To sešu politisko partiju lokomotīvju materiālais stāvoklis, kuras pēc pēdējām aptaujām varētu iekļūt 10. Saeimā, ir ļoti atšķirīgs, bet lielākoties - labs.

Lielākajai daļai ir gan uzkrājumi skaidrā naudā, gan noguldījumi bankās, ir arī lielākas un mazākas parādsaistības, tie līdztekus darbībai politikā ieņem amatu arī privātos uzņēmumos, kuros mēdz būt arī līdzīpašnieki, daudziem pieder vairāki nekustamie īpašumi. Gandrīz visiem, izņemot diviem, ir augstākā izglītība, kas iegūta gan Latvijā, gan ārvalstīs. Tiesa, ir arī izņēmumi - dažiem tomēr nav nedz uzkrājumu, nedz arī kas pieder.

LD/DB apkopotā informācija par partiju lokomotīvēm Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Kurzemē un Zemgalē liecina, ka Saskaņas centra lokomotīvju kopējais skaidras un bezskaidras naudas uzkrājumu apjoms ir ap 45,2 tūkst. latu, bet uzņemtas parādsaistības aptuveni par 164,9 tūkst. latu. Vienotības lokomotīvju naudas uzkrājumu apjoms veido aptuveni 288,8 tūkst. latu, bet parādsaistības - ap 84,6 tūkst. latu. Jāpiebilst, ka tās savukārt ir citiem aizdevušas kopumā 147,2 tūkst. latu.

Hansabanka sāk piedāvāt kredītu studijām ārzemēs, radot lielākas iespējas Latvijas iedzīvotājiem mācīties ārpus Latvijas robežām. Iegūtās zināšanas un pieredze ārvalstīs ne tikai paplašina katra cilvēka redzesloku, bet arī palīdz celt Latvijas konkurētspēju – uzskata kredītiestāde. Taču pētījums rāda, ka galvenais šķērslis studijām ārvalstīs ir finanšu līdzekļi.

''Mēs esam pārliecināti, ka daudziem Latvijā šī ir ļoti laba ziņa, jo atvieglos ceļu uz studijām ārzemēs. Tagad studēt gribētāji varēs vērst uzmanību tikai iestājpārbaudījumiem, nevis tērēt spēkus un lauzīt galvu, kur dabūt nepieciešamo finansējumu,'' sacīja Oksana Sivokobiļska, Hansabankas valdes locekle un Klientu apkalpošanas pārvaldes vadītāja.

Hansabankas pētījums par Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret studijām ārzemēs rāda, ka mūsu valsts iedzīvotājiem ir ļoti liela interese par studijām ārvalstīs. 90% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka cilvēkiem ir jāizmanto iespēja un jāmācās ārvalstīs. Kā galveno mērķi studijām ārzemēs 53% respondentu min redzesloka paplašināšanu, bet 23% uzskata, ka studijas ārvalstīs veicinātu Latvijas konkurētspēju. Kvalitatīvāku izglītību kā iemeslu mācībām ārzemēs min 14%. Tikai 10% respondentu neatbalsta Latvijas iedzīvotāju došanos studēt ārvalstīs. Par galveno šķērsli mācībām ārpus valsts robežām gandrīz 70% Latvijas iedzīvotāju uzskata finanses – nespēju pašam segt izmaksas par studijām un dzīvošanu. Tādi šķēršļi kā nepietiekama informācija par studiju iespējām, uzņēmības trūkums, valodas barjera Latvijas iedzīvotājiem šķiet nenozīmīgi.

Šogad pamatstudijām kādā no 12 Latvijas augstskolām kopumā pieteikušies 10 123 reflektanti, kas ir mazākais studētgribētāju skaits pēdējo trīs gadu laikā, liecina informācija vienotajā valsts un pašvaldību portālā "Latvija.lv" uz pirmdienas plkst.17.

Pieteikšanās studijām noslēgusies plkst.16.

Dati "Latvija.lv" liecina, ka 2020./2021.akadēmiskajam gadam bija saņemti 10 296 reflektantu pieteikumi, bet 2021./2022.akadēmiskajam gadam - 10 182 pieteikumi.

Jaunajam akadēmiskajam gadam studijām kādā no 12 Latvijas augstskolām uz plkst.17 apstiprināti 9289 studētgribētāji.

No tiem lielākais studētgribētāju skaits jeb 4362 cilvēki apstiprināti studijām kādā no Latvijas Universitātes (LU) pamatstudiju programmām. Savukārt populārāko Latvijas augstskolu reitinga otrajā pozīcijā ierindojas Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), kurā studijām apstiprināti 2455 cilvēki.

Tālāk ar gandrīz trīs reizes mazāku reflektantu skaitu seko Latvijas Lauksaimniecības universitāte, kurā studijām apstiprināts 901 cilvēks. Ceturtajā vietā ir Daugavpils Universitāte, kurā apstiprināti 511 reflektanti.

Pirmdien, 30.jūnijā sāksies pieteikumu pieņemšana augstākā līmeņa studijām Latvijas Universitātē. Pieteikumus varēs iesniegt Universitātes fakultātēs, Latgales filiālē Daugavpilī un Valkas filiālē, to realizētajās studiju programmās.

Pieteikumu iesniegšana augstākā līmeņa studijām notiks no 30. jūnija līdz 25. jūlijam, izņemot Tulka 2 līmeņa profesionālās izglītības studiju programmu, kurai varēs pieteikties no 30. jūnija līdz 4. jūlijam. Pieteikumi jāiesniedz fakultāšu un filiāļu noteiktajās vietās un laikos, ar kuriem var iepazīties Universitātes portālā, Db.lv informē LU preses centrs.

Pavisam šovasar notiek uzņemšana 74 augstākā līmeņa studiju programmās. Tostarp šogad studenti var pieteikties 2 jaunās augstākā līmeņa izglītības programmās – starpuniversitāšu maģistra studiju programmā Dažādības pedagoģiskie risinājumi un profesionālajā augstākās izglītības maģistra studiju programmā Projektu vadīšana. Pirmā programmas izstrādē sadarbojās četras Eiropas universitātes: Nacionālā Tālākizglītības Universitāte Madridē, Spānija, Kārļa Universitāte Prāgā, Čehija, Latvijas Universitāte Rīgā, Latvija un Ludvigsburgas Pedagoģijas universitāte Reutlingenē, Vācija, bet programmu Projektu vadīšana realizē Ekonomikas un vadības fakultāte.

Turpinoties tā dēvētās būvnieku lietas, kurā Konkurences padome (KP) sodījusi 10 būvniekus par dalību kartelī, izskatīšanai Administratīvajā tiesā, klajā nāk jauni fakti un blaknes, kas saistīti gan ar tiesas procesu, gan ar pašu lēmumu, iespējamajiem pārkāpumiem un neatbilstībām.

Šobrīd, faktiski jau ir skaidrs, ka būvnieku lieta Latvijas Universitātei (LU) radīs apmēram 1,7 miljonu zaudējumus, liecina tiesas materiāli.

Jau iepriekš ir izskanējis viena no būvniekiem "Velves" īpašnieka “MN Holding” no Konkurences padomes atšķirīgs viedoklis par "Velves" izlīguma slēgšanas ar KP apstākļiem. Atgādinājumam, "Velve" ir viens no būvniekiem, kura darbībās padome konstatēja karteli, bet kurš pamanījās pašā pēdējā brīdī ielēkt vilciena pēdējā vagonā - noslēgt ar padomi izlīgumu un tāpēc tam bija jāmaksā mazāks naudas sods kā arī tas izvairījās no lieguma piedalīties publiskajos iepirkumos. Kamēr padome to pamato ar Velves iesniegtajiem papildus pierādījumiem, pati Velve apgalvo, ka nekādus papildus pierādījumu nav sniegusi. Uz šīm padomes un "Velves" īpašnieka pretrunām par vieniem un tiem pašiem apstākļiem lietā tiesai norāda arī lietas dalībnieki, uzskatot par pretrunīgiem.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

11.09.2007.

Plkst.14.00

Darba Kārtība:

1. Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtība Rīgā

2. Par Rīgas domes Izglītības, jaunatnes un sporta departamenta padotībā esošo izglītības iestāžu peldbaseinu izmantošanas maksas noteikšanu

3. Par pirmsskolas izglītības iestādes dibināšanu Rīgā, Pārslas ielā 16

4. Par izmaiņām Rīgas bāriņtiesas sastāvā un grozījumiem Rīgas domes 13.09.2005. lēmumā Nr.387 "Par Rīgas bāriņtiesas sastāvu"

5. Grozījumi Rīgas domes 21.02.2006. saistošajos noteikumos Nr.40 ''Par pašvaldības palīdzību audžuģimenei ''

6. Grozījumi Rīgas domes 25.10.2005. saistošajos noteikumos Nr.26 "Par svētku pabalstu politiski represētajām personām un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem"

Reģionālajām augstskolām, kurām pieteikties bija iespējams vienotajā uzņemšanas sistēmā, šogad nav izdevies piesaistīt reflektantus pat pusei izsludināto studiju vietu.

