Finanses

Premjers: «trekno gadu» prēmēšana nedrīkst atkārtoties

Ritvars Bīders, 28.12.2011

Jaunākais izdevums

«Būtu svarīgi, lai šī prēmēšana notiek pēc skaidriem kritērijiem un arī ar limitētu maksimālo apmēru,» norāda premjers Valdis Dombrovskis, atgādinot par tā saucamajiem «treknajiem gadiem», kad šādi jautājumi praktiski netika regulēti un prēmijas maksāja kam ienāca prātā un kādā vien apmērā ienāca prātā.

Premjers LNT raidījumā 900 sekundes norāda, ka atalgojumu var paaugstināt dažādos veidos. «To var paaugstināt, veicot algas palielināšanu, kā arī caur materiālo stimulēšanu un iespēju saņemt prēmijas,» tā viņš, uzsverot, ka runa ir par valsts kapitālsabiedrībām, nevis valsts budžeta iestādēm, kur materiālā stimulēšana joprojām saglabāta ļoti ierobežotā apmēra.

«Šogad faktiski tas attiecās tikai uz Valsts ieņēmumu dienesta darbiniekiem, kuri bija iesaistīti ēnu ekonomikas apkarošanas programmas īstenošanā. Nākošajā gadā šī iespēja ir paredzēta vairākām institūcijām - gan VID, gan Valsts Darba inspekcijai, gan policijai, arī saistībā ar ēnu ekonomikas apkarošanu,» skaidro premjers, uzsverot, ka tas notiek esošo atalgojuma fondu ietvaros, tāpēc papildus finansējums valsts pārvaldē šiem mērķiem nav paredzēts.

«Attiecībā uz valsts kapitālsabiedrībām, ja to darbības finansiālie rādītāji pārsniedz prognozētos, tad, protams, tas rada zināmu materiālās stimulēšanas iespēju,» norāda Dombrovskis.

Jau ziņots, ka No 2012.gada beidzas iepriekš valdības noteiktais prēmiju izmaksu aizliegums valsts kapitālsabiedrībās, šodien valdības sēdē atzina Finanšu ministrijas pārstāvji.

Iepriekš budžeta taupības nolūkos šāds ierobežojums tika noteikts uz diviem gadiem - 2010. un 2011.gadu.

Finanšu ministrija norādīja, ka bija virkne valsts kapitālsabiedrību, kurām bija iespēja motivēt savus darbiniekus arī krīzes periodā, bet no nākamā gada zaudē spēku ierobežojumi attiecībā arī uz pārējiem valsts uzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas tautsaimniecība simtgades krustcelēs

Latvijas Bankas ekonomists Uldis Rutkaste, 18.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gadskārtās bieži mēdzam atskatīties uz notikušo un padomāt par nākotnē darāmo. Valsts simtgade kā simboliski piesātināta gadskārta liek paraudzīties uz norisēm filozofiskāk, paceļoties pāri ikdienas kņadai un veltot laiku pārdomām par lietu būtību.

Tādēļ arī Latvijas Bankā nolēmām valsts simtgades gaidās uzsākt sarunu par būtisko valsts tautsaimniecības attīstībai ilgākā laika posmā, lai Latvija nākamajā gadu simtā beidzot piepildītu sapni par pārtikušu labklājības valsti.

Savu vērtējumu par dažādiem Latvijas attīstības aspektiem un veicamajiem uzdevumiem sniegs Latvijas Bankas vadošie ekonomisti. Vienlaikus aicinām arī citu institūciju ekonomistus, ekspertus, uzņēmējus, visu sabiedrību iesaistīties šajā Latvijas nākotnei būtiskajā diskusijā.

Ievadot rakstu sēriju «Latvijas tautsaimniecība: ar skatu uz nākamajiem 100», izvērtēšu Latvijas tautsaimniecības līdzšinējo attīstību un ieskicēšu galvenos nākotnes izaicinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Jau drīzumā varam pārsniegt trekno gadu rocību

Mārtiņš Apinis, Žurnālists, 17.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir dzirdēta un vērtīga ir atziņa, ka valsts iedzīvotājs ekonomisko pieaugumu mēra nevis pēc sausiem makroekonomikas skaitļiem, bet taustāmu monētu šķindoņas maciņā.

