AS DnB NORD Banka 2007. gada 27. marta kārtējās akcionāru sapulces LĒMUMU PROJEKTI.

AS DnB NORD Banka darbības 2006. gada pārskata izskatīšana un apstiprināšana. Apstiprināt Valdes iesniegto un Padomes pārbaudīto AS DnB NORD Banka 2006. gada pārskatu kopā ar atkarības pārskatu.

AS DnB NORD Banka Valdes locekļu atbrīvošana no atbildības par darbību 2006.

gadā. Atbrīvot AS DnB NORD Banka Valdes locekļus Andri Ozoliņu, Gundaru Andžānu, Aivaru Flemingu, Ivaru Kapitoviču, Rūdolfu Franci Kargesu (Rudolf Franz Karges) un Mihaelu Kīzeveteru (Michael Kiesewetter) no atbildības par darbību 2006. gadā.

AS DnB NORD Banka peļņas sadale.

1. AS DnB NORD Banka 2006. gada peļņu, ko veido Ls 9.870.003,65 (Deviņi miljoni astoņi simti septiņdesmit tūkstoši un trīs lati un 65 santīmi), novirzīt iepriekšējo gadu zaudējumu segšanai;

Ar šo informējam, ka 2007. gada 27. martā plkst. 13.55 tika slēgta AS DnB NORD Banka kārtējā akcionāru sapulce, kurā tika izskatīti visi dienas kārtībā iekļautie jautājumi un pieņemti sekojoši lēmumi:

AS DnB NORD Banka darbības 2006. gada pārskata izskatīšana un apstiprināšana. Apstiprināt Valdes iesniegto un Padomes pārbaudīto AS DnB NORD Banka 2006. gada pārskatu kopā ar atkarības pārskatu.

AS DnB NORD Banka Valdes locekļu atbrīvošana no atbildības par darbību 2006. gadā. Atbrīvot AS DnB NORD Banka Valdes locekļus Andri Ozoliņu, Gundaru Andžānu, Aivaru Flemingu, Ivaru Kapitoviču, Rūdolfu Franci Kargesu (Rudolf Franz Karges) un Mihaelu Kīzeveteru (Michael Kiesewetter) no atbildības par darbību 2006. gadā.

AS DnB NORD Banka peļņas sadale

1. AS DnB NORD Banka 2006. gada peļņu, ko veido Ls 9.870.003,65 (Deviņi miljoni astoņi simti septiņdesmit tūkstoši un trīs lati un 65 santīmi), novirzīt iepriekšējo gadu zaudējumu segšanai;

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa ierosinājusi DnB NORD Bankas meitas uzņēmuma SIA DnB Nord līzings maksātnespējas lietu.

Par to liecina šodien Maksātnespējas reģistrā veiktais ieraksts. Maksātnespējas lieta ierosināta 18.septembrī.

DnB NORD Līzings ir nenokārtotas parādsaistības pret Shop Service, un proti, DnB NORD Līzings neveica faktoringa maksājumus noslēgto līgumu ietvaros, Db pavēstīja R. Skrinda. «Kopumā pēc Shop Service un mātes uzņēmuma SIA Tapeks finanšu datiem, DnB NORD Līzings parādā ap pusmiljonu latu,» tā administratore.

Viņa uzsver, ka saskaņā ar 2008.gada pārskatu, DnB NORD Līzings 2008.gadu ir beidzis ar zaudējumiem 207.36 tūkstošu latu apjomā, kas veido vairāk kā pusi no DnB NORD Līzings pamatkapitāla (300 tūkstoši latu). Tikmēr Komerclikuma 219.pants nosaka: ja sabiedrības zaudējumi pārsniedz pusi no sabiedrības pamatkapitāla, valde par to ziņo padomei (ja tāda ir izveidota) un sasauc dalībnieku sapulci, kurā sniedz paskaidrojumus. «Ir pamats uzskatīt, ka DnB NORD Līzings radušās problēmas tās saimnieciskās darbības veikšanā un līdz ar to arī turpmāk DnB NORD Līzings var rasties problēmas norēķināties ar klientiem, ne tikai ar Shop Service,» skaidro R. Skrinda.

DnB Nord bankas akcionāru ārkārtas sapulcē pieņemts lēmums par bankas akciju izslēgšanu no NASDAQ OMX Riga Baltijas Otrā saraksta, informēja bankā.

DnB NORD Bankas sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Teika Lapsa skaidro, ka DnB Nord bankas lielākajam akcionāram – Norvēģijas lielākā finanšu uzņēmuma DnB Nor un Ziemeļvācijas lielākās bankas Nord/LB kopuzņēmumam Bank DnB Nord A/S – pieder vairāk nekā 99.9 % no DnB Nord bankas akcijām.

