Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Pašvaldības aģentūras «Rīgas enerģētikas aģentūra» (REA) telpās būvnieki aizvadītā gada nogalē veikuši remontdarbus 20 000 eiro vērtībā, lai gan pirms tam līgums par to veikšanu nav noslēgts un nauda par paveikto darbu nav samaksāta, noskaidroja domē.

Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja atkārtoti izskatījusi REA 2019.gada budžetu un tajā aģentūra lūdz piešķirt 20 000 eiro biroja telpu remontdarbiem Mazajā Jaunielā 5. Tomēr, atbildot uz deputātu jautājumiem, REA direktora vietnieks Igors Puntuss atklāja, ka remonts jau esot veikts pērnā gada decembrī.

«Remonts jau ir bijis un būvnieki šos darbus veica bez līguma. Mēs vienojāmies, ka samaksu veiksim pēc tam, kad būs apstiprināts pašvaldības budžets,» sacīja Puntuss. Šāds apgalvojums izraisīja lielu interesi komitejas deputātu vidū. «Vai saprotu pareizi, ka tagad jūs būtībā liekat mums legalizēt tāmi? Un, ja mēs jums naudu nedosim, ko tad jūs darīsiet?» taujāja deputāts Druvis Kleins (JKP).

Liepājas pašvaldības stipendiju piešķiršanas komisija izskatījusi 27 studentu iesniegumus, no kuriem Stipendiju piešķiršanas nolikumam atbilduši 19, informē pašvaldība.

Stipendijas vēlējās saņemt 15 vecāko kursu studenti, bet 12 studenti savu pieteikumus iesnieguši pirmo reizi pēc pirmā kursa pabeigšanas. Visvairāk stipendiju pieteikumus iesnieguši topošie inženieri un ārsti.

Par stipendiju piešķiršanu lems nākamajā komisijas sēdē - pēc sekmju izrakstu saņemšanas un konsultēšanās ar potenciālajiem darba devējiem.

Stipendiju nolikumam atbilda seši no 12 saņemtajiem otrā kursa studentu pieteikumiem. Ar šiem studentiem vēl tiks veiktas papildus pārrunas, pieaicinot potenciālos darba devējus.

Savukārt 13 vecāko kursu studentiem, kuri arī turpmāk vēlas saņemt pašvaldības stipendijas, būs jāiesniedz sekmju izraksti, jo nolikums paredz, ka sekmju vidējais vērtējums nav zemāks par 7 ballēm. Komisijā tika pārrunātas arī iespējamo atbalstāmo specialitāšu saraksts nākamajam mācību gadam. Kā zināms, šogad pašvaldības stipendiju piešķiršanai atbalstāmās profesionālo studiju specialitātes ir: arhitekts, inženierzinātņu speciālists (būvniecības, siltuma, gāzes, ūdens tehnoloģiju, transportbūvju, enerģētikas un elektronikas inženieris, medicīnas fizikālo tehnoloģiju speciālists, ārsts.

Rīgas Ekonomikas augstskolas (REA) Mentoru klubs ar Sorosa fonda - Latvija atbalstu izsludina konkursu Sākums, kurā būs pieejams finansējums un pieredzējušu uzņēmēju atbalsts jauniem sociālās uzņēmējdarbības projektiem.

Konkursā idejas uzņēmējdarbībai, kas risina noteiktas sociālās problēmsituācijas, varēs pieteikt līdz 9.jūlijam.

Lai gūtu priekšstatu par sociālo uzņēmējdarbību un aprunātos ar pieredzējušiem ekspertiem, jūnijā visi interesenti aicināti piedalīties bezmaksas izglītojošos semināros piecās Latvijas lielākajās pilsētās - Rīgā, Jelgavā, Valmierā, Rēzeknē un Ventspilī.

Sociālās uzņēmējdarbības pamatprincips ir radīt uzņēmumus, lai risinātu konkrētas sociālās problēmas. Sociālie uzņēmumi strādā tādās jomās kā nabadzības izskaušana, nodarbinātības veicināšana, kopienu attīstība, labklājība, veselība, izglītība un profesionālā apmācība, vides aizsardzība, kultūra u.c.