Kā liecina aģentūras LETA veiktie aprēķini, studijām piecās reģionālajās augstskolās kopumā pieteicās 1247 reflektanti. Lielākais studētgribētāju skaits pieteicies studijām Daugavpils Universitātē - patlaban augstskola varētu sagaidīt 387 jaunus studentus. Vismazāk reflektantu pieteicās studijām Ventspils Augstskolā, kura patlaban var cerēt uz 183 jauniem studentiem.

Tomēr Ventspils Augstskola ir vienīgā augstskola, kas ar salīdzinoši nelielo reflektantu skaitu spēs aizpildīt aptuveni pusi izsludināto studiju vietu. Sākoties uzņemšanai, augstskola izsludināja 369 studiju vietas, no kurām 190 bija budžeta vietas. Noslēdzoties dokumentu pieņemšanai, šajā augstskolā varētu būt aizpildīti 50% izsludināto studiju vietu.

Sēde Nr.103

13.09.2007.

Plkst.15.00

Prezidija sēžu zālē

Darba Kārtība:

1. Rīgas pašvaldības policijas ziņojums par situāciju pilsētā

2. Par ārvalstu komandējumiem

3. Par līdzekļu piešķiršanu divu deviņstāvu dzīvojamo māju Rīgā, Detlava Brantkalna ielā bez numura, projektēšanas darbiem

4. Par grozījumu Rīgas domes 16.11.2004. lēmumā Nr.3663 "Par likvidējamā Rīgas domes Rīgas Kurzemes rajona pašvaldības uzņēmuma "Kurzemes nami" mantu un saistībām"

5. Par Rīgas festivālu mērķprogrammai iesniegto 2008.gada projektu vērtēšanas komisijas izveidi

6. Par Rīgas pašvaldības aģentūras "Rīgas mājoklis" darbības un attīstības stratēģijas 2008.-2012.gadam apstiprināšanu

7. Par Rīgas pilsētas pašvaldības dzīvokļa īpašuma - neizīrēta dzīvokļa Nr.4 Rīgā, Maskavas ielā 104, un dzīvokļa īpašumā ietilpstošo kopīpašuma domājamo daļu no daudzdzīvokļu mājas un zemesgabala atsavināšanu

LU ir valsts dibināta, autonoma, atbildīga augstākās izglītības institūcija, kas, no vienas puses dzīvo uz valsts rēķina, bet, no otras, ar savu produktīvu darbību ar katru gadu arvien vairāk pienes klāt šai valstij, saka bijušais LU rektors Ivars Lācis.

Viņš uzsver, ka LU nav valsts iestāde - juridiski LU ir atvasināta publiska persona, viņaprāt, ierēdņi to mēdz aizmirst. Ivars Lācis bija šīs atbildīgās un autonomās institūcijas rektors septiņus gadus, un mūsu saruna ir par to, kādu viņš redz Latvijas un Baltijas lielāko universitāti vakar, šodien un arī rīt.

Kā esat apmierināts ar LU rādītājiem, skatoties uz topā apkopotajiem datiem? Kāda jums šķiet aina Latvijas augstākās izglītības laukā?

Ar LU datiem esmu apmierināts. Un pateikšu, kāpēc. Ja tabulā LU 33 % ieņēmumu veido studiju maksa – es būt domājis, ka šis rādītājs ir sliktāks – tad jāteic ideāli. Tas piešķir dinamismu, tas virza attīstību. Manuprāt, ar dalīto atbildību finansējumā mums ir viena no labākajām augstākās izglītības sistēmām pasaulē. Nu labi, ASV, Lielbritānijā un varbūt Nīderlandē ir labākas, bet paskatieties, kas notiek citur - Vācijā, Francijā, Zviedrijā? Augstākā izglītība stagnē. Un tieši tāpēc, ka privātais finansējums tur ir pārāk mazs. ASV pieredze rāda, ka neatkarīgi no dibinātāja vai īpašnieka dinamiskā universitātē budžeta ieņēmumos ir trīs apjomos puslīdz līdzvērtīgi komponenti: pirmkārt, federālais vai štata, otrkārt, studiju maksas, treškārt, pašu nopelnītais vai mecenātu atnestais.

