Ieviešot Eiropas Savienības (ES) direktīvas par banku un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanu un noregulējumu prasības Latvijā, ir pieņemts Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likums.

Tas nosaka vienotu pieeju un efektīvus instrumentus, lai savlaicīgi risinātu ar iespējamam finanšu krīzēm saistītās sekas, aizsargājot finanšu stabilitāti un būtiski samazinot zaudējumu iespēju nodokļu maksātājiem.

Latvijas gadījumā par noregulējumu atbildīgās iestādes funkcijas ir piešķirtas Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK), izveidojot atsevišķu daļu – Noregulējuma un garantiju fondu daļu, kuras darbība un funkcijas ir nodalītas no uzraudzības funkcijām.

Ņemot vērā vienotus ES principus, jaunajā likumā ir iestrādātas prasības, lai efektīvi atjaunotu kredītiestādes darbību uzraudzības ietvaros vai veiktu tās noregulējumu.

Ir paredzēts, ka katrai kredītiestādei un ieguldījumu brokeru sabiedrībai būs izstrādāti divi plāni – darbības atjaunošanas un noregulējuma. Darbības atjaunošanas plāns paredzēs konkrētus pasākumus savlaicīgai rīcībai finansiālās situācijas būtiska pasliktinājuma gadījumā. Šos plānus finanšu iestādes saskaņos ar FKTK un reizi gadā aktualizēs. Savukārt noregulējuma plānos tiks analizēta katras finanšu iestādes ietekme uz finanšu sistēmas stabilitāti un, ņemot to vērā, būs paredzēti finanšu iestādes noregulējuma varianti - glābšanas pasākumi dažādu scenāriju gadījumā, vai arī likvidācija.

Likums paredz instrumentus, kuri var būt izmantoti noregulējuma gadījumā - uzņēmuma pārdošana, aktīvu nodalīšana, pagaidu iestādes izveide un iekšējā rekapitalizācija.

Likumā noteiktās arī FKTK tiesības iejaukties finanšu iestādes darbībā problēmu rašanas sākuma stadijā jeb t.s. agrīnā iejaukšanās, pieprasot veikt izmaiņas organizatoriskajā struktūrā, sasaukt akcionāru sapulci un veikt darbības atjaunošanās plānā minētās darbības.

Svarīgi, ka atšķirībā no iepriekšēja regulējuma, kad daudzviet Eiropā, arī Latvijā, valsts bija spiesta glābt sistēmiski nozīmīgas bankas par valsts, t.i. par nodokļu maksātāju līdzekļiem, jaunais regulējums paredz, ka valsts līdzekļu izmantošana ir pats pēdējais situācijas risinājums, tādejādi pasargājot valsts budžeta līdzekļus no privātas institūcijas glābšanas. Saskaņā ar jauno regulējumu glābšanās procesā sākumā tiks iesaistīti finanšu iestādes akcionāri, tad subordinētie kreditori (klienti, kuri ieguldījuši līdzekļus subordinētajās obligācijās un aizdevumos), pēc tam - klienti, kuriem ieguldījumi ir virs 100 tūkstošiem eiro (noguldījumi līdz 100 000 eiro ir pilnīgi aizsargāti) un noregulējuma fonds, kas veidosies no kredītiestāžu veiktajām iemaksām.

Tāpat likumā ir paredzēts, ka FKTK kā Latvijas noregulējuma iestāde, piedalīsies ES noregulējamo iestāžu grupu organizētās kolēģijās, kuras būs atbildīgas par noregulējuma darbībām attiecībā uz visām iestādēm, kas iekļautas grupā un darbojas vairākās ES valstīs.

Jaunā likuma prasības un noregulējuma plāna esamība ļaus noregulējuma iestādei rīkoties ātri un efektīvi, ja būs tāda nepieciešamība. Turklāt jaunais regulējums nodrošina vienādu pieeju visās ES valstīs.

Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likums stāsies spēkā šā gada 1. jūlijā.
 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra