Šā gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2015. gada 1. ceturksni iekšzemes kopprodukts (IKP) salīdzināmajās cenās pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem palielinājās par 1,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati.

Salīdzinājumā ar 2014. gada 2. ceturksni, IKP pieauga par 2,7% gan pēc sezonāli izlīdzinātajiem, gan sezonāli neizlīdzinātajiem datiem.

2015. gada 2. ceturksnī iekšzemes kopprodukts faktiskajās cenās bija 6,2 miljardi eiro.

2015. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2014. gada 2. ceturksni, apstrādes rūpniecības nozares temps pieauga par 6,2%, tajā skaitā koksnes un koka izstrādājumu ražošanā – par 5%, datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā – par 40%, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā – par 6% un mēbeļu ražošanā – par 15%. Negatīva ietekme uz apstrādes rūpniecības tempu bija ražošanas apjoma kritumam nemetālisko minerālu ražošanā par 10%, pārtikas produktu ražošanā - par 7% un gatavo metālizstrādājumu ražošanā – par 4%.

Būvniecības produkcijas apjoms samazinājās par 3,4%. Kritums vērojams abos lielākajos segmentos: nedzīvojamo un dzīvojamo ēku celtniecībā attiecīgi par 10% un 17%. Pieaugums bija inženierbūvju celtniecībā – par 7%, tai skaitā autoceļu, ielu, ceļu un dzelzceļu līniju būvniecībā – par 13% un vietējās nozīmes cauruļvadu un kabeļu būvniecībā – par 2%.

Mazumtirdzniecība palielinājās par 5%, tai skaitā auto degvielas mazumtirdzniecības apjomi – par 11%. Par 1% pieauga pārtikas un par 8% – nepārtikas preču tirdzniecība. Vairumtirdzniecība ir kritusies par 3%.

Transporta nozarē samazinājumu par 12% uzrādīja uzglabāšanas un transporta palīgdarbības, bet pieaugumu par 3% pasažieru pārvadājumi un par 2% – kravu apgrozība.

Izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi tika sniegti attiecīgi par 14% un 5% vairāk.

Izklaides un atpūtas pakalpojumu apjoms palielinājās par 7%, tajā skaitā azartspēļu nozarē – pieaugums par 17%. Kritums par 7% novērojams sporta nodarbībās.

2015. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar 2014. gada 2. ceturksni privātais galapatēriņš faktiskajās cenās pieauga par 4%. Privātajā galapatēriņā mājsaimniecību izdevumi transportam (izdevumi sabiedriskajam transportam, transporta līdzekļu iegāde un ekspluatācija) pieauga par 6%, atpūtai un kultūrai – par 12% un mājokļa uzturēšanas izdevumi – par 1%. Izdevumi pārtikas iegādei saglabājās iepriekšējā gada līmenī.

Privātajā galapatēriņā mājsaimniecību izdevumi salīdzināmajās cenās pieauga transportam par 6%, atpūtai un kultūrai – par 10%, pārtikai – par 1%, bet mājokļa uzturēšanai samazinājās par 2%.

Valdības galapatēriņš faktiskajās cenās palielinājās par 6%, bet salīdzināmajās cenās – par 3%.

Bruto pamatkapitāla veidošana faktiskajās cenās palielinājās par 5%, bet salīdzināmajās cenās – par 3%. Nefinanšu investīcijas par 3% palielinājās transporta un uzglabāšanas nozarē un par 21% – vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības, automobiļu un motociklu remonta nozarē. Kritums nefinanšu investīciju apjomos vērojams valsts pārvaldes un aizsardzības, obligātā sociālā apdrošināšanas nozarē (par 15%) un apstrādes rūpniecībā (par 6%).

Preču eksports faktiskajās cenās palielinājās par 4%, bet salīdzināmajās cenās – par 1%. Pakalpojumu eksports gan faktiskajās, gan salīdzināmajās cenās pieauga par 4%.

Preču importa apjomi gan faktiskajās, gan salīdzināmajās cenās palielinājās par 1%. Pakalpojumu imports faktiskajās cenās pieauga par 8% (salīdzināmajās cenās kritums par 2%).

Precizēta informācija 3. rindkopā

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra