Ar Rīgas domes priekšsēdētāja rīkojumu Rīgas Pašvaldības policija apsargās ēkas Duntes ielā 28 iedzīvotājus no ēkas apsaimniekotāja SIA Namu apsaimniekošana iebrukuma mājā, pie ēkas dežurē arī iedzīvotāji, norāda biedrības Duntes 28 valde. SIA Namu apsaimniekošana savukārt pauž, ka uzņēmums ilgstoši kreditējis nama iedzīvotājus un ka iedzīvotāji, izmanotjot sakarus un savu ietekmi, vēlas atbrīvoties no savu saistību izpildes, un radusies situācija atspoguļo parādu nemaksāšanas kultūru Latvijā.

Papidlināta ar SIA Namu apsaimniekošana komentāru.

Biedrības, kas pārstāv visu daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas Rīgā, Duntes ielā 28, dzīvokļu un nedzīvojamo telpu īpašnieku intereses, valdes loceklis Edgars Vaikulis skaidro, ka uzņēmuma Namu apsaimniekošana pārstāvji nama iedzīvotājiem izteikuši ultimātu par dažādu nepamatotu maksu kopumā 30 tūkst. latu apmērā nekavējošu - līdz 22. februāra plkst.15 - pārskaitīšanu Namu apsaimniekošanai. Ja tas netiks izdarīts uzņēmums draudējis ar varu iebrukt ēkā un atslēgt elektroenerģijas, siltuma un ūdens padevi visai mājai.

Tas ir mīts, ka Latvijā ir piena deficīts, sacīja Trikātas KS direktors, jaundibinātā piena pārstrādes uzņēmuma Latvijas piens projekta vadītājs Raimonds Freimanis.

Viņš norādīja, ka Latvijā piena iepirkuma cenas pēdējos mēnešus ir bijušas ļoti stabilas un it kā esošais piena trūkums Latvijā to kāpumu nevarētu veicināt. «Īstermiņā [piena iepirkuma cenu izmaiņu] nebūs. Piena cena jau aptuveni astoņus mēnešus ir bijusi ļoti stabila. Tā drīzāk pēc mēneša vai diviem varētu mazliet samazināties. Tas ir mīts, ka Latvijā ir piena deficīts,» uzsvēra Freimanis.

Vienlaikus viņš atzina, ka Latvijas piena pārstrādātāju, tostarp Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) pārmetumi par piena eksportēšanu nav pamatoti. «Publiski mūs visu laiku kritizē šīs savienības [LPCS] vadītājs Šolka kungs. Piemēram, runājot par piena eksportu uz Lietuvu, viņš nepārtraukti publiski kritizē kooperatīvus. Taču ir jautājums – vai Latvijas piena pārstrādātāji gribētu nopirkt to pienu, kas aiziet uz Lietuvu, vai arī tā ir tikai kritika kritikas pēc? Ja viņi gribētu šo pienu nopirkt, sadarbību nekādi nevar veicināt, kādu visu laiku kritizējot. Es pieņemu, ka vienkārši kāds ir jākritizē kritikas pēc, un viss. Vēl jo vairāk tāpēc, ka šīs savienības biedrs – Jēkabpils piena kombināts – ir viens no lielākajiem piena eksportētājam,» pavēstīja Trikātas KS direktors.

Zemnieku saimniecības (z/s) Stārķi saimnieks Roberts Jonāns uzsācis piena realizāciju Daugavpils tirgū sakarā ar novēlotiem maksājumiem par pienu, tā 9. janvārī raksta avīze Dienas bizness.

Zemnieku saimniecības (z/s) Stārķi saimnieks Roberts Jonāns Z/s Stārķi piena noslaukums dienā ir 1.9 tonnas, bet tirgū R. Jonāns cer realizēt līdz pustonnai dienā. Atlikusī daļa tiek realizēta AS Preiļu siers. "Pustonna piena būtu pietiekami, lai segtu izmaksas un vēl nopelnītu. Pagaidām esam tuvu peļņai, kas sākas, realizējot ap 400 l dienā. Pēdējās 2008.gada dienās jau spējām pārdot pustonnu piena dienā," stāsta R. Jonāns. Pašreiz saimniecībai zaudējumi radušies sakarā ar to, ka AS Preiļu siers, kam tiek nodots piens, ar maksājumiem kavējas aptuveni par mēnesi pēc noteiktā termiņa. "Tas gan nav vienīgais iemesls, jo negribu būt atkarīgs tikai no viena pircēja. Turklāt tā sauktā krīze arī ir iespēju laiks," uzskata R. Jonāns. Arī viņam sakarā ar šo situāciju radušās grūtības kredītu atmaksā.

Lai risinātu stāvvietu problēmu Rīgas iekšpagalmos, nākamgad galvaspilsētā plānots izbūvēt jaunas stāvvietas ar vairāk nekā 1000 vietu. Tomēr tas ir piliens jūrā, jo kopumā ir nepieciešamu vairāki tūkstoši vietu, trešdien vēstīja LNT raidījums 900 sekundes.

Raidījuma uzrunātais Ķengaraga iedzīvotājs Valdis atzīst, ka cenšas pabeigt darbu ne vēlāk kā piecos vakarā. Ap šo laiku pie viņa daudzdzīvokļu mājas vēl ir vietas, kur novietot mašīnu.

«Nu bēdīgi, ja pie mājas nav, kur autiņu nolikt, un pie tam mēs par to zemi maksājam, viņa tiek apmaksāta un nav izmantota. Kad bija runa par to, lai ierīkotu kaut vai maksas stāvvietu, kaut kādu minimālu simbolisku summu mēnesī maksāt saimniekam, kam zeme pieder, bet atkal tie cilvēki kūtri pie mums ir. Pamatā visi pensionāri,» stāstīja Valdis.

Pēc Rīgas domes Satiksmes departamenta datiem, automašīnu skaits pilsētas ielās ir atgriezies pirmskrīzes līmenī. Pirms tam dome solīja, ka risināšot problēmu, bet tagad atzīst, ka iekšpagalmos stāvvietu skaitu palielināt nevarot.

Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas sēdē tika skatīti Rīgai aktuālie jautājumi par automašīnu novietošanu namu iekšpagalmos. Kā zināms jau gadiem ir samilzusi problēma ar nepietiekamu skaitu stāvvietu namu iekšpagalmos.

Problēma ir radusies, jo vairums Rīgas dzīvojamo ēku ir celtas pagājušā gadsimta 70.–80.gados, kad vienas mājas pagalmā parasti atradās ne vairāk par divām trim mašīnām. Savukārt šobrīd to skaits ir krietni lielāks un arī turpina palielināties. Tā kā vietas nepietiek, iedzīvotāji automašīnas novieto zaļajā zonā vai uz ietvēm, tādējādi traucējot arī operatīvā transporta piekļuvei ēkām. Rīgas Pašvaldības policija pagājušajā gadā ir konstatējusi 5827 pārkāpumus, kas saistīti ar automašīnu nepareizu novietošanu iekšpagalmos.

Pašvaldība plāno risināt šo problēmu, tomēr izskatās, ka tas būs ilgs un sarežģīts process. Arī komitejas sēdē konkrēti iespējamie risinājumi vēl neizkristalizējās.

SIA „Namu apsaimniekošana” – viens no lielākajiem un pieredzes bagātākajiem dzīvojamo māju apsaimniekošanas uzņēmumiem Rīgā, izstrādājis jaunu apsaimniekošanas pakalpojumu piedāvājumu – HausMaster - sērijveida namiem Rīgas mikrorajonos, kas ļautu samazināt esošo apsaimniekošanas maksu līdz 0,20 Ls/m2, nodrošinot nepieciešamo darbu izpildi kvalitatīvā līmenī.

„Šobrīd daudzi mikrorajonu namu iedzīvotāji ir kļuvuši par ķīlniekiem neadekvāti augstai apsaimniekošanas maksai, turklāt saņemtie pakalpojumi ne tikai neatbilst mūsdienu standartiem, bet arī tiek sniegti nepilnīgi, novēloti vai netiek sniegti pilnībā. Iedzīvotāji ir neapmierināti ar bezdarbību, attieksmi un kvalitāti. Tāpēc ir pienācis laiks mainīt situāciju, piedāvājot daudz zemāku apsaimniekošanas maksu, ko iespējams īstenot, izmantojot jaunākās tehnoloģijas un individuālu attieksmi pret katru namu. Iedzīvotājiem pašiem ir jāizvēlas – vai maksāt neadekvāti augstu apsaimniekošanas maksu par pakalpojumiem, kas viņus neapmierina, vai arī ekonomēt izmaksas un saņemt kvalitatīvu namu apsaimniekošanas pakalpojumu, ko sniedz HausMaster”, par jauno piedāvājumu stāsta SIA „Namu apsaimniekošana” valdes loceklis Jānis Gailāns.

Rīt, 25. februārī, Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas sēdē deputāti skatīs Rīgai aktuālo jautājumu par automašīnu novietošanu namu iekšpagalmos.