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Ārlietu ministrija ir sagatavojusi tuvāku informāciju par ceļošanu uz ASV, kā arī biežāk uzdotos jautājumus saistībā ar Elektroniskās ceļošanas atļaujas sistēmu (Electronic System for Travel Authorization - ESTA).

Ko nozīmē bezvīzu režīms ar ASV?

Tas nozīmē, ka tūrisma vai biznesa nolūkos Latvijas pilsoņi, kas saņēmuši biometrisko pasi un ESTA apstiprinājumu, var doties uz ASV bez vīzas.

Kā var pieteikties ESTAi uz ASV?

ESTA ir interneta tīmekļa sistēma. Lai pieteiktos ESTA atļaujai, ir jāieiet https://esta.MRB.dhs.gov/. Tālāk jāseko instrukcijām, lai atbildētu uz visiem nepieciešamajiem jautājumiem.

Vai ESTA jāsaņem katram ceļotājam individuāli?

Katram Latvijas pilsonim, dodoties uz ASV biznesa vai tūrisma nolūkos ASV bezvīzu programmas ietvaros pirms došanās ceļā būs jāsaņem elektroniska ceļošanas atļauja ESTA sistēmā.

Sēde Nr.101

30.08.2007.

Plkst.15.00

Prezidija sēžu zālē

Darba Kārtība:

1. Rīgas pašvaldības policijas ziņojums par situāciju pilsētā

2. Par ārvalstu komandējumiem

3. Par politiski represētās personas statusa piešķiršanu Nadeždai Babņejevai

4. Par mazstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju Rīgā, Kokneses prospektā 1A, būvniecības ieceres akceptēšanu

5. Par zemesgabala Hipokrāta ielā bez numura (kadastra Nr.01001220335) un tam piegulošās teritorijas detālplānojuma izstrādes uzsākšanu, detālplānojuma teritorijas robežas un darba uzdevuma apstiprināšanu, kā arī sabiedriskās apspriešanas pirmā posma organizēšanu

6. Par Rīgas pilsētas pašvaldībai piederošā zemesgabala Rīgā, Visbijas prospektā (kadastra Nr.01000942026), iznomāšanu

Vairs tikai nepilnu mēnesi lauku zemes pastāvīgie lietotāji var pieteikties tiem lietošanā piešķirtās zemes izpirkšanai, informēja Valsts zemes dienests.

Zemes pastāvīgajiem lietotājiem, kas līdz likumdošanā noteiktajam termiņam - 30.novembrim - nebūs iesnieguši zemes izpirkšanas pieprasījumu, vairs nebūs tiesību pretendēt uz zemes izpirkšanu par kadastrālo vērtību, maksājot privatizācijas sertifikātos. Ja līdz 30.novembrim zemes pastāvīgais lietotājs nebūs iesniedzis zemes izpirkšanas pieprasījumu un nebūs arī noslēdzis zemes nomas līgumu ar pašvaldību, šī zeme tiks ieskaitīta zemes reformas pabeigšanai paredzētajās zemēs un bijušajam zemes lietotājam vairs nebūs tiesību to apsaimniekot.

Kopš 1.augusta, kad vairākām personu kategorijām dota vēl viena iespēja pieteikties pastāvīgā lietošanā piešķirtās lauku zemes izpirkšanai, Valsts zemes dienestā (turpmāk – VZD) saņemti 2 678 zemes izpirkšanas pieprasījumi par 3 160 zemes vienību izpirkšanu 6 822 hektāru platībā. Visvairāk lauku zemes izpirkšanas pieprasījumu saņemts VZD Dienvidlatgales reģionālajā nodaļā – 600 pieprasījumi par 757 zemes vienību izpirkšanu 1 272 hektāru platībā.

10.09.2007.

plkst.10.00

511.kab.

