāna pasūtītājam.

Lai stimulētu parādniekus vienoties par 6.5 milj. Ls lielā parāda nomaksu a/s Latvijas Gāze, uzņēmums šomēnes sācis dabasgāzes atslēgšanu.

Par to Db.lv informēja a/s Latvijas Gāze preses sekretārs Vinsents Makaris. Kopējais mājsaimniecību parāds pašlaik ir 4.5 miljoni latu. Siltumapgādes uzņēmumu kopējais parāds ir ap 2 miljoniem latu, tai skaitā a/s Daugavpils siltumtīkli— 1.3 miljoni latu un SIA Rēzeknes enerģija— 430 tūkst. Ls.

Pašlaik ap 600 parādnieku ir vienojušies ar a/s Latvijas Gāze par pakāpenisku parādu nomaksu. Tiem, kas līdz jūlijam to nav izdarījuši, jārēķinās, ka dabasgāzes padeve drīzumā var tikt atslēgta.

A/s Latvijas Gāze, izprotot ekonomisko situāciju, šopavasar klientiem esot piedāvājusi pēc trešdaļas parāda samaksas veikt pakāpenisku atlikušā parāda nomaksu līdz nākamās apkures sezonas sākumam, taču pat šis piedāvājums daudzos gadījumos parādu nomaksu nav veicinājis.

Pašlaik viena no lielākajiem būvmateriālu tirgotājiem SIA Tapeks prece tiek pārdota par santīmiem, bet preces piegādātāji palikuši tukšā. Viens no lielākajiem būvmateriālu tirgotājiem SIA Tapeks, kurš faktiski ir bankrotējis, pie bankrota sliecas vainot banku, kura nevēlējās nākt pretī un neatbildēja pat uz piedāvājumu kapitalizēt uzņēmumu.

Taču tagad prece, ko ir apķīlājusi Swedbank un Nordea, visādos veidos tiek pārdota ar ļoti lielām atlaidēm - naudu par preci saņem banka, bet piegādātājiem, kuri devuši preci uz nomaksu, tiek nodarīti lieli zaudējumi - netiek atdota ne nauda, ne prece.

Pērk bijušie darbinieki

Db arī sludinājumu portālā ss.lv novēroja divus sludinājumus ar tekstu - zemākās cenas vairāk nekā 10 000 preču Ganību dambī 25d, Rīgā. Šajā vietā atrodas Tapeks birojs un noliktavas. Lielākie zaudējumi no preču pārdošanas radušies Tapeks preču piegādātājiem, piemēram, Paroc, Tenax, maxit, Knauf un citiem, proti, banka iegūs naudu no lēti pārdotās preces, bet pati prece paliks Tapeks bijušo darbinieku uzņēmumiem, jo viņu jaunizveidotie uzņēmumi ir arī preču pircēji. Uzņēmēji pērk nocenoto preci no savas bijušās darbavietas. V. Priedītis Db pastāstīja, ka veikalu telpas nepieder Tapeks, bet tiek nomātas. Teorētiski pastāv iespēja, ka tagadējo Tapro veikalu telpām pēc Tapeks maksātnespējas var mainīsies nomnieks, bet preces pat netiek pārvietotas.

Gada laikā, startējot vairāk nekā 170 dažādos iepirkumos, redzam, ka situācija, kurā šobrīd atrodas telpu uzkošanas nozare, ir visai neapskaužama.

Lai gan telpu apsaimniekotāji izstrādājuši labās prakses vadlīnijas un pasūtītāju izglītošanā ieguldījuši daudz laika un pūļu, ar to vien ir par maz, lai nodrošinātu godīgu konkurenci iepirkumos. Caurumi esošajā likumdošanas rāmī ļauj izbirt cauri gan graudiem, gan pelavām. Un, lai gan publiskajos iepirkumos būtu jāļauj piedalīties tikai tiem pakalpojumu sniedzējiem, kas īsteno godprātīgu un sociāli atbildīgu uzņēmējdarbības praksi, nereti tieši negodprātīgiem pakalpojumu sniedzējiem uz nodokļu apiešanas un citu apšaubāmu prakšu rēķina ir milzīga priekšrocība — mazākā cena, kas joprojām dominē kā noteicošais faktors daudzos iepirkumos pat, ja izvēles kritērijs ir saimnieciski izdevīgākais piedāvājums, jo tieši cena veido lielāko punktu īpatsvaru kopējā lēmuma pieņemšanā.

Ministru kabineta komiteja šodien nolēma tālākai apstiprināšanai valdībā virzīt koncepciju par veselības obligāto apdrošināšanu, kas paredz sasaistīt veselības aprūpi ar nodokļu nomaksu.

Veselības ministrija (VM) piedāvā divus jaunus veselības aprūpes finansēšanas modeļus. Viens no tiem paredz saglabāt pašlaik spēkā esošo veselības aprūpes finansēšanas sistēmu, sasaistot tiesības uz veselības aprūpi ar nodokļu nomaksu. Šajā gadījumā plānveida veselības aprūpes pakalpojumus varētu saņemt personas, par kuru gūtajiem ienākumiem ir aprēķināts iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) vai arī valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (VSAI). Kā norāda VM, vēl jāvienojas, kurš aprēķināšanas fakts - IIN vai VSAI - tiktu ņemts vērā.