Rīgas domes Komunālo un dzīvokļu lietu komiteja ceturtdien, 10. jūlijā atbalstīja Rīgas enerģētikas aģentūras (REA) projekta Mājokļu energoauditi – 2009 iekļaušanu domes Projektu ideju grāmatā.

Ēku energoauditus veiks, lai daudzdzīvokļu dzīvojamo māju dzīvokļu īpašniekus pārliecinātu par energoefektivitātes pasākumu īstenošanas nepieciešamību. Tādējādi tiks stimulēta māju apsekošana (energoauditēšana) un iegūtos rezultātus varēs izmantot daudzdzīvokļu māju renovācijas projektu izstrādei un realizācijai, kas uzlabos māju kvalitatīvos rādītājus un samazinās izmaksas par siltumenerģiju, Db.lv informē Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa

REA gatavo pieteikumu, lai Rīgas pilsētas budžetā 2009. gadā tiktu paredzēts finansējums Ls 20000 apmērā aptuveni 40 dzīvojamo ēku energoauditiem. Kopējās projekta izmaksas varētu būt 26 tūkstoši latu; plānots, ka kopējais līdzdalības maksājums no auditējamo māju dzīvokļu īpašniekiem būs 6000 latu. Patlaban REA ir uzsākusi projekta Mājokļu energoauditi – 2008 īstenošanu, kura ietvaros tiks auditēti aptuveni 20 dzīvojamie nami.

Līdz ar pēdējo kapitāla daļu nodošanu ir noslēdzies Rīgas Ekonomikas augstskolas –Stockholm School of Economics in Riga (REA-SSE Riga) īpašnieku maiņas process, un turpmāk augstskola piederēs nodibinājumam.

Minētā nodibinājuma izveidotāji ir Stokholmas Ekonomikas augstskola (SSE), Latvijas Universitāte (LU) un REA absolventu asociācija. Īpašnieku maiņa bija paredzēta jau 1993.gadā, kad augstskola tika izveidota.

Viens no būtiskākajiem jaunizveidotā nodibinājuma uzdevumiem būs organizēt finansējuma piesaistīšanu augstskolai nākotnē. «Jaunā struktūra nodrošinās ilgtspējīgu skolas attīstību. Mūs tagad sagaida izaicinājums piesaistīt papildu finansējumu no Baltijas, kā arī starptautiskajiem avotiem, lai nākotnē nebūtu jāceļ studiju maksa,» norāda REA-SSE Riga rektors Anders Palzovs.

Galvenie REA-SSE Riga finansējuma avoti būs ieņēmumi no bakalaura un maģistrantūras programmu studiju maksas, kā arī ieņēmumi no vadītāju tālākizglītības kursiem. Latvijas valsts REA-SSE Riga attīstībai ir piešķīrusi 501,95 tūkst. Ls turpmākajiem diviem gadiem.

Rīgas Enerģētikas aģentūra (REA) ir izveidojusi savu pirmo elektronisko izdevumu REA vēstnesis Nr.1 (2008.gada 2. ceturksnis - jūnijs). Žurnāls iecerēts kā papildus informācijas avots par jaunām tehnoloģijām, izstrādājumiem un aktualitātēm energoapgādes un energoefektivitātes jomā.

Gadā plānots sagatavot un izdot četrus žurnāla numurus, Db.lv informē Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa

Elektroniskā žurnāla pirmajā numurā ievietota informācija par REA aktualitātēm, ir plašs materiāls par centralizētu aukstumapgādi kā modernas pilsētas neatņemamu infrastruktūras sastāvdaļu, sniegti padomi par apmūrētu ēku siltināšanu.

REA ir pašvaldības iestāde, kas nodrošina energoapgādes attīstības un energoefektivitātes paaugstināšanas vadību un koordināciju pašvaldībā, veido atbilstošas koncepcijas, programmas un projektus, īsteno to ieviešanas uzraudzību, kā arī veicina informācijas pieejamību iedzīvotājiem.

