Ienākuma nodokļa piemērošana metāllūžņu pārdevējiem – fiziskajām personām – tos «nosūtījusi» pie pelēkā biznesa, bet daudzi legālie lūžņu uzpircēji nonākuši bankrota priekšā.

Lai arī par šo situāciju un par nepieciešamību meklēt risinājumu divdesmit viena metāllūžņu uzpirkšanas uzņēmuma (ap 30% no kopējā metāllūžņu tirgus apjoma 2011. gadā) vadītāji ir uzrakstījuši vēstuli Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim, finanšu ministram Andrim Vilkam un ekonomikas ministram Danielam Pavļutam, tomēr četru mēnešu laikā ministriju ierēdņi tikai atrakstījušies, bet uzņēmēji nesaprot, ko darīt turpmāk. Vēl vairāk pa šo laiku jau vieni grozījumi IIN likumā ir pieņemti un pat izsludināti, taču par legālajiem lūžņu uzpircējiem svarīgo jautājumu tajos nekā neesot. Tiesa, 7. jūnijā valsts sekretāru sanāksmē Finanšu ministrija pieteica grozījums iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likumā, kam būtu jāatrisina šī problēma.

Samazinoties metālizstrādājumu produkcijas tirgus cenām pasaules tirgos, melno metāllūžņu cenas, salīdzinot ar šī gada vasaras mēnešiem, ir samazinājušās vairāk nekā trīs reizes. Līdzīga tendence atspoguļojas arī Latvijas tirgū, raksta portāls Jelgavniekiem.lv.

Jelgavas metāllūžņu pieņemšanas punktos situācija atspoguļo tendences pasaules tirgū. SIA MVV Scrap un SIA Serons norāda, ka vasaras mēnešos gabarītlūžņu cena bijusi ap 200 latiem par tonnu, savukārt pašlaik tos iepērk par 60 latiem tonnā - par trīsreiz zemāku cenu nekā vasaras mēnešos.

Negabarītlūžņu cena ir 45 lati tonnā, skārds tiek iepirkts par 37 latiem tonnā, bet čuguns par 60 latiem tonnā. Arī šie cipari ir trīs reizes mazāki nekā vasarā. Uzņēmumu vadība prognozē, ka metāllūžņu cenām tuvākajā laikā nevajadzētu mainīties.

Līdzīgas iepirkuma cenas ir arī SIA Merkurs, kas apgalvoja, ka visstraujāk cenas kritušas tieši pēdējā mēneša laikā. SIA Jelgavas stikls, kas sadarbojas ar Baltijā lielāko metāllūžņu iepirkšanas un pārstrādes uzņēmumu SIA Tolmets, arī norāda, ka, salīdzinot ar vasaras mēnešiem, cenas noslīdējušas turpat par 70%.

Uz kara takas nostājušies Ķeguma novada Rembates pagasta metāllūžņu uzpirkšanas uzņēmumi Rembates Metāls un Solid Metal. Asumu konkurencei piedodot fakts, ka katru firmu pārstāv bijušie dzīvesbiedri (oficiāli gan vēl nav šķīrušies) Pēteris Grandāns (43) un Maija Grandāne (34), vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Uzņēmējdarbību pavadot kaislību pilni notikumi, starp kuriem esot likumu pārkāpumi un godprātība, nodevība un uzticēšanās, greizsirdība un paļāvība, atriebība un piedošana, draudi un pretimnākšana, iespējams, pat kopīgi pastrādāts noziegums. Par pēdējo tiesa abiem piespriedusi trīs gadu cietumsodu (M. Grandānei gan nosacīti, spriedums abiem nav stājies spēkā, jo pārsūdzēts).

«Patiesībā nemaz negribu runāt ar jums, jo arī es neesmu «balta un pūkaina», domāju, kā jebkurš, kas strādā šajā biznesā… Taču atrodos situācijā, kad mana bijušā dzīvesbiedra darbības apdraud manu un manas ģimenes, mūsu kopējo bērnu eksistenci šeit, Rembatē. Negribu doties nekur projām, jo šeit ir iekoptas mājas, arī biznesā ir ieguldīts ļoti daudz darba un naudas. Sākumā domāju: labi, esam pašķīrušies, visādi gadās, bet turpinām dzīvot un katrs strādāt atsevišķi tālāk. Bet tad bijušais dzīvesbiedrs sāk graut manu uzņēmējdarbību nelikumīgām darbībām, kuru dēļ ciešu ne tikai es, bet arī mūsu septiņus un četrus gadus vecie bērni,» stāstījusi M. Grandāne.