Otrs piedāvājums ir obligātā veselības apdrošināšana, ieviešot veselības nodokli 3,65% apmērā, nodalot to 4% apmērā no spēkā esošās IIN likmes. Tādējādi tiesības saņemt no valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus tiktu sasaistītas ar valsts veselības apdrošināšanas obligāto iemaksu nomaksu vai paziņošanu par aprēķināšanu.

Informācija paredzēta saimnieciskās darbības veicējiem.

Inovatīvā maksājumu pieņemšanas risinājuma Klix veiktajā sabiedriskās domas aptaujā Baltijā noskaidrots, ka pircēji internetā visbiežāk gribētu izmantot iespēju maksāt pa daļām, iegādājoties lielākas preces, piemēram, mēbeles un mājokļa aprīkojumu, TV, elektronikas preces un datortehniku. Tomēr katrs desmitais gribētu izmantot “pērc tagad, maksā vēlāk” pakalpojumus arī tādiem pirkumiem kā lidmašīnas biļetes, celtniecības materiālu iegāde un auto remonts.

Reprezentatīva iedzīvotāju aptauja veikta Baltijā, kopumā aptaujājot 2100 iedzīvotājus, kuri ikdienā izmanto internetu. Aptauja veikta sadarbībā ar pētījumu aģentūru Norstat.

Visbiežāk aptaujā minētās preces un pakalpojumi, kurus pircēji iegādātos, maksājot pa daļām, ir mēbeles un preces mājokļa iekārtošanai, TV un elektronikas preces, datortehnika. Kā otrā populārākā izvēle ir iespēja veikt apmaksu vairākos maksājumos, iegādājoties būvniecības materiālus un veicot automašīnas remontu. Trešā populārākā izvēle ir lidmašīnas biļešu, dārza aprīkojuma, juvelierizstrādājumu iegāde vairākos maksājumos un medicīnas pakalpojumu apmaksa pa daļām. Retāk pircēji izvēlētos apmaksāt pa daļām skaistumkopšanas pakalpojumus un pasākumu biļetes.

IKT pakalpojumu sniedzējs Bite Latvija pēc pusgadu ilgas cīņas saņēmis pozitīvu SPRK lēmumu, kas atļauj uzņēmumam ar grupā ietilpstošo uzņēmumu, elektronisko pakalpojumu sniedzēju Unistars kopīgi izmantot 5G attīstīšanai nepieciešamās frekvences, līdz ar to šobrīd visiem mobilo sakaru operatoriem ir iespējas attīstīt 5G tīklu.

Par Bite Latvija plāniem un tirgus redzējumu Dienas Biznesa jautājumi uzņēmuma izpilddirektoram Arūnam Mickevičam (Arunas Mickevicius).

Nupat SPRK atļāva Bite Latvija izmantot meitas uzņēmuma rīcībā esošo 5G frekvenci, un var teikt, ka tirgus ir vaļā. Esat gatavi? Kas notiek tālāk?

Jā, jautājums par 5G frekvences kopīgu izmantošanu ir noslēgts. Kopumā 5G tīkla attīstība ir mūsu stratēģiskā prioritāte. Līdz ar pozitīvu SPRK lēmumu aktīvi strādāsim pie tā, lai attīstītu mūsu 5G kopā ar partneri Ericsson, piedāvātu augstas kvalitātes 5G pakalpojumus kā mājsaimniecību, tā juridisku personu vajadzībām. Gaidot atļauju par 5G frekvenču kopīgu izmantošanu, mēs jau paralēli veicām priekšdarbus, sagatavojot tīklu 5G, aprīkojot bāzes stacijas ar nepieciešamajām iekārtām, kā arī strādājot pie pakalpojumu attīstīšanas. Līdz ar to 5G pakalpojumus mēs varējām nodrošināt pat ātrāk, ja vien nebūtu bijis tik ilgs apstiprināšanas process. Šobrīd varam teikt, ka esam gatavi startēt 5G tīklā ar jauniem piedāvājumiem, turklāt šobrīd mēs to ne tikai varam, bet arī drīkstam darīt. Par 5G komerciālajiem pakalpojumiem paziņosim šomēnes. Tuvāko piecu gadu laikā tīkla attīstībai budžetā esam paredzējuši aptuveni 70 miljonu eiro investīcijas. Jāpiebilst, ka šie 70 miljoni eiro ir iezīmēti atbilstoši šā brīža aprēķiniem par situāciju tirgū un šā brīža izmaksām, bet potenciāli runa varētu būt arī par lielāku summu. Līdz ar šiem ieguldījumiem esam iecerējuši nodrošināt modernāko nākamās paaudzes tīklu Latvijā. Plānojam, ka līdz 2023. gada beigām Bites tīklā būs 350 5G bāzes stacijas, mūsu 5G tīkls aptvers 30% Latvijas teritorijas un teju 50% Latvijas iedzīvotāju. Tuvākajā laikā plānojam atklāt 200 5G bāzes stacijas tādās Latvijas pilsētās kā Rīga un tās apkārtne, Jūrmala, Liepāja, Daugavpils, Rēzekne, Valmiera, Jelgava, Ventspils, Jēkabpils, Ogre, Sigulda, Kuldīga, Cēsis, Aizpute un citviet.