Par vienu no pēdējā laika aktuālākajām rīdzinieku problēmām var uzskatīt nepietiekamu autostāvvietu skaitu iekšpagalmos – šā iemesla dēļ daļa autovadītāju daudzdzīvokļu māju pagalmos savus auto novieto zālienā vai uz ietves, tādējādi traucējot citiem iedzīvotājiem iekļūt savās kāpņu telpās. Piebraucamie ceļi starp mājām ir šauri, nereti nepareizi novietotas automašīnas aizšķērso ceļu ātrajai palīdzībai un ugunsdzēsējiem.

Vairums Rīgas dzīvojamo ēku ir celtas pagājušā gadsimta 70.–80.gados, kad vienas mājas pagalmā parasti atradās ne vairāk par divām trim mašīnām. Mūsdienās daļa no auto īpašniekiem par labu atzinuši auto atstāšanu turpat zem mājas logiem, jo tā ir gan tuvāk, gan arī par brīvu. Toties kaimiņi, jo sevišķi pirmo stāvu iedzīvotāji, ar to nav mierā, izsaucot Pašvaldības policiju, lai nepareizi novietoto automašīnu īpašniekus sodītu. Šoziem arī sociālajos tīklos iedzīvotāji aktīvi atsaucās gan par, gan pret Pašvaldības policijas darbu, regulējot automašīnu novietošanu iekšpagalmos.

Tiesu namu aģentūra ir spējusi uzkrāt ievērojamus līdzekļus 2 miljonu eiro apmērā, tomēr skaidra nākotnes redzējuma, kā šos līdzekļus ieguldīt nekustamajos īpašumos, nav, tāpēc līdzekļi ilgstoši stāv kontā, liecina Valsts kontroles revīzijas secinājumi.

Tieslietu nozares nekustamie īpašumi, izņemot ieslodzījuma vietu infrastruktūru, ir ieguldīti VAS Tiesu namu aģentūra pamatkapitālā. Tiesu namu aģentūra ir valsts kapitālsabiedrība, kuras pamatuzdevums ir pārvaldīt un apsaimniekot nozares nekustamos īpašumus.

Svarīgs aspekts ir kapitālsabiedrības iespēja attīstīt jaunus projektus, piesaistīt (aizņemties) finanšu līdzekļus, veidot uzkrājumus un izmantot tos nekustamo īpašumu attīstībai. Šāds modelis var arī atslogot tieslietu nozares iestādes no tām neraksturīgu funkciju veikšanas. Tieslietu ministrija ir šīs kapitālsabiedrības īpašniece un galvenā tās sniegto pakalpojumu pircēja.

«Lai taupītu, Rīgas dome izlēmusi likvidēt daudzās namu pārvaldes un izveidot vienu lielu namu pārvaldi visai Rīgai. Ar pirmo janvāri darbu zaudēs 15 pārvalžu vadītāji, kā arī daudzi administrācijas darbinieki. Tas izlemts jau pirms mēneša, bet namu pārvaldnieki tikmēr steidzas vērienīgi iepirkties,» svētdien informēja TV3 raidījums Nekā personīga.

«Rīgā ir 15 Rīgas namu pārvaldes, tajās strādā gandrīz 3900 darbinieki. Lielākoties tie ir sētnieki, namdari, elektriķi, būvinženieri un citi speciālisti. Vairāk nekā pustūkstotis sēž administrācijas ērtajos krēslos. Kopumā algās tiek tērēti vairāk nekā 9 miljoni latu.

Valsts kontrole Rīgas Domei aizrādīja, ka te var ietaupīt un pirms mēneša Rīgas dome beidzot lēma par pārmaiņām - namu pārvaldes apvienos vienā megapārvaldē. Līdz ar nākamo janvāri amatus zaudēs gan namu pārvalžu vadība, gan lielākā daļa administrācijas darbinieku. Šis lēmums nav apturējis attapīgākās namu pārvaldes - kamēr nav likvidētās, tās steidz sludināt vērienīgus iepirkumus,» vēstīja raidījums.

Rīga un tās sakārtošana laiku pa laikam rada karstas diskusijas publiskajā telpā, apvienojot iedzīvotājus vienam mērķim - pilsētvides labiekārtošanai. Veloceliņi un drošība, koku saglabāšanas nepieciešamība centrā un apstādījumu uzturēšana Barona ielā.