Bankas lielākais akcionārs pašlaik un arī turpmāk nodrošinās DnB NORD Banku ar visu nepieciešamo finansējumu, un nav plānota nepieciešamība piesaistīt kapitālu ar biržas palīdzību, tādēļ tika pieņemts lēmums akcijas no NASDAQ OMX Riga Baltijas Otrā saraksta izslēgt.

DnB NORD Bankas akcionāru sapulcē šonedēļ tika apstiprināts bankas 2006. gada pārskats, tas liecina, ka 2006.gadā DnB NORD Bankas tīrā peļņa sasniedza 9,98 miljonus latu, kas ir ievērojami vairāk salīdzinājumā ar 2005. gada peļņas rādītāju (6,2 miljoni latu), Db.lv informēja bankas sabiedrisko attiecību vadītāja

Teika Lapsa.

Lai turpinātu bankas tālāko attīstību un veicinātu darbības efektivitāti, akcionāru sapulcē nolemts palielināt bankas pamatkapitālu par summu līdz 42,2 miljoniem latu, savukārt 2006. gada peļņu kapitalizēt.

Tāpat kā iepriekšējos gados, arī 2006. gadā DnB NORD Banka ir bijusi viena no dinamiskāk augošajām bankām, liecina bankas 2006. gada pārskata rezultāti – pirmo reizi bankas vēsturē aktīvu apjoms ir pārsniedzis 1 miljardu latu, sasniedzot 1,3109 miljardu latu apmēru.

DnB NORD Bankas piesaistīto depozītu apjoms 2006. gadā ir palielinājies par 71% salīdzinājumā ar gada sākumu, sasniedzot 317,3 miljonus latu. Pagājušajā gadā gandrīz divas reizes palielinājās DnB NORD Bankas kredītportfeļa apjoms, sasniedzot 1122,5 miljonus latu. Bankas korporatīvo klientu skaits gada laikā palielinājās par 15%, savukārt bankas klientu – privātpersonu – skaits palielinājās par 18%.

2007. gada 12.jūnijā DnB NORD Bankas AB ir apstiprināta par biedru Rīgas un Tallinas fondu biržās. DnB NORD Bankas AB jau bija Viļņas Fondu biržas biedrs un tagad ir kļuvis par divdesmitpirmo uzņēmumu, kuram ir vienotā Baltijas biedra statuss.

“Baltijas biržu biedra statusa iegūšana ir vēl viens solis mūsu pozīciju nostiprināšanai Baltijas reģionā un paplašina mūsu klientu iespējas,” uzskata Andrius Načajus, DnB NORD Investment Banking vadītājs.

DnB NORD Bankas AB ir universāla komercbanka, kura sniedz pilnu pakalpojumu klāstu privātpersonām un uzņēmumiem. Lietuvā banka ierindojas trešajā vietā pēc aktīvu apjoma un ir viena no Lietuvas lielākajiem aizdevējiem pašvaldībām un rūpniecībai. Banka ir arī aktīva Lietuvas parāda vērtspapīru tirgus dalībniece.

DnB NORD Bankas AB arī piedāvā investīciju bankas, privātbankas, aktīvu pārvaldes un līzinga pakalpojumus, kā arī darbojas kā starpnieks nekustamā īpašuma slēgšanas un apdrošināšanas darījumos. DnB NORD Bankas AB piedāvā finanšu pakalpojumus vairāk nekā 500 tūkstošiem klientu.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

AS DnB NORD Banka Valde paziņo, ka saskaņā ar 2007. gada 27. marta AS DnB NORD Banka akcionāru sapulces lēmumu 15. akciju laidienā tiek izlaistas 21.100.000 AS DnB NORD Banka parastās vārda akcijas ar balsstiesībām un nominālvērtību LVL 1,00. Vienas akcijas pārdošanas cena ir LVL 1,00.

Tādējādi AS DnB NORD Banka esošais pamatkapitāls LVL 56.960.900,00 apmērā tiks palielināts par summu līdz LVL 21.100.000,00.

Parakstīšanās uz AS DnB NORD Banka 15. akciju laidiena akcijām tiek uzsākta 2007. gada 17. aprīlī un turpinās līdz 2007. gada 17. maijam (ieskaitot), un tajā savas pirmtiesības uz jaunajām akcijām ir tiesīgi izmantot AS DnB NORD Banka akcionāri proporcionāli 2007. gada 27. martā katram akcionāram piederējušajam AS DnB NORD Banka akciju skaitam.

