Atpūta

Piektdienas intervija ar IBM pārdošanas direktoru Baltijas valstīs Sergeju Kostjučenko

Lelde Petrāne, 01.08.2014

Jaunākais izdevums

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild IBM pārdošanas direktors Baltijas valstīs Sergejs Kostjučenko.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Galvenokārt jau tāpēc, ka, strādājot IBM, es nepārtraukti varu uzzināt kaut ko jaunu. Tehnoloģiju ekspertus parasti palīgā sauc tikai tad, kad ir radusies kāda jauna biznesa ideja vai arī problēma, kura ir jāatrisina, un šāds darbs man ir interesants. Iespēja ieviest vismodernākās idejas dažādās uzņēmējdarbības nozarēs, dažkārt pat pilnībā pārmodelēt visu klienta biznesu ir tas, kas mani katru dienu motivē un dzen uz priekšu pretī panākumiem.

Arī mūsu korporācijas iekšējā struktūra un cilvēki, kas šeit strādā, ir interesanti. Visā pasaulē ir vairāk nekā 430 000 IBM darbinieku un patiesi globālā pieeja ikdienas darbam nozīmē to, ka gandrīz katrā jaunajā projektā veidosies starptautiska komanda. Projekta vadītājs no Brazīlijas, biznesa konsultants no Vācijas, drošības eksperts no Indijas kopīgi strādā pie projekta Latvijā un savstarpēji bagātinās no šīs darba un kultūras apmaiņas pieredzes. Pēc 10 darba gadiem IBM jums būs labs draugs gandrīz ikvienā pasaules valstī.

- Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto nozari un Latvijas valsti kopumā?

Pirmkārt, jau man patīk tas, ka Latvijā ir daudz jaunu cilvēku ar lielām ambīcijām. Taču tajā pašā laikā mani apbēdina tas, ka šie jaunie cilvēki aizvien biežāk brauc prom no valsts, lai sasniegtu šīs ambīcijas. Arī Latvijā IT nozarē var ļoti labi nopelnīt, taču šos talantīgos jauniešus no Latvijas prom dzen kādi citi iemesli. Viņi pat fiziski varētu palikt šeit un apkalpot klientus ārvalstīs, taču viņi tik un tā izlemj braukt prom. Tas ir skumji, bet fakts.

Otrkārt, mani iepriecina tehnoloģiju attīstības līmenis Latvijā. Salīdzinot ar «veco» Eiropu, mums tās ir ļoti augstā līmenī. Tas ir panākts galvenokārt divu iemeslu dēļ – maza valsts teritorija, kurā ir viegli un diezgan lēti ieviest jaunus risinājumus, kā arī Latvijas neatkarības «jaunums». Līdz ar neatkarības atgūšanu mēs varējām atteikties no morāli novecojušajām padomju iekārtām un ieviest tobrīd jaunākās pasaules tehnoloģijas, kas lika pamatus mūsdienu inovācijām.

- Vai ir kādas kļūdas, kuras nevarat piedot Latvijas vadītājiem – līdzšinējiem/esošajiem?

Nekļūdās tikai tie, kas nedara neko. Bet skumdina politiķu centieni kultivēt konfliktsituācijas, tā vietā, lai mēģinātu sadarboties.

- Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu uzņēmumu?

Viena no IBM labākajām īpašībām ir spēja mainīties līdzi laikam. Esam uzņēmums ar 103 gadu vēsturi un veiksmīgi mainīties līdzi laikam ir ļoti grūti izdarāms, ņemot vērā, cik lielas izmaiņas tehnoloģijās ir notikušas pēdējā gadsimtā. Pasaulē nav daudz tādu uzņēmumu, kuri ir pārkāpuši 100 gadu slieksni.

Kā jebkurā lielā uzņēmumā ir jomas, kurās mūsu darbu varētu optimizēt, padarīt to ātrāku. Taču tā ir cena, ko uzņēmumam jāmaksā, ja tas vēlas nodrošināt savas darbības stabilitāti un garantēt rezultātu kvalitāti.

- Vai darbinieku trūkumu izjūtat?

Jā, izjūtam. Bet galvenokārt tāpēc, ka mums ir noteiktas ļoti augstas kvalitātes prasības pret jaunajiem darbiniekiem. Tik mazā filiālē kā IBM Latvija mēs meklējam ļoti kvalificētu darbaspēku – sava amata patiesus ekspertus. Un tādus atrast ir grūti. Mums ir bijušas arī situācijas, kad nākas algot darbiniekus no citām valstīm, jo Latvijā nevaram atrast pietiekoši atbilstošu speciālistu.

- Kas jāņem vērā cilvēkam, kurš vēlas strādāt Jūsu uzņēmumā?

Lai strādātu globālā korporācijā ir jābūt tolerantam un jābūt labam speciālistam savā jomā ar labām svešvalodu zināšanām. Jācenšas pašam izaugt līdz pasaules līmenim un tad jau visas durvis ir atvērtas. IBM visā pasaulē iegulda lielus līdzekļus savu darbinieku apmācībā un darba kvalitātes celšanā.

Mums nav strikta dresskoda un strādāt var arī no mājām. Galvenais, lai darbinieks izpilda savus pienākumus laicīgi un kvalitatīvi. Uzsvars tiek likts uz to, lai darbs tiktu paveikts. Interesanti, ka jaunus cilvēkus iespēja strādāt no mājām motivē mazāk un viņi vairāk izvēlas būt mūsu birojā. Citādi ir ar gados vecākiem darbiniekiem, kuri izvēlas strādāt no mājām, tādējādi vairāk laika pavadot ar ģimeni.

- Kādi ir uzņēmuma tuvākie un tālākie mērķi?

Lai mēs labāk varētu apkalpot savus klientus, IBM nepārtraukti sevi izgudro no jauna. Visaktuālākās tehnoloģiju tendences, kas pašlaik ietekmē gandrīz visas nozares, ir plaša datu mākoņa izmantošana visdažādākajos biznesa procesos; iespēja analizēt aizvien vairāk datus ātrāk un ātrāk; mobilitāte, kas revolucionāri izmaina biznesu, ļaujot cilvēkiem veidot jaunus veidus, kā viņi strādā, pelna naudu un apkalpo klientus.

IBM ir sava vīzija, kā šajās jomās sniegt atbalstu saviem klientiem. Piemēram, nupat publiskotais IBM un Apple sadarbības līgums, kas paredz jaunu biznesa aplikāciju izstrādi iPhone un iPad lietotājiem, padarot mūsu risinājumus pieejamus visplašākajam lietotāju lokam.

