Pirmdiena, 10. septembris

" 10:00 domē notiks Ventspils pilsētas domes sēde (atb. D. Brākmane, tālr. 6 36 01111)

" 11:00 notiks iknedēļas sanāksme par pašvaldības SIA "Ventspils slimnīca" īstenojamā projekta "Neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu sniedzēju struktūras optimizēšana Ventspilī" B kārtas realizācijas gaitu, kas paredz uzņemšanas nodaļas rekonstrukciju (atb. O. Ķeņģis, tālr. 6 36 22658)

" No plkst. 13:00 līdz 17:00 Ventspils Digitālajā centrā (Akmeņu ielā 3) norisināsies datorkursi "Informācijas sabiedrības pamatprasmes". Kursu programma ietver darbu ar datoru, teksta redaktoriem, e-pastu un internetu. Kursa maksa: LVL 20 par 12 stundām. Pieteikšanās pa tālr. 6 36 07607 vai pa e-pastu: [email protected] Lūdzam arī norādīt iespējamos kursu apmeklējuma laikus! (atb. A. Gaile, tālr. 6 36 07607)

no 17. līdz 23. septembrim

Pirmdiena, 17. septembris

" 11:00 notiks iknedēļas sanāksme par pašvaldības SIA "Ventspils slimnīca" īstenojamā projekta "Neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu sniedzēju struktūras optimizēšana Ventspilī" B kārtas realizācijas gaitu, kas paredz uzņemšanas nodaļas rekonstrukciju (atb. O. Ķeņģis, tālr. 6 36 22658)

" No plkst. 12:30 līdz 16:00 Ventspils Digitālajā centrā (Akmeņu ielā 3) notiks apmācību kursi "Elektroniskās iepirkumu sistēmas lietošana". Piedalās Ventspils pilsētas pašvaldības iestāžu un kapitālsabiedrību atbildīgie darbinieki (atb. K. Jacevičs, tālr. 6 36 07607)

" 14:00 domē, 2.stāva zālē notiks Iepirkumu komisijas sēde. Piedāvājumu atvēršana atklātā konkursā "Mēbeļu piegāde četru jaunu grupu atvēršanai pirmsskolas izglītības iestādēs" (pasūtītājs - Izglītības pārvalde) (atb. S. Tolkaņova, tālr. 6 36 01194)

Pagājušajā gadā reģistrēti kopumā 16,36 tūkstoši jaunu uzņēmumu, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2012.gadu, pagājušā gadā reģistrēto uzņēmumu skaits sarucis, taču jaunreģistrēto uzņēmumu skaita kritums nebūt nenozīmē, ka būtu samazinājusies arī jauno uzņēmēju radošā pieeja, izvēloties savu uzņēmumu nosaukumus. Veicot pētījumu par 2013.gadā reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, Lursoft secinājis, ka radoši ļaudis dzīvo visā Latvijas teritorijā, sākot ar Liepāju, beidzot ar Daugavpili.

Vairāki uzņēmēji saviem uzņēmumiem izvēlējušies nosaukumus, kuri liek uzreiz noprast par komersanta darbības jomu. Tādi ir, piemēram, Beķerfeja, Ātra Paka, Kārumu fabrika, Prieks Būvēt, Tortes fabrika. Lursoft novērojumi arī liecina, ka nezūdoša ir cilvēku vēlme uzņēmumu nosaukumos iepīt pozitīvisma pilnus vārdus, kas, pavisam iespējams, nākotnē varētu līdzēt veiksmīgi vairot klientu loku. Starp interesantākajiem pērn reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, kuri tā vien vairo ticību savām spējām un rada optimismu, noteikti jāmin Yes, we can, Laimīgie nami, Good Feeling, Labs dzēriens, Tīri un Skaisti, Patiesi ar Mīlestību, Pozitīvo emociju aģentūra, Happy Latvia, tomēr ir uzņēmēji, kuri uzskata, ka lietas ir jāsauc īstajos vārdos, tādēļ pagājušajā gadā arī reģistrēti uzņēmumi, kuriem ir tādi nosaukumi kā Cerība resnīšiem un Pēdējā aģentūra.

"Repharm" grupa aicina AS "Olainfarm" akcionāres Annas Emīlijas Maliginas likumisko pārstāvi Signi Balderi-Sildedzi rīkoties atbildīgi un pildīt uzņemtās saistības, pavēstīja "Repharm" pārstāvji.

"Repharm" ieskatā Balderes-Sildedzes izvēlētā nomelnošanas taktika "Olainfarm" akcionāru jautājumu risināšanai kaitē visām iesaistītajām pusēm, tāpēc "Repharm" grupa aicina Balderi-Sildedzi uz konstruktīvām sarunām par visu abpusēju norunu izpildi.

"Repharm" pārstāvji atgādināja, ka starp SIA "Farma Fund" un Annu Emīliju Maliginu 2019.gada septembrī tika noslēgts līgums, saskaņā ar kuru Anna Emīlija Maligina saņēma daļu no pirkuma maksas vairāku miljonu eiro apmērā.