Plašāka informācija par REA darbību: www.rea.riga.lv

Rīgas Enerģētikas aģentūras (REA) rosina pašvaldību finansiāli atbalstīt daudzdzīvokļu ēku energoauditus, kā arī izstrādāt 12 tipveida daudzdzīvokļu māju renovācijai nepieciešamo tehnisko paraugdokumentāciju.

Šos REA izstrādātos projektus nule atbalstījusi Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja, jo tie varētu motivēt daudzdzīvokļu namu iedzīvotājus veikt ēku energoefektivitātes pasākumus. Proti, lai varētu sākt ēkas siltināšanu, ir nepieciešams veikt tās energoauditu, tehnisko apsekošanu un izstrādāt renovācijas tehnisko projektu. Lai daudzdzīvokļu dzīvojamo māju iedzīvotāji varētu labāk izprast esošo situāciju, savas mājas lielo energoresursu patēriņu, un attiecīgi arī lielās izmaksas, kā arī izšķirties par pieteikuma sagatavošanu struktūrfondu piesaistei līdzfinansējumam mājas kompleksai renovācijai, nepieciešams ēkas energoaudits.

Rīgas Ekonomikas augstskolas (REA) absolventi ziedojuši 56 450 eiro, lai sniegtu iespēju 22 augstskolas pirmā kursa studentiem saņemt studiju maksas stipendiju vienam gadam, liecina augstskolas sniegtā informācija.

Stipendijas saņems deviņpadsmit REA bakalaura programmas pirmā kursa studenti no Latvijas, viens students no Lietuvas un divi studenti no Igaunijas. Vienas stipendijas apmērs ir 3500 eiro vai 1750 eiro, kas attiecīgi sedz viena gada studiju maksu 100% vai 50% apmērā.

Stipendijas tiek piešķirtas, pamatojoties uz studentu finansiālajām vajadzībām, akadēmisko potenciālu un motivāciju. Stipendijas ieguvējus noteikuši REA absolventi, jo visi kandidāti tikušies ar absolventiem individuālās intervijās.

Kā pastāstīja REA Absolventu asociācijas prezidents Raimonds Kulbergs, šis ir trešais gads, kad absolventi vāc līdzekļus stipendijām. Pirmajā gadā no absolventiem tika savākti 10 000 eiro, otrajā gadā - 44 400 eiro, bet šogad - jau 56 450 eiro (tai skaitā 47 700 eiro no Latvijas).

Rīgas Enerģētikas aģentūras konsorcija partneris – Latinas enerģētikas aģentūra LEMA interesējās par iespēju no Latvijas lielos apjomos iepirkt koksnes šķeldu un granulas Itālijas vajadzībām.

Savukārt kompānijas Heizomat Gerätebau – Energiesysteme GmbH Itālijas nodaļas vadītājs Amoreti Stefano (Amoretti Stefano) izteicis piedāvājumu investēt Latvijas pašvaldību siltumapgādes sistēmās firmas apkures iekārtas un koģenerācijas (arī triģenerācijas) blokus ar jaudu 30 - 10 000 kW, par kurināmo izmantojot šķeldu un granulas.

Šādus plānus Itālijas uzņēmēji atklājuši, viesojoties Rīgas Enerģētikas aģentūrā (REA). Tikšanās mērķis bijis apspriest abpusēji izdevīgu biznesa sadarbību enerģētikas jomā, un tikšanās iniciators bija REA konsorcija partneris – Latinas enerģētikas aģentūras LEMA direktors, profesors Džovanni Paskone (Giovanni Pascone). Sarunās piedalījās arī REA sadarbības partneris – Latvijas siltumuzņēmumu asociācijas (LSUA) prezidents Edgars Vīgants un izpilddirektors Andris Akermanis.

No nākamās nedēļas (15. decembra) Rīgas pašvaldības aģentūra Rīgas enerģētikas aģentūra (REA) un SIA Rīgas namu pārvaldnieks sāk pieņems pieteikumus energoauditu veikšanai daudzdzīvokļu mājām Rīgā.