Mums ir ļoti skaidri definēti biznesa mērķi, kas publiskoti IBM gada pārskatā. Starp citu, ieteiktu to izlasīt kaut vai tāpēc, ka tas ir piemērs visskaidrākajam korporatīvajam gada pārskatam uz planētas. (http://www.ibm.com/annualreport/2013/)

- Gūstat labumu no tā, ka Latvija pievienojusies eirozonai?

Mums kā globālai kompānijai pievienošanās eirozonai ir krietni vien atvieglojusi iekšējos norēķinus. Taču tas arī ir faktiski vienīgais ieguvums.

- Pastāstiet par savu ceļu uz pašreizējo amatu.

Viss sākās ar to, ka tālajā 1998. gadā es nodibināju pats savu interneta mājaslapu izstrādes uzņēmumu. Toreiz tas bija ultra-moderni. Deviņdesmito gadu beigās neviens īsti neprata veidot interneta mājaslapas un mēs bijām vieni no retajiem, kas to prata. Arī pēc manas aiziešanas tas veiksmīgi nostrādāja vēl 10 gadus. Biju pieaicināts arī mūsdienās populārā ziņu portāla Delfi sākotnējās lapas veidošanai. Tam laikam tas bija grandiozs un sarežģīts projekts.

Tālāk jau sekoja studijas Lielbritānijā, kur Mančestras biznesa skolā studēju menedžmentu. Šo studiju laikā man principiāli izmainījās domāšana, pavērās plašāks redzesloks. Kad atbraucu atpakaļ uz Latviju, tad jau skaidri zināju, ka vēlos strādāt starptautiskā korporācijā. Nākamais posms bija EMBA grāds Stokholmas Ekonomikas augstskolā Rīgā. Esmu ļoti pārliecināts mūžizglītības proponents, jo stingri ticu tam, ka zinātkāre ir viena no galvenajām veiksmīga cilvēka pazīmēm, lai arī kādā nozarē viņš darbotos.

- Kāds bija Jūsu pirmais darbs?

Sākotnēji biju interjera dizaineris, bet pēc tam kļuvu par weba dizaineri.

- Kā radies Jūsu pārstāvētā uzņēmuma nosaukums?

Tālajā 1911. gadā ASV apvienojās trīs kompānijas – Tabulating Machine Company, International Time Recording Company un Computing Scale Company, kas kopā izveidoja Computing Tabulating Recording Company. Pirms 90 gadiem, 1924. gadā uzņēmuma nosaukums tika mainīts uz International Business Machines, kas mūsdienās globāli pazīstams saīsinājumā IBM.

- Kādas izmaiņas likumdošanā Jūs vēlētos redzēt?

Viena no IBM globālajām iniciatīvām ir Smarter Planet programma, kas aicina aktīvāk izmantot moderno tehnoloģiju dotās iespējas, lai veicinātu valstu konkurētspēju. Mums ir ļoti daudz likumu, kas aizliedz datu publiskošanu. Es vēlētos, lai valsts dotu privātajam sektoram lielāku pieeju dažādiem datiem, kas ļautu tehniskajiem ekspertiem izstrādāt pilnīgi jaunu valsts ikdienas pārvaldes ekosistēmu, kurā varētu radīt jaunus produktus no ministriju un pašvaldību datiem. Ja kaut vai daļu no valsts rīcībā esošajiem datiem atļautu publicēt, tad varētu izveidot dažādas komunikāciju kartes, aplikācijas un izstrādāt jaunus produktus, kas veicinātu valsts iestāžu ikdienas darba un iedzīvotājiem sniegto pakalpojumu modernizāciju.

Piemēram, būtu ļoti ērti, ja ar viedtālruņa starpniecību jebkuram būtu iespēja iziet savas mājas pagalmā un noskaidrot, kur precīzi ierakts elektrības kabelis vai gāzesvads. Šādu tehnoloģisko iespēju ir ārkārtīgi daudz, taču valstij ir jābūt gatavai būt atvērtākai. Tas atvērtu durvis visdažādākajām inovācijām un idejām, kuras pozitīvi uzlabotu valsts un iedzīvotāju attiecības. Mēs ātri un vienkārši varētu atteikties no visādu papīriņu nebeidzamas dzenāšanas pa kabinetiem.

- Jūsuprāt, pēdējā laika lielākais veiksminieks un neveiksminieks ir?

Neveiksme var piemeklēt jebkuru, tā ir tikai normāla parādība, no kuras jāmācās un jādodas tālāk. Bet lielākais veiksminieks Latvijā neapšaubāmi ir Ernests Gulbis. Vai precīzāk, nevis Latvijā, bet Latvijai. Neatkarīgi no rezultāta, viņš ir starptautisks spīdeklis, kas mūsu valsts vārdu nes pasaulē. Teniss ir patiesi globāls sports un Ernests pašlaik ir mūsu valsts labākā reklāma – jauns, dinamisks un bez kompleksiem.

- Kāds ir Jūsu mīļākais ēdiens un dzēriens?

Plovs. Tā jau ir ģimenes tradīcija. Man patīk to gatavot, ēst un pārvērst tā gatavošanu par interesantu pasākumu sev un ciemiņiem. Patīk arī eksperimentēt ar Āzijas ēdieniem, kuri ļoti krasi atšķiras no tradicionālās latviešu virtuves. Starp dzērieniem man nav izteikta favorīta, taču pie ēdieniem es labprāt baudu spāņu sarkanvīnus.

- Kura grāmata/filma/personība ir uz Jums atstājusi vislielāko ietekmi – profesionāli un personīgi?

To ir daudz, taču izvēlējos trīs. No biznesa literatūras ieteiktu Never Eat Alone, kuru sarakstījis Kīts Ferraci (Keith Ferrazzi). Grāmata ir ļoti praktiska, tā maina lasītāja domāšanu un liek saprast, kas ir vērtīgs un kas nav vērtīgs, pilnveidojot sevi. Otra grāmata ir The Idea Book, zviedru autora un lektora Fredrika Harena (Fredrik Härén) grāmata par nestandarta domāšanu un radošumu. Savukārt no daiļliteratūras varu nosaukt Marka Hadona (Mark Haddon) grāmatu The Curious Incident of the Dog in the Night Time, kurā autisks zēns izmeklē kaimiņu suņa nāvi un procesā izmaina arī savu dzīvi.

- Kur un kā vislabāk atpūsties pēc darba un smelties enerģiju?

Mana ideoloģija ir, nevis kur un kā atpūsties, bet gan saprast, no kā ir nepieciešams atpūsies. Tas ir galvenais. Kad saproti no kā jāatpūšas, tad pārējais jau nostāsies savās vietās. Man personīgi ir svarīgi, lai atpūtas vietā nebūtu dators un telefons. Es gribu atpūsties no tā.

