Latvijas banku izveidotajam Parādnieku reģistram būtu jāievieš banku darbībā nosacīta kārtība un jāveicina drošība finanšu darbībā. Taču Latvijā labie nodomi ne vienmēr nes labumu, bet dažkārt par sagādā vairāk problēmas, turklāt ne jau tiem, pret kuriem tas izveidots, bet godīgiem pilsoņiem.

Par to, atsaucoties uz laikrakstu Бизнес&Балтия, ziņo biznews.lv. Kompānijas Hansa līzings darbinieki figurē lietā par fiktīvu līgumu slēgšanu ar to cilvēku vārdiem, kas par šo lietu neko pat nenojauš. Tādējādi nelikumīgi ir piesavināti vairāk nekā 50 tūkstoši latu.

Uzņēmējs Aleksandrs Podoļskis saskārās ar problēmām ar kompāniju Hansa līzings, kuras izdevās atrisināt tikai tiesas ceļā. «Pagājušā gada rudenī es gribēju nomainīt mašīnu, atnācu uz līzinga kompāniju un tur noskaidroju, ka esmu reģistrēts Latvijas Bankas Parādnieku reģistrā, stāsta A. Podoļskis. Man tas bija pārsteigums. Jā, man ir kredīti, tai skaitā hipotekārais, citās Latvijas bankās. Taču līdz šim mana kredītvēsture bija ideāla – neviena kavēta maksājuma.»

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa ierosinājusi DnB NORD Bankas meitas uzņēmuma SIA DnB Nord līzings maksātnespējas lietu.

Par to liecina šodien Maksātnespējas reģistrā veiktais ieraksts. Maksātnespējas lieta ierosināta 18.septembrī.

DnB NORD Līzings ir nenokārtotas parādsaistības pret Shop Service, un proti, DnB NORD Līzings neveica faktoringa maksājumus noslēgto līgumu ietvaros, Db pavēstīja R. Skrinda. «Kopumā pēc Shop Service un mātes uzņēmuma SIA Tapeks finanšu datiem, DnB NORD Līzings parādā ap pusmiljonu latu,» tā administratore.

Viņa uzsver, ka saskaņā ar 2008.gada pārskatu, DnB NORD Līzings 2008.gadu ir beidzis ar zaudējumiem 207.36 tūkstošu latu apjomā, kas veido vairāk kā pusi no DnB NORD Līzings pamatkapitāla (300 tūkstoši latu). Tikmēr Komerclikuma 219.pants nosaka: ja sabiedrības zaudējumi pārsniedz pusi no sabiedrības pamatkapitāla, valde par to ziņo padomei (ja tāda ir izveidota) un sasauc dalībnieku sapulci, kurā sniedz paskaidrojumus. «Ir pamats uzskatīt, ka DnB NORD Līzings radušās problēmas tās saimnieciskās darbības veikšanā un līdz ar to arī turpmāk DnB NORD Līzings var rasties problēmas norēķināties ar klientiem, ne tikai ar Shop Service,» skaidro R. Skrinda.

Informācija medijiem15.11.2006.

Latvijā lielākais līzinga uzņēmums SIA "Hansa Līzings" izveidojis jaunu mājas lapu www.lizings.lv, kas ir apjomīgs un atraktīvs transportlīdzekļu e-pārdošanas kanāls. www.lizings.lv šobrīd ir vienīgais interneta resurss Latvijā, kas piedāvā visplašāko jauno automašīnu skaitu vienuviet un pirmās e-līzinga iespējas, finansējumam piesakoties virtuālajā tīklā on-line režīmā.

Tas nozīmē, ka jebkuram interesentam, izvēloties savu auto, nav jāmeklē informācija dažādu autotirgotāju mājas lapās un salonos, jo "Hansa Līzings" vienuviet apkopojis vairāk nekā 800 jaunu automašīnu, 110 motociklu un 65 laivu modeļu piedāvājumus. Savukārt līzinga pieteikumu var aizpildīt elektroniski, neizejot no mājas vai biroja.