Cilvēki pamazām kļūst arvien sabiedriski aktīvāki un apliecina vēlmi iesaistīties esošo vides vērtību saglabāšanā. Ja runājam par ilgtspējīgu ainavu arhitektūru pilsētā, tad tā tomēr vēl ir relatīvi jauna domāšana, kas pamazām iegulstas mūsu prātos.

Šoreiz dalīšos ar pasaules vides ilgtspējas tendencēm dzīvojamajās zonās, kuru īstenošana arī pie mums Rīgā ne tikai uzlabotu pilsētas ekoloģisko stāvokli, bet arī palielinātu sociālo un ekonomisko ieguvumu.

Pagalmu un transporta sistēmas korelācija

Automašīnas kā dominējošais transporta veids šobrīd Rīgā nosaka vienu no būtiskākajiem izaicinājumiem ilgtspējīgu dzīvojamo rajonu projektēšanā: tās ir stāvvietas. Jauno Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu izstrādes laikā dažādās redakcijās izskan stāvvietu skaits no 0,7 līdz pat 1 vai 1,15 stāvvietām uz dzīvokli, salīdzinot ar šobrīd spēkā esošajiem noteikumiem, kas paredz 0,5 stāvvietas uz dzīvokli.

«Tikko pienu atšķaida ar ūdeni, tā garša abolūti izmainās, ja kāds tādu pienu nopirktu, tad viņš pēdējo reizi to darītu,» intervijā laikrakstam Diena sacījis Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) priekšsēdētājs Jānis Šolks.

Jāatgādina, ka SIA Latvijas piens pārstāvis Raimonds Freimanis iepriekš izteica pieļāvumu, ka atsevišķi pārstrādātāji varētu izgatavot pienu no piena pulvera.

«Ar šādu paziņojumu viņš ir nodarījis neiedomājamu kaitējumu nozarei. Piena nozares uzņēmumiem tagad būs jātērē milzīgi līdzekļi, lai pārliecinātu cilvēkus par pretējo. Lieta ir ļoti sensitīva. Arī pirms šāda paziņojuma cilvēkos bija neticība, kā īsti top piena produkti. Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības biedri ir ielikuši milzīgas pūles, pierādot, ka viss ir kārtībā. Katrā piena uzņēmumā ir tā saucamā piena bilance, pēc kuras skaidri var redzēt, lūk, šeit ir piens, lūk, ir patēriņa normas. Ražojot jebkuru produktu, bet galā ir jāsanāk loģiskam rezultātam, kas tiek kontrolēts,» teicis Šolks.

Šogad Rīgas dome sāk eksperimentu par jaunu bezmaksas autostāvvietu ierīkošanu pilsētas mikrorajonos, Facebook lapā vēsta Rīgas mērs Nils Ušakovs.

Jaunas stāvvietas tiks veidotas mikrorajonu galveno ielu malās. «Kā piemēru minēšu Imantu un Kurzemes prospektu. Šajā ielā ietvi no brauktuves atdala plaša zaļā zona. Zaļo zonu mēs samazināsim un tās vietā ierīkosim vietas automašīnu novietošanai perpendikulāri brauktuvei,» ziņo Rīgas mērs.

Šādas stāvvietas nākamo trīs gadu laikā tiks izveidotas pie visām Rīgas mikrorajonu ielām, kur vien tas tehniski ir iespējams. Un runa ir par daudziem tūkstošiem šādu stāvvietu. Papildus tam tiek pētīta Vācijas pieredze, kur mašīnas tiek novietotas starp joslām. «Atkal atgriezīsimies pie Kurzemes prospekta. Atdalošajā zaļajā zonā arī var organizēt paralēlās stāvvietas. Piemēram, Berlīnē mikrorajonos tas ir visizplatītākais auto novietošanas veids. Jāpiebilst, ka šīs pieejas īstenošanai būs jāiekārto daudzas jaunas gājēju pārejas,» norāda N.Ušakovs.

Rīgas namu vadītājs Kārlis Kavacs valūtas maiņas uzņēmēja Ivara Ciskas biznesā iepludinājis daudz vairāk, nekā līdz šim uzskatīts, proti, visus Rīgas namu brīvos līdzekļus - 4,8 miljonus latu.

(Papildināts ar Rīgas domes viedokli.)

Kopumā bijuši trīs aizdevuma līgumi - pa vienam 2010.gada septembrī un 2011.gada aprīlī - slēgti ar SIA Viesis, bet trešais 2011. gada maijā - slēgts ar SIA Zeus. Trīs ar pusi miljoni nonākuši atpakaļ pašvaldībā, bet pārējo naudu 1,2 miljonus Zeus neesot varējis atdot, jo tai arestu pēc bijušo biznesa partneru lūguma uzlikusi Rīgas apgabaltiesa, vēsta raidījums Nekā Personīga.