Pirkuma maksas samaksa tika veikta ar kredītiestāžu starpniecību, vairākas Latvijas kredītiestādes veica naudas līdzekļu izcelsmes pārbaudi, un nevienai no tām nav radušās nekādas aizdomas, pretējā gadījumā pirkuma maksa nevarētu tikt pārskaitīta Annai Emīlijai Maliginai, norādīja "Repharm" pārstāvji.

Akciju sabiedrība “Pasažieru vilciens” informē, ka pārmiju nomaiņas laikā Rīgas pasažieru stacijā 28.aprīlī no plkst.5:20 un 29.aprīlī līdz plkst.12:05 noteiktas ievērojamas izmaiņas Skultes un Siguldas virzienu vilcienu kustības sarakstā. Minētajās dienās virkne vilcienu aties nevis no Rīgas stacijas, bet no Zemitāniem, savukārt Rīgas virzienā kursējošo vilcienu galapunkts būs Zemitānu stacija. Vairāki vilcieni remontdarbu laikā posmā Rīga-Zemitāni kursēs lēnāk, tādēļ no Rīgas izbrauks agrāk nekā parasti, savukārt citi no visām maršruta stacijām aties vēlāk nekā noteikts sarakstā. Daļa vilcienu minētajās dienās tiks atcelti dzelzceļa posmos Carnikava-Saulkrasti vai Saulkrasti-Skulte. ? 28. aprīlī nekursēs vilcieni – Nr.6130 Rīga (plkst.13:10)-Saulkrasti (14:11); – Nr.6135 Saulkrasti (plkst.14:23)-Rīga (15:28). ? Vairāki vilcieni no Rīgas aties agrāk, bet pārējā maršrutā kursēs atbilstoši sarakstam: – Nr.6102 Rīga (plkst.5:52)-Saulkrasti – plkst.5:33 (28. un 29.aprīlī); – Nr.640 Rīga (5:58)-Sigulda - plkst.5:53 (28. un 29.aprīlī); – Nr.662 Rīga (6:35)-Lugaži - plkst.6:30 (28. un 29.aprīlī); – Nr.664 Rīga (14:01)-Lugaži - plkst.13:56 –(28.aprīlī); – Nr.6144 Rīga (16:23)-Skulte – plkst.16:10 (28.aprīlī); – Nr.668 Rīga (17:55)-Lugaži - plkst.17:50 (28.aprīlī). ? 28. aprīlī vilciens Nr.649* Sigulda (15:52)-Rīga (17:05) no Siguldas aties plkst.15:44. Arī no pārējām maršruta stacijām vilciens izbrauks 7 - 8 minūtes agrāk nekā ierasts un Rīgā pienāks plkst.16:58. ? 28. un 29.aprīlī tikai no Zemitāniem kursēs šādi vilcieni: – Nr.6104 Rīga (plkst.6:25)-Skulte (7:35) – no Zemitāniem plkst.6:32; – Nr.642 Rīga (7:52)-Sigulda (9:10) – no Zemitāniem plkst.8:01; – Nr.6112** Rīga (9:10)-Saulkrasti (10:10) – no Zemitāniem plkst.9:17; vilciens kursēs tikai līdz Carnikavai; – Nr.6126 Rīga (12:13)-Skulte (13:23) – no Zemitāniem plkst.12:20. 28. aprīlī tikai no Zemitāniem kursēs vilcieni – Nr.6132 Rīga (plkst.13:49)-Skulte (14:59) – no Zemitāniem plkst.14:12 (nevis 13:56), arī no visām pārējām stacijām vilciens aties 16 minūtes vēlāk nekā ierasts un Skultē pienāks plkst.15:15; – Nr.6148 Rīga (17:35)-Skulte (18:46) – no Zemitāniem plkst.17:44 (nevis 17:42); – Nr.652 Rīga (15:48)-Sigulda (17:06) – no Zemitāniem plkst.15:57; – Nr.656 Rīga (18:49)-Sigulda (20:07) – no Zemitāniem plkst.18:58; – Nr.660* Rīga (20:25)-Valmiera (22:58) – no Zemitāniem plkst.20:34. 28. un 29.aprīlī tikai līdz Zemitāniem kursēs vilcieni – Nr.6101 Skulte (plkst.5:11)-Rīga (6:18) – pienāks Zemitānos plkst.6:11; – Nr.659* Valmiera (5:27)-Rīga (7:40) – pienāks Zemitānos plkst.7:29; – Nr.6107 Saulkrasti (7:12)-Rīga (8:11) no Saulkrastiem aties plkst.7:18 un Zemitānos pienāks plkst.8:11 (nevis 8:05); – Nr.6119** Saulkrasti (10:42)-Rīga (11:42) kursēs tikai no Carnikavas plkst.11:03 un Zemitānos pienāks plkst.11:35; 28. aprīlī tikai līdz Zemitāniem kursēs vilcieni – Nr.6129 Saulkrasti (12:47)-Rīga (13:51) - pienāks Zemitānos plkst.13:45 (28. un 29.aprīlī vilciens kursēs tikai no Carnikavas plkst.13:09); – Nr.6143 Skulte (16:17)-Rīga (17:27) no Skultes aties plkst.16:29, Zemitānos pienāks plkst.17:32; – Nr.651 Sigulda (17:22)-Rīga (18:36) – pienāks Zemitānos plkst.18:25; – Nr.653 Sigulda (18:52)-Rīga (20:06) no Siguldas aties plkst.18:59 un Zemitānos pienāks plkst.20:00. ? 28. un 29.aprīlī tikai līdz Saulkrastiem kursēs vilcieni Nr.6106 un Nr.6116**Rīga-Skulte, kas no Rīgas pēc saraksta atiet plkst.7:22 un 10:05. Minētajās dienās vilcieni no Rīgas izbrauks attiecīgi plkst.7:29 un 10:20 un vēlāk pienāks arī Saulkrastos – plkst.8:33 un 11:25. Savukārt vilcieni Nr.6113 un Nr.6123** Skulte-Rīga, kas no Skultes atiet plkst.8:48 un 11:30, 28. un 29.aprīlī kursēs tikai no Saulkrastiem attiecīgi plkst.9:06 (nevis 8:59) un plkst.11:41. 28. un 29.aprīlī tikai līdz Carnikavai kursēs vilcieni Nr.6112** un Nr.6122 Rīga- Saulkrasti, kas no Rīgas pēc saraksta atiet plkst.9:10 un 11:12. Šajās dienās, kā jau minēts iepriekš, vilciens Nr.6112** kursēs mar