Par laimi valsts tautsaimniecības attīstība ir nonākusi fāzē, kad šo taustāmo labklājību izjūt aizvien lielāks mūsu valsts iedzīvotāju skaits, turklāt vispārējā ekonomikas inerce liek domāt, ka arī tuvākajā nākotnē uzlabojumi varētu turpināties. Neraugoties uz to, ka pagājušā gada ceturtajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo triju mēnešu periodu nodarbināto iedzīvotāju skaits valstī ir samazinājies par pieticīgiem 5,8 tūkstošiem, nākotni nebūt nevajag zīmēt drūmās krāsās. Šāds samazinājums gada beigās ir likumsakarīgs un izskaidrojams ar tīri sezonāliem faktoriem, kuru ietekmē mazinās vajadzība pēc darba rokām lauksaimniecības un mazumtirdzniecības sektoros. Patiesībā pagājušā ceturtā ceturkšņa sniegums ir pat labāks saistībā ar vēlo ziemas iestāšanos, kas ļāva turpināt aktīvu darbību celtniecībā. Savukārt, apskatot nedaudz ilgāku laika nogriezni, ir redzams, ka nodarbināto iedzīvotāju skaits Latvijā turpina palielināties un saskaņā ar statistiķu aplēsēm pagājušā gada beigās sasniedza 900,2 tūkstošus, kas ir par 7,4 tūkstošiem vairāk nekā gadu iepriekš. Par situācijas uzlabošanos liecina arī mājsaimniecību apsekojumi, no kuriem skaidri un nepārprotami var apjaust, ka situācija uzlabojas ne tikai makroekonomisko skaitļu aprēķinos, bet arī iedzīvotāju makos ar tendenci darba ņēmēju struktūrā samazināties mazāk atalgoto strādājošo īpatsvaram un palielināties to iedzīvotāju skaitam, kuri sevi var pieskaitīt labāk atalgotajiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas krīze Latvijā un izvēlētie soļi tās pārvarēšanai līdzi nesa arī ēnas puses - augstu bezdarbu, algu samazināšanu, nodokļu paaugstināšanu un ēnu ekonomikas kāpumu, šodien Vīnē notiekošajā Euromoney Centrāleiropas un Austrumeiropas konferencē atzina Latvijas Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V).

Premjers savā uzrunā izklāstīja gan to, kā Latvija iekļuva ekonomiskajā krīzē, gan arī skaidroja, kādus mehānismus valdība izvēlējās krīzes pārvarēšanai. Dombrovskis atzina, ka problēmas sākās jau tad, kad mūsu valsts pievienojās Eiropas Savienībai un NATO 2004.gadā. Toreiz, sasniedzot pēc Latvijas neatkarības atgūšanas izvirzītos stratēģiskos mērķus, iespējams, bijām pārāk optimistiski, ka nu jau nekas slikts nevar ar mums notikt.

Arī globālā ekonomika tobrīd bija uz optimisma viļņa, tas viss veicināja plašu kapitāla ieplūdi Latvijā un pārkarsēja ekonomiku - bija milzīga inflācija un augsts tekošā konta deficīts, izveidojās burbulis nekustamā īpašuma sektorā. Vienlaikus arī valsts budžets bija nesabalansēts, tādējādi mūsu valsts virzījās uz krīzi. Premjers stāstīja arī par krīzes sākumu mūsu valstī, "Parex bankas" nacionalizāciju un vēršanos pēc starptautiskās palīdzības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Premjers: būtiskākā problēma bija Freivalda patvaļīgā rīcība

Dienas Bizness, 03.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar izjukušos vilcienu iepirkumu būtiskākā problēma bija Nila Freivalda patvaļīgā rīcībā, norāda Latvijas premjerministrs Valdis Dombrovskis. Viņš gan arī atzīst, ka iepirkums kopumā bijis «trekno gadu projekts», jo bija plānots pirkt ievērojami lielāku vilcienu skaitu, nekā to, kāds šobrīd kursē pa Latvijas dzelzceļiem.

«Būtiskākā problēma bija iepriekšējā Pasažieru vilciena valdes priekšsēdētāja [Nila Freivalda] patvaļīgā rīcība, piedāvājot CAF noslēgt līgumu, kura nosacījumi būtiski atšķīrās no konkursa nosacījumiem. Tas faktiski radīja šīs problēmas, un pēc tam jau CAF vēlējās pieturēties pie šī viņiem labvēlīgākā līguma. Un, pamatojoties uz šādu Freivalda kunga rīcību, arī Eiropas Komisija rakstīja vēstuli, kurā skaidri norādīja – ja šāda rīcība būs, ja līgums tiks noslēgts neatbilstoši konkursa nosacījumiem, tādā gadījumā Latviju sagaida finanšu korekcija, un šie līdzekļi, līdz pat 100 miljoniem latu, tiks atzīsti par nepamatoti iztērētiem un būs jāatmaksā,» LNT raidījumā 900 sekundes norādīja Dombrovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Itālijas jaunais premjers: steidzīgi jāmaina nogalinošās taupības politikas virziens

Jānis Rancāns, 30.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Itālijas jaunais premjers Enriko Leta apsolījis steidzīgi rīkoties, lai mainītu taupības politikas virzienu, kas «nogalina Itāliju». Tāpat viņš solījis, ka rezultāti būs redzami jau pēc 18 mēnešiem, pretējā gadījumā premjers uzņemšoties visu atbildību.

Savā inaugurācijas runā Itālijas premjers norādījis, ka centīsies panākt izmaiņas Eiropas Savienības (ES) taupības politikā un veicināšot ekonomisko izaugsmi un jaunu darba vietu rašanos. «Vienīgais iespējamais iznākums ir panākumi. Pēc 18 mēnešiem es pārbaudīšu, vai reformu programma iet uz priekšu, kā bija plānots. Tomēr gadījumā, ja kaut kas būs šķērsām, es uzņemšos visu atbildību,» uzsvēra jaunais Itālijas valdības vadītājs.