Spānijas metalurģijas koncerns Celsa Steel grasās Igaunijā iepirkt metāllūžņus, ko izmantos savās metalurģijas rūpnīcās Eiropā.

Lai gan Spānijas metalurģijas koncerns neatklāj savus plānus, kļuva zināms, ka koncerna pārstāvji apmeklēja Igauniju, interesējoties par iespēju savākt un pārstrādāt metāllūžņus caur Paldiski ostu.

Iekšzemes metāllūžņu tirgus dalībnieki piesardzīgi reaģē uz tik liela uzņēmuma ienākšanu tirgū. Kuusakoski AS pārstāvis Kaido Aettiks (Kaido Aettik) informēja, ka par Celsa Steel plāniem bija zināms jau tad, kad metalurģijas koncerns ienāca Lietuvā, joskaidrs bija viens, ka Spānijas koncerns attīstīs savu darbību visās Baltijas valstīs.

K.Aettiks nepauda savus minējumus par Spānijas uzņēmuma plāniem sasitībā ar Igauniju, tomēr informēja, ka kompānija ir pasaulē lielākā tērauda armatūras ražotāja un tās rūpnīcas atrodas visā Eiropā. Līdz ar to Igaunijas metāllūžņu tirgū būs spēcīga konkurence, kas veicinās metāllūžņu cenu pieaugumu.

Zolitūdē uzbūvētā lielveikala Maxima ēkas sabrukšanas cēloņu noskaidrošanā iesaistīto Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) laboratoriju speciālisti spriež, ka šai traģēdijai agri vai vēlu bija jānotiek, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

RTU Būvmateriālu laboratorijas vadītājs, inženierzinātņu doktors Valdis Zvejnieks domājot, ka Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanā varētu atklāties daudz trūkumu. «Jumts būtu iebrucis arī tad, ja uz tā nebūtu sākuši bērt melnzemi. Pietiktu ar biezāku sniega kārtu, ja tā laikus nebūtu notīrīta.»

Kamēr notiek izmeklēšana, RTU laboratoriju speciālistiem neesot tiesību kaut ko apgalvot vai izpaust kādas ar šo notikumu saistītas detaļas, jo tas varētu traucēt izmeklētāju darbu. Tomēr attēlā, ko rādījis RTU Nesagraujošo testēšanas metožu laboratorijas vadītājs inženierzinātņu doktors Aivars Šveics, skaidri bijis redzams, ka vienam Zolitūdē iebrukušā jumta kopņu savienojumā ieskrūvētās skrūves uzgrieznim ir norauta vītne (pavisam laboratorijā ir septiņas šādas skrūves un vītnes), raksta Latvijas Avīze. Viņš brīnījies, kā jumts kopš ēkas uzcelšanas nesabrucis varējis noturējies divus gadus.

Bauskas veikalā «Mājai un dārzam» nesošo griestu konstrukcijā nepieciešams nomainīt nepietiekama garuma skrūves. To atzinis sertificēts būvinženieris Ivars Tumševics, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Spraugas veikala «Mājai un dārzam» kopņu balstmezglā pirmdien, 9. decembrī, bija pamanījis kāds baušķenieks. Viņaprāt, nesošo konstrukciju savienojuma vietā sprauga ir tik liela, ka tajā var iebāzt pirkstu. Par saviem vērojumiem vīrietis informējis veikala vadību, arī Bauskas novada Būvvaldes būvinspektoru Andri Barovski.