Notiks mākslas darbu izsole

Privātajā Latviešu Mākslas muzejā 3.jūlijā 19:00 tiek rīkota Latvijas vecmeistaru un mūsdienu mākslas darbu izsole.

Šodien Rīgā notiks veloparāde un velopikniks

Šodien, 27.jūnijā, pulksten 15.00 Rīgā notiks neparasta dizaina velosipēdu parādes brauciens no Šmerļa ielas uz Sūnu salu pie Mīlgrāvja tilta, informēja Rīgas domes pārstāve Ieva Prauliņa.

Notiks plazmas virsmas inženierijas jautājumiem veltīta konference

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Lielajā aulā, Kaļķu ielā 1, 9.jūnijā un 10.jūnijā notiks pirmā starptautiskā RTU un Eiropas Plazmas un virsmas jonu inženierijas komitejas organizētā zinātniskā konference Plazmas virsmas inženierija - aizsardzības un dekoratīvie pārklājumi, kurā ar priekšlasījumiem piedalīsies aptuveni 45 zinātnieki no 12 pasaules valstīm.

Turpinot iepriekšējos gados aizsāktās tradīcijas, Lursoft apkopojis arī 2014.gadā reģistrēto uzņēmumu interesantākos nosaukumus.

Lursoft skatījumā radošie prāti nav koncentrēti tikai kādā noteiktā reģionā, jo pērn reģistrēti uzņēmumi ar interesantiem nosaukumiem gan Latvijas lielākajās pilsētās, gan novados, informē Lursoft pārstāve Indra Jansone.

Tā, piemēram, no pērn janvārī reģistrētajiem uzņēmumiem, interesantākie nosaukumi Lursoft skatījumā ir Sudraba Laikmets (Rīga), Miera pērle (Rīga), Laika Eksperti (Rīga), Māra kumoss (Rīga), Rituālie Pakalpojumi (Valmiera), Labs Remonts (Rīga), Zirga Spēks (Ozolnieku nov), Flying Dogs (Ventspils), Digipalīgs (Rīga), BRIKU-BRAKU (Grobiņas nov), Viss Labi (Rīga), ZUMZUM (Rēzekne), Elpo Brīvi (Lielvārdes nov), Lec un minies (Ogres nov), 7.vārti (Ogres nov), Irracionāli risinājumi (Rīga), VĀRNU IELAS REPUBLIKA (Rīga).

Starp Latvijas zāļu ražotājiem pārliecinošs līderis ir A/S Grindeks, sasniedzot 42, 66 miljonu latu lielu kopējo apgrozījumu, otrā pozīcijā atrodas A/S Olainfarm - ar 15, 56 miljonu latu apgrozījumu, liecina Zāļu valsts aģentūras dati. Latvijas zāļu ražotāji kopumā pērn saražojuši zāles par 65, 91 miljoniem latu. (Aplūko Latvijas zāļu ražotāju TOP 13!)

Zāļu valsts aģentūra ir apkopojusi datus par zāļu patēriņu 2006. gadā. Minētā laika posmā kopumā ir saglabājušās iepriekšējās Latvijas medikamentu tirgus attīstības tendences: palielinājušies medikamentu realizācijas apjomi, ražošanas un eksporta apjomu kāpinājuši vietējie zāļu ražotāji.