Premjers uzsvēra, ka no vienas pašas taupības politikas Itālija iet bojā, un izaugsmes veicināšanas pasākumi nevar pagaidīt, atzinis premjers, tostarp norādot, ka Romas parādu kalni smagi gulstas uz vienkāršiem valsts iedzīvotājiem, kurus jau tā pat nomocījis 11,6% lielais bezdarba līmenis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā nedrīkst vēlreiz pieļaut «trekno gadu» prakses atsākšanos, uzskata premjerministrs Valdis Dombrovskis (V), vērtējot vairāku arodbiedrību prasības palielināt atalgojumu savā nozarē, pretējā gadījumā solot streikus.

Premjers atgādina, ka krīzes laikā visās nozarēs izdevumi tika būtiski samazināti - valsts sektorā strādājošo skaits un to atalgojums tika samazināts vidēji par 25%, ministriju skaits samazināts par trešdaļu, bet aģentūru skaits - uz pusi, aģentūru LETA informēja premjera preses sekretārs Mārtiņš Panke.

«Pašlaik, kad ir izdevies atjaunot stabilitāti un izaugsmi, pieprasījumus pēc papildu finansējuma saņemam no visām nozarēm, un to apjoms jau krietni pārsniedzis reālās iespējas. Uzskatu par savu atbildību nepieļaut «trekno gadu» prakses atsākšanos,» norādīja Dombrovskis.

Tāpat viņš atgādināja, ka valsts budžetā joprojām ir 2,1% deficīts, kuru jāturpina samazināt līdz 1,4% nākamgad, tādēļ iespējas atbalstīt papildu pieprasījumus ir ierobežotas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ušakovs: Dombrovska stabilizācija atgādina stabilizāciju 1.Meža kapos

Elīna Pankovska, 19.12.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Asa vārdu apmaiņa starp Ministru prezidentu Valdi Dombrovski un Rīgas mēru Nilu Ušakovu uzjundījusi ar jaunu sparu. Proti, premjers norādījis, ka Rīgas mērs lielā mērā atkārtojot bijušā premjera Aigara Kalvīša «trekno gadu» politiku un gāzēšanu līdz grīdai Rīgas domes mērogā.

Arī N. Ušakovs nav palicis atbildi parādā un norāda: «Ministru prezidents var droši turpināt melot Briseles ierēdņiem par veiksmīgi pārvarēto krīzi Latvijā. Taču Dombrovska stabilizācija atgādina stabilizāciju 1.Meža kapos - viss ir ļoti mierīgi, nav nekādas krīzes, bet nav arī dzīvu cilvēku. Premjeram nepiestāv histēriski melot rīdziniekiem par to, kas īsti notiek ar finansēm galvaspilsētā.»

Jāmin, ka LNT raidījumā 900 sekundes V. Dombrivskis norādījis, ka Rīgas domes lēmums puteņa laikā ļaut autovadītājiem bezmaksas braukt ar sabiedrisko transportu, atkārto ekspremjera Aigara Kalvīša «trekno gadu politiku». Tāpat viņš norāda, ka jāskata, cik šīs iniciatīvas ir pamatotas un vai tas nav priekšvēlēšanu populisms.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Lipmans par finansējumu hokejam: kad vairs nebūšu, tad lai meklē citu tādu muļķi...

Dienas Bizness, 07.05.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas hokeja federācijai (LHF) hokejistu atbalstam piešķīrusi 103 tūkstošus latu, līdz ar ko LHF draud atsaukt Latvijas kandidatūru 2017.gada pasaules hokeja čempionātam.

«Kamēr esmu federācijas vadītājs ieguldu savu naudu. Kad vairs nebūšu, tad lai meklē citu tādu muļķi kā es...» izveidojušos situāciju raidījumam Nekā personīga komentē LHF vadītājs Kirovs Lipmans, skaidrojot, ka, lai aizbrauktu uz Zviedriju - pasaules čempionātu izlasei vien vajadzēja vairāk nekā 300 tūkstošus.

Nekā personīga vēsta, ka šogad no gandrīz 14 miljoniem latu kopumā sportam piešķirtās naudas – 4,2 miljoni vēl aizvien tiek maksāti par «trekno gadu» uzceltajām sporta ēkām jeb valsts galvojumu atmaksai. Vēl naudu saņem olimpiskā komiteja, sporta skolas. Visu sporta veidu federācijas no kopējā šogad sportam piešķirtā finansējuma saņēmušas vienu milijonu. Bet tas ir vienas hokeja federācijas gada budžets.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidentam Raimondam Vējonim ir jārespektē vēlētāju griba. Vai nu Vējonis būs saprātīgs un nominēs Gobzemu valdības sastādīšanai, pats iegūstot cerību uz nākamo termiņu, vai arī šo cerību pazaudēs, riskējot ar milzīgu nestabilitāti valstī.