Atbildīgais speciālists nofotografējis iedzīvotājam šķietami bīstamo vietu un lūdzis sertificētā būvinženiera Ivara Tumševica atzinumu. Bauskas būvvaldei, kā arī objekta īpašniekam SIA «Baltrade» būvinženiera I. Tumševica atzinumā norādīts: «Pamatojoties uz iesūtītajām fotogrāfijām un iepazīstoties ar projektu, secinu, ka minētais kopnes balstmezgls tāds ir izveidots būvniecības procesā. Tas nekādā gadījumā nav deformējies vai nobīdījies ēkas ekspluatācijas laikā. Metinājuma šuvē plaisas nav konstatētas. Mezgla nestspēja ir nodrošināta.» Vienlaikus būvinspektors uzsver, ka obligāti ir jānomaina īsās skrūves, lai to garums atbilstu normām.

Latvijas iestāja ES un ar to saistītā melno metāllūžņu tirgus atvēršana, kā arī augstās lūžņu cenas ir apmetušas kājām gaisā šo tirgu, kurā notikusi koncentrācija, kā rezultātā līderpozīcijās izvirzījušies divi metāllūžņu uzpircēji SIA Tolmets un a/s Kuusakoski.To liecina gan abu uzņēmumu 2004. gada finansiālās darbības pārskats, gan arī jomas pazinēju teiktais. «Situācija pēc tam, kad Latvija iestājās ES un līdz ar to arī Latvijā pārstāja darboties melno metāllūžņu eksporta liegums, melno metāllūžņu tirgū ir radikāli mainījusies,» secina a/s Kuusakoski valdes loceklis un izpilddirektors Andris Bricis. Viņš atzīst, ka lūžņu tirgū strauji līderpozīcijās izvirzījies SIA Tolmets, kurš piegādā melnos metāllūžņus to pārstrādātājam a/s Liepājas Metalurgs un arī a/s Kuusakoski. Lielais vairums nelielo lūžņu savācējuzņēmumu strādā kā sadarbības partneri kādam no lielajiem, norāda A. Bricis. Viņš savu teikto pamato ar to, ka nelielajam uzņēmumam ir daudz grūtāk nekā lielajam eksportēt metāllūžņus. «Lai veiktu piegādes ārvalstu uzņēmumiem, piemēram, uz Spāniju, Turciju vai Ķīnu, ir vajadzīgi kontakti un kontrakti ar darījumu parneriem Āzijā un Eiropā, un arī kravu loģistika,» uzsver A. Bricis. Līdz ar to arī nelielie lūžņu uzpircēji cenšoties darboties zem lielo lietussarga. Vēl viens būtisks fakts, pēc A. Briča teiktā, ir superaugstās melno metāllūžņu cenas pērn, kuras sasniegušas vienbrīd pat 150 Ls/t, bet pirms tam svārstījās ap 50 Ls/t. «Lai arī daudzi cerēja, ka lūžņu cenas augstas būs vienmēr, tomēr šobrīd tās atkal ir atgriezušās 50 Ls/t robežās,» norāda A. Bricis.

Latvijā neiegūstam ne naftu, ne gāzi, tāpēc valsts budžetā naudas trūkst un nevaram apmierināt visas iedzīvotāju vajadzības. Šādu tikko darbu uzsākuša ministra skaidrojumu es dzirdēju Latvijas Radio.

Jā, derīgo izrakteņu Latvijā ir pamaz, taču tāpēc ir ļoti racionāli jāizmanto tie resursi, kas mums ir, un jārada apstākļi, lai uzņēmēji un valsts, kas iekasē nodokļus, no tiem gūtu maksimālu labumu.

Pietiekami nozīmīga Latvijas eksportprece ir metāllūžņi. Piemēram, nozares līderis un viens no lielākajiem uzņēmumiem valstī «Tolmets», pēc provizoriskiem datiem, 2018. gadā realizēja aptuveni 700 tūkstošus tonnu lūžņu, bet eksporta apjoms bija vairāk nekā 126 miljoni eiro.

Lūžņus lielākoties (aptuveni 99%) eksportējam, jo Latvijā pēc «Liepājas metalurga» darbības apturēšanas pārstrādā ļoti nelielu to daļu. Eksportējam uz valstīm, kurās ir attīstīta metalurģija – uz Turciju, Dienvidkoreju, Ķīnu, ASV. Arī uz Zviedriju, Somiju, Vāciju un citām Eiropas Savienības valstīm.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvalde cer, ka stividorpakalpojumu sniedzēja LSEZ a/s Liepājas osta LM, un metāllūžņu uzpircēji SIA Tolmets un SIA Eisenberg Scrap Trading & Recycling spēs atrast kompromisu strīdā par metāllūžņu eksportu caur Liepājas ostu.