Foto: MyAvis

Dinamiska un piepildīta dzīve mūsdienu apstākļos nav iedomājama bez uzticama auto. Kaut arī tradicionālais līzings joprojām ir populāra izvēle auto iegādei, pilna servisa līzingsmūsdienu svārstīgajos finanšu apstākļos var būt krietni vien izdevīgāka izvēle. Turpinājumā par to, kādi ir tā plusi.

AVIS pilna servisa līzings – atšķirības no ierastā līzinga

Kvalitatīvas un mūsdienīgas automašīnas cena nav zema, tāpēc ierasta izvēle ir automašīnu līzings – auto izpirkšana noteiktā laika posmā, ik mēnesi maksājot līzinga maksājumu, kā arī procentus. Līzinga perioda laikā tiek segta pilna automašīnas vērtība, pēc tā beigām klients kļūst par pilntiesīgu auto īpašnieku.

Klientu aktivitāte un darbinieku sniegums nodrošina labākos rezultātus kopš Hansabankas Grupas pastāvēšanas

2006. gads Hansabankas Grupai ir bijis veiksmīgākais kopš bankas pastāvēšanas. Klientu aktivitāte un augstvērtīgais darbinieku sniegums ļāvis nostiprināt tirgus daļas visos nozīmīgākajos bankas sektoros un jau otro gadu Hansabanka atzīta kā uzņēmums ar augstāko reputāciju Latvijā.

Hansabankas Grupas aktīvu apjoma pieaugums pērn bija 71%, kredītportfeļa pieaugums 83% un piesaistīto noguldījumu apjoma pieaugums 29% apmērā. Šie rādītāji apliecina klientu uzticību bankai, izvēloties banku kā sadarbības partneri biznesa attīstībai vai mājokļa iegādē, kā arī uzticot savu naudu noguldījumos un ieguldījumu produktos.

Hansabankas Grupas peļņa 2006.gadā bija 63.9 miljoni latu, kas ļaus attīstīt un pilnveidot bankas pakalpojumus, pārveidot filiāļu tīklu, kā arī turpināt daudzu nozīmīgu ziedošanas projektu realizāciju.

Līzinga uzņēmums SIA Hansa Līzings izveidojis jaunu mājas lapu www.lizings.lv - transportlīdzekļu e-pārdošanas kanālu. www.lizings.lv piedāvā pirmās e-līzinga iespējas, finansējumam piesakoties virtuālajā tīklā on-line režīmā, Db.lv informēja Hansabankas pārstāvis Ivars Svilāns.

Hansa Līzings vienuviet apkopojis vairāk nekā 800 jaunu automašīnu, 110 motociklu un 65 laivu modeļu piedāvājumus. Līzinga pieteikumu iespejams aizpildīt elektroniski, neizejot no mājas vai biroja.

SIA Hansa Līzings direktore Irīna Pīgozne, atsaucoties uz kompānijas veiktajām aptaujām, stāstīja, ka pirms automašīnas iegādes 90% potenciālo pircēju informāciju par auto meklē internetā. "Šobrīd www.lizings.lv piedāvātās iespējas ir pirmais solis, un mēs turpināsim uzlabot līzinga noformēšanas procesu tīmeklī, lai interesentam fiziski nav jādodas uz banku. Tā kā elektroniskās telpas attīstība notiek ļoti strauji, var prognozēt, ka nākotnē arvien lielāks automašīnu skaits tiks meklēts un pārdots internetā", prognozē līzinga kompānijas pārstāve.

Automašīnu dīleri patlaban aktīvi iztirgo krājumus un jauni neparādās, tā intervijā Lietišķā Diena apgalvo Hansa līzings direktors Daniils Ruļovs.

Viņš norāda, ka dīleri kļūst arvien ieinteresētāki lietotu automašīnu tirdzniecībā, jo «tirgū ir izpratne, ka ļoti liels pieprasījums pēc jauniem auto nebūs». Cilvēki sākot daudz uzmanīgāk izvērtēt savas iespējas un tie, kas saprot, ka dārgu automašīnu nespēs pavilkt, to pārdod un pāriet uz ekonomiskākas klases braucamo.