Mūsu vēlēšanu sistēma diemžēl ir tāda, ka Latvijas vēlēšanās nekad nav absolūtā uzvarētāja. Tas vienmēr ir ļāvis slēpties aiz koalīcijas padomes muguras, atrunāties ar dažādām norunām, lai tikai nepildītu tautas gribu. Šoreiz to nedrīkst pieļaut.

Izvēle ir ļoti vienkārša – vecā vai jaunā politika. Kāda šajā sakarā ir bijusi tautas griba? Veco valdības koalīciju pārstāvošās partijas ir ieņēmušas pēdējās vietas no tām, kuras ir iekļuvušas Saeimā. Divas trešdaļas Saeimas deputātu ir jauni. Sabiedrība vēlas jaunu politiku, nevis vecās turpinājumu. Var ietiepīgi to neredzēt, uzskatot sabiedrību par muļķiem. Var tautas viedokļa respektēšanu saukt par «iešanu populisma pavadā», bet tautas viedokļa ignorēšanu par «atbildīgu politiku». Tomēr es ieteiktu nespēlēties ar uguni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Itālijas parlaments apstiprinājis jaunus pasākumus, kuriem nākamo trīs gadu laikā būtu jāsamazina Romas izdevumi un jāpalīdz ietaupīt 26 miljardus eiro. Tikmēr valstī pastiprinājusies recesija.

Eiropas dienvidu valsts jauno taupības pasākumu ietvaros paredzējusi samazināt sabiedriskā sektora darbinieku skaitu. Tāpat «griezumi» paredzēti Itālijas ministriju tēriņos, bet par septiņiem tūkstošiem samazināt iecerēts vietu skaitu valsts slimnīcās.

Daļa no taupības programmas - 4,5 miljardu eiro apmērā - tiks ieviesta jau līdz šā gada beigām, bet atlikuši 21,5 miljardi – tuvāko divu gadu laikā. Gada otrajā ceturksnī Itālijā pastiprinājusies recesija – valsts ekonomika samazinājusies par 0,7 procentiem, salīdzinot ar iepriekšajiem trim mēnešiem. Itālijas aizņemšanās izmaksas joprojām ir pārsniegušas sešu procentu atzīmi, tādējādi izdarot pamatīgu slogu uz valsts finansēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Saeimas komisija līdz septembrim atliek skandalozo FKTK likuma grozījumu skatīšanu

LETA, 06.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien nolēma līdz septembra vidum atlikt likumprojekta izskatīšanu, kas paredz noteikt pilnvaru termiņu ierobežojumus Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes locekļiem un dot Saeimai tiesības iecelt ne tikai FKTK priekšsēdētāju un vietnieku, bet arī pārējos padomes locekļus.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns (ZZS) sacīja, ka, saskaņā ar Finanšu ministrijas (FM) informāciju, FM gatavojas noslēgt līgumu ar Ekonomiskās drošības un sadarbības organizāciju (OECD) par FKTK pārvaldes sistēmas izvērtēšanu.

«Kamēr nav zināmi OECD izvērtējuma rezultāti, būtu pārsteidzīgi virzīt FKTK likuma grozījumus otrajam lasījumam. Tāpat tagad nebūtu pareizi atsevišķi virzīt FKTK padomes locekļu pilnvaru termiņu ierobežojumus,» sacīja Vucāns.

Komisijas vadītājs norādīja, ka cer sagaidīt OECD izvērtējumu vasaras laikā. «Pat tad, ja šis vērtējums septembra vidū vēl nebūs, komisija varēs atsevišķi vēl šajā sasaukumā atgriezties un izskatīt FKTK padomes locekļu pilnvaru termiņu ierobežojumus,» norādīja Vucāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien Zaķusalā notikušajā pasākumā par pareizu pirotehnikas lietošanu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD), Valsts policijas (VP), kā arī pirotehnikas firmas Aldi pārstāvji aicināja iedzīvotājus būt īpaši apdomīgiem un uzmanīgiem, Vecgada vakarā rīkojot uguņošanu.

Pasākumā tika demonstrēti dažādas bīstamības pakāpes pirotehnikas izstrādājumi - gan raķetes uz kociņa, gan tā sauktās «romiešu sveces», gan «debesu laternas», gan arī lielākas un mazākas jaudas pirotehnikas baterijas.

Pirmkārt, pirotehniskie izstrādājumi ir jāiegādājas tikai uzņēmumos, kuriem izsniegta atbilstoša licence, bet nekādā gadījumā tos nedrīkst pirkt no privātpersonām, kas tirgo nezināmas izcelsmes nesertificētus izstrādājumus. Tāpat vajag pārliecināties, vai, pērkot pirotehniku, līdzi tiek dota tās lietošanas instrukcija.

