Kam ir jādeklarējas?

Privātpersonām, kas uz 2011.gada 31.decembri ir Latvijas nodokļu rezidenti vai kas vēlāk par tādu kļūst un kam pieder kāda no deklarējamām mantām. Pirmā pretruna – manta jādeklarē nodokļu rezidentiem Latvijas likuma izpratnē, taču rezidentu statusu paredz arī nodokļu konvencijas, kam ir augstāks spēks pār likumu (likuma izpratnē par rezidentiem uzskatāms plašāks personu loks, bet nodokļu konvencija nosaka, kurā valstī persona ir nodokļu rezidents, ja divu valstu nacionālie likumi uzskata viņu par tādu), un diez vai strīda gadījumā Valsts ieņēmumu dienests (VID) varēs piemērot Latvijas likumu. Nepilngadīgo bērnu vietā deklarācija jāaizpilda vecākiem.

No vērtspapīru darījumiem pērn akciju tirdzniecība sasniegusi 56,8 miljonus latu, kas, salīdzinot ar gadu iepriekš, ir pieaugums 118% apmērā. Aizvadītajā gadā atvērti arī 9370 jauni vērtspapīru konti, kas daļēji skaidrojams ar Krājbankas krīzi.

Pērn Latvijas Centrālais depozitārijs veicis norēķinus 53,3 tūkstošos vērtspapīru darījumos par kopējo apjomu 665 miljonu latu, liecina Latvijas Centrālā depozitārija apkopotā statistika par Latvijas vērtspapīru tirgu 2011.gadā

No vērtspapīru darījumiem akciju tirdzniecība sasniegusi 56,8 miljonus latu, kas ir par 118% vairāk nekā 2010. gadā. Parāda vērtspapīru apgrozījums pērn bijis 607,5 miljoni latu, ko veido veido korporatīvo parāda vērtspapīru tirdzniecība, kā arī depozitārija nodrošinātie norēķini Valsts kases organizētajās valsts parāda vērtspapīru izsolēs, kas notiek biržā Nasdaq OMX Riga. Savukārt apgrozījums ar ieguldījumu fondu apliecībām sasniedzis 0,8 miljonus latu.

Eirosistēmas īstenotajā valsts sektora vērtspapīru pirkšanas programmā (PSPP) līdz jūlija beigām iegādāti Latvijas valsts vērtspapīri 504 miljonu eiro apmērā, liecina Eiropas Centrālās bankas (ECB) publicētā informācija.

Martā tika iegādāti vērtspapīri 75 miljonu eiro vērtībā, aprīlī - 177 miljonu eiro, maijā - 205 miljonu eiro, jūnijā - 46 miljonu eiro vērtībā.

Iegādāto Latvijas valsts vērtspapīru vidējais dzēšanas termiņš ir 6,2 gadi.

Vērtspapīru iegādes programma tika sākta šā gada martā, īstenojot galveno Eirosistēmas - ECB un eirozonas nacionālo centrālo banku - mērķi uzturēt vidēja termiņa inflāciju tuvu, bet mazāk par 2% gadā.

ECB publicētā informācija rāda, ka līdz šim PSPP programmā visvairāk uzpirkti Vācijas, Francijas un Itālijas vērtspapīri. Kopumā līdz šim PSPP programmā iegādāti vērtspapīri 198,14 miljardu eiro apmērā.

Līdz ar ekonomikas izaugsmes atgriešanos pēdējā laikā arvien vairāk publiskajā telpā parādās debates par centrālo banku noteiktajām procentu likmēm. Jau ilgāku laiku tās ir bijušas rekordzemos līmeņos. Kā tas ietekmējis investorus un kā tie rīkojušies aizvadītajos gados?

Daudz plašāk publiskajā telpā runāts par to, kā zemas procentu likmes veicina ekonomikas aktivitātes pieaugumu, samazinot uzņēmēju un mājsaimniecību procentu maksājumus par kredītiem un sekmējot patēriņu. Tāpat zemas procentu likmes palīdz uzņēmumiem vieglāk un lētāk piekļūt naudas resursiem, kas veicina jaunas investīcijas un ļauj tiem straujāk attīstīties. Ilgā laika periodā mēs visi esam ieguvēji no zemākām procentu likmēm periodā, kad pēc ekonomikas kritumiem nepieciešams veicināt straujāku atkopšanos un izaugsmi, tomēr īsā laika posmā ir arī zaudētāji, un tie ir kapitāla īpašnieki, kas veic ieguldījumus fiksēta ienesīguma vērtspapīru tirgū. Kapitāla īpašnieku zaudējumi veidojas no negūtiem ienākumiem, ko tie varētu gūt, ja procentu likmes būtu augstākas.