Iepazīties ar AS DnB NORD Banka 15. akciju laidiena emisijas prospektu un parakstīties uz 15. akciju laidiena akcijām akcionāri var AS DnB NORD Banka Īpašo klientu apkalpošanas daļā, adrese: Rīgā, Smilšu ielā 6, AS DnB NORD Banka Rīgas filiāles telpās darba dienās no plkst. 10.00 līdz 17.00.

DnB NORD Banka ir palielinājusi bankas pamatkapitālu par 7 miljoniem latu, noslēdzot 14. slēgto akciju emisiju. Tādējādi DnB NORD Bankas pamatkapitāls pašlaik sasniedz Ls 56,9 miljonus, Db.lv informēja DnB NORD bankas sabiedrisko attiecību vadītāja Teika Lapsa.

Novembra beigās banka ar 7 miljoniem eiro palielināja arī bankas pašu kapitālu, piesaistot subordinēto kapitālu no mātes uzņēmuma Bank DnB NORD (Dānija).

DnB NORD Bankas prezidents Andris Ozoliņš skaidro: "Jau vairākus gadus DnB NORD Banka ir viena no dinamiskāk augošajām bankām Latvijā. Banka pastāvīgi attīstās, un bankas kapitāla tālāka palielināšana dos iespēju bankai turpināt straujo izaugsmi".

Pašlaik DnB NORD Bankai ir 32 filiāles un 4 norēķinu grupas visā Latvijā. Tāpat Latvijā darbojas arī bankas meitas uzņēmumi – SIA DnB NORD Līzings un ieguldījumu pārvaldes akciju sabiedrība NORD/LB Fondi.

2006. gadā DnB NORD Banka ir bijusi viena no dinamiskāk augošajām bankām Latvijā. 2006. gadā bankas aktīvu apjoms ir palielinājies par 77% salīdzinājumā ar gada sākumu.

Aktīvu apjoms ir sasniedzis LVL 1 310,9 miljonus, tādējādi pirmo reizi bankas vēsturē tas ir pārsniedzis 1 miljardu latu robežu. Bankas klienti ir pierādījuši savu uzticēšanos bankai, un tas atspoguļojas arī bankas piesaistīto noguldījumu apjoma pieaugumā. DnB NORD Bankas piesaistīto noguldījumu apjoms 2006. gadā pieauga par 71% salīdzinājumā ar gada sākumu, sasniedzot LVL 317,3 miljonus. DnB NORD Bankas kredītportfeļa apjoms 2006. gadā palielinājās gandrīz divas reizes, sasniedzot LVL 1,122,5 miljonus. Juridiskajām personām izsniegto kredītu apjoms sasniedza LVL 515,2 miljonus, savukārt privātpersonām izsniegto kredītu apjoms – LVL 612.1 miljonus, veidojot 54% no DnB NORD Bankas kredītportfeļa

Piecu mēnešu laikā kopš ieguldījumu pārvaldes akciju sabiedrības NORD/LB Fondi pārvaldīto ieguldījumu plānu darbības uzsākšanas to aktīvi ir sasnieguši 500 tūkstošus latu. NORD/LB Fondi direktors Uldis Bušs ir pārliecināts: “Līdzšinējā NORD/LB Fondi piedāvāto pensiju plānu dalībnieku skaita un aktīvu pieauguma pamatā ir pārdomāta un plāna aktīvu lielumam piemērota ieguldījumu politika. Mēs esam īpaši gandarīti par to, ka vairums NORD/LB klientu ir izvēlējušies aktīvāko no piedāvātajiem 3 ieguldījumu plāniem – šī tendence liecina par uzticību NORD/LB Fondi profesionalitātei un ilgstošai līdzekļu pārvaldīšanas pieredzei”. NORD/LB Fondi piedāvā trīs pensiju 2.līmeņa ieguldījumu plānus, kas atšķiras ar ieguldījuma stratēģiju, sagaidāmo ienesīgumu un riska pakāpi. Šīs ieguldījumu pārvaldes akciju sabiedrības pārvaldīto ieguldījumu plānu dalībnieku skaits darbības pirmo piecu mēnešu laikā sasniedzis 5330 klientus, no tiem lielākā daļa - 59% ir izvēlējušies Aktīvo ieguldījumu plānu „NORD/LB 3”, 36% – Sabalansēto ieguldījumu plānu „NORD/LB 2”, savukārt Konservatīvajam ieguldījumu plānam „NORD/LB 1” pievienojās 5% klientu. Ieguldījumu pārvaldes akciju sabiedrības NORD/LB Fondi fondu pārvaldītājs Armands Ločmelis stāsta: “Ieguldījumu pārvaldes akciju sabiedrības plānu aktīvi tika ieguldīti tikai uzticamos un stabilos finanšu instrumentos, no kuriem lielākā daļa nodrošināja fiksētu ienākumu. Saglabājot minimālu riska līmeni, tika iegādātas vairāku ieguldījumu fondu, kuri iegulda plašā finanšu instrumentu klāstā, apliecības, tādējādi panākot augstu aktīvu izvietojuma diversifikācijas pakāpi finanšu instrumentu, emitentu, reģionu un valūtu griezumā. Ieguldījumi plašā finanšu instrumentu klāstā ļauj sasniegt stabilu un konkurētspējīgu ieguldījumu plānu ienesīgumu, kas nākotnē nodrošinās vēl vairāk apmierinātu klientu un strauju NORD/LB ieguldījumu plānu aktīvu pieaugumu”. Jūlija beigās trīs mēnešu ienesīgums Aktīvajam ieguldījumu plānam „NORD/LB 3” bija 5.09%, Sabalansētajam ieguldījumu plānam „NORD/LB 2” – 5.57%, bet Konservatīvajam ieguldījumu plānam „NORD/LB 1” – 6.21%.