«No rokas» vai nelegālajās tirdzniecības vietās iegādāta pirotehnika var būt nekvalitatīva un izraisīt nelaimi. Turpretim labā pirotehnikas veikalā pārdevējs spēs pastāstīt par konkrēto izstrādājumu un tā drošu lietošanu vairāk, nekā būs rakstīts lietošanas pamācībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Kamerona ilgi gaidītā runa: britiem būs «ļoti vienkārša izvēle»

Jānis Rancāns, 23.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas iedzīvotājiem jādot tiesības izteikties par Eiropas Savienību (ES), sacījis britu premjers Deivids Kamerons, uzstājoties ar savu ilgi gaidīto, bet vairākkārt atlikto runu. Britu premjers apsolījis sarīkot referendumu par Apvienotās Karalistes izstāšanos vai palikšanu ES, ja Konservatīvo partija uzvarēs nākamajās vēlēšanās.

[Papildināts viss teksts]

Pirms referenduma rīkošanas Lielbritānijas premjers vēlas panākt izmaiņas Londonas un Briseles attiecībās. Pēc tam britiem tikšot dota «ļoti vienkārša izvēle» - iespēja panāktajām izmaiņām piekrist, atbalstot Apvienotās Karalistes dalību ES, vai arī balsot par izstāšanos no savienības, vēsta britu mediji. Britu premjers atzina, ka gadījumā, ja izdosies panākt izmaiņas Londonas un Briseles attiecībās, viņš veltīs savu «sirdi un dvēseli», lai nodrošinātu Lielbritānijas palikšanu ES.

Paredzēts, ka referendums par Lielbritānijas dalību ES tiks sarīkots pēc 2015. gadā notiekošajām parlamenta vēlēšanām, bet ne vēlāk kā līdz 2017. gadam. Tautas nobalsošana nenotiks ātrāk tāpēc, ka tad britiem tiktu dota «nepareiza izvēle», jo Eiropa pēc pārdzīvotās eirozonas krīzes mainīsies, uzskata D. Kamerons. Viņš norādīja, ka uzskata sevi par Lielbritānijas dalības ES aizstāvi, tomēr brīdināja, ka, ja bloks nemainīsies, Apvienotā Karaliste var «doties uz izeju».

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Dombrovskis uzskata, ka sliktākais ES jau ir aiz muguras

LETA, 30.03.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Premjers Valdis Dombrovskis (V) ir optimists un uzskata, ka Eiropas Savienība (ES) ekonomisko krīzi pamatā ir pārvarējusi un sliktākais jau ir aiz muguras.

ES noteikti jāmācās no krīzes un nākotnē nevajadzētu atkārtot kļūdas, intervijā laikrakstam Čas sacījis premjers, norādot, ka galvenā mācība ir ievērot fiskālo disciplīnu. Šajā nolūkā vairuma ES valstu līderi nesen parakstīja vienošanos par fiskālās disciplīnas ievērošanu.

Premjers atzinis, ka ekonomiskās krīzes apstākļos ES vairāk ir virzījusies centralizācijas virzienā un šī tendence turpināsies. ES tika diskutēts, vai ir iespējama monetārā savienība bez ekonomiskās savienības, un tika secināts, ka šāds modelis pastāvēt nevar, atzīmējis politiķis, prognozējot, ka arī turpmāk Latvijai būs jāvirzās uz dziļāku ekonomisko integrāciju un stingrāk koordinētu fiskālo politiku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas stāja sarunās ar Gazprom devusi rezultātus, paziņojusi prezidente Daļa Grībauskaite, ko premjerministrs Aļģirds Butkevičs otrdien iepazīstinājis ar Sočos uzklausītajiem Krievijas gāzes koncerna vadītāja piedāvājumiem.

Viņa atzinusi, ka šie mutiskie piedāvājumi atšķirībā no agrākajiem jau ir apspriešanas vērti, tomēr vēl nav iespējams pateikt, vai tie ir pieņemami. Prezidente atgādinājusi, ka Lietuva jau iepriekš saskārusies ar gadījumiem, ka vārdiski solījumi tā arī nav pārtapuši juridiski saistošos dokumentos.

«Redzam, ka mūsu taktika un pašcieņas pilnā stāja dod augļus. Mēs, kā jums zināms, esam iesnieguši šķīrējtiesai prasību pret Gazprom vairāk nekā četru miljardu litu (1,16 miljardu eiro) apmērā. Eiropas Komisija (EK) pēc Lietuvas iniciatīvas veic monopoldarbības uzraudzības izmeklēšanu pret Gazprom, un tas apstāklis, ka mēs nepiekritām [agrākajām] prasībām, bet cenšamies panākt enerģētisko neatkarību, dod rezultātus,» prezidente norādījusi pēc tikšanās ar premjeru un enerģētikas ministru Jaroslavu Neveroviču.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Nav garantiju, ka Zolitūdes traģēdija neatkārtosies

Māris Ķirsons, 17.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī veiktas normatīvo aktu izmaiņas, atjaunota valsts būvniecības kontrole, nav garantiju, ka traģēdija nevarētu atkārtoties

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājs, Saeimas deputāts Ringolds Balodis. Viņš uzskata, ka izmeklēšanas komisija bija sava veida rīkste, jo šaubās, vai bijušie un esošie ministri, valsts sekretāri, ierēdņi jutās komfortabli, atbildot uz visiem jautājumiem tiešraidē. Tāpēc šīs personas pielika daudz pūļu, lai komisijai negatīvu secinājumu būtu iespējami mazāk, tomēr pilnīgi negatīvos secinājumus dzēst tomēr neizdevās.