Hansa līzings direktors norāda, ka patlaban situācija gan autolīzingā, gan citos līzinga veidos ir pasliktinājusies. Ja iepriekš nemaksātāju īpatsvars bijis 0.3 – 0.5 %, tad šobrīd situācija pasliktinājusies divas līdz trīs reizes. Viņaprāt, cilvēki ir pārrēķinājušies ar savām iespējām. «Piemēram, celtnieki iegādājās BMW X5 un vadāja cementa maisus. Tāpat jebkurš sevi cienošs cilvēks, kas nodarbojās ar nekustamajiem īpašumiem, uzskatīja, ka viņam jābraukā ar 7.sērijas BMW. Ja paskatāmies uz mašīnām, kas patlaban ir pārdošanā, tieši tādas markas un veida automašīnas ir visbiežāk sastopamas,» tā D. Ruļovs. Viņš arī piebilst, ka pārsvarā problēmas maksāt autolīzingu ir tieši nekustamā īpašuma nozarē strādājošajiem, kā arī kokapstrādes uzņēmumiem. Patlaban Hansa līzings nevar lepoties, ka pārdod vairāk automašīnas nekā pārņem - kompānijas laukumā atrodas ap 330 auto un pieprasījums ir, piebilda direktors.

DnB Nord Līzings lūdzis Augstākās tiesaspriekšsēdētāju ierosināt disciplinārlietu pret tiesnesi Raimondu Bulu, kurš uzsāka uzņēmuma maksātnespējas lietu bez pietiekamiem dokumentālajiem pierādījumiem, informēja kompānijā.

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa šonedēļ izbeigusi uzsākto lietu par SIA DnB NORD Līzings iespējamo maksātnespēju, noraidot maksātnespējīgā uzņēmuma SIA Shop Service administratores pieteikumu.

DnB Nord Līzings administrators savā atzinumā maksātnespējas procesa lietā norādījis, ka tiesā iesniegtais maksātnespējas procesa pieteikums bija atzīstams par nepamatotu, jo SIA DnB Nord Līzings nebija nevienas no likumā noteiktajām maksātnespējas pazīmēm.

«Kā liecina tiesas materiāli, lieta ierosināta, balstoties uz SIA Shop Service pieteikumā minētajiem apgalvojumiem bez pietiekamiem dokumentālajiem pierādījumiem, kas apliecinātu, ka SIA DnB Nord Līzings nosūtīts brīdinājums par maksātnespējas procesa pieteikšanu. Šāda pierādījuma neesamība lietas ierosināšanas brīdī ir būtisks šķērslis maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanai tiesā. Neatkarīgi no tā, vai šāda situācija radusies paviršības rezultātā vai apzināti, tā nodara kaitējumu uzņēmumam, turklāt – nav nekādas garantijas, ka līdzīgā veidā netiek ierosinātas lietas pret citiem patiesībā maksātspējīgiem un ilgtermiņā savu darbību plānojošiem uzņēmumiem. Tādēļ esam nolēmuši vērsties ar lūgumu pie Augstākās tiesas priekšsēdētāja, lūdzot ierosināt disciplinārlietu pret tiesnesi, kurš bez dokumentāliem pierādījumiem nolēma ierosināt šo lietu,» saka DnB Nord Līzings vadītāja Ruta Amtmane.

No jaunajiem pirkumiem līzingā pēc aktīvu veida 1.ceturksnī populārākais ir bijis autolīzings – tas veido 39% no gada pirmajos trīs mēnešos noslēgtajiem līgumiem jeb 33,78 miljonus latu, liecina Latvijas Līzinga devēju asociācijas (LLDA) apkopotie dati.

Nākamie populārākie ir iekārtu līzings – 23,97 miljoni latu jeb 28% no jauno pirkumu portfeļa, un komerctransporta līzings – 23,45 miljoni latu jeb 27%. Vismazāko daļu jauno pirkumu veido nekustamā īpašuma līzings – 1,55 miljoni latu jeb 1,8%.