Mans brīvdienu hobijs ir niršana ar akvalangu. Zemūdens pasaule lieliski atbrīvo prātu no ikdienā uzkrātā stresa. Viena no vietām, kas īpaši palikusi atmiņā, ir Barracuda Point Malaizijas Sipadanas salā, kur virs manas galvas simtiem jūras līdaku neprātīgā virpulī izveidoja vairākus desmitus metru lielu apli. Un šajā brīdī Tev neviens nezvana pa telefonu. Fantastiski!

- Vai ir kas tāds, kas Jūs pēdējā laikā ir patiesi pārsteidzis – patīkami vai nepatīkami?

Nu jau pagājis vairāk nekā gads, bet es joprojām atceros Slavas Poluņina un Gidona Krēmera kopīgo Sniega Simfoniju. Tā bija ļoti aizkustinoša ieniršana atpakaļ bērnībā.

- Izstāstiet, lūdzu, savu mīļāko anekdoti vai kādu smieklīgu/interesantu atgadījumu no dzīves/darba.

Vienreiz, liekot meitiņu gulēt, diskutējām, kas ir joks un kā to vislabāk izstāstīt. Es viņai saku, ka, stāstot joku, nevajag atkārtoties un stāstīt to skaļi. Vajag normālā balsī izstāstīt kaut ko smieklīgu un pēc tam vairs neko lieki nepaskaidrot. Bet meitiņai nu galīgi tovakar negribējās iemigt. Paiet laiks un mēs viens otram turpinām uzdot mīklas un atjautības jautājumus. Pēc kāda laika es viņai saku: «Nu gan pēdējā mīkla! Kurš daudz runā, negrib gulēt un uzdod daudz jautājumus?» Iestājas klusuma brīdis un viņa ar viltīgu smaidu sejā atbild: «Tētis?»

- Jūsu novēlējums db.lv lasītājiem.

Labi izgulieties un saglabājiet humora izjūtu! Jo atbildīgāks ir jūsu amats, jo svarīgāk tas kļūst.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Uzņēmumā IBM Latvia mainās vadība

Dienas Bizness, 14.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnoloģiju kompānija IBM ir iecēlusi par IBM Latvia vadītāju Ediju Tanonu – viņš šajā amatā nomainīs Uģi Eriņu, kurš savu karjeru turpinās ārpus IBM, sacīts otrdien izplatītajā kompānijas paziņojumā presei.

Savā jaunajā amatā Tanons būs atbildīgs par visām ar klientu apkalpošanu saistītajām aktivitātēm, kas aptver visu IBM produktu un pakalpojumu portfeli.

IBM iecēlusi Kržistovu Bulaževski par IBM struktūrvienību vadītāju Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Bulaževskis vairāk nekā 20 gadu ieņēmis vadošus amatus IBM struktūrvienībās Polijā un Baltijas reģionā.

«Līdz ar izmaiņām uzņēmuma „IBM Latvia” vadībā ir noslēdzies viens attīstības posms. Tagad ir pienācis laiks vēl straujākai izaugsmei, kas ļaus uzņēmumam stiprināt savas pozīcijas Latvijā,» komentēja Tanons. «Es izmantošu visu līdzšinējo uzkrāto pieredzi, lai IBM saglabātu un palielinātu savu vadošo lomu Latvijas, Lietuvas un Igaunijas informācijas tehnoloģiju tirgos,» teica Bulaževskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdevniecība Dienas Bizness sadarbībā ar IBM Latvija un Digital Mind 12. martā Citadeles konferenču centrā rīkos konferenci «Biznesa analītika – nākamais solis biznesa attīstībā». Tajā Latvijas uzņēmumu vadītājiem būs iespēja iepazīties ar biznesa analītikas jēdzienu, uzzināt par jaunākajām nozares tehnoloģijām un to izmantošanas sniegtajām priekšrocībām, kā arī izzināt Latvijas un ārvalstu uzņēmumu pieredzi biznesa analītikas risinājumu izmantošanā.

Biznesa analītika ir metodiku, procesu un programmatūras rīku kopums, ko uzņēmumi var izmantot dažāda formāta datu apstrādei un informācijas analīzei, ikdienas biznesa lēmumu pieņemšanai un nākotnes notikumu prognozēšanai. Biznesa analītikas rīki savākto informāciju par uzņēmuma operatīvās darbības rezultātiem un tirgus notikumiem pārveido jēgpilnās atziņās, kuras vadītājiem ļauj pieņemt izsvērtus un uz pierādījumiem balstītus lēmumus.

«Runājot ar Latvijas uzņēmumiem, jūtam lielu interesi, bet vienlaicīgi arī izpratnes trūkumu par to, tieši kā izmantot savā rīcībā esošos datus, lai labāk izprastu gan savus klientus, gan arī uzņēmuma iekšējos procesus, un uzlabotu biznesa rezultātus,» stāsta A/S Digital Mind valdes priekšsēdētājs Rinalds Sluckis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Telekomunikāciju uzņēmuma Tet valdei pievienojies uzņēmuma komercdirektors Sergejs Kostjučenko un Klientu aprūpes dienesta direktore Alla Krūmiņa.

S.Kostjučenko uzņēmumā atbild par pilnu produktu un piedāvājumu vadību privātpersonu un biznesa klientu segmentos, IT produktu stratēģijas izstrādi, pārdošanas stratēģijas attīstību un ieviešanu, kā arī TV un datu centru biznesu attīstību. Savukārt A.Krūmiņa atbild par kvalitatīvu klientu aprūpes infrastruktūras uzturēšanu un pārvaldību, kā arī pakalpojumu piegādi Tet klientiem, nodrošinot profesionālu un kvalitatīvu klientu aprūpi.

Vienlaikus saskaņā ar SIA Tet dalībnieku lēmumu uzņēmuma padomē ievēlēta un darbu uzsāk Ieva Jansone-Buka.

Viņa ir attīstības finanšu institūcijas ALTUM valdes locekle, ieguvusi uzņēmējdarbības vadības maģistra (MBA) grādu Rīgas Ekonomikas augstskolā. Valdes priekšsēdētāja Ulda Tatarčuka vadībā darbu turpina valdes locekļi Gints Bukovskis (galvenais finanšu direktors), Ingrīda Rone (Cilvēku un vides dienesta direktore) un Dmitrijs Ņikitins (galvenais tehnoloģiju direktors).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstas tehnoloģijas stikla pārklājumu ražotāja SIA "Groglass" valdes priekšsēdētāja amatā iecelts Sergejs Kostjučenko, informē uzņēmumā.

Vienlaikus darbu kompānijas valdē atstājis līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Saša Kelbergs.

Savukārt darbu valdē turpina valdes locekļi Romāns Grišajevs un Romans Šafarevičs.