Vai varat apgalvot, ka tagad ir izdarīts viss, kas vien iespējams, un Zolitūdes traģēdija nekad vairs nevar atkārtoties?

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Panikai par cenu kāpumu nav pamata - hiperinflācijas nebūs

Edgars Čerkovskis, Ekonomikas un kultūras augstskolas studiju programmas “Aprites ekonomika un sociālā uzņēmējdarbība” direktors, ekonomists, Eiropas Komisijas eksperts, 30.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan sabiedrībā plaši tiek diskutēts par strauju cenu pieaugumu dažādām preču grupām, hiperinflācija nav gaidāma.

Plānotais cenu kāpums būs 2% līdz 3% robežās, kas ir likumsakarīgi pēc pandēmijas perioda deflācijas. Turklāt, izteiktāks kāpums būs augstākās kvalitātes precēm, piemēram, pārtikas produktiem ar pievienoto vērtību – bioloģiskajiem un ekoloģiskajiem produktiem.

Milzīgs cenu kāpums nav gaidāms.

Visas ekspertu prognozes liecina, ka trekno gadu “uzrāviens” neatkārtoties. 2020. un 2021. gadā vērojama izteikta deflācija, ko radījusi pandēmija, un sabiedrība lielā mērā ir pieradusi pie šī cenu līmeņa, tomēr 2022. gadā gaidāma ekonomikas augšupeja, kas ietekmēs arī cenas. Eksperti lēš, ka, iespējams, piedzīvosim lielāko IKP izaugsmi pēckrīzes periodā.

Disbalanss finanšu tirgos nebūs un cenu pieaugums dažādām pārtikas precēm būs samērā mērens, robežās no 2% līdz 3,5%, tomēr patērētāji to, protams, izjutīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ražots Latvijā – elektronikas un būvmateriālu ražotāju sasniegumi

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 25.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savulaik kolēģis Igors Kasjanovs uzrakstīja lasītāju iemīļotu rakstu «Latvijā rūpniecība IR!» par to, ka rūpniecība Latvijā ir dzīva. Tā ir dzīva joprojām, lai gan pārmaiņu vēji dažu augstāko priedi ir lauzuši un dažam jaunam asnam ļāvuši augt spēcīgākam un zaļākam.

Tomēr šoreiz nerunāsim par visām nozarēm, aplūkosim, kā pēdējos gados mirdzējušas uz eksportu orientētās elektronikas un elektrotehnikas nozares zvaigznes, kuru ražotā produkcija ir pieprasīta visā pasaulē, un kā pašu mājās un eksporta tirgos attīstījušies būvmateriālu ražotāji. Komentārs izmantots arī «Dienas Biznesa» (DB) izdevuma «TOP500» gatavošanā, kur interesenti var atrast arī citu nozaru apskatus.

Augsto tehnoloģiju ražotāji – eksporta zvaigznes

Elektronika un elektrotehnika ierasti tiek skatītas kopā kā radniecīgas augsto tehnoloģiju nozares, kas galvenokārt orientējas uz eksportu – eksports veido vairāk nekā 90% no kopējā realizācijas apjoma. Tomēr šo nozaru attīstības tendences ir samērā atšķirīgas un ir vērts tās aplūkot atsevišķi. Eksporta novērtējumam un tālākai analīzei tiks izmantoti Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, ja nav norādīts cits avots.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā krīze ietekmējusi ceļošanas paradumu maiņu?

Arnis Kaktiņš, tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS direktors, 15.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunākā DNB Latvijas barometra pētījuma dati, kas veltīti dziļākai iedzīvotāju ceļošanas paradumu izpētei, satur daudz interesantu un arī vērtīgu skaitļu. Taču manu izmanību īpaši piesaistīja divas lietas. Pirmkārt, tie ir rādītāji, kas liecina par nepārprotamu iedzīvotāju ceļošanas paradumu maiņu salīdzinājumā ar tā saucamo «trekno gadu» periodu. Otrkārt, - dati, kas vēsta, ka vēl aizvien apmēram katrs desmitais Latvijas iedzīvotājs atpūtas ceļojumos dodas uz parāda.