Zāļu lieltirgotavu kopējais apgrozījums vairumtirdzniecībā kopā ar pārējām precēm 2006. gadā sasniedzis 276, 88 miljonu latu ( 2005. gadā - 222, 97 milj.Ls). No kopējā apjoma lieltirgotavas Latvijā pārdevušas zāles, medicīnas un citas preces 225, 42 miljonu latu apmērā (2005. gadā - 190,68 milj.Ls). Savukārt 195, 61 miljonu latu (2005. gadā - 169, 19 milj.Ls) lielu apgrozījumu no kopējā Latvijā pārdotā apjoma veido zāļu un substanču realizācija. Lieltirgotavas vispārējā tipa aptiekām, kuru skaits 2006. gada nogalē bija 818 (2005. gadā - 817 aptiekas), pagājušajā gadā pārdevušas preces par 117,62 miljoniem latu (2005. gadā - 95, 92 milj.Ls).

AS Rīgas farmaceitiskā fabrika ārkārtas akcionāru sapulcē nolemts izslēgt uzņēmuma akcijas no regulētā tirgus, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Lēmums ir pieņemts ar nepieciešamo balsu vairākumu. Pagaidām nav zināms konkrēts datums, līdz kuram akcijas kotēs biržā.

Db.lv aprīlī rakstīja, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome ļāvusi AS Rīgas farmaceitiskā fabrika emitēt akcijas.

Uzņēmumam atļauts veikt 1,43 miljonu vārda akciju ar balsstiesībām publisko piedāvājumu, ņemot vērā uzņēmuma vēlmi palielināt pamatkapitālu.

Vienas akcijas nominālvērtība noteikta 1,4 eiro apmērā.

Pērnā gada decembrī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome deva atļauju AS Rīgas farmaceitiskā fabrika akcionāram SIA Capital Holding izteikt obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu pārējiem akcionāriem.

Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā durvis apmeklētājiem vēris lielākais Baltijas biznesa tehnoloģiju pasākums «Riga Comm 2018», kas piedāvā vērtīgas konferences un nozares plašāko izstādi.

Maksājumu risinājumi, internetbankas pakalpojumi, iepirkšanās internetā, naudas pārskaitījumi ir tikai daļa no finanšu tehnoloģijām, ko uzņēmumi un patērētāji izmanto ikdienā.

Lietu internets ir tehnoloģija, kas ļauj gandrīz jebkuru fizisku ierīci, piemēram, sadzīves tehniku, mašīnas, valkājamas ierīces vai medicīnas aprīkojumu, savienot tīklā, nosūtīt informāciju, ko tālāk var analizēt, un kontrolēt ar interneta palīdzību.

«Lietu interneta ietekme uz patērētājiem un organizācijām strauji palielinās, jo fizisko lietu aprīkošana ar sensoriem un savienošana tīklā kļūst arvien lētāka. Savukārt datu iegūšana reālā laikā no ierīcēm ļauj patērētājiem, uzņēmumiem un pat pilsētām rīkoties daudz efektīvāk un ilgtspējīgāk, tāpēc ir īstais brīdis to izmantot,» tā norāda Andris Breške, «Riga Comm 2018» vadītājs.

SIA Capital Holding, kuras vienīgais dalībnieks ir Helēna Livšica, ieguvusi 302 tūkstošus AS Rīgas farmaceitiskā fabrika akciju, liecina uzņēmuma paziņojums Nasdaq Riga.

Līdz šī darījuma noslēgšanai SIA Capital Holding jau piederēja 217,9 tūkstoši akciju jeb 32,87%. Tādējādi līdz ar šī darījuma noslēgšanu SIA Capital Holding pieder vairāk par 50% no balsstiesībām AS Rīgas farmaceitiskā fabrika, proti, SIA Capital Holding pieder 520 tūkstoši jeb 78,43% AS Rīgas farmaceitiskā fabrika akciju.

8.decembrī SIA Capital Holding ieguva vēl 30 413 akcijas, kā rezultātā paziņojuma sagatavošanas brīdī SIA Capital Holding pieder 550 tūkstoši akciju, kas veido 83,02% no kopējā AS Rīgas farmaceitiskā fabrika pamatkapitāla apmēra.

Ņemot vērā veiktos darījumus, Helēnas Livšicas kontrolētā SIA Capital Holding gatavo dokumentus, kā arī veic citas nepieciešamās darbības obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanai Finanšu instrumentu tirgus likuma noteiktajā kārtībā un termiņos.

Kārtējās akcionāru sapulces lēmumi

AS Rīgas Farmaceitiskā fabrika 2007. gada 20. aprīļa akcionāru pilnsapulcē tika pieņemti sekojošie lēmumi:

1. Apstiprināt zvērināta revidenta SIA Konsults pārbaudīto AS Rīgas farmaceitiskā fabrika gada pārskatu par 2006.finanšu gadu no 1.janvāra līdz 31.decembrim.

2. Atbrīvot AS Rīgas farmaceitiskā fabrika Valdes locekļus no atbildības par darbu 2006.gadā.

3. Sabiedrības peļņu atstāt nesadaļītu.

4. Apstiprināt AS Rīgas farmaceitiskā fabrika budžetu un darbības plānu 2007.gadam.

5. Ievēlēt par a/s Rīgas farmaceitiskā fabrika revidentu SIA Konsults.

6. Pilnvarot ar pārpilnvarojuma tiesībām Jūliju Dmitrijevu veikt visas darbības, kas saistītas ar šīs Sapulces lēmumu reģistrēšanu uzņēmumu reģistrā, tai skaitā iesniegt un saņemt ar reģistrēšanu saistītos dokumentus.