Rīgas namu divos gada pārskatos šī naudas kustība, lai arī slēpti, tomēr ir uzrādīta. Trīs gadu laikā neviena Rīgas domes atbildīgā amatpersona to nav pamanījusi. Rīgas namu kapitāla daļu turētājs Andris Ameriks gada pārskatus ar savu parakstu ir akceptējis.

Namu apsaimniekotāja «Rīgas namu pārvaldnieks» apgrozījums šogad pirmajā ceturksnī bija 13,532 miljoni eiro, kas ir par 1,2% vairāk nekā 2017. gada attiecīgajā periodā, savukārt kompānijas peļņa pieaugusi par 6,8% un bija 563 687 eiro, liecina kompānijas publiskotā informācija.

«Rīgas namu pārvaldnieka» finanšu pārskata vadības ziņojumā atzīmēts, ka kompānijas kopējie ieņēmumi 2018. gada pirmajos trijos mēnešos bija 14,2 miljonu eiro apmērā, bet kopējie izdevumi - 13,64 miljoni eiro. Salīdzinājumā ar 2017. gada attiecīgo periodu kompānijas kopējie ieņēmumi un arī izdevumi ir pieauguši par 3%.

Remontdarbus «Rīgas namu pārvaldnieks» 2018. gada pirmajā ceturksnī veicis 1081 dzīvojamā mājā par kopējo summu 2,87 miljoni eiro, tostarp ūdensvada un kanalizācijas remonti veikti 610,8 tūkstošu eiro apmērā, siltumapgādes sistēmu remonti - 453,1 tūkstoša eiro apmērā, ēku konstruktīvo elementu remonti veikti 450,4 tūkstošu eiro apmērā, elektroapgādes sistēmu remonti - 447,8 tūkstošu eiro apmērā, liftu remonti - 365,1 tūkstoša eiro apmērā, tehniskās dokumentācijas noformēšana izmaksājusi 165 tūkstošus eiro, jumtu remonti veikti 173,2 tūkstošu eiro apmērā, kāpņu telpu kosmētiskie remonti - 87,3 tūkstošu eiro apmērā, dūmvadu, skursteņu un ventilācijas šahtu remonti - 44,2 tūkstošu eiro apmērā, gala sienu siltināšanas un šuvju hermetizācijas darbi veikti 24 tūkstošu eiro apmērā, bēniņu vai pagrabu siltināšana veikta 7,3 tūkstošu eiro apmērā, bet pārējie remonti - 42,1 tūkstoša eiro apmērā.

Pašvaldības SIA Rīgas namu pārvaldnieks sākusi siltināt vienu no uzņēmuma apsaimniekošanā esošajiem namiem - ēku Bauskas ielā 51, informēja Rīgas domē.

Dzīvojamajā mājā Bauskas ielā 51 plānots veikt sienu, bēniņu siltināšanu, jumta renovāciju, ventilācijas ierīkošanu, pagraba pārsegumu siltināšanu un logu nomaiņu, koplietošanas telpu durvju nomaiņu, karstā ūdens un apkures cauruļu nomaiņa un citus darbus.

Kā liecina Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā publicētā informācija, Rīgas namu pārvaldnieka izsludinātajā iepirkuma konkursā tiesības veikt šos darbus ieguvusi SIA Būvprojekta vadība, kas to paveiks par 87 840 latiem. Pusi no šīs summas līdzfinansēs Eiropas Reģionālās attīstības fonds, savukārt otra puse no remontdarbu izmaksām tiks segta no kredīta, kas izsniegts uz 10 gadiem.

Saistībā ar Krievijas noteikto importa aizliegumu sākusi veidoties piena pārprodukcija, strauji krīt piena iepirkuma cena, kā arī pēdējās dienās tiek lauzti iepirkuma līgumi Lietuvā, līdz ar to atbalsts no valdības būtu jāsaņem ne tikai konkrētiem pārstrādes uzņēmumiem, bet arī problēmā iesaistītajiem piensaimniekiem, norāda apjautātie eksperti.

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) piena grupas vadītāja Sandra Stricka sacīja, ka pārstrādātājiem steigšus jāmeklē jauni noieta tirgi, jo Latvijas tirgus piensaimnieku saražotajai produkcijai kļuvis par mazu, savukārt Lietuvas piena iepircēji tūlīt pēc Krievijas embargo izsludināšanas strauji reaģējuši un sākuši lauzt līgumus par piena iepirkumiem.