Pieteikt varēs valsts un pašvaldības privatizētās dzīvojamās mājas, kurās dzīvokļu skaits nav mazāk par pieciem, ir dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums par energoaudita veikšanu un dzīvokļu īpašnieku kopība ir pilnvarojusi persona pieteikuma iesniegšanai un pašvaldības līdzfinansējuma saņemšanai, informē pašvaldība.

Pašvaldības līdzfinansējums energoauditam ir 80 % no energoaudita izmaksām, bet ne vairāk kā 300 lati. Pieteikumi tiks pieņemti iesniegšanas secībā pieejamo finanšu līdzekļu apjomā.

Db.lv jau ziņoja, ka REA bija lūgusi pašvaldībai finansiāli atbalstīt daudzdzīvokļu ēku energoauditus. Lūgti 25 tūkst. latu no nākamā gada investīciju programmas. REA rēķināja, ka par šiem līdzekļiem varēšot sagatavot vismaz 80 daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoauditus. Tie varētu motivēt daudzdzīvokļu namu iedzīvotājus veikt ēku energoefektivitātes pasākumus. Proti, lai varētu sākt ēkas siltināšanu, ir nepieciešams veikt tās energoauditu, tehnisko apsekošanu un izstrādāt renovācijas tehnisko projektu. Lai daudzdzīvokļu dzīvojamo māju iedzīvotāji varētu labāk izprast esošo situāciju, savas mājas lielo energoresursu patēriņu, un attiecīgi arī lielās izmaksas, kā arī izšķirties par pieteikuma sagatavošanu struktūrfondu piesaistei līdzfinansējumam mājas kompleksai renovācijai, nepieciešams ēkas energoaudits.

Studējošo stipendijām studējošo stipendijām valdība 11. augustā piešķīrusi papildu 5,1 miljonu eiro, kas ļaus ikmēneša valsts budžeta stipendijas apmēru palielināt no 99,60 eiro līdz 200 eiro.

Piešķirtais finansējums vairāk nekā divkāršos līdzšinējo stipendiju fonda apmēru un ļaus arī palielināt stipendiju saņēmēju skaitu par aptuveni 740 studējošajiem.

Kā viens no kritērijiem stipendijas piešķiršanai pievienots arī ienākumu mazināšanās Covid-19 ietekmē. Stipendiju apmērs pieaugs studējošajiem koledžas līmeņa programmās, bakalaura studiju programmās, profesionālās augstākās izglītības programmās, maģistra studiju programmās un rezidentiem medicīnā.

Finansējums piešķirts tikai vienam studiju gadam, un šobrīd nav lemts saglabāt šādu stipendiju apmēru arī 2021./2022. studiju gadā un turpmāk.

Finansējums stipendijām paredzēts no Izglītības un zinātnes ministrijai jau iepriekš piešķirtajiem līdzekļiem Covid-19 krīzes pārvarēšanai.

Lai finansiāli atbalstītu augstākajā izglītībā studējošos un mazinātu Covid-19 krīzes radītās negatīvās sekas uz izglītības nozari, no 1.septembra līdz 31.decembrim studentu minimālo mēneša stipendijas apmērs tiks palielinātas no 99,6 eiro līdz 200 eiro, otrdien lēma Ministru kabinetā.

Šī mērķa realizēšanai Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) plāno tērēt 2,04 miljonus eiro. Finansējumu ministrija gūs, veicot apropriācijas pārdali starp budžeta programmām.

Attiecīgi IZM no kopējā finansējuma tiks piešķirti 1 443 508 eiro, Veselības ministrijai - 254 411 eiro, Zemkopības ministrijai - 202 387 eiro, Kultūras ministrijai - 138 040 eiro un Labklājības ministrijai - 1654 eiro.