Ja pirms gada Latvijā bija tikai 150 fiziskās personas, kuru doto komercķīlu apjoms pārsniedza 2 miljonus latu, pašlaik lielo komercķīlu devēju skaits ir pieaudzis par 50 procentiem.

Kā rāda Baltic Screen sadarbībā ar Lursoft tapušais pētījums, šoruden Latvijā Komercķīlu reģistrā ir reģistrētas jau 450 fiziskās personas - Latvijas pilsoņi vai pastāvīgie iedzīvotāji, uz kuru vārda reģistrēto komercķīlu kopapjoms sasniedz vai pārsniedz 0,6 miljonus latu.

Komercķīlu bums

Ļoti būtiski ir pieaudzis ne tikai lielo komercķīlu devēju kopskaits, bet arī ķīlu rekordapjomi: pagājušā gada līderis - advokāts Jānis Loze pat ir nedaudz palielinājis doto komercķīlu kopapjomu, tomēr ar saviem nieka 22,96 miljoniem latu noslīdējis uz saraksta piekto pozīciju. Savukārt visas pirmās četras vietas jaunajā lielāko komercķīlu devēju sarakstā ieņēmuši ar nekustamā īpašuma projektiem saistīti uzņēmēji, un arī pirmajā desmitniekā tikai divas komercķīlas ir saistītas nevis ar šo jomu, bet ar tirdzniecību vai ražošanas objektu attīstību. Līdzīga likumsakarība vērojama arī visā 450 lielāko komercķīlu devēju sarakstā.

Jaunais Ziemeļvalstu enerģijas biržas Nord Pool Spot (Nord Pool) tirgus modelis, kas darbojas kopš Lietuvas apgabala izveides, ir nepilnīgs un rada ekonomiskos zaudējumus tirgus dalībniekiem visā Baltijas reģionā, uzskat a/s Latvenergo Tirdzniecības attīstības daļas vadītājs Gatis Junghāns.

Viņš skaidroja, ka Nord Pool biržas darbības teritorija ir Ziemeļvalstis un Baltija, sastāvot no 14 cenu zonām, kuras darbojas kā vienots tirgus. Ja elektroenerģijas pārdevējs - ražotājs - kādā cenu zonā ievieto biržā pārdošanas piedāvājumu, šis piedāvājums tiešā veidā konkurē ar citu ražotāju piedāvājumiem visās Nord Pool cenu zonās.

Dažādās zonās elektroenerģijas tirgus cena var atšķirties no pārējām, ja pārvades tīklam ir ierobežojumi. Piemēram, patlaban Igaunijas cenu zonā ir augstāka tirgus cena nekā Somijas apgabalā, jo Igaunijas cenu zonā biržas dalībnieki aktīvi pērk elektroenerģiju, bet Somiju-Igauniju savienojošās elektrolīnijas Estlink jauda ir par mazu, lai nodrošinātu lētās Somijas elektroenerģijas pārvadīšanu uz Igauniju nepieciešamajā apjomā.

Pie Dānijas Bornholmas salas Baltijas jūrā konstatētās noplūdes no gāzesvadiem "Nord Stream" un "Nord Stream 2" radušās tīšas rīcības, nevis negadījuma rezultātā, otrdien paziņoja Dānijas premjerministre Mete Frederiksena.

"Šobrīd varasiestādes ir nonākušas pie skaidra novērtējuma, ka tās bija tīšas darbības. Tas nebija negadījums," žurnālistiem pavēstīja Frederiksena. "Pašlaik nav informācijas, kas aiz tā varētu stāvēt."

Kopenhāgena prognozē, ka noplūdes no gāzesvadiem, kas nedarbojas, taču ir pilni ar gāzi, "ilgs vismaz nedēļu", kamēr nebeigsies izplūstošais metāns zemūdens cauruļvados, preses konferencē pavēstīja Dānijas enerģētikas un klimata ministrs Dans Jergensens.