Latvija, pievienojoties eirozonai, uzņēmās saistības veikt iemaksas Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM) pamatkapitālā: kopā ap 170 miljoniem eiro (0,27% no ESM kapitāla). ESM ir finansiālas palīdzības fonds eirozonas valstīm, tomēr vislielākā fonda «kliente» ir Grieķija, kura līdz šim aizņēmusies ap 40 miljardu eiro. Tas ir papildus jau eirozonas valstu un EFSF aizdotajiem 193 miljardiem eiro (Latvija šajos aizdevumos nepiedalās), tāpēc kopējais Grieķijas parāds ir izaudzis līdz 330 miljardiem eiro (ap 180% no IKP).

Laikam tikai retais tic, ka Grieķija spēs parādu atmaksāt pilnā apmērā, lai gan aizdevumu nosacījumi ir ļoti pretimnākoši: piemēram, ESM aizdevumiem ir gandrīz bezkuponu maksājumi ar pakāpenisku pamatsummas atmaksu, sākot no 20 gadiem un nākamo 20 gadu laikā. Tātad tos plānots pilnībā atmaksāt tikai pēc 40 gadiem, un nauda jāatdod pēc nomināla, pat ja šo gadu laikā būs bijusi liela inflācija.

Tas nozīmē, ka gadījumā, ja Grieķija dažādu apstākļu dēļ (piemēram, politiskā nestabilitāte, globāla finanšu krīze, nodokļu ieņēmumu sabrukums) nespēj vai atsakās atdot ESM parādu vai arī ESM dalībvalstis nolemj atlaist daļu parāda, piemēram, 10 miljardus eiro, tad visām ESM dalībvalstīm solidāri jāsedz zaudējumi, kas Latvijas gadījumā sastādītu 0,27% jeb ap 27 miljoniem eiro. Tā neapšaubāmi būtu nepatīkama ziņa Latvijas nodokļu maksātājiem. Lai gan pašreiz Grieķijas ekonomika pamazām atkopjas un nākamgad tiek plānota starptautiskās aizdevuma programmas izbeigšana, ir būtiski riski saistībā ar banku sektoru, kura lielākā daļa ir nonākusi valsts pārvaldībā. Banku sliktie kredīti pārsniedz 50%, un daudzi ar bažām gaida Eiropas Centrālās bankas (ECB) banku stresa testa rezultātus pēc jaunajiem IFRS 9 standartiem, kas var atklāt vēl lielākus zaudējumus un radīt finanšu nestabilitāti.

Ceturtdien valsts iekšējā aizņēmuma fiksētas likmes vērtspapīru izsolē kārtējo reizi investoru pieprasījums būtiski pārsniedza piedāvāto apjomu, liecina paziņojums NASDAQ OMX Riga biržā.

Izsolē tika piedāvāti piecu gadu valsts parāda vērtspapīri par kopējo summu trīs miljoni latu.

Savukārt izsoļu dalībnieku kopējais vērtspapīru pieprasījuma apjoms sasniedza 27 miljonus latu. Tādējādi notikušajā izsolē pilnībā tika pārdoti piedāvātie valsts parāda vērtspapīri.

Db.lv jau rakstīja, ka trešdien valsts parādzīmju konkurējošas daudzcenu izsoles laikā kārtējo reizi tika izpirktas visas piedāvājumā izliktās obligācijas – 12 miljonu latu apjomā.

Izsolē tika piedāvāti vidēja termiņa valsts vērtspapīri ar dzēšanas termiņu pēc pieciem gadiem – 2015. gada 3. septembrī. Jāpiebilst, ka pieprasījums pēc minētajiem valsts papīriem no deviņu izsoles dalībnieku puses bija vairāk nekā trīs reizes lielāks – 38,2 milj. Ls.

Šīsnedēļas valsts parādzīmju izsolēs investoru pieprasījums pārsniedza piedāvāto apjomu vairāk nekā divas reizes, liecina Valsts kases dati.