IZM izstrādāja grozījumus Ministru kabineta noteikumos par stipendijām, jo, ministrijas ieskatā, joprojām pastāv risks, ka Covid-19 infekcijas radītās sociālekonomiskās krīzes dēļ liels studējošo skaits varētu pārtraukt studijas, jo ir mazinājušies ienākumi gan ģimenēm, gan pašiem studējošiem, kā arī turpinās nelabvēlīgāka darba tirgus situācija.

Ar šo nedēļu vairākās augstskolās uzsākta reģistrēšanās studijām. Latvijas Studentu apvienība aicina ikvienu Latvijas augstskolu studentu, jo īpaši topošo studentu, pievērst pastiprinātu uzmanību studiju līguma saturam, norāda Latvijas studentu apvienība.

Augstskolu likums paredz, ka, uzsākot studijas, katram studentam obligāti ir jānoslēdz studiju līgums ar augstskolu, kurā viņš studēs. Šis līgums regulē attiecības starp augstskolu un studentu - nosaka studiju maksu, studiju programmu, kā arī definē studenta tiesības un pienākumus.

Studiju līgumi bieži vien ir sastādīti topošajiem studentiem nesaprotamā veidā. Tomēr visbiežāk, reģistrējoties studijām, ir tāda situācija, ka lielo rindu un reģistratoru aizņemtības vai steigas dēļ studenti nevar kārtīgi izlasīt studiju līgumu.

Nereti studiju līgumos ir noteikts, ka studiju maksa katru gadu var mainīties. Augstskolu likums paredz, ka augstskola drīkst pacelt studiju maksu noteiktā veidā vai apmērā, kā tas ir paredzēts līgumā. Diemžēl līgumā tas var būt topošajam studentam neskaidri vai nesaprotami uzrakstīts, tāpēc jaunajam studentam nav skaidrs, ko tas īsti nozīmē, kā rezultātā nākamajos studiju gados var būt nepatīkams pārsteigums par studiju maksas pieaugumu.

Nebanku kredītdevēju daudzviet reklamētie ātrie kredīti nav vienīgā iespēja īsā laikā aizņemties naudu, jo patēriņa kredītus gatavas piešķirt arī bankas, tiesa gan, skrupulozi vērtējot kredīta prasītāja aizņēmumu vēsturi, ienākumus, vecumu un pat apgādājamo skaitu, raksta laikraksts Diena.

Lai pārliecinātos, ka nebanku aizdevēju piešķirts ātrais kredīts nav vienīgais variants, kā uzlabot finansiālo situāciju, laikraksts pētījis izdomātu kredītņēmēju - studenta, kas saņem darba algu, un pensionāra - iespējas iegūt patēriņa kredītu plaši pazīstamās bankās.

«Izvērtējot klienta maksātspēju, no svara ir dažādi rādītāji, piemēram, kopējo kredītsaistību apmērs pret ienākumiem. Ja rezultāts ir pozitīvs, klientam var piešķirt aizdevumu līdz pusotras algas apmēram,» par iespēju studentam saņemt patēriņa kredītu sacījis Swedbank pārstāvis Dzintars Kalniņš. Kredīta prasītājam jābūt vismaz 21 gadu vecam, ar pozitīvu kredītvēsturi un regulāriem ienākumiem - no 180 latiem mēnesī pēc nodokļu nomaksas. Kredīta prasītājam jābūt arī bankas klientam un ienākumi jāsaņem šīs bankas kontā.

SEB banka jau ceturto gadu sadarbībā ar Latvijas Universitātes (LU) fondu īsteno stipendiju programmu universitātes pirmā kursa studentiem. Sestdien, 27. septembrī, studentiem ar augstākajiem sasniegumiem tiks pasniegta stipendija 1200 latu apmērā, kas tiks izmaksāta pirmā studiju gada laikā.