Viņš arī apstiprināja seismologu iepriekš sniegto informāciju, ka vispirms noticis sprādziens pirmdien plkst.2.03 pie "Nord Stream 2" uz dienvidaustrumiem no Bornholmas un vēl viens pirmdien plkst.19.03 pie "Nord Stream" uz ziemeļaustrumiem no salas.

Ieguldījumu pārvaldes a/s „NORD/LB Fondi” pārvaldītie valsts fondēto pensiju shēmas ieguldījumu plāni darbojas jau gadu, un šajā laikā par „NORD/LB Fondi” klientiem ir kļuvuši gandrīz 20 000 Latvijas iedzīvotāju. NORD/LB pensiju 2. līmeņa ieguldījumu plānu aktīvi ir pietuvojušies 2 milj. Ls atzīmei. NORD/LB Fondi piedāvā trīs pensiju 2.līmeņa ieguldījumu plānus – Konservatīvo ieguldījumu plānu „NORD/LB 1”, Sabalansēto ieguldījumu plānu „NORD/LB 2” un Aktīvo ieguldījumu plānu „NORD/LB 3”, kas atšķiras ar ieguldījuma stratēģiju, sagaidāmo ienesīgumu un riska pakāpi. Visvairāk dalībnieku 2006. gada 1. ceturkšņa beigās ir izvēlējušies Aktīvo ieguldījumu plānu „NORD/LB 3” (58,3% no kopējā NORD/LB ieguldījumu plānu klientu skaita). Aktīvā ieguldījuma plāna „NORD/LB 3” 12 mēnešu ienesīgums bija 4,67%. Sabalansēto ieguldījumu plānu „NORD/LB 2” ar 12 mēnešu ienesīgumu 4,38% izvēlējušies 35,5% dalībnieku, savukārt, Konservatīvo ieguldījumu plānu „NORD/LB 1” – 6,2% dalībnieku. Jāpiebilst, ka tieši Konservatīvā ieguldījuma plāna „NORD/LB 1” ienesīgums 3,56% gadā pārsniedz konservatīvo plānu atbilstošu vidējo ienesīgumu.

2003. gada laikā NORD/LB Latvija ir palielinājusi aktīvu apjomu par 52 %, un tas ir sasniedzis 217.5 miljonus latu. Bankas piesaistīto depozītu apjoms gada laikā ir pieaudzis par 46 %. Bankas klienti — gan fiziskās, gan juridiskās personas — īpaši atzinīgi ir novērtējuši NORD/LB Latvija piedāvātos kredītnosacījumus, tādējādi bankas tirgus daļa pēc izsniegto kredītu apjoma 2003. gada laikā ir pieaugusi par vairāk kā 1 %. NORD/LB Latvija kredītportfelis šajā periodā ir pieaudzis par 78 %, sasniedzot 157 miljonus latu. Bankas peļņa 2003. gadā ir vairāk nekā 1.5 miljoni latu, un NORD/LB Latvija to uzskata par pozitīvu rezultātu, ņemot vērā šajā gadā notikušo vērienīgo bankas nosaukuma maiņas kampaņu, norāda bankā. 2004. gadā NORD/LB Latvija plāno nozīmīgi palielināt savu lomu līzinga tirgū, kā arī aktīvi piedalīties mazo un vidējo uzņēmumu finansēšanā. Izmantojot mātes bankas unikālo pieredzi ES fondu apguvē, NORD/LB Latvija piedāvā klientiem konsultācijas struktūrfondu resursu saņemšanai, sniedzot ieteikumus projektu pieteikumu rakstīšanā, finanšu plānošanā un biznesa plāna veidošanā un citos jautājumos. Bankai NORD/LB Latvija ir 19 filiāles un 16 norēķinu grupas Rīgā un Latvijas lielākajās pilsētās, un šogad plānots filiāļu tīklu paplašināt. NORD/LB Latvija prezidents Andris Ozoliņš ir gandarīts par sasniegto: «Bankas 2003. gada finanšu rezultāti uzskatāmi pierāda, ka banka, kas pagājušā gada pavasarī ieguva nosaukumu NORD/LB Latvija, ir kļuvusi par pilnvērtīgu starptautiskā finanšu koncerna dalībnieci, pārliecinoši pierādot savu augsto konkurētspēju arī Latvijas finanšu tirgū. Tāpat kā iepriekš, arī pagājušajā gadā NORD/LB Latvija izaugsme ir bijusi ievērojami straujāka kā banku sektorā vidēji. Strauji ir augusi bankas atpazīstamība un iedzīvotāju uzticēšanās NORD/LB Latvija. 2004. gadā dinamisko attīstību turpināsim, gan pilnveidojot esošos finanšu produktus, gan pastiprināti pievēršoties jauniem darbības virzieniem.»