«Pirmā ceturkšņa līzinga tirgus rādītāji nav nekāds pārsteigums, bet gan pierādījums tam, ka līzinga tirgū novērojama stabilitāte pēc ievērojamā krituma krīzes gados, it īpaši industriālā līzinga sektorā. Pieaugums industriālā līzinga sektorā liecina par to, ka uzņēmumi ir atsākuši atjaunot savas ražotnes, kas savukārt apstiprina valsts izaugsmes tendences», tā LLDA vadītājs Jevgenijs Belezjaks.

Swedbank Līzings turpina izsniegt gan aizdevumus auto iegādei līzingā, gan uzņēmumiem iekārtu iegādei, tomēr aktivitāte ir samazinājusies, un nākamgad gaidāms līzinga tirgus samazinājums.

Mainījušies arī finansēšanas nosacījumi, piemēram, auto iegādē jārēķinās ar vismaz 10 % pirmo iemaksu, intervijā Db atklāja Swedbank Līzings vadītājs Daniils Ruļovs.Swedbank Līzings vadītājs Daniils Ruļovs.

Līzinga tirgus ir atkarīgs no vispārējā preču un pakalpojumu pieprasījuma. Ja ir pieprasījums pēc precēm un pakalpojumiem, ir arī pieprasījums pēc attiecīga finansējuma. Ekonomikas situācijai pasliktinoties, līzinga pieprasījums krītas līdz ar preču un pakalpojuma pieprasījuma samazināšanos. Komerctransporta un industriālās tehnikas pārdošanas apjomi samazinās, bet nekādā gadījumā nevaram teikt, ka viss ir apstājies un nekas nenotiek – tie, kas saredz biznesa iespējas un perspektīvu, piesaista finansējumu un attīstās.

Šā gada pirmā pusgada laikā līzinga portfelis Latvijā pieaudzis par 6,6% jeb 79 miljoniem eiro, liecina Latvijas Līzinga devēju asociācijas (LLDA) apkopotie dati.

Līzinga portfeļa apjoms 2016. gada jūnija beigās bija 1,28 miljardi eiro. No tā 77% jeb 988 miljoni eiro ir finanšu līzings, bet 23% jeb 295 miljoni eiro – operatīvais līzings. Faktoringa portfelis pirmā pusgada beigās bija 149,6 miljoni eiro, kas ir nedaudz – par 1,6% - mazāk nekā pērnā gada beigās. Kopējais līzinga un faktoringa portfelis pusgada beigās bija 1,43 miljardi eiro, kas ir par 5,7% vairāk nekā 2015. gada nogalē.

2016. gada pirmā pusgada laikā noslēgti jauni līzinga līgumi par 342 miljoniem eiro. Lielākais jauno darījumu apjoms joprojām ir autolīzinga segmentā – sešu mēnešu laikā noslēgti jauni līzinga auto pirkuma līgumi par 182,5 miljoniem eiro, kas veido vairāk nekā pusi (53%) no visiem jaunajiem pirkumiem. Seko iekārtu līzings ar jauno līgumu apjomu 82,6 miljoni eiro (īpatsvars 24%) un komerctransporta līzings ar jauno līgumu apjomu 65,9 miljoni eiro (īpatsvars 19%).

Mazinoties patēriņa bumam un pateicoties straujajam pieaugumam industriālajā līzingā, Latvijas lielākā līzinga devēja Hansa Līzings portfelis sasniedzis 1 miljardu eiro jeb aptuveni 700 miljoni latu, un kā prioritāte turpmāk tiek izvirzīta eksportspējīgo nozaru finansēšana, informē Hansabanka.

Latvijas līzinga kompāniju kopējais portfelis arvien turpina strauji augt un šī gada 8 mēnešos, salīdzinot ar šo pašu periodu pērn, pieaudzis par 71,1% un veido 1,624 miljardi latu. Vislielāko kāpumu uzrāda industriālais līzings - šā gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, jauno darījumu apjoma pieaugums industriālajā līzingā sasniedzis 139%.