Stipendiju programma LU pirmā kursa studentiem tiek piešķirta, izvērtējot jauno studentu iestājeksāmenu rezultātus un panākumus olimpiādēs. 2008. gadā SEB bankas stipendiju saņem septiņi Latvijas Universitātes pirmkursnieki: Artūrs Bačkurs (datorzinātnes, Fizikas un matemātikas fakultāte), Gints Kalniņš (bioloģija, Bioloģijas fakultāte), Rihards Husko (angļu filoloģija, Moderno valodu fakultāte), Jānis Jermaks (ķīmija, Ķīmijas fakultāte), Kristīne Vībane (socioloģija, Sociālo zinātņu fakultāte), Jekaterina Čižova (vides zinātne, Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultāte) un Inese Lipšāne (baltu filoloģija, Filoloģijas un mākslas zinātņu fakultāte).

Veicot grozījumus Ministru kabineta noteikumos par stipendijām, vienreizējas stipendijas apmērs ir kļuvis divreiz lielāks. Bakalaura un maģistra studiju programmās tas pieaudzis no 99,60 līdz 199,20 eiro, informē Izglītības un zinātnes ministrija.

Tas ir maksimālais pieļaujamais vienreizējās stipendijas apmērs, taču par konkrēto stipendijas apmēru lemj pati augstskola. Stipendijas palielinātā apmērā sāks izmaksāt no 2016.gada 1.septembra.

Grozījumi noteikumos precizē kritērijus vienreizējās un paaugstinātās stipendijas piešķiršanai. Stipendiju var piešķirta par īpašiem sasniegumiem, lai veicinātu studentu sekmes, zinātnisko pētniecību, izaugsmi un piedalīšanos augstskolas sabiedriskajā dzīvē. Tā kalpos ne vien studentu motivēšanai, bet kā vienreizējs sociālais atbalsts veicinās arī augstākās izglītības pieejamību.

Grozījumi precizē arī stipendiju piešķiršanas konkursa kārtību, nosakot, ka tas ir īstenojams konkrētās studiju programmas ietvaros. Turpmāk, piešķirot stipendijas kādā studiju programmā, tās tiks sadalītas pa akadēmiskajiem gadiem proporcionāli valsts finansētajās studiju vietās studējošo skaitam katrā akadēmiskajā gadā.

31. maijā Latvijas Ārstu biedrības telpās svinīgi tika pasniegtas piecas pasaulē izcilo ārstu brāļu Zariņu medicīnas studiju stipendijas, no kurām trīs tika piešķirtas Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas ārstu profesionālai attīstībai, izcilībai un studiju ceļojumiem. Zariņa stipendijas medicīnā pasniegt personīgi Rīgā bija ieradies Hārvarda universitātes ortopēdijas profesors Bertrams Zariņš.

Jauniedibināto stipendiju Akadēmiskā attīstība un izcilība 20 000 ASV dolāru vērtībā saņēma Aknu tranplantācijas vienība Stradiņa slimnīcas galvenā ķirurga Jāņa Vilmaņa vadībā. Kā norāda Jānis Vilmanis: «Komandas sastāvā ir ne tikai ķirurgi, bet arī gastroenterologi, anesteziologi un infektologs, kuri jau šogad dosies uz Portugāli, kur divu līdz trīs mēnešu laikā varēs piedalīties praktiskās operācijās. Šajā centrā ik gadu veic vairāk nekā 150 aknu transplantācijas. Šāds atbalsts ir ar īpašu pievienoto vērtību, jo pēc pirmās aknu transplantācijas Latvijā, kas notika pirms pieciem gadiem, šogad valsts ir apņēmusies uzsākt pirmo aknu transplantācijas operāciju apmaksu no valsts budžeta. Mūsu speciālisti jau pierādījuši, ka spēj sekmīgi veikt aknu tranpslantāciju Latvijā un atgriezt pacientu pilnvērtīgā dzīvē. Šī stipendija ir būtisks atbalsts, jo programmas ieviešanas izmaksās nav paredzēts īpašs finansējums mediķu apmācībai.»

No 1. septembra sākusies pieteikšanās Hansabankas, Latvijas Universitātes Fonda un 15 Latvijas augstskolu stipendiju konkursam Open Mind. Stipendiju konkursa noslēgumā tiks noteikti tie 26 studenti vai studentu grupas, kuri svinīgā apbalvošanas ceremonijā saņems Open Mind Lielās stipendijas 1000 latu vērtībā. Kopējais balvu fonds šī gada konkursam ir 38 500.