Darba kārtība

1. Par Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā esošā un zemesgrāmatā uz Rīgas pilsētas pašvaldības vārda nostiprinātā zemes gabala Rīgā, Emmas ielā 6, nodošanu īpašumā dzīvojamās mājas Rīgā, Emmas ielā 6, privatizēto objektu īpašniekiem

2. Par Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā esošā un zemesgrāmatā uz Rīgas pilsētas pašvaldības vārda nostiprinātā zemes gabala Rīgā, Emmas ielā 8, nodošanu īpašumā dzīvojamās mājas Rīgā, Emmas ielā 8, privatizēto objektu īpašniekiem

3. Par Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā esošā un zemesgrāmatā uz Rīgas pilsētas pašvaldības vārda nostiprinātā zemes gabala Rīgā, Emmas ielā 10A, nodošanu īpašumā dzīvojamās mājas Rīgā, Emmas ielā 10A, privatizēto objektu īpašniekiem

Nolūkā nopelnīt naudu Kolumbijas Universitātes studijām saldenieks Miks Muižarājs paralēli mācībām devās strādāt un gūt pasaules pieredzi uz tādām zemēm kā Austrumtimora un Togo

Patlaban Miks atgriezies Latvijā, lai atvilktu elpu pirms jauniem izaicinājumiem.

«Kolumbijas Universitātē ieguvu maģistra grādu sabiedrības vadībā, bet vairāk koncentrējos uz attīstības sadarbību, studēju arī aizsardzības lietas. Lai gan studijas šajā fakultātē ilgst divus gadus, mans ceļš līdz diploma iegūšanai bija četri gadi, jo nācās domāt, kur nopelnīt naudu studijām. Gada maksa Kolumbijas Universitātē ir apmēram 45 tūkst. dolāru, un dzīvošanai vēl nepieciešami vismaz 35 tūkst. dolāru gadā, jo Ņujorkā dzīve ir ļoti dārga,» stāsta Miks.

Viņam doma par studijām kādā no prestižajām pasaules universitātēm galvā pavīdēja, jau mācoties Latvijas Universitātē (LU), kad viņš Erasmus programmas ietvaros devās uz Strasbūru, kur kā stažieris strādāja Eiropas Padomē un bija atbildīgs par tās mediju centra uzraudzību un informācijas sniegšanu žurnālistiem, tulkošanas darbiem un citiem administratīviem pienākumiem komunikāciju departamentā. Meklējot dzīvesvietu, Miks iepazinās ar kādu puisi no Vācijas, kurš ar lielu lepnumu stāstīja, ka ir studējis Hārvarda Universitātē. «Toreiz man tas šķita kaut kas tāls un nesasniedzams, bet pēc kāda laika, klausoties vēl kāda cita Hārvardas Universitātes absolventa lekciju, secināju, ka arī es varētu studēt augsta līmeņa universitātē. Kopš Francijas laika to izvirzīju kā mērķi, kura sasniegšana man prasīja daudz laika un enerģijas,» atklāj Miks. Taujāts, kādēļ no visām prestižajām pasaules augstskolām viņš izvēlējās tieši Kolumbijas Universitāti, Miks teic, ka tajā bija programma, kurā viņš vēlējās studēt, – sabiedrības publiskā administrācija ar specializāciju attīstības sadarbībā, turklāt vilināja dzīve Ņujorkā.

Šonedēļ ASV Izglītības un testēšanas centrs uzsāk bezmaksas semināru sēriju, lai palīdzētu potenciālajiem studentiem labāk sagatavoties studijām ASV augstskolās, liecina centra sniegtā informācija medijiem.

Paralēli jau tradicionālajiem ikmēneša semināriem par augstskolas un studiju programmas izvēli kā bakalaura, tā maģistratūras un doktorantūras līmeņa studijām, ASV izglītības centra darbinieki kopīgi ar pieaicinātajiem speciālistiem un esošajiem ASV augstskolu studentiem šī gada laikā konsultēs par testiem, kas jākārto, lai pieteiktos studijām, to kārtošanas metodiku un iespējām, par iespējām iegūt finansējumu studijām ārzemēs, par karjeras iespējām, kādas paveras ASV universitāšu beidzējiem, uzņemšanas eseju rakstīšanas īpatnībām, pieteikumu formu aizpildīšanu, un citiem topošajiem studentiem aktuāliem jautājumiem. Šī informācija noderēšot arī tiem jauniešiem, kas vēlas studēt angļu valodā ne tikai ASV, bet arī Lielbritānijā un citur Eiropā.

Vairs tikai divas nedēļas lauku zemes pastāvīgie lietotāji var pieteikties tiem lietošanā piešķirtās zemes izpirkšanai. Zemes pastāvīgajiem lietotājiem, kas līdz normatīvajos aktos noteiktajam termiņam - 30.novembrim - nebūs iesnieguši zemes izpirkšanas pieprasījumu, vairs nebūs tiesību pretendēt uz zemes izpirkšanu par kadastrālo vērtību, maksājot privatizācijas sertifikātos, Db.lv infromēja Valsts zemes dienesta sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Goba.