Pētījuma rezultāti liecina, ka patlaban salīdzinājumā ar to, kā mēdzām darīt vēl pirms 5-6 gadiem, mēs krietni biežāk dodam priekšroku iespējai atpūsties tepat Latvijā. Lai gan līdzīga rakstura iepriekšējā aptauja par tūrisma tēmu tika veikta brīdī, kad Latvija jau gandrīz divus gadus «gulēja» ekonomiskās krīzes bedrē (2010.gada septembris), ir pamats domāt, ka tolaik sniegtās atbildes, kurp respondenti dodas visbiežāk, ļoti lielā mērā vēl bija attiecināmas uz «trekno gadu» ieradumiem. Patlaban, kad kopš krīzes sākuma 2008.gada nogalē ir pagājuši jau četrarpus gadi, mūsu atmiņu priekšplānā neapšaubāmi vairāk ir tas, ko esam darījuši jau krīzes laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pārmaiņas nekustamā īpašuma tirgū. Vai pienācis laiks pirkt mājokli?

Ritvars Sebris, nekustamo īpašumu aģentūras AVER Real Estate īpašnieks, 15.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iegādājoties nekustamo īpašumu, svarīgi izvēlēties īsto brīdi. Iepriekšējos gados dzīvokļu un māju cenas strauji auga, un varēja šķist, ka izdevīgāks laiks nekustamā īpašuma iegādei vairs nepienāks. Tomēr patlaban situācija ir sākusi mainīties. Vai jau pienācis īstais mirklis, kad “sasist cūciņu” pirmajai iemaksai un doties pie bankas, lai ņemtu hipotekāro kredītu, vai tomēr vēl jānogaida?

Padomjlaiku dzīvokļu cenas krīt

Nekustamo īpašumu bizness nav pilnībā viendabīga nozare, un detalizētākai ainas saprašanai jāaplūko katrs īpašumu segments atsevišķi. Padomju laiku sērijveida dzīvokļu tirgus ir sektors, kas pēdējā laikā piedzīvojis visai straujas pārmaiņas, cenām sākot būtiski pazemināties. Piedāvājumu cenas pēdējā gada laikā kritušās apmēram par 10%, bet reālās darījumu cenas - vēl par apmēram 12-15%. Viens no iemesliem ir tas, ka vecos, neremontētos vai sen remontētos dzīvokļus, kas iepriekš stāvējuši tukši vai tikuši izīrēti, šobrīd kļūst arvien grūtāk uzturēt (kā arī izīrēt), jo komunālo maksājumu rēķini kļuvuši pārāk lieli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Kronbergs: var pamanīt, ka «treknajos gados» būvniecība bija nekvalitatīva

Jānis Rancāns, 24.04.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā saukto «trekno gadu» laikā uzceltās ēkas tuvākajā laikā nesāks brukt, tomēr varot pamanīt, ka būvniecība bijusi nekvalitatīva, pauda arhitekts Andris Kronbergs.

Raidījumā Dienas Rīts viņš norādīja, ka Rīgā redzama sliktā «trekno gadu» ietekme, kad tika sajaukta vērtību skala un cilvēku galvas. «Tajā skaitā arī mūsu profesijā – pasūtītājiem un sabiedrībai šķita, ka tas viss ir iespējams. Līdz ar to radās projekti un attīstības, kurām trūkst loģikas un saprātīgas pieskaņas,» sacīja A. Kronbergs. Tāpat varot pamanīt, ka būvniecība bijusi nekvalitatīva. «Cilvēki negrib pirkt – jāpārremontē, jāpārliek caurules,» sacīja A. Kronbergs.

Lai gan daļai arhitektu kaut kāds darbs ir, kopumā nozare vēl snauž. Daļa arhitektu strādā reģionos, kur par Eiropas naudu top dažādi projekti, bet daļa aizņemta ar daudzdzīvokļu māju celtniecību, A. Kronbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienas Bizness analizē potenciālos premjera amata kandidātus.

Atlase: Partiju reitingi augustā, saskaņā ar SKDS pētījumu par partiju popularitāti, pieskaitot neizlēmušo balsis, kas sadalītas proporcionāli izlēmušo balsīm.

Saskaņas premjera kandidāts Dombrovskis

Salīdzinot ar esošo premjeru, ilggadējo politiķi Māri Kučinski, Saskaņas premjera amata kandidātam Vjačeslavam Dombrovskim nav īpaši liela valdības darba pieredze, lai gan viņš ir bijis gan izglītības un zinātnes, gan arī ekonomikas ministrs. Nav tik ilga pieredze politikā, kaut arī Vjačeslavs Dombrovskis ir bijis Zatlera Reformu partijas priekšsēdētājs.

Toties pašreizējam premjeram Mārim Kučinskim nav tāda līmeņa izglītības un arī tik labu valodu zināšanu, kādas ir ekonomikas zinātņu doktoram Vjačeslavam Dombrovskim. Viņš labi runā latviski, krievu valoda viņam ir dzimtā, bet angļu valodā Vjačeslavs Dombrovskis ir ne tikai mācījies, bet arī bijis pasniedzēja palīgs Klarka Universitātē (ASV), kā arī ir dzīvojis Amerikas Savienotajās Valstīs. Trīs valodu un trīs kultūru zināšanas ir vērtīga bagāža iespējamajam nākamajam Latvijas premjeram, kas ļauj potenciāli aktīvi darboties ne tikai vietējā, bet arī reģionālajā un pasaules politikas līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Augot aktivitātei jauno projektu tirgū, Imantā uzsāk jauna mājokļu kompleksa būvi

Gunta Kursiša, 05.02.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Imantā, Slokas ielā uzsākta jauna mājokļu kompleksa Dammes Liepas būve, kurā paredzēts izbūvēt četras septiņu vai deviņu stāvu ēkas, kurās kopumā varētu būt 284 dzīvokļi.