“Lai palīdzētu biznesam atraisīt jaunu potenciālu un nodrošinātu vēl plašāku un kvalitatīvāku Latvijā radītas produkcijas piedāvājumu pasaulē, ar prieku uzticu turpmāko uzņēmuma vadību Sergejam Kostjučenko. Novēlu viņam ciešā sadarbībā ar visu lielisko “Groglass” komandu izvirzīt un sasniegt arvien ambiciozākus mērķus,” saka A.Kelbergs, Groglass padomes priekšsēdētājs.

S. Kostjučenko līdz šim ieņēmis vadošus amatus uzņēmumos "Tet", "Samsung" un "IBM". "Esmu patiesi gandarīts pieņemt šo izaicinājumu un strādāt ar produktu, kas tiek augstu novērtēts un atzīts visā pasaulē. Jau līdz šim ir ieguldīts milzīgs darbs, lai “Groglass” būtu tur, kur tas ir šodien. Es turpināšu attīstīt esošo uzņēmuma izaugsmes stratēģiju, lai varētu vēl vairāk investēt ražošanā, attīstīt komandu, nodrošināt izcilu servisu un uzturēt augstos kvalitātes standartus, ar kādiem “Groglass” produkti ir pazīstami pasaulē. Esmu pārliecināts, ka mana iepriekšējā pieredze, strādājot telekomunikāciju, informācijas tehnoloģiju un mazumtirdzniecības jomā, būs noderīga uzņēmuma izaugsmei,” saka “Groglass” izpilddirektors S. Kostjučenko.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ko Jūs šodien darītu savādāk, ja būtu iespējams tūlītēji un precīzi novērtēt kārtējā biznesa vides pavērsiena ietekmi uz Jūsu uzņēmuma finanšu rādītājiem? Vai Jūs vēlētos uzzināt, kurā tirdzniecības zāles vietā novietot attiecīgo produktu, lai dubultotu pārdošanas rentabilitāti? Kā būtu ar jauna projekta plānošanu, saskaņojot dažādu departamentu finanšu prognozes vienotā modelī? Varbūt Jūsu pakalpojumi ir guvuši klientu atzinību un bizness iet no rokas, bet noderētu dublējošo funkciju un izdevumu mazināšana?

Saskatīt biznesa iespējas un rast atbildes uzņēmumu vadītājiem un finanšu speciālistiem visefektīvāk ir, balstoties precīzos un aktuālos datos, kas ideālā gadījumā tiktu atjaunināti reālā laikā, turklāt parāda ietekmi uz visām saistītajām uzņēmuma funkcijām. Tomēr realitātē uzņēmumiem šeit vēl ir lielas iespējas pilnveidoties un attiecīgi uzlabot savus rādītājus.

Vienotais modelis

“Jebkurai organizācijai šobrīd dati jau ir viņu rīcībā, bet maz uzņēmumu tos izmanto ikdienas lēmumu pieņemšanai. Gatavojot budžetu, ražošana ir iesniegusi savus plānus, pārdošana un serviss - savus, administrācija - savus. Visdrīzāk, finanšu departaments to visu ir sakonsolidējis un sapratis, kur ir īstā patiesība. Organizācija sāk dzīvot pēc jaunā budžeta, notiek plānotā un reālā salīdzināšana. Vēlams, lai rezultātus varētu redzēt uz ikdienas bāzes. Taču realitātē tos ierauga tad, kad pirmais ceturksnis ir beidzies. Un saprot – esam tālu prom no plāna. Pamatojoties uz kādu informāciju tiek pieņemti lēmumi? Vai uzņēmums saprot, kāpēc ir novirze no plāna? Kāpēc organizācija strādā labāk vai sliktāk?

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

IBM ar Apple noslēdz vērienīgu sadarbības līgumu

Žanete Hāka, 16.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

IBM un Apple noslēguši sadarbības līgumu par to, ka IBM MobileFirst for iOS tiks izstrādātas vairāk nekā simts biznesa aplikācijas uzņēmējiem, liecina IBM paziņojums.

Tāpat iOS lietotājiem tiks piedāvāti optimizēti IBM mākoņa pakalpojumi, kas piemēroti iOS, ieskaitot drošību, analītiku un mobilo integritāti.

Darījums paver Apple pieeju IBM pārdošanas resursiem, kas ieteiks Apple ierīces klientiem tādās nozarēs kā veselības aprūpe un banku nozare, kas nekad nav bijušas iPhone prioritātes. Savukārt IBM tas ļaus pārdot programmatūru un pakalpojumus kompānijām, kuras meklē veidus, kā pārvaldīt darbinieku viedtālruņus un planšetdatorus, raksta Bloomberg.

Šī sadarbība palīdzēs Apple iegūt lielāku tirgus daļu tieši korporatīvu klientu segmentā, kas izmanto bezvadu ierīces.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien, 25. martā, plkst. 15:30 Arhitektūras un mediju centrā H2O 6, Ūdens ielā 6, Rīgā norisināsies biznesa analītikas konference «Kā Latvijas uzņēmējiem celt darba produktivitāti starptautiskajā tirgū», pastāstīja pasākuma rīkotāja IBM Latvija pārstāvis.

Konferencē piedalīsies ietekmīgi pašmāju un ārvalstu eksperti, kuri stāstīs par jaunākajiem analītikas rīkiem biznesā, efektīvu mārketingu digitālajā pasaulē, kā arī biznesa nākotnes paredzēšanu un inovācijām.

Pasākumu atklās IBM Latvija pārstāvis Edijs Tanons, bet uzrunu teiks Latvijas ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola.

IBM Analītikas programmatūras tehniskais eksperts Martijns Vircs stāstīs par kvalitatīvu biznesa datu plānošanu un analizēšanu, kas ir pamatnosacījumi precīzākai biznesa nākotnes paredzēšanai.