Stipendiju konkursā 2. – 4. kursa studenti ir aicināti jau tagad iesniegt savu darbu projektus konkursa 1. kārtai savās augstskolās.

Stipendiju konkursā Open Mind iesaistītas 15 Latvijas augstākās izglītības mācību iestādes. Studentiem būs iespēja veikt pētnieciskos darbus par vairāk nekā 90 dažādām aktuālām tēmām - tādās jomās kā ekonomika un finanses, mārketings, sabiedriskās attiecības un komunikācijas zinātne, uzņēmējdarbības vadība, personāla vadība, modernās tehnoloģijas, inovācijas, sociālā atbildība un izglītība. Turklāt konkursa tēmas iespējams apvienot arī ar kursa vai bakalaura darba tēmām un izstrādi.

Tēmu klāstā šogad dominē tieši sabiedrībai aktuālie jautājumi, un šī ir iespēja studentiem ar saviem pētījumiem palīdzēt gan sabiedriskajām organizācijām, gan lieliem uzņēmumiem – no vides aizsardzības līdz aktuālajām ekonomikas norisēm. Studentiem būs plašas iespēja izpētīt jautājumus no dabai draudzīga mājokļa iekārtošanas un brīvprātīgā darba nozīmes sabiedrībā līdz nanotehnoloģiju izmantojuma iespējām medicīnas aprūpes sfērā Latvijā un zināšanu vadībai. Katrai tēmai būs savs pieredzējis mentors, kas darba izstrādes gaitā dalīsies savā pieredzē un zināšanās, tādējādi palīdzot studentiem savienot savas akadēmiskās zināšanas ar praktisko vidi.

Vispārizglītojošo skolu pulciņš, kuru centīgākos skolēnos atalgo ar stipendiju, šajā mācību gadā palielināsies. No septembra stipendiju sekmīgākajiem vidusskolēniem nolēmusi maksāt arī Babītes vidusskola.

Skolas direktore Ilze Rozenberga stāsta, ka skola tādējādi mēģinās vairot motivāciju, kā arī pieturēt skolēnus, kuri pēc pamatskolas izvēlas arodskolu tikai stipendijas dēļ. Šos divus iemeslus galvenokārt min arī citu skolu pārstāvji, kuri piekopj šādu sistēmu, vēsta laikraksts Diena.

Tādā veidā skolas iet pretējā virzienā izglītības ministra Roberta Ķīļa definētajai valsts politikai, kas nosaka, ka pēc pamatskolas 50% beidzēju izvēlētos arodizglītību, otra puse - vidusskolu. Šobrīd šī proporcija ir aptuveni 35 pret 65 par labu vidusskolām, lai gan pēdējos gados arodskolu izvēle ir augusi. Skolām ir svarīgs skolēnu skaits, jo no tā atkarīgs, kādu finansējumu no valsts saņems pašvaldība, kurā skola atrodas.

Rīgas Enerģētikas aģentūra (REA) ir izsludinājusi konkursu „Dzīvojamo māju energonovērtēšanas speciālistu (energoauditoru) atlase”. Pretendentiem pieteikumi jāiesniedz līdz 7. oktobrim.

Projekta „Mājokļu energoauditi – 2008” ietvaros jau notika konkurss, kurā atlasītas 22 mājas, kurās paredzēts ar pašvaldības finansiālu atbalstu veikt energoauditus. Saskaņā ar konkursa nolikumu, pieteikumi energoaudita veikšanai tika pieņemti no tiem privatizēto dzīvokļu īpašniekiem, kas nodibinājuši dzīvokļu īpašnieku biedrības vai ir noslēguši pilnvarojuma līgumu. Izvērtējot auditējamās ēkas, tika ņemts vērā apkurei patērētais siltumenerģijas daudzums uz vienu kopējās apkurināmās platības kvadrātmetru. Tika vērtēts arī tas, vai mājas iedzīvotājiem ir parādi par apsaimniekošanu un saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem, ka arī dzīvokļu īpašnieku gatavība veikt dzīvojamās mājas renovāciju, Db.lv informē Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Iedzīvotāji, māju pārvaldnieki un citi interesenti var iepazīties ar dzīvojamo māju energoefektivitātes rādītājiem jaunizveidotā datu bāzē.