Trešdien tika izsolīti 12 mēnešu valsts vērtspapīri ar dzēšanas termiņu 2014.gada 14.novembrī. Notikušajā konkurējošajā daudzcenu izsolē tika pārdoti visi Valsts kases piedāvātie vērtspapīri 10 miljonu latu apjomā pēc nominālvērtības.

Izsoles dalībnieku kopējais pieprasījums bija 24 miljoni latu un pārsniedza piedāvājumu 2,4 reizes.

Valsts kase maksimālo pieļaujamo likmi noteica 0,45% līmenī, bet vidējā svērtā procentu likme bija 0,386%.

Ceturtdien notikušajā fiksētas likmes vērtspapīru izsolē tika pārdoti visi Valsts Kases piedāvātie vērtspapīri 2 miljonu latu apjomā pēc nominālvērtības.

Izsoles dalībnieku kopējais pieprasījums bija 4,2 miljoni latu un pārsniedza piedāvājumu 2,1 reizes.

Divu vērtspapīru izsoļu ietvaros vakar un šodien investoriem pārdoti piecu gadu valsts prasījuma vērtspapīri 10 miljonu latu vērtībā ar ienesīguma likmi 4,335%, liecina informācija NASDAQ OMX Riga biržā.

Vakar izsoļu dalībnieku kopējais vērtspapīru pieprasījuma apjoms sasniedza 34,43 miljonus latu, kas 4,3 reizes pārsniedza piedāvāto vērtspapīru apjomu. Šajā izsolē tika pārdoti vērtspapīri astoņu miljonu latu vērtībā.

Valsts kase maksimālo likmi noteica 4,8% līmenī, bet vidējā svērtā procentu likme tika noteikta 4,335%. Kupona likme šīm obligācijām tika noteikta 4,375 % apmērā.

Šodien notika valsts iekšējā aizņēmuma fiksētas likmes vērtspapīru izsole, piedāvājot piecu gadu valsts parāda vērtspapīrus par kopējo summu divi miljoni latu pēc nominālvērtības. Izsoļu dalībnieku kopējais vērtspapīru pieprasījuma apjoms sasniedza 8,52 miljonus latu. Tādējādi notikušajā izsolē pilnībā tika pārdoti piedāvātie valsts parāda vērtspapīri.

Ceturtdien notika valsts iekšējā aizņēmuma fiksētas likmes vērtspapīru izsole, kurā tika piedāvāti piecu gadu valsts parāda vērtspapīri par kopējo summu viens miljons latu.

Kā informē Valsts kase, izsoļu dalībnieku kopējais vērtspapīru pieprasījuma apjoms sasniedza 2,41 miljonu latu. Tādējādi notikušajā izsolē pilnībā tika pārdoti piedāvātie parāda vērtspapīri.

Trešdien notika piecu gadu valsts vērtspapīru emisija ar dzēšanas termiņu 2018.gada 4. oktobrī.

Izsoļu dalībnieku kopējais vērtspapīru pieprasījuma apjoms sasniedza 22,57 miljonus latu, kas 2,5 reizes pārsniedza piedāvāto vērtspapīru apjomu. Notikušajā konkurējošā daudzcenu izsolē tika pārdoti vērtspapīri 9 miljonu latu apmērā.

Valsts kase maksimālo likmi noteica 2,8% līmenī, bet vidējā svērtā procentu likme tika noteikta 2,294%. Kupona likme šīm obligācijām ir noteikta 2,125 % apmērā.

Ceturtdien notikušajā fiksētas likmes vērtspapīru izsolē tika pārdoti visi Valsts Kases (VK) piedāvātie vērtspapīri divu miljonu latu apjomā pēc nominālvērtības, informē VK.

Izsoles dalībnieku kopējais pieprasījums bija 3,75 miljoni latu un pārsniedza piedāvājumu 1,9 reizes.

Trešdien tika izsolīti 12 mēnešu valsts vērtspapīri ar dzēšanas termiņu 2014.gada 31.oktobrī.

Notikušajā konkurējošajā daudzcenu izsolē tika pārdoti visi Valsts kases piedāvātie vērtspapīri 10 miljonu latu apjomā pēc nominālvērtības. Izsoles dalībnieku kopējais pieprasījums bija 24 miljoni latu un pārsniedza piedāvājumu 2,4 reizes.

Valsts kase maksimālo pieļaujamo likmi noteica 0,45% līmenī, bet vidējā svērtā procentu likme bija 0,376%.