Savukārt IBM Eiropas servisa mārketinga direktors Ronalds Veltens izklāstīs tēmu «No digitālā mārketinga uz mārketingu digitālajā pasaulē».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

IBM Latvija lielu akcentu ir paredzēts likt uz analītiku

Tā DB pastāstīja IBM Latvija vadītājs Edijs Tanons, kurš šajā amatā stājās pavasarī, kad kompānijas vadītāja krēslu atstāja ilglaicīgais vadītājs Uģis Eriņš. «Katram cilvēkam ir savi priekšstati par vadību,» sacīja E. Tanons. Viņš pozitīvi vērtē U. Eriņa paveikto. Vadības izmaiņas varētu būt redzamas kompānijas aktivitāšu ziņā, jo katram vadītājam ir savs redzējums. E. Tanons pauda cerības, ka kompānijas pieaugums šogad varētu būt padsmit procentu apmērā, bet dubultots trīs gadu laikā. Arī komunikācijas jomā uz ārpusi IBM turpmāk būs aktīvāks nekā iepriekšējos gados. Tas ir skaidrojams ar to, ka iepriekš kompānija vairāk orientējās uz korporatīvo segmentu, taču laiki mainās. Šobrīd cilvēki diezgan daudz informācijas uzzina no sociāliem tīkliem, lasot presi, db.lv, kas vieš izmaiņas arī kompāniju produktu portfeļos un komunikācijas jomā, pamatoja E. Tanons. IBM Latvija turpmāk fokusēsies uz nozares aktualitātēm – mākoņskaitļošanu, biznesa analītiku, sociālo kopdarbību un mobilajiem risinājumiem. «Tieši analītika Latvijas tirgū ir vajadzīga visvairāk,» pārliecību pauda E. Tanons, vēršot uzmanību uz to, ka datus ir nepieciešams analizēt daudzās tautsaimniecības nozarēs. Plānots darbā pieņemt arī jaunus darbiniekus. Jāatgādina, ka pavasarī DB sadarbībā ar IBM Latvija un Digital Mind rīkoja konferenci «Biznesa analītika – nākamais solis biznesa attīstībā», kurā tika secināts, ka pasaulē diezgan daudz uzņēmumu izmanto biznesa analītikas risinājumus klientu iepazīšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Investējot 100 miljonus dolāru, IBM laidusi klajā jaunu sociālās saziņas programmatūru

Dienas Bizness, 08.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no pasaulē lielākajām tehnoloģiju kompānijām IBM ir laidusi klajā inovatīvu sociālās saziņas programmatūras risinājumu, kas paver jaunas iespējas komunikācijā un ļauj ātri globālajā tīmeklī sameklēt vajadzīgos cilvēkus un informāciju, sacīts IBM paziņojumā presei.

IBM Verse, kurā investēti 100 miljoni ASV dolāru, apvieno elektronisko pastu, kalendāru, failu apmaiņu, tūlītēju ziņojumapmaiņu un sociālo saziņu, izmantojot kopēju mākoņdatošanas vidi. Jaunais risinājums balstās uz analīzi, kura gudri un automātiski atrod lietotājiem svarīgākos cilvēkus un darbības, kas ir jāpaveic konkrētā dienā.

«IBM Verse saprot, kurš un kas man ir svarīgs, un palīdz man ātri atrisināt vissvarīgākos jautājumus,» norāda apavu mazumtirgotāja Hamm-RENO Group, GmbH mazumtirdzniecības rīkotājdirektors Jenss Raušens, kura pārstāvētā kompānija testēja jaunā risinājuma bēta versiju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Amerikāņu inženieris Džordžs Lorers, kurš kā viens no svītrkoda izgudrotājiem palīdzēja pārveidot mazumtirdzniecības pasauli pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados, ir miris 94 gadu vecumā.

Bijušais ASV uzņēmuma IBM darbinieks Lorers nomira pagājušajā nedēļā savās mājās Ziemeļkarolīnas pavalsts Vendelas pavalstī, un pirmdien šajā pilsētā notika viņa bēres.

Lorers ir atzīts par vienu no universālā produktu koda (UPC) jeb svītrkoda izgudrotājiem.

Šis kods, kas kā identifikācijas līdzeklis ir atrodams uz miljoniem preču, sastāv no dažāda biezuma melnām svītrām un 12 ciparu skaitļa. To var noskenēt, ātri identificējot preci un tās cenu.

Lorers 1969.gadā kļuva par vecāko IBM inženieri un zinātnieku Ziemeļkarolīnas pavalsts galvaspilsētā Roli. "Jau pēc dažiem gadiem, 1973.gadā, Lorers sāka vadīt tagad visuresošā simbola - universālā produktu koda (UPC) - izstrādi, kas radikāli pārveidoja praktiski visas nozares pasaulē," teikts viņam veltītā tekstā IBM vietnē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Hibrīddarbs: nez vai varēsim laist "oldskūliņā"

Raivo Rosts, “Tele2” komercdirektors, 09.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumi ir atgriezušies birojos. Daudzi no tiem ir izvēlējušies strādāt hibrīdmodelī, kad daļu laika darbinieki pavada birojā, bet daļu laika – attālināti.

Sociālajos medijos lasāmi dažādi viedokļi par to, kas darbosies un kas – nē. Lai nebūtu tikai tādas “vēdera sajūtas” spriedelēšanas, apskatīju šo attālinātā, hibrīdmodeļa darbu nedaudz padziļinātāk.

Atskatoties vēsturē, laikos, kad dominēja vācēju-mednieku nodarbošanās, darba organizators, visticamāk, atradās kopā vienā vietā ar darba veicējiem. Pēc agrārās reformas sākuma Eiropā turpinājās tā pati attīstība – darba organizators gan pats veica darbu, gan atradās kopā ar pārējiem darba veicējiem vienā ģeogrāfiskā lokācijā. 18. un 19. gadsimtā, pastiprinoties industriālai revolūcijai, tādās industrijās kā bankas, dzelzceļš, apdrošināšana un mazumtirdzniecība strauji auga darbu apjoms un sarežģītība. Tas radīja arī tādu darbinieku pieaugumu, kuriem bija nepieciešamas biroja telpas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

No kailfoto līdz naudas nozagšanai

Sanita Igaune, 08.10.2014

«Ja kāds ir tik stulbs kā slavenība, lai savus kailfoto ievietotu internetā, tad nevar cerēt uz aizsardzību. No pašu stulbuma cilvēkus nevar aizsargāt vai var aizsargāt tikai daļēji,» tā par slavenību, tai skaitā Rianas, kailfoto noplūšanu izteicies Eiropas Savienības digitālās ekonomikas un sabiedrības komisārs Ginters Etingers.

Foto: REUTERS/SCANPIX

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobilo ierīču un mākoņpakalpojumu uzvaras gājiens rada jaunus izaicinājumus datu drošībā; īpaša vērība jāpievērš ES prezidentūras laikā , trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijas publiskajam sektoram, gatavojoties Eiropas Savienības (ES) prezidentūrai, jāpievērš vairāk uzmanības IT drošības jautājumam. Kā piemēru var minēt kaimiņvalsts Lietuvas pieredzi, kad, kļūstot par ES prezidējošo valsti, tās mājaslapām sāka uzbrukt hakeri.