«Ir jau no zemniekiem informācija, ka Lietuvas uzņēmumi jau lauž iepriekš saslēgtos līgumus, kā arī piena iepirkuma cenas strauji krīt uz leju. Cenas nedaudz mazinājās jau iepriekš, bet līgumus gan sāka uzteikt tūlīt pēc Krievijas paziņojuma. Ne jau zemnieki ir vainīgi pie esošās krīzes, līdz ar to arī valdības un ES institūcijām ir jādomā, kā risināt izveidojušos situāciju un domāt, kur zemniekiem likt saražoto pienu,» sacīja zemniece.

Izvēršot darbību eksporta tirgos, Jelgavas rūpnīca Latvijas piens plāno palielināt kvalitatīva piena iepirkumu vismaz par 50% jau tuvākajos mēnešos, vienlaikus regulāri maksājot zemniekiem par piegādāto pienu, informē uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Anita Skudra.

Patlaban uzņēmums pārstrādā 80 līdz 100 tonnas piena dienā, kas tiek iepirkts no trim Latvijas kooperatīviem.

«Kvalitāte ir atslēga eksporta tirgu durvīm. Kvalitatīvs piens ir izejviela, par kuru esam gatavi slēgt jaunus ilgtermiņa sadarbības līgumus ar vietējiem piena ražotājiem un garantēt atbilstošu samaksu,» sacīja Skudra, neprecizējot uzņēmuma maksāto cenu par iepirkto pienu.

Viņa arī atzina, ka uzņēmumam joprojām ir parādi par iepriekšējā gadā piegādāto pienu, kas tiek atmaksāti atbilstoši grafikam, savukārt par šogad iepirkto pienu samaksa tiek veikta laicīgi.

«Par šogad iepirkto pienu zemnieki samaksu saņem laicīgi, un šogad iekrāto parādu uzņēmumam nav,» norādīja Skudra.

Deviņi Liepājas pilsētas mazie un vidējie uzņēmumi un individuālie komersanti izteikuši gatavību iesaistīties sniega novākšanā vai tīrīšanā Liepājas dzīvojamo māju iekšpagalmos un no namīpašumiem pieguļošajām teritorijām.

Potenciālo sniega tīrītāju uzņēmumu koordinātas ipašvaldība nosūtījusi pilsētas namu apsaimniekotājiem, kuru apsaimniekošanā atrodas vairāki daudzdzīvokļu nami katram. Tāpat koordinātas ir ievietotas mājas lapā www.liepaja.lv. Vairāku namu apsaimniekošanas uzņēmumu pārstāvji un namu īpašnieki bija vērsušies pašvaldībā ar lūgumu palīdzēt sazināties ar tādiem uzņēmumiem vai individuālā darba veicējiem, kuriem ir piemērota tehnika un vēlēšanās izvest un tīrīt sniegu, un nopelnīt. Pašvaldība no 6. līdz 10. decembrim bija aicinājusi ieinteresētos uzņēmējus zvanīt uz Apmeklētāju pieņemšanas centru (APC) un pieteikt savu gatavību to darīt. Aptaujas rezultātā pavisam deviņi uzņēmumi, no tiem četras SIA, viena zemnieku saimniecība un četri individuālie komersanti ir gatavi ar saviem traktoriem, ekskavatoriem, sniega pūtējiem un citu tehniku nodrošināt sniega tīrīšanas pakalpojumus.

Piensaimniecības kooperatīvs Trikāta KS, kuram nenokārtoto parādsaistību dēļ Vilpulkas pagasta zemnieku saimniecība Kalnbrindas pieteica maksātnespēju, ir pilnībā norēķinājies par iepirkto pienu, aģentūru LETA informēja saimniecības īpašnieks Aigars Paukšens.

«Vēlos izteikt pateicību Trikātai KS par operatīvo rīcību, pārskaitot Kalnbrindām visu tai pienākošos naudu un nokārtojot savas parādsaistības. Ceru, ka tas kļūs par pozitīvu signālu tiem zemniekiem, kuri necer atgūt savu naudu,» norādīja zemnieks.

Kā ziņots, Kalnbrindas vērsās tiesā ar maksātnespējas pieteikumu pret Trikātu KS, jo kooperatīvs nebija norēķinājies ar zemnieku saimniecību par piegādāto pienu apmēram 10 000 eiro apmērā. Maksātnespējas lietu Valmieras rajona tiesa skatīs piektdien, 22.maijā.