Ceturtdien notikušajā Latvijas valsts parādzīmju izsolē tika pārdoti visi piedāvātie vērtspapīri, liecina NASDAQ OMX Riga dati.

Piedāvājuma apjoms nekonkurējošā izsolē bija trīs miljoni latu, savukārt pieprasījuma apjoms – 3,32 miljoni latu. Kopumā izsolē piedalījās pieci dalībnieki.

Izsoles vidējā svērtā un maksimālā apmierinātā peļņas likme bija attiecīgi 0,327% un 0,35%.

Trešdien konkurējošā daudzcenu izsolē tika piedāvāti parāda vērtspapīri 12 miljonu latu apmērā, un kopējais pieprasījuma apjoms, kā jau ierasts, ievērojami pārsniedza piedāvāto apjomu un bija 28,5 miljoni latu.

Abās izsolēs tika piedāvāti vērtspapīri ar dzēšanas datumu 2014. gada 19. septembrī.

ASV valdība plāno uzsākt tiesvedību pret vairākām lielākajām bankām par to, ka tās esot nepareizi noteikušas hipotekāro vērtspapīru kvalitāti, kas novedis pie 2008. gada mājokļu krīzes.

Valsts Federālā Mājokļu finanšu aģentūra uzskata, ka bankām vajadzējis zināt, ka vērtspapīri nav droši. Tiesvedība varētu tikt uzsākta pret Bank of America, JPMorgan Chase, Goldman Sachs un Deutsche Bank, laikrakstam The New York Times teikuši anonīmi avoti.

ASV mājokļu finanšu aģentūra uzskata, ka bankas nav veikušas pietiekošas vērtspapīru kvalitātes pārbaudes pirms tos pārdevušas investoriem.

Tomēr finanšu nozares pārstāvji ir pārliecināti, ka ievērojamos vērtspapīru zaudējumus izraisīja ekonomikas un mājokļu tirgus sabrukumus, nevis veids, kā vērtspapīri tika novērtēti.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Šīsnedēļas izsolēs Valsts kase atkal pārdevusi visus piedāvātos valsts vērtspapīrus desmit miljonu latu apmērā, liecina paziņojums NASDAQ OMX Riga.

Trešdien notikušajās valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru konkurējošās daudzcenu izsolēs Valsts kase pārdeva parādzīmes par astoņiem miljoniem latu. Izsoļu dalībnieku kopējais vērtspapīru pieprasījuma apjoms sasniedza 23,08 miljonus latu.

Valsts iekšējā aizņēmuma konkurējošā daudzcenu izsolē vienlaicīgi tika piedāvāti divu dažādu termiņu parāda vērtspapīri - ar dzēšanas termiņu šā gada 3.decembrī (sešu mēnešu parādzīmes) un dzēšanas termiņu 2011.gada 3.jūnijā (12 mēnešu parādzīmes).

Valsts kase maksimālās likmes attiecībā pret iepriekšējo izsoli sešu mēnešu parādzīmēm atstāja nemainīgu 2,20% apmērā, bet divpadsmit mēnešu parādzīmēm palielināja līdz 3,70%. Sešu mēnešu parādzīmēm vidējā svērtā procentu likme tika noteikta 2,139%, bet 12 mēnešu parādzīmēm - 3,652% līmenī.

Trešdien valsts parādzīmju konkurējošas daudzcenu izsoles laikā tika izpirkti visi piedāvājumā izliktie dažādu termiņu valsts vērtspapīri, liecina informācija NASDAQ OMX Riga biržā.

Valsts parādzīmes ar dzēšanas termiņu pēc trīs mēnešiem (9. aprīli) tika pārdoti 8 milj. Ls apjomā. Tikmēr valsts parādzīmes ar dzēšanas termiņu pēc pusgada (9. jūlijs) tika pārdotas 12. milj. Ls apjomā. Pilnībā tika izpirkti arī valsts vērtspapīri ar dzēšanas termiņu pēc gada (2010. gada 7. janvāris) – 12 milj. Ls apjomā.

Valsts kases maksimālā peļņas likme minētajām trīs, sešu un gada termiņa valsts parādzīmēm noteikta attiecīgi 4.4 %, 7.25 % un 8 %. Savukārt vidējā likme ko valsts maksās par 3 mēnešu aizņēmumu ir 3.038 %, par 6 mēnešiem 6.674%, bet par gada aizņēmumu 7.72 %.