«Mūsu interesēs ir, lai kravu apgrozījums ostā nesamazinātos. Tāpēc mēģinām pārrunāt gan ar vienu, gan otru pusi, lai viņi spētu rast kompromisu,» preses konferencē norādīja Liepājas SEZ pārvaldnieks Guntars Krieviņš.

Viņš atzina, ka strīda dēļ Liepājas osta var zaudēt aptuveni 500 tūkstošus tonnu metāllūžņu, ko piegādā Tolmets un Eisenberg Scrap Trading & Recycling.

Db.lv rakstīja, ka a/s Liepājas metalurgs meitasuzņēmums LSEZ a/s Liepājas osta LM paziņoja, ka pārtrauc līgumu ar diviem metāllūžņu uzpirkšanas, pārstrādes un tirdzniecības uzņēmumiem, kas no Liepājas ostas eksportē metāllūžņus.

Samazinoties metālizstrādājumu produkcijas tirgus cenām, pasaules tirgū, melno metāllūžņu cenas, salīdzinot ar 2008. gada jūliju ir samazinājušās vairāk kā trīs reizes. Šī tendence atspoguļojas arī Baltijas tirgū.

Tērauda gabarītlūžņu iepirkuma cena 2008 gada vasarā sasniedza vidēji 245 latus par tonnu, bet septembra otrajā pusē šīs kategorijas lūžņu iepirkuma cena nepārsniedza 70 latus par tonnu, skaidro Aleksejs Anaņjevs, SIA Tolmets eksperts.

Pašlaik metāllūžņu tirgū novērojamas stagnācijas pazīmes. Cenas pēc straujā krituma ir nedaudz stabilizējušās, tomēr pietiekami spēcīga ir tendence cenām samazināties arī turpmāk. Metālapstrādes uzņēmumi, zemnieku saimniecības, servisi un autošrotes ir atsākuši lūžņu pārdošanu, nodrošinot savus uzņēmumus ar papildu ienākumiem, kam nelabvēlīgā ekonomiskā situācijā ir būtiska nozīme.

Neraugoties uz salīdzinoši stabilo situāciju metāllūžņu tirgū Latvijā, Amerikas, Eiropas un Āzijas kotējumi biržās samazinās. Tāpat kā iepriekš Baltijas un pasaules tirgos jūtams likviditātes deficīts. Banku kredītpolitika kļūst stingrāka, procentu likmes aug, investīcijas samazinās, tiek atteikti kredīti pret nekustamā īpašuma ķīlām, norāda eksperts.

«SIA Maxima Latvija nav tirdzniecības centra Rīgā, Biķernieku ielā 121, attīstītājs vai īpašnieks, bet līdzīgi kā vairāki citi uzņēmumi ir potenciālais telpu īrnieks, ja projekta attīstītājs – Homburg Bikernieku Properties - varēs nodrošināt visu nepieciešamo darbu un ēkas būvniecības kvalitāti un varēs apliecināt ēkas drošību, saņemot visas nepieciešamās atļaujas un drošības atzinumus,» šodien izplatītā paziņojumā norāda mazumtirgotājs.

SIA Maxima Latvija nesāks darbu šajā Homburg Bikernieku Properties attīstītajā projektā, kamēr attīstītājs nebūs kvalitatīvi un atbilstoši visām normatīvo aktu prasībām pabeidzis visus būvniecības darbus un saņēmis nepieciešamos atbildīgo iestāžu atzinumus un atļaujas, ka ēka ir pieņemta ekspluatācijā un tā ir droša cilvēkiem. Pēc tam, kad attīstītājs būs nodevis ēku ekspluatācijā, SIA Maxima Latvija piesaistīs arī neatkarīgus būvekspertus, lai papildu pārliecinātos par ēkas drošību cilvēkiem, apgalvo mazumtirgotājs.

Kā vēstīts, Rīgas pilsētas būvvalde uzdevusi Maxima XX lielveikala Biķernieku ielā būvniekiem nomainīt tērauda nesošo konstrukciju savienojumu vietās izmantotās neatbilstošās skrūves un uzgriežņus, kas var būtiski ietekmēt būves stabilitāti, aģentūrai LETA pastāstīja būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs.

Apple produktu entuziastus satraucis tiešsaistē parādījies attēls, kurā it kā redzama skrūve no topoša iPhone sērijas viedtālruņa, kuru nebūs iespējams atskrūvēt. Tomēr beigās izrādījies, ka tā bijusi kādas Zviedrijas kompānijas kampaņa.

Aizvadītajā nedēļā populārajā interneta vietnē Reddit tika ievietots skrūves attēls kopā ar tekstu, kas vēstīja - «pirms laiciņa draugs, kas strādā tajā augļu kompānijā [Apple] uzņēma šo bildi, izskatās, ka viņi pat izgatavo paši savas skrūves».

Fotogrāfijā bija redzama skrūve, kas izgatavotā tā, lai Apple ierīču lietotāju nespētu tās atskrūvēt. Attēls piesaistīja milzīgu Apple produktu lietotāju un entuziastu uzmanību.

Apple jau ilgāku laiku cīnās ar elektronisko iekārtu remontēšanas kompānijām, cenšoties kontrolēt savu produktu apkalpošanu, padarot tos grūti izjaucamus.

Zolitūdes lielveikala Maxima būvniecības laikā projektā mainīts jumta metāla konstrukciju veids un sākotnējā projektā paredzētās vienlaidus metāla sijas aizstātas ar divdaļīgām sastiprinātām sijām, atzina ēkas inženierprojekta autora SIA HND grupa īpašnieks, projektētājs Ivars Sergets.

«Pārprojektēt jumta metālkonstrukcijas nācās tāpēc, ka to ražotājs lielās vienlaidus sijas nevarēja piegādāt uz būvlaukumu,» sacīja Sergets.

Jautāts, vai pēc vienlaidus siju aizstāšanas ar divdaļīgajām tika pārrēķinātas slodzes un tās atbilda sākotnējam projektam, Sergets atbildēja apstiprinoši. «Arī pēc noslodzes pārrēķina jumta metāla sijām bija jāiztur sākotnēji paredzētā vidējā noslodze ap tonnu uz kvadrātmetru un 1,5 tonnas uz kvadrātmetru atsevišķās vietās uz jumta, kurās bija paredzēti koki,» skaidroja Sergets.

Inženieris piebilda, ka būvniecības laikā siju stiprinājuma vietās izmantotais stiprinājuma skrūvju skaits atbilda projektā paredzētajam. «Man gan nav informācijas, vai skrūvju materiāls atbilda projektā paredzētajam,» piebilda Sergets.

Ražots Latvijā - ar šādu saukli pasaulē izgājis studijas mikrofons Black Hole, jau iekarojot pazīstamu Holivudas skaņu inženieru atzinību. Black Hole dzimis kompānijā JZ Microphones Mārupē, un JZ nozīmē - Juris Zariņš.

Intervijas dienā Jurim Zariņam jādodas uz vēl vienu apbalvošanu - Latvijas nacionālās automātiskās identifikācijas organizācijas GS1 konkursā Made in Latvia Scruples MIFR saņem diplomu par eksportspējīga gala produkta izveidi un veiksmīgu mārketingu 2007. gadā.

Violet izplatīšanas tiesības pieder kompānijām ASV un Igaunijā, un šīs mikrofonu līnijas panākumi mudinājuši pērnā gada rudenī izveidot jaunu, pilnībā neatkarīgu kompāniju - JZ Microphones. Tās biznesa virziens - inovācijas augstas kvalitātes skaņu ierakstu produkcijas ražošanā un modernā dizainā.

Liepājas ostas stividorkompānija LSEZ a/s Liepājas osta LM nosūtījusi vēstuli metāllūžņu savākšanas un pārstrādes SIA Tolmets un SIA Eisenberg Scrap, kurā paziņo par pērn noslēgto līgumu darbības pārtraukšanu ar 12.jūliju.