Ja līdz 30.novembrim zemes pastāvīgais lietotājs nebūs iesniedzis zemes izpirkšanas pieprasījumu un nebūs arī noslēdzis zemes nomas līgumu ar pašvaldību, šī zeme tiks ieskaitīta zemes reformas pabeigšanai paredzētajās zemēs un bijušajam zemes lietotājam vairs nebūs tiesību to apsaimniekot.

Kopš 1.augusta, kad vairākām personu kategorijām dota vēl viena iespēja pieteikties pastāvīgā lietošanā piešķirtās lauku zemes izpirkšanai, Valsts zemes dienestā (turpmāk – VZD) saņemti 3 540 zemes izpirkšanas pieprasījumi par 4 182 zemes vienību izpirkšanu 8 570 hektāru platībā.

VZD aicina zemes pastāvīgos lietotājus aktīvāk izmantot normatīvajos aktos dotās tiesības pieteikties lauku zemes izpirkšanai, neatliekot izpirkšanas pieprasījuma iesniegšanu uz pēdējo brīdi. Šobrīd iespēju no jauna pieteikties lauku zemes izpirkšanai izmantojuši aptuveni 18% no pastāvīgajiem zemes lietotājiem, kam normatīvajos aktos dotas tādas tiesības.

Reaģējot uz darba tirgus pieprasījumu, augstskolas sadarbībā ar ASV universitāti izveidojušas studiju programmu informācijas tehnoloģiju (IT) nozares līderiem

Pirmajā gadā studijām Baltijas IT līderu izcilības bakalaura programmā Datorzinātne un organizāciju tehnoloģijas, ko, sākot ar nākamo akadēmisko gadu, īstenos Latvijas Universitāte (LU) un Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) sadarbībā ar Bufalo Universitāti (ASV), tiks uzņemti 60 studenti. Studijas notiks angļu valodā pēc pasaules ietekmīgāko universitāšu standartiem, tās koordinēs Rīgas Biznesa skola (RBS). Programmā IT kompetences tiks integrētas ar komunikācijas, projektu vadības, mākslas, tiesībzinātņu, finanšu un citām prasmēm, kas sniegs studējošajiem pamatu veiksmīgai karjerai digitalizētajā laikmetā. Studijas notiks četrus gadus, pēc to beigšanas absolventi varēs saņemt dubulto diplomu (LU un RTU), bet pēdējā mācību gadā studenti varēs mācīties Bufalo Universitātē, kas atrodas Ņujorkas štatā, un saņemt arī šīs augstskolas diplomu. Kopējā studiju maksa, mācoties Latvijā, būs aptuveni 17 tūkstoši eiro.

Ārvalstu studentu skaits turpina pieaugt, liecina provizoriskie augstskolu sniegtie dati, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Oficiālie studentu uzņemšanas rezultāti Latvijas augstskolās būs zināmi tikai novembrī. Pēdējos gados visvairāk ārvalstu studentu mācās Rīgas Stradiņa universitātē (RSU), Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) un Latvijas Universitātē (LU) – pagājušajā mācību gadā šajās trijās augstskolās studēja vairāk nekā puse no visiem ārvalstu studentiem. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) dati liecina, ka pērn RSU studēja 1233, RTU – 785, bet LU – 744 ārvalstu studenti.