Sākot ar 11. oktobri, NASDAQ OMX Riga Parāda vērtspapīru sarakstā tiks papildus jau kotētajiem iekļauti valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīri, liecina paziņojums biržā.

Kopumā tiks iekļauti 150 tūkstoši parādzīmju ar dzēšanas termiņu 2015. gada 3. septembrī.

Viena vērtspapīra nominālvērtība ir 100 lati.

Db.lv jau rakstīja, ka ceturtdien valsts iekšējā aizņēmuma fiksētās likmes vērtspapīru izsolē tirgus dalībnieku interese kārtējo reizi pārsniedza piedāvāto apjomu, liecina Valsts kases dati.

Izsolē tika piedāvāti piecu gadu valsts parāda vērtspapīri par kopējo summu trīs miljoni latu. Izsoļu dalībnieku kopējais vērtspapīru pieprasījuma apjoms sasniedza 7,68 miljonus latu.

Savukārt trešdien konkurējošas daudzcenu izsoles laikā valsts izpārdeva visus piedāvājumā izliktās valsts parādzīmes – kopumā 12 milj. Ls apjomā.

4.un 5.augusta izsolēs Valsts kase vērtspapīru izsolēs pārdod vērtspapīrus 15 miljonu latu apmērā, liecina paziņojums NASDAQ OMX Riga biržā.

Trešdien notika trīs gadu valsts vērtspapīru papildemisija ar dzēšanas termiņu 2013.gada 23.aprīlī. Izsoļu dalībnieku kopējais vērtspapīru pieprasījuma apjoms sasniedza 53,18 miljonus latu. Notikušajā konkurējošā daudzcenu izsolē tika pārdoti vērtspapīri 12 milj. latu apmērā. Vidējā svērtā procentu likme tika noteikta 5,55 % līmenī.

Ceturtdien notika valsts iekšējā aizņēmuma fiksētas likmes vērtspapīru izsole, piedāvājot trīs gadu valsts parāda vērtspapīrus par kopējo summu 3 miljoni latu pēc nominālvērtības. Izsoļu dalībnieku kopējais vērtspapīru pieprasījuma apjoms sasniedza 26,75 milj. latu. Tādējādi notikušajā izsolē pilnībā tika pārdoti piedāvātie valsts parāda vērtspapīri.

Ministru kabinets (MK) otrdien iepazinās ar AS Reverta 2015. gada darbības rezultātiem un prognozēm par darbības plāna izpildi līdz 2017. gada beigām, informē MK.

Valdība pieņēma zināšanai prognozētos darbības rezultātus.

Ziņojumā valdībai uzsvērts, ka 2014. gadā Reverta pirmstermiņa veica lielākus pamatsummas maksājumus par emitētajiem parāda vērtspapīriem un ātrāk par plānoto tika dzēsti emitētie vērtspapīri 10,6 miljonu eiro apmērā. Līdz ar to faktiskais emitēto vērtspapīru pamatsummas atlikums 2014. gada beigās bija 455,4 miljoni eiro.

Attiecībā uz 2015. gada darbību ziņojumā uzsvērts, ka uz darbības rezultātu aizvien spēcīgāku ietekmi atstāj ģeopolitiskās situācijas ietekme, kā rezultātā ir krasi samazinājies no NVS valstu portfeļa atgūto līdzekļu apjoms. Kopš 2010. gada, kad Reverta uzsāka ieguldīto valsts līdzekļu atgūšanu, šis ir bijis smagākais un sarežģītākais periods gan kredītu izstrādes, gan atgūšanas jomā. Krievijas ekonomikas recesija un rubļa devalvācija apgrūtināja Krievijas un citu NVS valstu klientu kredītu atmaksas iespējas. Krievijas un Rietumu investoru intereses apsīkums par Latvijas nekustamo īpašumu tirgu ir negatīvi ietekmējis darījumus ar lielajiem investīciju objektiem. Neraugoties uz nelabvēlīgo situāciju Reverta no problemātiskajiem kredītiem 2015. gada deviņos mēnešos ir atguvusi 34,6 miljonus eiro.

Šīs nedēļas konkurējošās daudzcenu izsoles laikā pārdotas valsts parādzīmes 24 milj. Ls apjomā, liecina informācija NASDAQ OMX Riga biržā.