Irīna Pīgozne, Hansa Līzings direktore: ''Industriālā līzinga tempu pieaugums vistiešāk un visspilgtāk parāda uzņēmējdarbības un tautsaimniecības attīstības tempus. Jau pērn divreiz pieauga ražošanas iekārtu un industriālās tehnikas iegāde līzingā, un arī šogad eksperti prognozēja 50% pieaugumu. Vēl gads nav galā, bet pieauguma tempi jau teju trīskārt pārsnieguši prognozes. Tajā pašā laikā ir ļoti nozīmīgi, lai valsts ekonomika būtu ne tikai strauji augoša, bet arī sabalansēta. Tāpēc attīstot industriālo līzingu, ļoti svarīgi ir domāt par nozarēm, kas veicinātu Latvijas eksporta pieaugumu.''

Jaunieši, kas ir vieni no nepieredzējušākajiem autobraucējiem, pa Latvijas ielām un ceļiem pārvietojas ar vecām automašīnām, kurām biežāk uzrādās ievērojami un drošību apdraudoši trūkumi, liecina Hansa Līzings veiktā aptauja un CSDD statistikas dati.

Kā liecina Hansa Līzings un e-Sample veiktā aptauja, katrs piektais jaunietis brauc ar automašīnu, kas ir vecāka par 15 gadiem. Turklāt visvecākās automašīnas ir 18-20 gadus veciem jauniešiem. Savukārt lielākā daļa jauniešu brauc ar apmēram 10 gadus vecu auto. Kā liecina CSDD statistika, 68% automašīnām, kas vecākas par 15 gadiem ir kādi būtiski bojājumi vai trūkumi – 38% no šīm auto ir bojāts rāmis un virsbūve, 30% no auto ir bojāta bremžu sistēma, kas nereti ir iemesls ceļu satiksmes negadījumiem. Atgāzes sistēmas trūkumi un bojājumi ir 18,2 % auto.

Normunds Krapsis VP RGPP KP Ceļu policijas nodaļas priekšnieks: "Jauniešiem nav nekādu grūtību iegādāties automašīnu – vajadzīgi vien pārsimts lati, tikai diemžēl šiem auto pārsvarā vajadzētu atrasties metāllūžņu nodošanas punktos, nevis uz Latvijas autoceļiem. Pārgalvīgā braukšana un ceļu satiksmes noteikumu ignorēšana kombinācijā ar vieglprātīgu attieksmi pret auto tehnisko stāvokli ir ļoti bīstama un nopietni apdraud visus ceļu satiksmes dalībniekus, un statistika diemžēl nav iepriecinoša. Jāņem vērā, ka jaunieši ir arī visnepieredzējušākie no autovadītājiem."

Hansabankas Ieguldījumu pārvaldes vadītāja vakanto posteni turpmāk ieņems valdes loceklis un līdzšinējais Uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Elmārs Prikšāns, savukārt par Uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes vadītāju kļūst Irīna Pīgozne – Hansabankas valdes priekšsēdētāja vietniece un līdzšinējā Hansa Līzings direktore.

Savukārt par Hansa Līzings direktoru kļūst līdzšinējais Hansa Līzings vadītājas vietnieks, Pārdošanas daļas vadītājs Daniils Ruļovs.

Irīna Pīgozne ir viena no Baltijas finanšu sektora spēcīgākajām profesionālēm ar lielu pieredzi gan uzņēmumu apkalpošanā, gan klientu attiecību veidošanā. Uzņēmumu izaugsme un eksporta stiprināšana ir svarīga ne tikai Hansabankas, bet arī visas Latvijas tautsaimniecības prioritāte.

Elmāra Prikšāna kompetenci un lielo pieredzi finanšu tirgos tagad papildina arī pieredze uzņēmumu apkalpošanā. Ieguldījumi un uzkrājumi ir svarīgs bankas attīstības virziens, un izmaiņas ļaus bankai būt vēl spēcīgākai tirgū, apvienojot labākās pieredzes.

Latvijā darbību sāk jauns interneta medijs www.whatcar.lv.

What Car? ir viens no pasaulē ietekmīgākajiem auto ekspertu medijiem, kas kopš 1972. gada tiek izdots Lielbritānijā un citās pasaules valstīs. Jau vairāk nekā 30 gadu What Car? eksperti piedāvā objektīvu, neatkarīgu ekspertu vērtējumu par jauniem un lietotiem automobiļiem.

What Car? mērķis – palīdzēt pircējiem nopirkt piemērotāko auto par atbilstošāko cenu. Latvijā Whatcar.lv sāk darbību kopā ar diviem partneriem – vadošo līzinga kompāniju Hansa Līzings un apdrošināšanas kompāniju IF Latvia.

Whatcar.lv lasītājiem būs pieejami neatkarīgu ekspertu vērtējumi par vairāk nekā 300 jauniem auto (rudenī saturs tiks papildināts ar ekspertu vērtējumiem par 400 lietotiem automobiļiem), jaunākās auto ziņas un reportāžas no auto notikumiem pasaulē un Latvijā, padomu sadaļa auto pircējiem, unikāli tirgus pētījumi, kā arī lasītāju vērtējumu sadaļa. Sadarbībā ar What Car? televīziju Whatcar.lv lasītājiem būs pieeja vairāk nekā 400 video testu, kā arī video reportāžām.

Pagājušajā gadā SIA DNB līzings galvenais produkts bijis finanšu līzings, kas no kopējā finanšu portfeļa aizņēmis 91,5%, liecina Lursoft dati.

Operatīvais līzings veidojis 0,5%, savukārt faktorings – 8%.

Kā norāda uzņēmuma vadība, pērnā gada nogalē 46% no SIA DNB līzings kopējā portfeļa veidojis autolīzings, 20% - komerctransporta līzings, bet 25% - industriālais līzings.

Kā norādīts uzņēmuma gada pārskatā, pērn SIA DNB līzings kopējais neto apgrozījums sarucis par 1,027 miljoniem latu, samazinoties līdz 4,6 miljoniem latu, taču tas nav traucējis gadu noslēgt ar peļņu, kas aizvadītajā gadā veidojusi 747,62 tūkstošiem latu, salīdzinot ar 386,5 tūkstošu latu zaudējumiem.

SIA DNB līzings reģistrēts 2004.gada janvārī un pieder AS DNB banka. Lursoft pieejamā informācija liecina, ka patlaban AS DNB banka pieder vairākas meitas sabiedrības, tostarp SIA Salvus, SIA Skanstes 12 un citi.

2010.gadā jauni līzinga darījumi sasniedza 192,4 miljonus latu, tomēr atmaksāto aizdevumu apjoms bijis krietni straujāks, kā rezultātā līzinga portfelis pērn saruka par 308 miljoniem latu, sasniedzot 874,7 miljonus latu.

Latvijas Līzinga devēju asociācijas dati liecina, ka pērn līzinga portfelis pēc apjomiem atgriezies 2005.-2006. gada līmenī. Pērn jaunajos darījumos 42% jeb 81,2 miljonus latu veidoja auto līzings, 29% gadījumi jeb 56,5 miljonu latu apjomā finansēts iekārtu līzings, bet pārējo veido komerctransporta līzings.

Līzinga asociācijā ietilpst Latvijas lielākās kompānijas: Swedbank Līzings, SEB līzings, Nordea Finance Latvia, DnB NORD Līzings, Hipolīzings, Citadele līzings, UniCredit Leasing, Pohjola Finance.

Septembra beigās Hansabankai bija 855 tūkstoši klientu, no kuriem 804 tūkstoši privātpersonas un 51 tūkstoši - juridiskās personas, liecina kredītiestādes sniegtā informācija medijiem.

Noguldījumu apjoms Hansabankā kopš gada sākuma palielinājās par 84 miljoniem latu, sasniedzot 1 626 miljonus latu. "Nozīmīgs apjoma pieaugums vērojams arī ieguldījumu fondos. Var vērot noturīgu tendenci, ka klienti vairāk vēlas izvietot brīvos naudas līdzekļus tieši ienesīgākos produktos, piemēram, ieguldījumu produktos, nevis depozītos vai glabāt norēķinu kontos," informē kredītiestāde.