Ķīpsalas hallē oktobrī norisināsies biznesa tehnoloģiju izstāde un konferences Riga Comm 2018, kur varēs iegūt praktiskas zināšanas par jaunākajām tehnoloģijām un inovācijām.

«Veidojot «Riga Comm» saturu, ļoti domājām par mūsu apmeklētāju vajadzībām. Tās ir ļoti dažādas, tāpēc piedāvājam 10 konferences dažādām interesēm – sākot no mārketinga, produktivitātes un finanšu tehnoloģijām līdz pat mākslīgajam intelektam. Ņemot vērā apmeklētāju vēlmes, šogad būs arī reāli uzņēmumu pieredzes stāsti un diskusijas,» stāsta «Riga Comm» vadītājs Andris Breške.

Abās «Riga Comm» norises dienās - 11. un 12. oktobrī - uz sešām skatuvēm notiks daudzveidīgas konferences.

Uz Executive skatuves 11. oktobrī Vadītāju forumā pulcēsies uzņēmēji, IT un cita līmeņa vadītāji, lai diskutētu par pieaugošo informācijas tehnoloģiju lomu ikvienas organizācijas vadības procesos. 12. oktobrī Lietu interneta konferencē aplūkos ļoti plašu tēmu loku – sākot no savienotajām automašīnām, viedo pilsētu DNS un lietu interneta drošību līdz pat biohakingam. «Cilvēka organisms ir kā komplekss dators, un, to iepazīstot, varam tajā bioloģiski ielauzties un uzlabot,» norāda Kaspars Vendelis, viens no konferences lektoriem – biohacking.lv kustības līdzdibinātājs.

Pagājušajā gadā kopumā reģistrēti 10,21 tūkstoši jaunu uzņēmumu, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2016.gadu, Lursoft aprēķini rāda, ka gada laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sarucis par 8,89%. Tas gan nav mazinājis uzņēmēju vēlmi saviem uzņēmumiem izvēlēties nosaukumus, kuri būs pamanāmi starp pārējiem.

Ņemot vērā, ka nosaukums ir viens no pirmajiem, ko pamana patērētājs, tā izvēlei jābūt tālredzīgai. Iespējams, tieši tāpēc daļa uzņēmēju izvēlējušies nosaukumus, kas jau vedina domāt par tā darbības jomu. Tāds, piemēram, ir pērn janvārī Jaunpils novadā reģistrētais SIA «Traktordakteris», SIA «Latvijas alus paradīze», kas savu mājvietu radusi Rīgā, SIA «Aizvest paku», SIA «Žogu valstība» vai arī SIA «Labakais Tehnologiju Sakartotajs» Daugavpils novadā. Tomēr jāteic, ka šādi uzņēmumi ir mazākumā un vairumā gadījumu pēc nosaukuma izlasīšanas tā darbības joma tā arī paliek miglā tīta. Jūsuprāt, ar ko ikdienā nodarbojas aizvadītajā gadā reģistrētie SIA «Pupsiks», SIA «Jaukie cilvēki», SIA «Ko gribu, to daru», SIA «Turpinājums sekos» vai arī SIA «Čau Tēti»?

Zināšanas digitālajā mārketingā uzņēmējam palīdz būtiski ietaupīt reklāmas budžetam paredzētos finanšu līdzekļu. Vienalga vai tas būtu viesu mājas vai matu lakas nosaukums, vai nepacietīgi meklēts autoserviss vai zooveikals – atbildi jau ierasti sniedz interneta meklētājs Google. Digitālā mārketinga aģentūras Infinitum 8 meistarklasē "Efektīva Digitālā mārketinga optimizācija" kā jauniem, tā arī pieredzējušiem uzņēmējiem piedāvā uzzināt visjaunāko un visefektīvāko informāciju Google AdWords un Google Analytics stratēģiju izveidē.

Uz meistarklasi "Efektīva Digitālā mārketinga optimizācija" ir aicināti uzņēmumu vadītāji, mārketinga un PR speciālisti ar minimālu pieredzi darbā ar Google AdWords un Google Analytics kontiem. Meistarklase būs sadalīta divos līmeņos.

"Biznesa uzlecošās superzvaigznes" tiek aicināti jaunie uzņēmēji, kuriem ir pamatzināšanas, bet viņi vēl meklē savu mārketinga stratēģiju darbā ar Google AdWords un Google Analytics. Meistarklasē jaunie uzņēmēji varēs iegūt nepieciešamās vadlīnijas, lai interneta plašumos atrastu un pārliecināt savu klientu. Meistarklasē tik skaidrota ārējās mājas lapas optimizācija. Uzmanība tiks pievērsta Google Analytics konta galveno uzmanības punktu novērtējumam un tipiskāko kļūdu apskatei. Speciālisti stāstīs par galvenajām kļūdām, kas atbaida klientus no uzņēmuma sociālo mediju konta un citām zināšanām. Šīs un vēl citas meistarklasē iegūtās zināšanas noderēs, lai uzņēmumā realizētā mārketinga stratēģija būtu vēl veiksmīgāka.