Saskaņā ar 2007. gada 27. marta AS DnB NORD Banka akcionāru sapulces lēmumu 15. akciju laidienā tiek izlaistas 21 100 000 AS DnB NORD Banka parastās vārda akcijas ar balsstiesībām un nominālvērtību LVL 1, Db.lv informēja AS DnB NORD Banka Valde.

Vienas akcijas pārdošanas cena ir LVL 1.

Tādējādi AS DnB NORD Banka esošais pamatkapitāls LVL 56 960 900 apmērā tiks

palielināts par summu līdz LVL 21 100 000.

Parakstīšanās uz AS DnB NORD Banka 15. akciju laidiena akcijām tiek uzsākta

2007. gada 17. aprīlī un turpinās līdz 2007. gada 17. maijam (ieskaitot), un

tajā savas pirmtiesības uz jaunajām akcijām ir tiesīgi izmantot AS DnB NORD

Banka akcionāri proporcionāli 2007. gada 27. martā katram akcionāram

piederējušajam AS DnB NORD Banka akciju skaitam.

Iepazīties ar AS DnB NORD Banka 15. akciju laidiena emisijas prospektu un

parakstīties uz 15. akciju laidiena akcijām akcionāri var AS DnB NORD Banka

Bankā NORD/LB Latvija jau iespējams reģistrēties uz jaunās ieguldījumu pārvaldes akciju sabiedrības NORD/LB Fondi trim 2.pensiju līmeņa pensiju plāniem. Jaunā ieguldījumu pārvaldes akciju sabiedrība tika reģistrēta 2004.gada septembrī kā apdrošināšanas kompānijas „Seesam Life Latvia” un AS “NORD/LB Latvija” kopuzņēmums. Bankas NORD/LB Latvija prezidents Andris Ozoliņš stāsta: “Banka NORD/LB Latvija ir moderna un strauji augoša banka, kas vēlas piedāvāt klientiem iespēju saņemt visus nepieciešamos pakalpojumus vienkopus. Esmu pārliecināts, ka tieši šāda bankas un apdrošināšanas kompānijas sadarbība dos iespēju jaunajam uzņēmumam veiksmīgi darboties ieguldījumu pārvaldes vadības tirgū, veidojot būtisku konkurenci esošajiem ieguldījumu pārvaldes uzņēmumiem.” Ieguldījumu pārvaldes akciju sabiedrības NORD/LB Fondi direktors Uldis Bušs skaidro: “NORD/LB Fondi” ir reģistrējusi trīs ieguldījumu plānus valsts fondēto pensijas shēmas līdzekļu pārvaldei ar atšķirīgu ieguldījumu riska pakāpi. Nākotnē plānojam saviem klientiem piedāvāt pilnu ieguldījumu pārvaldes pakalpojumu spektru – valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu, dažādu ieguldījumu fondu, kā arī individuālo ieguldījumu portfeļu pārvaldi.” NORD/LB Fondi piedāvā trīs pensiju 2.līmeņa ieguldījumu plānus, kas atšķiras ar ieguldījuma stratēģiju, sagaidāmo ienesīgumu un riska pakāpi. Konservatīvais ieguldījumu plāns “NORD/LB 1” piedāvā konservatīvu ieguldījuma stratēģiju - sagaidāms, ka kapitāla pieaugums būs mērens, bet klienta uzkrāto līdzekļu vērtība netiks pakļauta straujām īstermiņa svārstībām, tādējādi pensijas kapitāls būs īpaši stabils. Sabalansētais ieguldījumu plāns “NORD/LB 2” ir izveidots, lai nodrošinātu augstāku ilgtermiņa ienesīgumu ar relatīvi zemu riska pakāpi. Aktīvais ieguldījumu plāns “NORD/LB 3” piedāvā dinamisku ieguldījumu stratēģiju – nozīmīga ieguldīto līdzekļu daļa (līdz 30%) tiks ieguldīta akciju tirgū, kurā līdzekļu vērtības pieauguma iespēja ilgtermiņā ir lielāka.

DnB NORD Bankas grupa uzkrājumu dēļ nedrošiem kredītiem 2010. gadā uzrādījusi 31,1 miljonu latu zaudējumus, kas ir 2,8 reizes mazāki nekā pirms gada, bet vēl vieni no lielākajiem, salīdzinot ar citām bankām.

2010. gadā DnB NORD grupas neto uzkrājumu apjoms nedrošiem kredītiem sasniedza 51,8 miljonus latu, kas ir divkārt mazāki, nekā pirms gada, liecina bankas sniegtā informācija.