Iepriekš kooperatīva vadītājs Uldis Krievārs aģentūrai LETA apgalvoja, ka Trikātas KS problēmas ar maksājumiem saviem zemniekiem par piegādāto pienu skaidrojamas ar Jelgavas piena rūpnīcas SIA Latvijas piens laicīgi nenokārtotajām saistībām pret kooperatīvu. «Šāda situācija ir izveidojusies, jo diemžēl Latvijas piens ir kavējis norēķinus un ir uzkrājušās vērā ņemamas parādsaistības pret Trikātu KS. Tiklīdz no rūpnīcas tiks saņemta samaksa par pienu, nekavējoties tiks samaksāts zemniekiem, cenšoties visiem proporcionāli samazināt parāda summas,» sacīja Krievārs.

Būvniecības nozare aizvadītajos gados piedzīvojusi ļoti lielus satricinājumus, kā rezultātā tirgū mazinājies arī darījumu skaits, atzīmē Andris Božē, SIA YIT LATVIJA valdes loceklis.

Liela daļa attīstītāju būvniecības izmaksu pieaugumu iekļāva gala produkta cenā, kā ietekmē trīs gadu laikā dzīvokļu cenas palielinājās par aptuveni 30%, teic A.Božē, piebilstot, ka šis cipars pilnībā atbilst būvmateriālu un būvdarbu cenu pieaugumam. Šobrīd mēs klusībā ceram, ka šis process ir apstājies - EURIBOR ir sasniedzis savu maksimumu un nākamajā gadā dzīvokļu pieejamība atkal varētu uzlaboties, taču neviens par to nav 100% pārliecināts, norāda A.Božē. Tāpat viņš uzsver, ka, neraugoties uz izaicinājumiem, YIT LATVIJA turpina attīstīt gan jaunus dzīvojamo namu projektus, gan mērķtiecīgi raugās īres dzīvojamo namu virzienā.

Kā nekustamo īpašumu sektors, jūsuprāt, ticis galā ar pēdējos gados piedzīvotajiem izaicinājumiem?

Pirmo reizi Rīgas domē ticis pie varas Saskaņas centrs likvidēja daudzās izpilddirekcijas un atstāja tikai trīs. Taču, kā vēstīja TV3 raidījums Nekā Personīga, tajās amatos salikti daudzi ar partiju saistīti cilvēki, un kompensācijās par nepamatoti atlaistiem darbiniekiem dome samaksājusi jau 160 tūkstošus latu.

Cilvēki pēc partijas piederības esot salikti arī tik saimnieciskās struktūrās kā namu pārvaldes. Tajās varot ne tikai nekontrolēti rīkoties ar iedzīvotāju naudu, bet saņemt arī ministra cienīgu algu. Kā īpašs piemērs tam esot Kurzemes namu apsaimniekotājs.

Kurzemes namu apsaimniekotājs ir lielākais no 15 namu apsaimniekošanas uzņēmumiem galvaspilsētā. Pēc uzvaras pašvaldību vēlēšanās par tā vadītāju Saskaņas centrs iekārtoja Artūru Lifšicu. Tomēr viņa karjera ātri beidzās. Lifšics bez konkursa veicis aizdomīgus iepirkumus par lielām summām, no kuriem amizantākais bijis ar saules baterijām aprīkotu ēku numuru zīmju iegāde, kuras tomēr tumsā nespīdēja. Lifčiss amatu zaudēja, bet viņa cilvēki palika, norādīja raidījums.

Līdzīgi kā Rīgas pašvaldības uzņēmums Rīgas namu pārvaldnieks, arī privātie namu apsaimniekošanas uzņēmumi vasaras periodā izsludina soda naudu dzēšanas akcijas, tomēr to nedara visi un pieeja parādniekiem ir visai atšķirīga, secinājis laikraksts Diena.

Tradicionāli vasaras mēnešos apsaimniekotāji cer iekasēt pietiekami daudz naudas, lai rudenī varētu savlaicīgi uzsākt apkures sezonu, norāda laikraksts.

Kā vēstīts, pašvaldības SIA Rīgas namu pārvaldnieks dzēsīs rēķinu soda procentus, ja iedzīvotāji noslēgs līgumu par pamatsummas apmaksas grafiku. Nule par iespēju dzēst soda procentus saviem klientiem paziņojusi arī SIA Modulis 1, kas apsaimnieko mājas Ķengaragā.