Šā gada 29. septembrī Viļņā, izstāžu centrā “Litexpo”, jau desmito reizi norisināsies e-komercijas gadatirgus, kas šogad ir atjaunots un mainījis nosaukumu. Šogad konference un izstāde būs vēl plašāka, un dalībniekiem no visām Baltijas valstīm to būs iespējams vērot gan klātienē, gan tiešraidē internetā angļu valodā. Šā gada galvenā pasākuma tēma un fokuss ir e-komercijas eksports.

“E-komercija pandēmijas laikā pacēlās nebijušos augstumos, taču situācija gan pasaulē, gan Baltijas valstīs ir sākusi normalizēties un atgriezties pirmspandēmijas līmenī. Tas nozīmē, ka daudziem tirgotājiem pārdošanas apjomi ir samazinājušies. Šādā situācijā svarīgākais ir meklēt veidus, kā tos atdzīvināt, un viens no instrumentiem ir ģeogrāfiskā paplašināšanās,” stāsta “Ecomexpo’22“ organizators un "All Digital group" uzņēmumu grupas vadītājs Deivids Talijūnas.

“Tāpēc šā gada konferenci veltām e-komercijas eksportam. Konferencē pieredzē dalīsies lielie tiešsaistes tirgi, kas eksportē e-komerciju, uzņēmumi un digitālā mārketinga eksperti. Paralēli konferencei notiek arī gadatirgus, kas ar katru gadu piesaista arvien lielāku uzmanību un kļūst arvien veiksmīgāks. Gadatirgus ir lieliska platforma, lai dibinātu jaunus kontaktus un atrastu pakalpojumu sniedzējus, jo dalībnieku vidū ir lielākie e-komercijas uzņēmumi un ar tirdzniecību saistīti Baltijas un Eiropas zīmoli,” piebilst D.Talijūnas.

Kā datu pārraides attīstība un lietu interneta tehnoloģijas ļauj uzlabot dzīves kvalitāti un organizāciju efektivitāti – 12. oktobrī pieredzē dalīsies vadošie tehnoloģiju profesionāļi 3. lietu interneta konferencē izstādē «RIGA COMM 2018» Ķīpsalā.

Lietu internets ir tehnoloģija, kas ļauj gandrīz jebkuru fizisku ierīci, piemēram, sadzīves tehniku, mašīnas, valkājamas ierīces vai medicīnas aprīkojumu, savienot tīklā, nosūtīt informāciju, ko tālāk var analizēt, un kontrolēt ar interneta palīdzību.

«Lietu interneta ietekme uz patērētājiem un organizācijām strauji palielinās, jo fizisko lietu aprīkošana ar sensoriem un savienošana tīklā kļūst arvien lētāka. Savukārt datu iegūšana reālā laikā no ierīcēm ļauj patērētājiem, uzņēmumiem un pat pilsētām rīkoties daudz efektīvāk un ilgtspējīgāk, tāpēc ir īstais brīdis to izmantot,» tā norāda «RIGA COMM 2018» vadītājs Andris Breške.

Par to, kādus parametrus mērīt, lai kļūtu par labāku sevis versiju,3. lietu interneta konferencēuzstāsies Latvijas biohakinga kustības līdzdibinātājs un konferences organizators Kaspars Vendelis. Viņš stāstīs par sistēmisku zinātnes, tehnoloģiju un dabas izmantošanu (pieeju), lai personas labklājību uzturētu pēc iespējas ilgāk. Lai labāk saprastu savu ķermeni un uzlabotu dzīves kvalitāti, modernās tehnoloģijas sniedz iespēju iegūt un mērīt dažādus ikdienas datus, piemēram, uzņemto pārtiku, miega kvalitāti, sirds ritma izmaiņas, glikozes, skābekļa līmeni asinīs u.t.t.

Sērijveidu dzīvokļu vidējā cena Rīgas mikrorajonos mēneša laikā samazinājās par 2.1% līdz 1 390 EUR/m2 (martā 1 424 EUR/m2), liecina Ober-Haus nekustamā īpašuma tirgus apskats.

Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļā 2008. gada aprīlī būtiski pieauga reģistrēto pirkuma līgumu skaits, kas ir lielāks nekā tas bijis gada pirmajos trijos mēnešos. Savukārt ir jāatzīmē situācija, ka pagājušā gadā pirmajos 4 mēnešos lielākais darījumu skaits bija janvārī, bet šogad tas ir aprīlī.

Šobrīd pilnīgi noteikt var runāt par cenas samazināšanās tendenci jaunajos projektos. Jaunajos projektos, kuru realizācija jau notiek projektu attīstītāji gatavi dot atlaidi pat līdz 10%. Arvien vairāk projektu attīstītāji ir gatavi apstiprināt oficiāli šo pozīciju.

Pēc Ober-Haus datiem nozīmīga cenu samazināšanās notika 25-30% jaunajos projektos, kuri atrodas Rīgā. Vidējā cenu korekcija notika robežās no 5 -15%. Pirmo reizi jauno projektu vēsturē Latvijā, vidējā projekta attīstītāju piedāvātā cena jaunceltnēm Rīgas mikrorajonos samazinājās par 6.5% līdz 2 098 EUR/m2, atgriežot cenas iepriekšējā gada aprīļa līmenī.

Lai apmierinātu pieaugošo pieprasījumu pēc a/s Grindeks ziedēm, uzņēmums iecerējis būvēt jaunu ziežu ražotni, uz kuru nākotnē varētu pārnest meitasuzņēmuma a/s Tallinas farmaceitiskā rūpnīca ražošanas procesus, Db pavēstīja Grindeks Komunikācijas departamenta vadītāja Laila Kļaviņa.

Šobrīd Grindeks izvērtē projekta finansiālos aspektus un ražotnes izveides iespējas Igaunijā vai Latvijā. Saskaņā ar koncerna attīstības plāniem, Grindeks vadība izvērtē ziežu ražošanas un pārdošanas perspektīvas. Ņemot vērā tirgus izpēti Grindeks galvenajos tirgos, uzņēmums prognozē, ka pieprasījums pēc Grindeks ziedēm varētu dubultoties.

Pašlaik ziežu ražošanā ir specializējies Grindeks meitas uzņēmums Igaunijā – Tallinas farmaceitiskā rūpnīca un ražo sešu veidu ziežu preparātus.

«Ziedes ir viens no virzieniem, kurā saskatām attīstības iespējas, tādēļ apsveram izredzes būvēt jaunu ziežu ražotni. Sākotnējās projekta izmaksas tika plānotas 4 miljonu eiro apjomā. Diemžēl ekonomiskā krīzes apstākļos, Igaunijā projekta izmaksas ir dubultojušās, un esam spiesti projektu apturēt, lai izvērtētu tālākos ziežu ražošanas biznesa attīstības aspektus,» norāda Grindeks padomes priekšsēdētājs Kirovs Lipmans.

AS "Repharm" grupas uzņēmums AS "Rīgas farmaceitiskā fabrika" iegādāsies tiesības 2023.gadā pirkt Annai Emīlijai Maliginai tieši un netieši piederošās zāļu ražotāja "Olainfarm" akcijas, pavēstīja kompānijā.

Kompānijā informēja, ka "Rīgas farmaceitiskā fabrika" iegādāsies SIA "Farma Fund" 100% kapitāldaļu, savukārt "Farma Fund" ir noslēgts līgums par tiesībām 2023.gadā iegādāties Annai Emīlijai Maliginai tieši un netieši piederošās "Olainfarm" akcijas.

"Farma Fund" ir veicis daļu no pirkuma samaksas Annai Emīlijai Maliginai un turpinās veikt maksājumus atbilstoši noslēgtajam grafikam.

Noslēgtais darījums paredz noteiktu pasākumu izpildi no abām darījuma pusēm līdz 2023.gadam un nerada tiesības šobrīd rīkoties ar "Olainfarm" akcijām.

"Rīgas farmaceitiskā fabrika" saskaņos attiecīgo darījumu ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju un Konkurences padomi līdzko iestāsies likumdošanā noteikti nosacījumi, norādīja kompānijā.

Šajā piektdienā portāls db.lv ielūkojās AS Rīgas farmaceitiskā fabrika ražotnē, kur top medikamenti un zāļu tējas.

Uzņēmums savu darbību sāka 1950. gadā kā zāļu līdzekļu fasēšanas iecirknis. Farmaceitiskās fabrikas statusu uzņēmums ieguva 1957.gadā, bet 1963. gadā Rīgas farmaceitiskā fabrika tika pārcelta uz telpām Duntes ielā, kur tā atrodas arī patlaban.

1966. gadā atvēra Stirnu ielā Acu pilienu ražošanas cehu. Acu pilienus izgatavoja rūpnieciski, ar to apgādāja visu Latviju.

1979. gadā Pērnavas ielā tika izveidota acu pilienu ražotne, kuru apvienoja un nosauca par Drogu un acu pilienu iecirkni.

Valsts Rīgas farmaceitiskā fabrika tika nodota privatizācijai 1997. gadā.

Pēc privatizācijas uz Duntes ielu pārnāca arī Drogu iecirknis, kur atrodas arī pašlaik.

Kā informē uzņēmuma pārstāvji, Ārstniecības līdzekļi, kuru receptūrā ietilpst ārstniecības augu drogas vai to pārstrādes rezultatā iegūtas vielas, veido ap 80% no fabrikas kopējā produkcijas apmēra. Kopumā AS Rīgas farmaceitiskā fabrika piedāvā vairāk nekā 90 nosaukumu drošu ārstniecības līdzekļu.

Latvijas lielākā zāļu ražotāja AS Grindeks vadība izvērtē meitas uzņēmuma Igaunijā Tallinas farmaceitiskā rūpnīca ražotnes perspektīvas, izskatot divas iespējas, kā nākotnē attīstīt ziežu ražošanu.