Lai segtu zaudējumus, 2010. gadā DnB NORD Banka palielināja kapitāla bāzi par 24,8 miljoniem latu un 31. decembrī DnB NORD grupas pašu kapitāls Latvijā bija 162,6 miljoni latu.

DnB NORD grupas operacionālā peļņa pirms uzkrājumiem un nodokļiem 2010. gadā sasniedza 20,4 miljonus latu, bet ieņēmumi no pamatdarbības bija 50,6 miljoni latu.

Kopējie DnB NORD grupas aktīvi Latvijā 2010. gada beigās bija 1,8 miljardi latu, kas ir 5,3% mazāki nekā pirms gada. DnB NORD grupas kredītportfelis pirms uzkrājumiem 2010. gada beigās veidoja 1,6 miljardus latu, kas ir par 7% mazāk nekā pirms gada. Pērn jaunizsniegto kredītu apjoms sasniedza 167,5 miljonus latu, tostarp uzņēmumu darbībai un attīstībai tika izsniegti kredīti 134 miljonu latu apmērā.

Lielākais līdz šim reģistrētais nekustamā īpašuma pirkuma darījums: SIA PK Investments (AS Pro Kapital un divu Igaunijā reģistrētu kompāniju meitasuzņēmums) šā gada martā par 103,04 miljoniem latu pārdevusi tirdzniecības centru Domina - 8,13 hektārus zemes ar divām būvēm Ieriķu ielā 3. Uzzini, kuri ir citi lielākie darījumi!

Oficiālo lielo - miljons latu vai vairāk - nekustamā īpašuma darījumu skaits Rīgā strauji sarūk: pagājušā gada otrajā pusgadā tādu bija vismaz 55, bet šā gada pirmajā pusgadā - vairs tikai 36.

Īpaši lielo darījumu skaits galvaspilsētā pastāvīgi pieauga kopš 2005. gada pirmā pusgada, kad tikai 20 darījumu summa bija viens miljons latu vai lielāka un lielākā oficiālā darījuma summa bija 3,67 miljoni latu. Pagājušā gada pirmajā pusgadā virs miljona latu jau bija veseli 55 darījumi, virs miljona dolāru - vismaz 87. Savukārt šā gada pirmais pusgads gan ir atnesis absolūto viena darījuma summas rekordu, Vācijas uzņēmumam par vairāk nekā 103 miljoniem latu iegādājoties tirdzniecības centru Domina un tā zemes platības. Toties oficiālo - zemesgrāmatās fiksēto - darījumu virs miljona latu bijis tikai 36, virs miljona dolāru - tikai 60.

Banka NORD/LB Latvija un Eiropas Investīciju banka (EIB) ir parakstījusi līgumu par 10 miljonu eiro kredītlīnijas piešķiršanu mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) ilgtermiņa kreditēšanai. NORD/LB Latvija prezidents Andris Ozoliņš skaidro: «Mazie un vidējie uzņēmumi ir viena no bankas NORD/LB Latvija mērķa klientu grupām, un esam uzsākuši intensīvu darbu pie dažādu finanšu produktu izstrādes, kas ir īpaši izdevīgi tieši MVU darbības nodrošināšanai. Parakstot jaunu kredītlīgumu ar Eiropas Investīciju banku, NORD/LB Latvija piesaista papildus finanšu resursus.» Eiropas Investīciju bankas un NORD/LB Latvija sadarbība tika uzsākta 2002. gadā. Līdz šim banka NORD/LB Latvija uzņēmumu kreditēšanā ir izmantojusi 20 miljonu lielu EIB kredītlīniju. Turklāt 2004. gada janvārī NORD/LB Latvija palielināja savu subordinēto kapitālu par 14 miljoniem eiro, maija sākumā — saņēma 40 miljonu eiro lielu sindicēto kredītu, bet maija vidū NORD/LB Latvija emitēja obligācijas Vācijā 30 miljonu eiro apmērā. Pašlaik bankai NORD/LB Latvija ir 21 filiāle un 12 norēķinu grupas Rīgā un Latvijas lielākajās pilsētās. 2004.gada sākumā darbu uzsāka arī bankas meitas uzņēmums SIA NORD/LB Līzings.

Krievijas gāzes milzim Gazprom patiesībā ir māla kājas, intervijā Db stāsta Alans Railijs (Alan Riley), Eiropas konkurences lietu eksperts.