Iemesls līguma laušanai ir a/s Liepājas metalurgs nevēlēšanās atbalstīt metāllūžņu eksportu no Latvijas situācijā, kad uzņēmumam trūkst izejvielu, Db.lv apstiprināja a/s Liepājas osta LM valdes priekšsēdētājs Pēteris Iesalnieks. Viņš norādīja uz milzīgajām investīcijām, kas ieguldītas a/s Liepājas metalurgs, uz uzņēmuma sociālo nozīmīgumu.

SIA Tolmets un SIA Eisenberg Scrap nodarbojas ar metāllūžņu eksportu, un šim nolūkam izmanto Liepājas ostas dziļūdens piestātni, ko apsaimnieko a/s Liepājas osta LM.

SIA Tolmets negrasās atteikties no peļņas ziņā daudz nozīmīgākā eksporta un pārdot lūžņus piespiedu kārtā a/s Liepājas metalurgs, taču citas piestātnes Liepājas ostā nav piemērotas lūžņu pārkraušanai. Tāpēc, visticamāk, uzņēmums izvēlēsies citu ostu eksportam, db.lv. apstprināja SIA Tolmets pārstāvis Jānis Vecbaštiks.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvalde turpina izmeklēt 2012.gada aprīlī uzsākto apjomīgo kriminālprocesu pret noziedzīgo grupējumu, kas darbojās metāllūžņu jomā un no budžeta izkrāpis ievērojamu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pārmaksas atmaksas summu, informē VID.

Kriminālprocesa ietvaros veikto kratīšanu laikā izņemtie un arestētie finanšu līdzekļi 290 tūkstošu eiro, 9483 dolāru, 15 latu apmērā saskaņā ar Rīgas Apgabaltiesas Krimināllietu kolēģijas 2015.gada 18.februāra lēmumu tiek konfiscēti un ieskaitīti valsts budžetā. Minētais lēmums nav pārsūdzams.

VID Finanšu policijas pārvalde, izmeklējot 2012.gada 2.aprīlī uzsākto kriminālprocesu un veicot vērienīgas kratīšanas, apturēja noziedzīga grupējuma, kas darbojās metāllūžņu jomā, darbību. Personu grupa, izmantojot savā rīcībā esošu uzņēmējsabiedrību dokumentus un rekvizītus, laika posmā no 2009.gada janvāra līdz 2012.gada 1.aprīlim izvairījās no nodokļu nomaksas, kā arī veica krāpnieciskas darbības un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, nodarot valstij zaudējumus 643 tūkstošu eiro apmērā (PVN).

http://www.db.lv/uploads/ck/images/Untitled(7).jpg

Tā uzskata rūpnīcas vadība, kas šodien, 12.septembrī, nāca klajā ar publisku paziņojumu par faktiem, kas «traucē un cenšas sagraut akciju sabiedrības darbību» un kas nevarot būt nejaušas sakritības. Laikā, kad akciju sabiedrībai krītoša tirgus apstākļos jādomā par produkcijas realizāciju un valsts galvotā kredīta atdošanu, dažādus škēršļus cenšas radīt viens no akcionāru padomes locekļiem Kirovs Lipmans, taču «viņš nav vienīgais», nolasot sagatavoto paziņojumu, uzsvēra a/s Liepājas metalurgs juriste Antra Čirkše.

Šā gada jūlijā K. Lipmans vērsies Liepājas metalurgā (LM) ar rakstisku informācijas pieprasījumu, norādot 128 pozīcijas. Tāpat viņš lūdzis sasaukt ārkārtas akcionāru sapulci. Sapulce nozīmēta 21.septembrī. Taču dienā, kad Rīgas apgabaltiesā notika kārtējā Lipmana - Zaharjina tiesas sēde un uzņēmuma juristi bija tiesā, kur LM ir kā trešā persona, rūpnīcā ieradās Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes otrās nodaļas procesa virzītājs Didzis Mežavilks ar lēmumu par dokumentu izņemšanu, pamatojoties uz kriminālprocesu par amatpersonu iespējamu pretlikumīgu rīcību, piesavinoties a/s naudas līdzekļus un citus aktīvus. Cita starpā tikuši izņemti dokumenti, kuri bija K. Lipmana informācijas pieprasījumā. Uzdoti jautājumi par to, kāpēc LM izveidojis savu metāllūžņu uzpirkšanas tīklu.