Publiskajā sektorā ir zema aktivitāte drošības iepirkumu ziņā, kas norāda, ka valsts iestādes neizrāda tik lielas rūpes par drošības jautājumiem, kā varētu sagaidīt. «Drošības jautājumi aktualizējas galvenokārt tad, kad ir noticis kāds nevēlams gadījums, piemēram, mājaslapas uzlaušana,» DB skaidro DPA IT drošības virziena vadītājs Didzis Balodis. Savukārt uzņēmumu segmentā viņš novērojis divas grupas – pirmā ir bankas un citi lielie uzņēmumi, kur datu aizsardzības jautājumi lielākoties ir sakārtoti, bet, runājot par pārējiem uzņēmumiem, pieredze rāda, ka nereti tie pievērš par maz uzmanības datu aizsardzībai. Sekojot līdzi iepirkumiem un piedāvātajiem pakalpojumiem, jāsecina, ka prioritāšu sarakstā drošība nav pirmajā vietā, norāda D. Balodis. Bieži vien par savu datu aizsardzību uzņēmumi reaģē novēloti – sāk domāt tikai pēc tam, kad sensitīvi dati, piemēram, komercnoslēpums vai finanšu informācija, ir nonākuši ārpus uzņēmuma. «Diemžēl savā praksē nereti saskaramies tieši ar šādiem gadījumiem. Problemātika ir gan tehnoloģiskajos risinājumos, kas tiek izmantoti datu apstrādei – tie nav droši izveidoti un netiek uzturēti un atbilstoši pārbaudīti –, gan pašos procesos un uzņēmumu darbībā – darbiniekiem trūkst izpratnes un zināšanu par datu un informācijas aizsardzību,» klāsta D. Balodis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 vakcīnu ražotāji kļuvuši par hakeru uzbrukumu mērķi, kas cenšas nozagt viņu noslēpumus vai izjaukt piegāžu ķēdes, brīdina ASV tehnoloģiju gigants IBM.

Kompānija brīdināja, ka atklājusi virkni kiberuzbrukumu, kuri, iespējams, veikti ar valsts struktūru ziņu, pret kompānijām, kas iesaistītas centienos piegādāt vakcīnas, kuras ir jātur lielā aukstumā.

IBM pavēstīja, ka viens no uzbrukumu mērķiem ir Eiropas Komisijas Nodokļu politikas un muitas savienības ģenerāldirektorāts, kā arī piegāžu ķēdēs iesaistītās Eiropas un Āzijas kompānijas.

Kompāniju "Pfizer" un "BioNTech" vakcīna, kuru izdalīšanai trešdien zaļo gaismu deva Lielbritānija, ir jāglabā mīnus 70 grādos pēc Celsija, lai tā būtu efektīva.

Tas nozīmē, ka to piegādē iesaistītas specializētas loģistikas kompānijas, tādas Ķīnas kompānija "Haier Biomedical", kas bija viens no hakeru mērķiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Uzņēmēji konferencē varēs uzzināt par biznesa analītiku un jaunākajām tehnoloģijām šajā jomā

Žanete Hāka, 05.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdevniecība Dienas Bizness sadarbībā ar IBM Latvija un Digital Mind 12. martā Citadeles konferenču centrā rīkos konferenci Biznesa analītika – nākamais solis biznesa attīstībā.

Tajā Latvijas uzņēmumu vadītājiem būs iespēja iepazīties ar biznesa analītikas jēdzienu, uzzināt par jaunākajām nozares tehnoloģijām un to izmantošanas sniegtajām priekšrocībām, kā arī izzināt Latvijas un ārvalstu uzņēmumu pieredzi biznesa analītikas risinājumu izmantošanā.

Biznesa analītika ir metodiku, procesu un programmatūras rīku kopums, ko uzņēmumi var izmantot dažāda formāta datu apstrādei un informācijas analīzei, ikdienas biznesa lēmumu pieņemšanai un nākotnes notikumu prognozēšanai. Biznesa analītikas rīki savākto informāciju par uzņēmuma operatīvās darbības rezultātiem un tirgus notikumiem pārveido jēgpilnās atziņās, kuras vadītājiem ļauj pieņemt izsvērtus un uz pierādījumiem balstītus lēmumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikviens veiksmīgs uzņēmējs interesējas par to, kā paaugstināt uzņēmuma darbības efektivitāti un palielināt pārdošanu, vienlaicīgi izprotot un paredzot klientu vēlmes un uzvedību. Novitātes mārketingā un pārdošanā - kognitīvā skaitļošana, kas identificē veiksmīgākās iespējas, lai paaugstinātu biznesa efek-tivitāti, reizē nodrošinot pārdošanas rentabilitāti.

Par to, kā efektīvi izmantot jaunākos kognitīvās skaitļošanas rīkus, kas maina mārketingu un pārdošanu, dažādu nozaru eksperti ar vienkāršiem un uzskatāmiem piemēriem pastāstīs IBM Business Connect Riga 2016 konferencē 19.maijā, kurai reģistrēties iespē-jams šeit : https://www.registration.lv/ibmBusinessconnect2016

Izprast un pielietot datus

Mūsdienu konkurences apstākļos atbildīgs uzņēmējs nevar nodarboties ar minēšanu. Veiksmīgus un pārdomātus biznesa lēmumus var palīdzēt pieņemt kognitīvā skaitļošana, kas spēj analizēt milzīgu informācijas apjomu un saskatīt attiecības starp datiem. Izpratne par klientu vēlmēm un ekspektācijām sniedz priekšrocību sagatavot individualizētus piedāvājumus lojālajiem klientiem, personalizēt uzņēmuma pakalpojumus. Un tā nav tāla nākotne, kognitīvās ēras informāciju tehnoloģiju novitātes savā uzņēmējdarbībā jau veiksmīgi izmanto dažādu nozaru vadītāji Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

IBM Latvia mainīta valde

Žanete Hāka, 10.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

IBM produktu mārketinga un pakalpojumu sniedzējs IT jomā SIA IBM Latvia reģistrējis izmaiņas amatpersonu sarakstā, liecina Lursoft dati.

No uzņēmuma valdes aizgājis Uģis Eriņš, kurš tajā darbojās jau kopš 2009. gada janvāra. Uģa Eriņa pienākumus turpmāk pildīs Polijas pilsonis Bulaževskis Kržištofs Miečislavs, savukārt darbu turpinās soms Sandel Johans, kurš valdē ir jau kopš 2006. gada.

2013. gadu IBM noslēdza ar 6,978 miljonu eiro apgrozījumu. Pārskata gadā uzņēmums guva peļņu 1,119 miljonu eiro apmērā. IT nozares uzņēmuma rentabilitātes radītājs 2013. gadā noslīdēja līdz 18,02, liecina Lursoft rīcībā esošie dati.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Muļķīgi IT piedāvājumu noraidīšanas iemesli rada jautājumus par nekompetenci vai ļaunprātību .