Izvēlas medicīnu

Jau vairākus gadus RSU ir līdere starp Latvijas augstskolām ārvalstu studentu piesaistē. Šajā mācību gadā augstskolā ir uzņemti 563 ārvalstnieki, bet kopumā tur pilna laika studijās mācās 1522 ārzemnieki. Šogad ir ieradušies arī 75 Erasmus apmaiņas programmas studenti. Populārākās programmas ir Medicīna, kuru šogad izvēlējušies 1340 ārvalstu studenti, un Zobārstniecība, kurā pieteicies 181 ārzemnieks. RSU mācās studenti no 46 valstīm. Aptuveni 46% ir studenti no Vācijas, 20% – no Zviedrijas, 11% – no Somijas, 5,5% – no Norvēģijas, kā arī Portugāles, Nīderlandes, Izraēlas, Lielbritānijas, Indijas u.c. Lielāka interese par studijām RSU ir no Āzijas valstīm, piemēram, Ķīnas. Augstskola informē, ka pēdējos gados studiju programmās Medicīna un Zobārstniecība ārvalstu studentu uzņemšanā ir izveidojies konkurss, jo pieprasījums ir liels. Piemēram, studiju programmā Medicīna jau vairākus gadus uz vienu studiju vietu piesakās vismaz 3 ārvalstu studenti. Ārvalstu studentu piesaistīšana un RSU internacionalizācija ir viens no universitātes ilgtermiņa attīstības stratēģijas pamatvirzieniem, norāda RSU rektors Jānis Gardovskis. «Pēdējos 25 gadus RSU ir gājusi vienā solī ar pasaules tendencēm studiju procesu attīstībā un studiju materiāltehniskās bāzes modernizācijā. Universitāte ir saglabājusi pašlaik Eiropā jau reti sastopamo mācību bāzi – Anatomikumu, kas ļauj preparēt cilvēku dabiskos audus,» viņš stāsta. Kā RSU priekšrocību viņš piemin studentu salīdzinoši agro apmācību klīnikās, kas praktiski nostiprina teorētiskās zināšanas, studentiem nonākot tiešā saskarsmē ar pacientiem. RSU ir izveidojusi starptautisko reputāciju, kas pēdējos gados ļāvusi RSU rīkot nopietnu ārvalstu studentu atlases konkursu, tādējādi piesaistot tikai centīgākos un motivētākos studēt gribētājus. Ņemot vērā lielo ārvalstu jauniešu pieprasījumu pēc studijām RSU un izvērtējot studiju maksu ārvalstu studentiem citās reģiona augstskolās, RSU ir pārskatījusi studiju maksu apjomu – tā ir palielināta par aptuveni 12%. Pārējās DB aptaujātās augstskolas – RTU, LU, Biznesa augstskola Turība un Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU) – studiju maksu ārvalstu studentiem šajā mācību gadā nav paaugstinājušas.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) centrālajā ēkā Rīgā, Kaļķu ielā 1 šorīt jau agri ir izveidojusies reflektantu rinda: nupat ir sākusies 2009./2010. akadēmiskā gada pirmā kursa studentu uzņemšana universitātē.

RTU jauno studentu uzņemšana turpināsies līdz 28. jūlijam, informēja universitāte.

Čaklākais reflektants, ko RTU informācijas centra pārstāvji topošo studentu rindā šorīt pirms plkst. 8 sastapa pašu pirmo, bija Rēzeknes Valsts ģimnāzijas absolvents Jānis Strods. Viņš Rīgā bija ieradies no Rēzeknes rajona Viļāniem un gatavojas iesniegt pieteikumu studijām gan RTU Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātē, gan Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātē.

Lai saīsinātu reflektantu rindas un atvieglotu pieteikšanās procedūru studijām, RTU pirmo reizi šogad reflektantiem piedāvā iespēju aizpildīt un izdrukāt pieteikšanās iesnieguma veidlapu studijām valsts budžeta finansētās pilna laika pamatstudiju programmās. Reflektantu personiska ierašanās RTU tik un tā ir obligāta, taču elektroniskajā RTU informācijas sistēmā ievadītie dati paātrina reflektanta iesnieguma pieņemšanu RTU.

Pirmdien, 21. jūlijā sāksies pieteikumu pieņemšana pamatstudijām Latvijas Universitātē. Pirmajā pieteikumu iesniegšanas dienā studijām varēs pieteikties Hansabankas reģionālajās filiālēs 12 Latvijas pilsētās. Savukārt no 22. līdz 26. jūlijam un no 28. līdz 30. jūlijam pieteikumus varēs iesniegt Latvijas Universitātē (LU) Rīgā, Raiņa bulv. 19, LU Latgales filiālē Daugavpilī, Smilšu ielā 90 un LU Valkas filiālē Valkā, Beverīnas ielā 3.

Pieteikumus Latvijas Universitātē un tās filiālēs varēs iesniegt no 22. līdz 26. jūlijam un no 28. līdz 30.jūlijam laikā no 9.00 līdz 18.00, bet sestdien, 26.jūlijā no 9.00 līdz 13.00. 21.jūlijā no 10.00 līdz 17.00 dokumentos pieņems Hansabankas reģionālajās filiālēs šādās pilsētās: Aizkrauklē, Cēsīs, Gulbenē, Jelgavā, Jēkabpilī, Liepājā filiālē Dzintars, Madonā, Rēzeknē, Saldū, Talsos, Valmierā, Ventspilī. Pieteikumu iesniegšana bankas filiālēs tiek rīkota sadarbībā ar a/s Hansabanka,Db.lv informē Laila Jansone, LU Studentu servisa

Pirmsstudiju sektora vadītāja.