AS KVV Liepājas metalurgs ir izstrādāti divi biznesa plāni, kādā veidā tiks turpināta uzņēmuma darbība, un jūnija beigās vai jūlija sākumā tie tiks iesniegti valdībai, sacīja KVV Group līdzīpašnieks Valērijs Krištals.

Pirmais plāns paredz, ka darbu turpina uzņēmuma velmēšanas cehs un izgatavo velmējumus no iepirktajām sagatavēm. Ceha maksimālā jauda ir 64 000 tonnu velmējumu mēnesī, patlaban tiek saražots 25 000 līdz 30 000 tonnu.

«Velmētavā mēs pat pieņēmām jaunus darbiniekus - šonedēļ pieņemti 30 jauni darbinieki, un patlaban šajā cehā strādā 320 cilvēki,» sacīja Krištals.

Otrs scenārijs, kuru KVV Liepājas metalurgs gatavojas iesniegt valdībai, paredz tēraudkausēšanas ceha darba atjaunošanu.

«Lai īstenotu šo scenāriju, mums nepieciešama sadarbība ar valdību - skaidrs valdības plāns un laika grafiks, kā tiek plānots samazināt elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenšu (OIK) maksājumus. Pirms uzņēmuma pirkšanas administrators mūs informēja, ka 2015.gada laikā šis jautājums tiks atrisināts, ar to arī rēķinājāmies un turpinām rēķināties,» skaidroja Krištals.

Ir atsevišķas jomas, pārsvarā saistītas ar tirdzniecību, kurās nevar strādāt, nesaņemot īpašu valsts atļauju jeb licenci. Viena no tādām ir, piemēram, alkohola tirdzniecība - par grādīgā dzēriena pārdošanu bez minētā dokumenta draud ļoti nopietna atbildība.

Turklāt dažādi eksperti joprojām nav vienisprātis - vajadzēja savulaik alkohola tirdzniecību nodot privātās rokās vai arī labāk būtu bijis, ja ieviestu tādu sistēmu, kāda piestāv netālu esošajā Zviedrijā, kur attiecīgo produktu pārdod vienīgi specializētos valsts veikalos. Citiem vārdiem sakot, šāda veida licencēšanu parasti attiecina uz īpašām produktu grupām.

Tajā pašā laikā Latvijā ir uzradusies, ja tā var teikt, entuziastu grupa, kas vēlas panākt, lai īpašas licences būtu jāizņem arī meža velšu, piemēram, ogu iepirkšanai. Dīvaini sanāk… Zemenes, avenes, mellenes un tamlīdzīgi labumi nav veselībai kaitīgi, tās nav ne akcizētās preces, ne kaut kas tamlīdzīgs, bet tomēr izskan viedoklis, ka uzpircējiem būtu jāizņem īpaša licence. Turklāt nevis audzētājiem, lasītājiem vai pārdevējiem, bet tieši uzpircējiem. Parasti šis process notiek pēc vienas un tās pašas shēmas. Vieni cilvēki salasa ogas un, ja paši nevēlas sēdēt tirgū, pārdod tālāk uzpircējiem, kuri savukārt nodarbojas ar lielāka mēroga savāktās ražas tirdzniecību, par to maksājot nodokļus. Protams, nevar noliegt, ka pelēkā ekonomika Latvijā sit augstu vilni, un nodokļi tiek maksāti ne vienmēr, bet tā jau ir VID speciālistu kompetence. Proti, pret šādiem nodokļu nemaksātājiem jāvēršas ar tādu pašu bardzību, kā pret jebkurā citā nozarē strādājošo, kurš ir nolēmis nesamaksāt valstij pienākošos daļu.

Žurnāla Nedēļa un portāla nozare.lv galveno redaktoru Māri Zanderu droši vien var dēvēt par intelektuālo huligānu, par kura izdarībām tā arī īstas skaidrības nav – viņš vispirms runā un tad domā vai arī katrs viņa pateiktais teikums tiek pausts ar zināmu aprēķinu.