Ziņas par mājokļu energoefektivitāti pieejamas Rīgas pašvaldības aģentūras Rīgas enerģētikas aģentūra (REA) interneta vietnē rea.riga.lv. Tajā atrodami dati par Rīgas daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām, kas pieslēgtas pilsētas centralizētai siltumapgādei.

Pašlaik datu bāzē ir iekļautas daudzdzīvokļu mājas, kuru apsaimniekošanu veic SIA Rīgas namu pārvaldnieks. Taču REA pārstāvji sola, ka pakāpeniski, sadarbojoties ar citiem daudzdzīvokļu māju pārvaldniekiem, saraksts tiks papildināts.

Datu bāzē uzrādīti visi faktiskie siltumenerģijas patēriņa dati par iepriekšējo kalendāro gadu - no janvāra līdz decembrim. No šiem datiem aprēķināts arī gada faktiskais īpatnējais siltumenerģijas patēriņš uz mājas lietderīgās platības (dzīvokļi + izmantojamā nedzīvojamā platība) kvadrātmetru. Salīdzināšanai noteikts tāds pat vidējais rādītājs iepriekšējos gados kompleksi renovētajās Rīgas daudzdzīvokļu mājās.

Lai stātos pretī tam, ka Baltijas valstu spējīgie studenti pamet šo reģionu, Rīgas Ekonomikas augstskolas (REA (SSE Riga)) absolventi ir pauduši iniciatīvu un ziedojuši līdzekļus, lai nodrošinātu 10 pilna apmēra stipendijas mācību maksas segšanai jaunuzņemtajiem studentiem.

Māris Simanovičs, REA Absolventu asociācijas prezidents, norāda, ka «mūsu mērķis ir izcilākajiem un labākajiem studentiem nodrošināt piekļuvi prestižai izglītībai Baltijas valstīs, un tāpēc mēs atbalstām studentus, lai viņi pēc absolvēšanas paliktu šeit un veicinātu nacionālās labklājības izaugsmi. Globālu iespēju un mobilitātes laikmetā intelektuālā potenciāla saglabāšana un stimulēšana ir sarežģīts uzdevums; līdz ar to mēs vēlamies radīt iespēju zinošiem un motivētiem studentiem kalpot savai valstij un reģionam».

Stipendijai varēs pieteikties visi REA kandidāti un studenti no Baltijas valstīm. Precīzi kritēriji un procedūra tiks publicēta maijā.

Latvijas ekonomiskās izaugsmes tempi strauji palēnināsies, inflācijas samazināšanās veicinās bezdarba līmeņa celšanos, savukārt Latvijas ekonomika normālu izaugsmi varētu piedzīvot tikai pēc 2 – 3 gadiem.

Dažādos laika periodos (2007. – 2008. gadā) Latvija uzstādījusi Eiropas Savienības (ES) rekordu inflācijas, tekošā konta deficīta, kredītu pieauguma, algu pieauguma un IKP pieauguma rādītājos, taču šobrīd situācija liecina, ka varētu tikt sasniegts vēl viens rekords: lielākais IKP pieauguma kritums vienā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo periodu iepriekšējā gadā, savā trešajā inflācijas pētījumā secina neatkarīgie eksperti BICEPS izpilddirektors Alfs Vanags un REA ekonomikas nodaļas vadītājs Mortens Hansens. Viņi meklējuši atbildes gan uz jautājumiem par inflācijas samazināšanās tempiem, gan analizējuši ekonomikas lejupslīdes iemeslus un sekas, ko tā radīs Latvijas ekonomikai.