Zāļu ražotājs paziņojumā biržai paskaidro, ka viena iespēja paredz, ka AS Grindeks pārnes meitasuzņēmuma AS Tallinas farmaceitiskā rūpnīca ražotni uz Latviju vai otra iespēja: turpina ražošanu Igaunijā.

Jāatzīmē, ka AS Grindeks vadība noliedz, ka lēmums par ziežu rūpnīcas būvniecību jau ir pieņemts.

Tallinas farmaceitiskā rūpnīca specializējas ziežu ražošanā un pašreiz ražo 6 veidu ziežu preparātus. Tallinas farmaceitiskā rūpnīca ir dibināta 1914. gadā un ir viena no lielākajām farmaceitiskajām ražotnēm valstī. 1998. gadā AS Grindeks iegādājās rūpnīcas kontrolpaketi, bet 2004. gadā uzņēmums izpirka visas mazo akcionāru akcijas un kļuva par tās vienīgo īpašnieku.

Notikušas izmaiņas akciju sabiedrības «Rīgas Farmaceitiskā fabrika» (RFF) vadībā, un par uzņēmuma valdes priekšsēdētāju kļuvusi Diāna Stepiņa-Gauja.

Līdzšinējais uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Kaspars Bāliņš darbu šajā uzņēmumā ir pārtraucis un savu karjeru turpinās ārpus RFF. Diāna Stepiņa-Gauja kļuvusi par valdes priekšsēdētāju arī RFF meitas uzņēmumā SIA «Jonnex-farma».

«Esmu gandarīta, ka, apstiprinot RFF valdes priekšsēdētājas amatam, uzņēmuma akcionāri ir novērtējuši manu līdzšinējo veikumu un pieredzi. Uzņēmumam ir izvirzīti jauni mērķi tālākai izaugsmei. Kopā ar kolēģiem to realizācija ir mūsu turpmākā ikdienas darba uzdevums,» saka Diāna Stepiņa-Gauja.

Veiktas izmaiņas arī RFF padomē. Uzņēmuma padomes priekšsēdētājs turpmāk būs Josifs Apts.

AS «Rīgas Farmaceitiskā fabrika» ir Latvijas farmaceitisko preparātu ražošanas uzņēmums un viens no augu valsts ārstniecisko līdzekļu (herbal medicines) ražotājiem Baltijā. «Rīgas Farmaceitiskā fabrika» piedāvā vairāk nekā 90 nosaukumu ārstniecības līdzekļu: tinktūras, ekstraktus, šķidrumus iekšķīgai un ārīgai lietošanai, sīrupus, ziedes, pulverus, uztura bagātinātājus, grūtniecības noteikšanas testus u.c.

Latvijā šogad pirmajos četros mēnešos reģistrēti 3311 jauni uzņēmumi, kas ir par 15,6% vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Tostarp 2023.gada aprīlī reģistrēti 737 jauni uzņēmumi, kas ir par 13,4% vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā mēnesī, taču mazākais mēneša laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits šogad.

"Lursoft" dati arī liecina, lai gan aprīlī reģistrēts lielāks jauno uzņēmumu skaits nekā pērn attiecīgajā periodā, to kopējais pamatkapitāls bijis mazāks. Aprīlī reģistrēto jauno uzņēmumu kopējais pamatkapitāls bija 2,31 miljons eiro, kamēr 2022.gada aprīlī 650 jauno uzņēmumu pamatkapitāls bija 3,6 miljoni eiro.

Pagājušā gada aprīlī lielākā reģistrētā uzņēmumam pamatkapitāls pārsniedza vienu miljonu eiro, bet šogad aprīlī lielākā uzņēmuma reģistrētais un apmaksātais pamatkapitāls ir 330 tūkstoši eiro.

Otrdien Ekonomikas ministrija informēja Ministru Kabinetu par Latvijas eksporta veicināšanas programmas 2006. gada rīcības plāna īstenošanas gaitu. Piedāvājam iepazīties ar ar visu ziņojuma tekstu.

Informatīvais ziņojums Par Latvijas eksporta veicināšanas programmas 2006. gada rīcības plāna īstenošanas gaitu.

Informatīvais ziņojums ir sagatavots saskaņā ar Ministru kabineta 2004. gada 14. oktobra rīkojuma Nr. 755 Par Latvijas eksporta veicināšanas programmu 2005. - 2009. gadam (Programma) 4. punktu, kas paredz Ekonomikas ministrijai, sākot ar 2006. gadu katru gadu līdz 1. jūlijam sagatavot un iesniegt Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par Eksporta veicināšanas programmas rīcības plāna īstenošanas gaitu iepriekšējā laikposmā.

Programma ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kas nosaka eksporta veicināšanas mērķus, galvenos uzdevumus un sasniedzamos rezultātus. Programmas mērķis ir aktīvi veicināt Latvijas uzņēmumu starptautisko konkurētspēju, sekmēt jaunu tirgu apgūšanu, kā arī nostiprināšanos esošajos. Programmas pasākumu īstenošanu pārrauga Ekonomikas ministrija, savukārt, realizē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).