Iepirkumos visvieglāk ir pasūtīt kaut ko taustāmu un vienkāršu, piemēram, nevajadzētu būt lielām problēmām pasūtīt krūzītes. Šajā jomā galvenais būtu izdomāt, kādas krūzītes pircējs vēlas saņemt, nosakot krāsu un kvalitātes latiņu. Citādi ir informācijas tehnoloģiju (IT) jomas iepirkumos, jo pasūtīt jaunas informācijas sistēmas izstrādi nav viegli, turklāt cilvēku zināšanu līmenis valsts pārvaldē šajā jomā atšķiras kā diena pret nakti, kas nekad nesatiekas.

Ik pa laikam publiskajā telpā izskan interesanti iepirkumi un uzņēmumu piedāvājumu noraidīšanas iemesli, kas rada jautājumus, vai tā ir nekompetence vai apzināta ļaunprātība. Vairāku gadu garumā DB ir atspoguļojis reizēm tik absurdus pretendentu atraidīšanas iemeslus. Viens no spilgtākajiem bija vienas valsts iestādes iepirkums, kurā uzņēmuma piedāvājums tika diskvalificēts, jo IBM Latvija darbības veidos neesot norādīts «AZAS disku masīvu ražošana». Tas, ka IBM Latvija īpašnieks ir ASV korporācija IBM World Trade ar vairāku miljardu apgrozījumu gadā, valsts iestādei, izrādās, bija pārsteigums! Šobrīd ar interesantu atraidīšanas iemeslu datu centru iepirkumā izcēlusies VARAM pakļautības iestāde Valsts reģionālās attīstības aģentūra (VRAA), kuras vadītājs šobrīd ir no Veselības ministrijas pārceltais Rinalds Muciņš. Vēl pāris mēnešus iepriekš viņš DB solīja «ārstēt» IT jomas kaites, bet šobrīd vairāk ir redzams, ka, ilgus gadus pavadot valsts pārvaldē, viņš ir iemācījies «pareizi» atrakstīties, atbilstoši likumdošanai, bet iedziļināšanās IT jomas jautājumos ir izpalikusi. Ļoti ceru, ka maldos. No vienas puses, ir saprotama VRAA vēlme turpināt sadarbību ar uzņēmumu, kurš šāda veida pakalpojumus sniedz šobrīd, tomēr, no otras puses, cita uzņēmuma iesniegto piedāvājumu noraidīt tikai tāpēc, ka klienta atsauksmēs 2005.gads sajaukts ar 2015.gadu, ir, mēreni sakot, dīvains.

Komentāri

Pievienot komentāru
Kas tev jāzina

Kas Tev jāzina 1. augustā

Dienas Bizness, 01.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Labi izgulieties un saglabājiet humora izjūtu! Jo atbildīgāks ir jūsu amats, jo svarīgāk tas kļūst,» Piektdienas intervijā norāda IBM pārdošanas direktors Baltijas valstīs Sergejs Kostjučenko.

Rubrikā «Kā top?» izsekojam flīžu līmes ražošanas procesam uzņēmumā Sakret.

Rubrikā «Biznesa vieta» Dienas Bizness aplūko uzņēmējdarbību Saulkrastos.

Šveices un Baltkrievijas kopuzņēmuma Stadler Minsk (SM) rūpnīcas būvniecība tuvojas noslēguma fāzei, un tajā jau izgatavo divstāvu pasažieru vilcienus Maskavas dzelzceļa operatoram Aeroexpress.

Pieteikumi šīm un citām aktuālākajām ziņām - raksta galerijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Notiks konference IKT nozares ilgtspējīga attīstība

Dienas Bizness, 24.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veicinot Latvijas Informācijas un Komunikācijas Tehnoloģiju (IKT) nozares ilgtspējīgu attīstību, laikraksts Dienas bizness sadarbībā ar DEAC un IBM 2015. gada 26. novembrī organizē konferenci — diskusiju, kas apvieno attiecīgās jomas uzņēmumu vadītājus, speciālistus un ekspertus, lai kopīgi runātu par nozares aktualitātēm un problēmām.

Mērķa auditorija – IKT nozares profesionāļi, uzņēmumu vadītāji.

Konferences mērķis- panākt plašu rezonansi sabiedrībā un vērst sabiedrības uzmanību jautājumiem, kas šobrīd būtiski IKT uzņēmumiem:

- valsts atbalsts IKT nozarei, darbs pie pasūtītāja kompetences un motivācijas;

- IT projektu savietošana resoru līmenī;

- iepirkumi;

- darba spēks, izglītība;

- IT pakalpojumu eksports.

Konferences dalībnieki runās par informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozīmi Latvijas tautsaimniecībā; par Startup vidi Latvijā; par Izraēlas pieredzi: Akseleratori – atbalsts startup ekosistēmai; par Latvijas līdzšinējo pieredzi, izaicinājumiem Startup jomā; par IKT lomu tautsaimniecībā un publiskajos iepirkumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Eksperts: Kibernoziedznieki darbojas līdzīgi kā bizness

Žanete Hāka, 28.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bieži vien šķiet, ka datu drošības jautājumi attiecas uz lielajiem uzņēmumiem, tendences ir globālas, taču tā nav, šī joma attiecas arī uz privātpersonām un caur mūsu privātajiem datiem apdraudējums rodas arī uzņēmumiem, kuros strādājam, Dienas Biznesa konferences Biznesa datu drošība atklāšanā sacīja IBM Latvija Lielo klientu pārdošanas vadītājs Raimonds Bricis.

Kibernoziedznieki darbojas līdzīgi kā bizness, viņi izvērtē, cik daudz resursu bus jāiztērē uzbrukumam, un kāds labums no tā tiks iegūts, un vairs nav tāda situācija, ka uzbrūk visam pēc kārtas, skaidro IBM Latvija pārstāvis.

Pašreiz aktīvākie uzbrucēji kompāniju datiem ir organizētas grupas un valdības, kuras mēģina piekļūt arī datiem Latvijā, uzsver eksperts.

R. Bricis piebilst, ka kibernoziedznieku ieguvumi kļūst aizvien lielāki, un līdz ar to uzņēmumu zaudējumi arī ir lielāki.

Tradicionālās aizsardzības sistēmas vairs nepalīdz, melnajā tirgū pieprasījums aug pēc privātiem datiem, savukārt tas samazinās pēc epastu pārvaldes vai līdzīgas informācijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Grāmatveža un mazumtirdzniecības pārdevēja profesijai pēc 20 gadiem prognozē galu

Dienas Bizness, 26.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnoloģiju attīstības dēļ pēc 20 gadiem izzudīs tādas profesijas kā grāmatvedis, telemārketinga speciālists vai mazumtirdzniecības pārdevējs, konferencē Kā Latvijas uzņēmējiem celt darba produktivitāti starptautiskajā tirgū prognozēja IBM Latvija biznesa attīstības vadītājs Edijs Tanons.

Viņš atsaucās uz 70 pasaules valstīs veiktu pētījumu, kas ir svarīgs uzņēmumu vadītājiem, plānojot sava biznesa attīstību nākotnē, informē IBM pārstāve Inese Sustriņa.

Savukārt Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāvis Kristaps Soms uzsvēra, ka tautsaimniecības attīstība balstās uz inovāciju priekšrocībām un augstu pievienoto vērtību.

«Šobrīd darbaspēka izmaksas Latvijā palielinās un demogrāfiskā situācija ir ne visai iepriecinoša, tādēļ EM prioritātes ir inovāciju sekmēšana, atbalsts uzņēmēju izaugsmei un inovatīvu uzņēmumu izveidei,» teica Soms.

Viņaprāt, uzņēmējiem vairāk būtu jāsadarbojas ar zinātnisko sektoru, lai ieviestu savā darbībā jaunākos zinātnes sasniegumus, kas savukārt ļautu palielināt darba ražīgumu. «Tikai gudri augot, mēs varam vairot savu labklājību,» piebilda EM pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Intervija: Uzbrukumi ir nenovēršami

Didzis Meļķis
, 26.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kompānijas un organizācijas neizbēgami būs aizsardzības pozīcijās; būtiskais ir aktīvu svarīguma izvērtējums

Kiberdrošība strauji kļūst par visas sabiedrības dzīves jautājumu, saka IBM kiberdrošības izlūkošanas pakalpojumu globālais vadītājs Niks Kolmans.

Ierindas interneta lietotājam kiberdraudi izklausās nedaudz mistiski, kā kaut kas gaisā vai vados, bet vispār jau tiem ir ļoti konkrētas fiziskās izcelšanās vietas.

Un konkrēti cilvēki.

Ko saka statistika – no kurienes nāk vairāk slikto zēnu un kā mainās viņu uzvedība?

Ir paradums runāt par kiberuzbrukumiem kā kaut ko vienotu, lai gan ir dažādi un atšķirīgi motivēti kiberdraudi. Ir t.s. haktīvisti, kas grib radīt sistēmu traucējumus un cilvēku apmulsumu, tad ir noziedznieki, un vēl ir hakeri, kas darbojas valstu uzdevumā. Pa vidu šiem ir vēl vesels spektrs dažādu ļaužu, kas grib izmantot kibertelpas vājās vietas. Ir jāsaprot, ar ko no tā visa jums ir darīšana un kāpēc viņi to dara, lai, piemēram, izpostītu mājaslapu, atstātu tajā kādu politisku vēstījumu vai atbalstītu kādu kampaņu. Pēdējā laikā notiek daudzi kredītkaršu darbības pārkāpumi, lai nozagtu karšu lietotāju finanšu datus un naudu. Dažkārt tie ir mēģinājumi nozagt intelektuālo īpašumu un kompāniju komercnoslēpumus. Pēdējā laika iezīme ir vairāk precīzi tēmētu un izsmalcinātu uzbrukumu. Tas nozīmē, ka šie cilvēki vēršas pret noteiktu sektoru, industriju un kompāniju un meklē piekļuvi noteiktai tās darbības sfērai – kredītkaršu datiem vai kaut kam citam, un viņi izmēģina trīs vai četrus veidus, kā pa dažādiem ceļiem pie sava mērķa šīs organizācijas datu sistēmā nokļūt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

65 gadu vecumā miris ASV datorprogrammatūru kompānijas «Microsoft» līdzdibinātājs, filantrops un sporta komandu īpašnieks Pols Alens, paziņojusi viņa ģimene.

Alens miris pirmdien Sietlā, un viņa nāves cēlonis bija limfmezglu vēzis. 2009.gadā Alenam tika ārstēta nehodžkina limfoma, un pirms divām nedēļām viņš paziņoja, ka slimība atgriezusies.

Pēc žurnāla «Forbes» aplēsēm, Alena bagātība bija 20,3 miljardi dolāru, un līdz ar to viņš bija 48.bagātākais cilvēks pasaulē. Tostarp Alenam piederēja 100 miljoni «Microsoft» akciju, kā arī sporta komandas - Nacionālās basketbola līgas (NBL) klubs Portlendas «Trail Blazers» un Nacionālās futbola līgas (NFL) klubs Sietlas «Seahawks», viņš bija arī līdzīpašnieks Amerikas Futbola līgas (MLS) komandai Sietlas «Sounders».

1975.gadā Alens kopā ar savu skolasbiedru Bilu Geitsu nodibināja «Microsoft». Šī uzņēmuma panākumi sākās 1980.gadā, kad kompānija IBM pievērsās personālo datoru ražošanai un uzticēja «Microsoft» operētājsistēmas izstrādi. Programmu, kas vēlāk kļuva pazīstama kā DOS, «Microsoft» par 50 000 dolāru iegādājās no programmētāja Tima Patersona un pielāgoja to IBM vajadzībām. 1983.gadā, kad Alenam tika ārstēta Hodžkina limfoma, viņš no «Microsoft» aizgāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnoloģiju kompānijas IBM finanšu rezultāti pasliktinājušies, kas licis sarukt arī kompānijas cenai, raksta MarketWatch.

Kompānijas trešā ceturkšņa peļņa sasniedza 2,69 miljardus dolāru. IBM ienākumi saruka no 19,15 miljardiem dolāru līdz 18,76 miljardiem dolāru. Tādējādi kompānijas peļņa sasniedza analītiķu prognozes, savukārt ienākumi bija zemāki, nekā gaidīts.

Reaģējot uz jaunākajiem datiem, uzņēmuma akcijas cena saruka par 4,75%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstu bankām uzbrūk ļaunprogrammatūra Dridex, kuras mērķis ir tiešsaistes bankas, paziņojis kompānijas IBM kiberdrošības dienests.

«Pēc vairākiem klusuma mēnešiem Dridex ir atsācis darbību, un, lai arī lielākā daļa uzbrukumu ir vērsti pret tādām valstīm kā ASV, Lielbritānija, Kanāda un Austrālija, tas uzbrūk arī mazāk zināmām teritorijām, tādām kā Lietuva, Latvija, Igaunija, Libāna un Ukraina. Tas ir diezgan neparasti bankām domātiem Trojas vīrusiem,» norādīja IBM analītiķis Limors Kesems. «Dridex citu neierastu mērķu vidū izraudzījies vairāk nekā 20 Latvijas bankas, trīs Igaunijas, trīs Lietuvas un vienu Ukrainas banku.»

Dridex ir ļaunprogrammatūra, ar kuras palīdzību hakeri var iegūt lietotāju internetbankas datus, lai piekļūtu lietotāju internetbankas kontiem.

Komentāri

Pievienot komentāru