Reflektantiem jāņem līdzi šādi dokumenti: viena fotogrāfija 3x4 cm; personu apliecinošs dokuments; vidējo izglītību apliecinošs dokuments, tā pielikums; attiecīgās studiju programmas uzsākšanai nepieciešamo centralizēto eksāmenu sertifikāti; dokumenti, kuri pamato reflektanta tiesības uz atvieglojumiem (mācību priekšmetu olimpiāžu diplomi, karaklausības apliecība u. tml.) un reģistrācijas maksa – LVL 15 (no reģistrācijas maksas atbrīvoti bāreņi un 1. grupas invalīdi).

Trešdien, 16.maijā, notikušās Latvijas Universitātes (LU) Satversmes sapulces laikā par universitātes rektoru ievēlēja Fizikas un matemātikas fakultātes dekānu, Senāta priekšsēdētāju prof. Mārci Auziņu.

Satversmes sapulcē tika izvēlēts arī jaunais universitātes Senāts.

Uz universitātes rektora amatu kandidēja prof. Mārcis Auziņš un prof. Maija Kūle.

Par prof. Mārci Auziņu vēlēja 213 Satversmes sapulces pārstāvji, bet par prof. Maiju Kūli - 47. Kopumā balsošanā piedalījās 264 Satversmes pārstāvji, viens vēlēšanu biļetens tika atzīts par nederīgu.

Lēmumu atbalstīt prof. Mārča Auziņa kandidatūru, paužot studējošo viedokli ar ievērojamu balsu vairākumu dienu iepriekš pieņēma ar Latvijas Universitātes Studentu padome.

Latvijas Universitātes rektors tiek ievēlēts uz 4 gadiem, bet Senāta pārstāvji pilnvaras saglabā 3 gadus.

Žurnāls Forbes ir izveidojis pasaulē dārgāko universitāšu sarakstu. Pārsteidzoši ir tas, ka šajā sarakstā nav nedz izdaudzinātās Lielbritānijas Oksfordas un Kembridžas universitātes, nedz Jēlas universitāte ASV un skolas Šveices Alpos.

Viena no pasaulē dārgākajām universitātēm ir Džordža Vašingtona universitāte (George Washington University) ASV. 2007./08. gada mācību maksa šajā skolā ir 39 240 USD. Šī skola atrodas tikai dažu kvartālu attālumā no Baltā Nama. Universitātes pārstāvji apgalvo, ka šajā skolā piedāvātās finanšu studijas esot labākas nekā citās ASV universitātēs.

Kanādas skolas Quest University viena mācību gada maksa ir 23,420 USD. Šī skola savas durvis pirmo reizi vēra tikai 2007. gadā. Šī skola piedāvā bakalaura izglītību mākslā un zinātnē. Skolā mācās apmēram 80 studenti.

Latvijas augstskolu reitingā pirmajās vietā ierindojas Latvijas Universitāte (LU), otrajā vietā ierindojusies Rīgas Tehniskā universitāte, un trešajā - Rīgas Stradiņa universitāte.

Pirmajā vietā, kā neapšaubāma līdere augstskolu reitingā ir Latvijas Universitāte (LU), šodien raksta laikraksts Latvijas Avīze (LA). Pirmoreiz novērtēta 37 Latvijas augstskolu pakalpojumu kvalitāte un darbības efektivitāte.

Reitings tapis LA sadarbībā ar LU izvērtējot visas Latvijas augstskolas. Kā minēts, reitinga otrajā vietā ierindojusies Rīgas Tehniskā universitāte, tai seko Rīgas Stradiņa universitāte. Savukārt no reģionālajām augstskolām visaugstāk novērtēta Daugavpils universitāte, kas ierindojusies reitinga tabulas ceturtajā pozīcijā. Tai seko Rīgas Ekonomikas augstskola un Rīgas Juridiskā augstskola. Septītajā vietā ierindojusies Latvijas Lauksaimniecības universitāte, kurai seko Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola un Baltijas Starptautiskā akadēmija.