Katrā ziņā salīdzināt Latvijā notiekošos procesus ar Miloševiča režīmu Serbijā vai arī Reihstāga dedzināšanu, Zanderam īpašas problēmas nesagādā. Nu jau viņam arī piezvanīt vai aizsūtīt īsziņu varēs katrs, kurš to vēlas.

Parasti tu visai ironiski vērsies pret dažādiem Latvijā notiekošiem ekonomiskiem un politiskiem procesiem. Kāda tad, tavuprāt, šodien ir situācija mūsu valstī?

Eiropas Savienība (ES) trešdien paziņoja, ka tai ir dziļi iebildumi pret ASV Pārstāvju palātas pieņemtajām sankcijām pret Krieviju, kas var ietekmēt energopiegādes Eiropā.

Eiropas Komisija (EK) «pauda savas bažas, īpaši likumprojekta iespējamās ietekmes uz ES enerģētisko neatkarību dēļ», norādīts pēc sarunām Briselē izplatītajā EK paziņojumā.

EK piebilda, ka joprojām ir «gatava rīkoties, lai aizstāvētu eiropiešu intereses», ja šīs bažas nekliedēs ASV likumdevēji.

EK prezidents Žans Klods Junkers paziņoja, ka «mēs esam gatavi attiecīgi rīkoties dažu dienu laikā, ja mūsu bažas netiks pienācīgi ņemtas vērā».

«ASV likumprojektam var būt neapzinātas vienpusējas sekas, kas ietekmē ES enerģētikas drošības intereses. Amerika vispirms nevar nozīmēt, ka Eiropas intereses ir pēdējā vietā,» pavēstīja Junkers.

Jau vēstīts, ka ASV Pārstāvju palāta otrdien pieņēma likumprojektu par jaunu sankciju noteikšanu pret Krieviju, Irānu un Ziemeļkoreju.

SEB banka noslēgusi līgumu ar metāllūžņu pārstrādes uzņēmumu SIA Tolmets par kredīta piešķiršanu 2,5 miljonu eiro apmērā. Finansējums tiks izmantots ražošanas iekārtu iegādei un uzstādīšanai, kā arī tirdzniecības finansēšanas produktiem.

Kredīta atmaksas termiņš ir septiņi gadi.

«Tolmets šobrīd aktīvi turpina darbu ar esošajiem klientiem, kā arī meklē iespējas darbības paplašināšanai ārpus Latvijas robežām,» norāda Tolmets valdes priekšsēdētāja Inta Ozoliņa.

Tolmets ir dibināts 1999.gadā. DB jau rakstīja, ka tā apgrozījums pērn audzis par vairāk nekā 42 milj. Ls, tuvojoties 2008.gada rekordam.

Arī nopelnīts gandrīz par miljonu latu vairāk nekā 2009.gadā - 3,5 milj. Ls. Tolmets tirgus daļa ir gandrīz 85% Latvijā un aptuveni 50% - Baltijas valstu kopējā tirgū. Metāllūžņu tirgus ir pakļauts cenu svārstībām biržā.

Metālapstrādes uzņēmums AS Dīlers mainījis nosaukumu un kļuvis par AS A Holding, liecina Firmas.lv informācija.

Tāpat no šodienas ir mainīts arī uzņēmuma valdes un padomes sastāvs.

No šodienas uzņēmuma valdē strādās tikai valdes loceklis Sergejs Zaicevs.

Līdzšinējais valdes loceklis Igors Ivanovs vairs neturpina darbu uzņēmuma vadībā, bet valdes locekle Vladislava Zaiceva turpmāk būs A Holding padomes priekšsēdētāja vietniece.

Par A Holding padomes priekšsēdētāju iecelts līdzšinējais padomes loceklis Deniss Zaicevs, darbu padomē turpina arī līdzšinējais padomes loceklis Pjotrs Čerekovs.

Pērn septembrī SIA Dīlers mainīja uzņēmējdarbības formu un kļuva par AS Dīlers. Līdz kļūšanai par AS uzņēmuma īpašnieki bija Deniss Zaicevs (33,79%), Sergejs Zaicevs (33,21%) un Pjotrs Čerekovs (33%), liecina Firmas.lv informācija.