Jāpiebilst, ka kārtējo reizi tika izpirkti visi piedāvājumā izliktie valsts vērtspapīri. Tā valsts parādzīmes ar dzēšanas termiņu pēc sešiem mēnešiem (2010. gada 27. augusts) un gada (2011. gada 25. februāris) tika abas pārdotas par identisku summu – 8 milj. Ls.

Pēc ilgāka pārtraukuma piedāvājumā tika izlikti arī par gadu garāka termiņa valsts vērtspapīri un arī tos izsoles dalībnieki pilnībā izķēra. Tā valsts parādzīmes ar dzēšanas termiņu pēc diviem gadiem (2012. gada 26. februārī) tika pārdotas astoņu miljonu latu apjomā.

Jāpiebilst, ka pieprasījums pēc valsts parādzīmēm kārtējo reizi ievērojami pārsniedza piedāvājumu. Valts sešu mēnešu, gada un divu gadu parādzīmes tika pieprasītas attiecīgi 35,7 milj. Ls 29,8 milj. Ls un 36,2 milj. Ls apjomā.

Trešdien un ceturtdien piecu gadu valsts vērtspapīru izsolē pieprasījuma apjoms kārtējo reizi būtiski pārsniedza piedāvātos apjomus, liecina paziņojums NASDAQ OMX Riga biržā.

Trešdien, 1.septembrī, notika piecu gadu valsts vērtspapīru emisija ar dzēšanas termiņu 2015.gada 3.septembrī.

Izsoļu dalībnieku kopējais vērtspapīru pieprasījuma apjoms sasniedza 54,9 miljonus latu, kas 4,5 reizes pārsniedza piedāvāto vērtspapīru apjomu un apliecina latu tirgus stabilitāti un tā dalībnieku pārliecības pieaugumu par latu tirgus turpmāku veiksmīgu attīstību, skaidro Valsts kases pārstāvji. Izsolē piedalījās 10 komercbankas, tai skaitā divas ārvalstu bankas.

Notikušajā konkurējošā daudzcenu izsolē tika pārdoti vērtspapīri 12 miljonu latu apmērā.

Valsts kase maksimālo likmi noteica 5,75 % līmenī, bet vidējā svērtā procentu likme tika noteikta 5,691%. Kupona likme šīm obligācijām tika noteikta 5,625% apmērā.

Trešdien notikušajā valsts parāda vērtspapīru konkurējošajā daudzcenu izsolē tika pārdoti visi Valsts kases piedāvātie vērtspapīri 12 miljonu eiro apjomā pēc nominālvērtības, informē Valsts kase.

Izsolē tika piedāvāti 12 mēnešu valsts vērtspapīri ar dzēšanas termiņu 2015.gada 10.aprīlī.

Izsoles dalībnieku kopējais pieprasījums bija 45 miljoni eiro un pārsniedza piedāvājumu 3,8 reizes.

Valsts kase maksimālo pieļaujamo likmi noteica 0,45% līmenī, bet vidējā svērtā procentu likme bija 0,373% (2014. gada 12. marta 12 mēnešu parādzīmju izsolē – 0,374%).

Ceturtdien, 10.aprīlī, notiks fiksētas likmes vērtspapīru izsole, piedāvājot 12 mēnešu valsts vērtspapīrus par kopējo summu 3 miljoni eiro pēc nominālvērtības.

Šīsnedēļas valsts parāda vērtspapīru izsolēs atkal investoru pieprasījums vairākas reizes pārsniedza piedāvāto apjomu, liecina Valsts kases dati.

Trešdien notika 12 mēnešu valsts vērtspapīru emisija ar dzēšanas termiņu 2014.gada 9.maijā. Izsoļu dalībnieku kopējais vērtspapīru pieprasījuma apjoms sasniedza 39,5 miljonus latu, kas 3,95 reizes pārsniedza piedāvāto vērtspapīru apjomu. Notikušajā konkurējošā daudzcenu izsolē tika pārdoti vērtspapīri 10 miljonu latu apmērā.

Valsts kase maksimālo likmi noteica 0,45% līmenī, bet vidējā svērtā procentu likme tika noteikta 0,3%.

Savukārt ceturtdien notikušajā valsts iekšējā aizņēmuma fiksētas likmes vērtspapīru izsolē tika piedāvāti 12 mēnešu valsts parāda vērtspapīri par kopējo summu 2 miljoni latu pēc nominālvērtības, bet izsoļu dalībnieku kopējais vērtspapīru pieprasījuma apjoms sasniedza 6,3 miljonus latu.