2.pensiju līmenī Hansa Pensiju klientu skaits ir palielinājās par 36 tūkstošiem un kopumā septembra beigās Hansa Pensiju dalībnieku skaits pārsniedza 373 tūkstošus. Tas nozīmē, ka savu 2.pensiju līmeņa uzkrājumu Hansabankas Grupai ir uzticējis katrs trešais strādājošais Latvijā.

Noplūdušas sarunas raisa bažas par organizētu varas pārņemšanu farmācijas uzņēmumā «Olainfarm», svētdien vēstīja raidījums «Nekā personīga».

Raidījuma rīcībā nonācis sarunu ieraksts, kas liecina, ka izmaiņas uzņēmuma padomē varētu būt apšaubāmu nodomu vadītas.

Septembra sākumā spēkā bija jāstājas mūžībā aizgājušā «Olainfarm» lielākā akcionāra Valērija Maligina testamentam. Tomēr īsi pirms tas notika, 4.septembrī, Valērija Maligina vecākā meita Irina Maligina izmantoja savas mantojuma aizgādņa tiesības un negaidīti «Olainfarm» akcionāru sapulcē nomainīja uzņēmuma padomi.

«Nekā personīga» tapis zināms, ka augusta beigās satikušies nu jau par «Olainfarm» padomes locekli kļuvušais Mārtiņš Krieķis, Irina Maligina, otra mantiniece Nika Saveļjeva un viņas vīrs Sergejs Saveļjevs.

Raidījuma rīcībā nonākušais šo personu sarunas ieraksts liecina, ka Krieķis centies pārliecināt Niku un Irinu atteikties no saviem advokātiem un kļūt par viņa un advokāta Pāvila Rebenoka, kurš nu jau kļuvis par «Olainfarm» padomes vadītāju, klientēm. Sarunas galvenais temats ir varas pārņemšana «Olainfarm».

Hansabankas Grupas peļņa 2007. gada trijos mēnešos sasniegusi 19 miljonus latu pēc nodokļu nomaksas, Db.lv informēja AS Hansabanka Sabiedrisko attiecību vadītājs Artūrs Eglītis.

Marta beigās Hansabankai bija 795 tūkstoši klientu, no kuriem 748 tūkstoši privātpersonas un 47 tūkstoši - juridiskās personas.

Kopējie Hansabankas Grupas aktīvi trijos mēnešos, salīdzinot ar gada sākumu, palielinājušies par 297 miljoniem latu, un uz 1. ceturkšņa beigām veidoja 4 140 miljonus latu.

Noguldījumu apjoms 1. ceturksnī palielinājies par 43 miljoniem latu, sasniedzot 1 585 miljonus latu uz 1. ceturkšņa beigām.

Īpašu uzmanību banka veltīja uzkrājumu veicināšanai, popularizējot uzkrājošo apdrošināšanu, pensiju 3.līmeni, ieguldījumus fondos.

Hansabanka pārliecinoši saglabā līderpozīcijas norēķinu karšu tirgū, kopumā karšu skaits uz 2007. gada 31.martu sasniedza 819 tūkstošus. Hansabankas klienti ir aktīvi norēķinu karšu lietotāji, vidēji šī gada martā viens karšu lietotājs veica 3,6 norēķinus.

Hansabankas Grupa šī gada pirmajos trijos mēnešos veiksmīgi izpildījusi izvirzītos mērķus, turpinot izaugsmi un nostiprinoties kā stabilākā finanšu institūcija Latvijā.

Īpašu uzmanību banka pirmajos trijos mēnešos veltījusi uzkrājumu veicināšanai un vēl labāka servisa pilnveidošanai. Tika atvērtas arī jaunas klientu apkalpošanas vietas Liepājā un Rīgā, kā arī banka turpina ieviest jauno filiāļu dizainu jau iepriekš atvērtajās vietās.