«Viena ļoti svarīga lieta, kas jāapzinās, ir tas, ka cilvēki enerģijas sektorā «spēlē spēles». Ļaujiet paskaidrot - krievi apgalvo, ka tie gāzes ieguves laukos sadedzina* 15 mljrd. m3 gāzes, kas jau ir liels apjoms, bet Pasaules Bankas pētījums parāda, ka patiesībā sadedzināti tiek 50 mljrd. m3, kas ir apmēram 60?% no Lielbritānijas ikgadējā patēriņa,» sarunu sāk A. Railijs, daudzu publikāciju un pētījumu par ES un Krievijas enerģētikas attiecībām un jautājumiem autors, tūlīt paskaidrojot: «Ir ļoti grūti tikt pie patiesiem skaitļiem un informācijas.»

«Es negribu kļūdīties, jo tas, ko es saku, ir, ka ar Krievijas gāzes piegādēm ir nopietnas problēmas. Mans galvenais secinājums ir, ka Gazprom patiesībā ir milzis uz māla kājām, nevis «mums ir jāpērk gāze no krieviem, tur neko nevar padarīt»,» skaidro profesors.

A/s Pirmā banka akcionāru sapulce nolēmusi dividendēs akcionāriem izmaksāt 1,2 milj. Ls jeb sešus santīmus par akciju. Pēc 2002. gada finansu darbības Pirmā banka ir iekļuvusi Latvijas pelnošāko banku desmitniekā. 2002. gadā tā nopelnījusi 1,34 milj. Ls, kas ir gandrīz 4,5 reizes vairāk nekā 2001. gadā. «Nākotnē netiek plānots tik straujš peļņas pieaugums, jo plānots veikt ieguldījumus bakas attīstībā,» teica Pirmās bankas prezidents Jurgens Mahalets (Jurgen Machalett). 98,85 % Pirmās bankas akciju pieder Vācijas bankai NORD/LB, kura Latvijā ienāca 2000. gada jūnijā, iegādājoties Rīgas komercbankas (tagad Pirmās bankas) kontrolpaketi. Līdz ar to 2002. gadu var uzskatīt par pirmo pilno gadu, kad banka darbojas pilnā režīmā pēc tās restrukturizācijas. Šā gada 5. maijā oficiāli Pirmā banka mainīs nosaukumu uz NORD/LB Latvija. Vienlaikus nosaukumu mainīs arī NORD/LB banka Lietuvā — Lietuvas Žemes Ūkio uz NORD/LB Lietuva. Nosaukumu maiņa saistīta ar NORD/LB grupas plāniem ieviest vienotu nosaukumu visās Baltijas jūras reģiona valstīs, kas ir solis uz vienota banku tīkla izveidi reģionā, — teica jaunievēlētais Pirmās bankas valdes loceklis Mihaels Kīzeveters (Michael Kiesewetter), kurš šobrīd ir Norddeutsche Landesbank, Hannoveres/Vācijas Ziemeļaustrumeiropas pārvaldes vadītājs.

Augstās elektrības cenas ir raisījušas interesi par biržas darbības principiem.

Mūsu valstij dalība Nord Pool biržā nodrošina iespēju iegādāties trūkstošo elektroenerģijas apjomu, lai pilnībā nosegtu valsts patēriņu par ekonomiski izdevīgāko un pēc iespējas zemāko cenu nākamajai dienai, importējot to, izmantojot starpsavienojumus. Savukārt izstāšanās no biržas padarītu nemainīgi augstu elektroenerģijas cenu patērētājiem, kas pārsniegtu esošās Nord Pool biržas Latvijas reģiona vidējās cenas gadā.

Latvija teorētiski varētu sevi nodrošināt ar nepieciešamo elektroenerģijas apjomu – ar nosacījumu, ka visu gadu Daugavas HES pietece saglabātos netipiski augsta un vienmērīga, Latvenergo TEC ražotnes strādātu bez nepieciešamajiem remontdarbiem, bet pīķa jeb augsta pieprasījuma stundās Latvijas elektroenerģijas patēriņš tiktu samazināts.

Valdība šonedēļ sēdes slēgtajā daļā jau vienojusies neatbalstīt Ventspils brīvostas iesaisti gāzesvada projektā Nord Stream 2, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Pamatojoties uz Aizsardzības ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ziņojumiem, kuros norādīti būtiski riski nacionālajai drošībai, kā arī ievērojot valsts drošības dienestu pārstāvju sniegtās rekomendācijas, Ministru kabinets nolēma neatbalstīt nekādus pasākumus Latvijas teritorijā, kas saistīti ar projektu Nord Strem 2 un sekmē tā īstenošanu.

Vienlaikus valdība uzdeva ekonomikas ministram, satiksmes ministram, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram un finanšu ministrei nodrošināt, ka Ministru kabineta ieceltie valsts pārstāvji Ventspils brīvostas valdē balso pret jebkādu brīvostas iesaistīšanos projekta "Nord Strem 2" īstenošanā.