Savukārt SIA R.E.D. Namu serviss praktizē 50% līgumsoda atlaidi, ja klients samaksā visu parāda summu uzreiz, bet visu līgumsodu tomēr nedzēš, stāstījis uzņēmuma valdes loceklis Edijs Landmanis. Esot gan izņēmumi, ja kavēti ir tikai 2-3 mēneši, taču tiem, kas nemaksā ilgāku laiku, visu līgumsoda summu tomēr neatlaiž. Ja klients vienojas dzēst parādu ilgākā laikā, viņam sastāda parāda atmaksas grafiku un no tā brīža līgumsodu klāt vairs nerēķina. R.E.D.Namu serviss līdz šim nav tiesājies ar dzīvokļu īpašniekiem, jo domstarpības atrisinātas mierīgā ceļā.

Māju renovācijai būtu jākļūst par prioritāti Rīgas namu apsaimniekotājiem, uzskata Ekonomikas ministrija.

Rīga pašlaik pēc projektu pieteikuma skaita atpaliek no Liepājas un Valmieras. Tādēļ ministrija aicina Rīgas pašvaldību uz ciešāku sadarbību, sekmēt Rīgas iedzīvotāju saliedētību, komunikāciju un lēmuma pieņemšanu par māju renovāciju. Tā uzskata, ka māju renovācijai jākļūst par Rīgas namu apsaimniekotāju prioritāti.

Tā kā lielāko daļu Rīgas namu apsaimnieko SIA Rīgas namu pārvaldnieks, tai būtu jāuzņemas lielāka iniciatīva komunikācijā ar iedzīvotājiem, sabiedrības informēšanā un renovācijas vadībā.

Līdz šim brīdim Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā saņemti vairāk nekā 600 projektu iesniegumi, t.sk. no Rīgas saņemti 52 pieteikumi, no kuriem īstenoti vai renovācijas procesā ir tikai 21. Analizējot, kādas mājas Rīgā tiek renovētas, secināts, ka tās ir mājas, kuras pārvaldīšanu pārņēmuši paši iedzīvotāji, organizējot to caur biedrībām vai privātiem apsaimniekotājiem. Pārsvarā tās ir salīdzinoši nelielas mājas, kurās dzīvokļu īpašnieku skaits ir mazāks un līdz ar to vieglāk ir panākama vienošanās par renovāciju.

Velosipēdisti ir pilntiesīgi ceļu satiksmes dalībnieki, kuriem, tāpat, kā autobraucējiem un gājējiem, stigri jāievēro ceļu satiksmes noteikumi.

Statistika liecina, ka daudzi velobraucēji nav pietiekami apguvuši Ceļu satiksmes noteikumus, tādēļ viņu dalība ceļu satiksmē var apdraudēt gan viņu pašu, gan citu braucēju drošību. Pat, ja ceļu satiksmes noteikumos definētie velobraucēju pienākumi ir apgūti, drošs paliek nedrošs – katras jaunas velosezonas sākumā tos tomēr der atkārtot.

Piedāvājam apkopojošu ieskatu Ceļu satiksmes noteikumos definētajos velobraucēju pienākumos.

• Pa ceļu atļauts braukt tikai no 12 gadu vecuma. Jābūt klāt velosipēda apliecībai vai jebkura mehāniskā transportlīdzekļa vadītāja apliecībai.

• Jābrauc vienā rindā, iespējami tuvāk brauktuves labajai malai. Netraucējot gājējus, atļauts braukt pa nomali un pa ietvi.

Pašvaldības SIA Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) atvēlēs 281 tūkstoti latu logu nomaiņai un 482 tūkstošus latu – jumtu remontam, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

RNP, kas apsaimnieko 4300 dzīvojamās mājas, par minēto summu grasās nomainīt 1829 logus 73 namos, Db.lv stāstīja uzņēmuma komunikācijas nodaļas speciāliste Santa Vaļuma. Viņa norādīja, ka koplietošanas telpu logu nomaiņa nepieciešama lielai daļai māju un katras dzīvojamās mājas koplietošanas telpu logu tehniskais stāvoklis ir atšķirīgs. Paredzēts, ka logu maiņu veiks SIA Fablex un SIA Skonto Plan Ltd. Pie jauniem koplietošanas logiem tiks, piemēram, nams Grēcinieku ielā 30, Ģertrūdes ielā 61, Brīvības gatvē 412 K1, Anniņmuižas bulvārī 64, Dammes ielā 28, Jaunsaules ielā 7a, Kuldīgas ielā46, Slokas ielā 14, Melnsila ielā 26, Salnas ielā 1, Dzelzavas ielā 11, Mārcienas ielā 6, Pārslas ielā 19 un citās ēkās.