Kā īpašs sasniegums atzīmējama starptautiskā žurnāla Global Finance atzinums, kas nosauca Hansabanku par labāko banku Latvijā 2006.gadā.

Kopumā Hansabankas Grupa sasniegusi ļoti labus finanšu rādītājus, kvalitatīvi turpinot palielināt kredītportfeli un uzrādot labus peļņas rezultātus, kas ļaus turpināt izaugsmi.

Kopējie Hansabankas Grupas aktīvi trijos mēnešos, salīdzinot ar gada sākumu, palielinājušies par 297 miljoniem latu, un uz 1. ceturkšņa beigām veidoja 4 140 miljonus latu.

Nodokļu likmju samazināšana visvairāk veicinātu Latvijas ekonomikas izaugsmi tuvāko piecu gadu laikā, uzskata Deloitte CE CFO survey pētījuma laikā aptaujātie finanšu direktori.

Kā nākamie izaugsmes faktori tiek minēti tehnoloģiju attīstība un valsts atbalsts uzņēmējiem, piemēram, ES fondi vai nodokļu atvieglojumi.

Šogad pirmo reizi aptaujā piedalījās arī Latvijas uzņēmumu finanšu direktori un dalījās savā redzējumā par ekonomisko situāciju valstī, salīdzinot to ar savu Bulgārijas, Horvātijas, Čehijas, Ungārijas, Polijas, Rumānijas, Slovākijas, Slovēnijas, kā arī Lietuvas un Igaunijas kolēģu viedokļiem.

Šajā gadā direktori prognozē mērenu ekonomikas izaugsmi robežās no 1,5% līdz 3%, un visstraujākā izaugsme tiek prognozēta tirdzniecības un pakalpojumu nozarei, nākamās straujāk augošās nozares - ražošana, finanšu pakalpojumi, nekustamais īpašums un celtniecība.

Šā gada pirmajā ceturksnī līzinga portfelis Latvijā ir nedaudz samazinājies – par 1,6%, savukārt faktoringa portfelis ir krietni pieaudzis – par 10%, liecina Latvijas Līzinga devēju asociācijas (LLDA) apkopotie dati.

Līzinga portfelis Latvijā 1. ceturkšņa beigās bija 1,103 miljardi eiro, no kā 866,6 miljoni eiro ir finanšu līzings, 236 miljoni eiro – operatīvais līzings.

Gada pirmo trīs mēnešu laikā no jauna līzingā iegādāts autotransports par 64,6 miljoniem eiro, iekārtas – par 34,2 miljoniem eiro, komerctransports – par 32,9 miljoniem eiro.

Savukārt faktoringa portfelis Latvijā šā gada 1. ceturkšņa laikā ir ievērojami pieaudzis, sasniedzot 126 miljonus eiro, kas ir par 10% vairāk nekā 2014. gada beigās.

Kopumā 31.martā līzinga un faktoringa portfelis Latvijā sasniedza 1,228 miljardus eiro, kas, salīdzinot ar 2014. gada beigām, ir par 1% mazāk.

Swedbank grupas līzinga kompānija Swedbank līzings pievienos kompāniju HL līzings (iepriekš Hipolīzings), liecina otrdien publiskotais paziņojums oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis.

Kreditoru prasības piesakāmas viena kalendārā mēneša laikā no paziņojuma publicēšanas dienas.

Lēmums par reorganizāciju pieņemts 2017.gada 11.septembrī.

2016.gadā HL līzings strādāja ar peļņu 52 700 eiro apmērā, savukārt kompānijas ieņēmumi bija 168 700 eiro, liecina Firmas.lv dati.

HL līzings pagājušā gada finanšu pārskatā teikts, ka kompānijas peļņas apmēru 2016.gadā pamatā ietekmēja līzinga portfeļa samazināšana saistībā ar plānoto pievienošanu Swedbank līzingam. Reorganizācijas procesu plānots pabeigt 2018.gada pirmajā ceturksnī.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Swedbank līzings iegādājās HL līzings 2012.gadā no valstij piederošās Latvijas hipotēku un zemes bankas.