Dzīvokļu platības paredzētas no 46,4 līdz 95,5 kvadrātmetriem, un dzīvokļu cena būs 1500 eiro par kvadrātmetru.

«Patlaban pieprasījums pēc jauniem mājokļiem atkal aug, tomēr Rīgas centrā un tā tiešā tuvumā piedāvājumu ir maz, tādēļ iedzīvotāji arvien biežāk izvēlas savas jaunās mājvietas ārpus pilsētas centra. Turklāt ārpus centra mājokļu cenas ir arī izdevīgākas,» liecina projektu attīstošās kompānijas Ordo Agency veiktais tirgus pētījums.

«Patlaban ir īpaši izteikts pieprasījums pēc lielākiem divistabu (virs 60 kvadrātmetriem) un trīsistabu dzīvokļiem (virs 80 kvadrātmetriem) cenu kategorijā līdz 120 tūkstošiem eiro,» stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Ivars Rudzītis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālās dzelzceļa stacijas un lidostas savienojums izmaksās 400 milj. eiro, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

To sarunā ar Dienas Biznesu norādīja satiksmes ministrs Anrijs Matīss, kurš pagājušajā nedēļā ar Lietuvas kolēģi Rimantu Sinkeviču parakstīja triju Baltijas valstu transporta ministru kopīgo atbalsta vēstuli Rail Baltica II (RB) ātrgaitas dzelzceļa 1. kārtas finansējuma pieteikumam. Pats pieteikums pretendentiem jāiesniedz līdz 26. februārim.

Latvijas gadījumā vispirms tiks izbūvēts savienojums centrs–lidosta, pilnībā rekonstruējot Rīgas centrālās dzelzceļa stacijas mezglu (ap 70 milj. eiro), tostarp peronus, pārveidojot staciju par multimodālu mezglu, izbūvējot termināli (staciju) starptautiskajā lidostā «Rīga». Tāpat tiks izveidoti citi infrastruktūras elementi – dzelzceļa viadukts Imantā, jauns multimodāls (vilcieniem un autotransportam) tilts paralēli esošajam dzelzceļa tiltam, visticamāk, tālāk no vēsturiskā centra, saka A. Matīss. Par esošo autoostu gan vēl būšot jādiskutē ar Rīgas domi un attiecīgo uzņēmumu, jo nav pieļaujams, ka 200 m attālumā no rekonstruētas stacijas būtu nerekonstruēta autoosta. Tā kā lidostā attīstās loģistikas centri, arī tur esot svarīgs dzelzceļa savienojums. Piemēram, Boeing-747 uzpildīšanai vajagot četrus degvielas vedējus, tādēļ degvielas piegāde lidostai pa dzelzceļu būtu daudz efektīvāka, lētāka un ērtāka. Līdz 2022. gadam izbūvējamā lidostas un centra savienojuma izmaksas sasniegšot ap 400 milj. eiro. Savukārt kopējās izmaksas Latvijas teritorijā atkarīgas no sabiedriskās apspriešanas rezultātiem, kā arī maršruta un būvju sarežģītības, un tās varētu sasniegt divus miljardus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

NEPLP izsaka neuzticību LTV valdes priekšsēdētājam Beltem un valdes loceklim Ņesterovam

LETA, 28.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) kā VSIA «Latvijas Televīzija» valsts kapitāla daļu turētāja vienbalsīgi pieņēmusi lēmumu izteikt neuzticību Latvijas Televīzijas (LTV) valdes priekšsēdētājam Ivaram Beltem un valdes loceklim programmu attīstības jautājumos Sergejam Ņesterovam, informēja NEPLP pārstāvji.

Lēmums stājas spēkā šodien, 28.decembrī, līdz ar tā pieņemšanas brīdi.

NEPLP pārstāvji norādīja, ka LTV 2017. un 2018.gadā nav nodrošinājusi stratēģisku attīstības projektu plānošanu un uzraudzību noteiktajos termiņos un budžeta rāmjos, kas rada risku, ka nodokļu maksātāju līdzekļi netiek izlietoti iespējami efektīvi sabiedrības interesēs.

Tāpat 2016.gadā valsts budžetā apstiprināja LTV nozīmīgu attīstības projektu - «Studijas režijas atjaunošana, vienota aparatūras kompleksa, kas apkalpos vairākus studiju paviljonus, izveide» divu gadu periodam piešķirot līdzekļus 1 000 050 eiro apmērā.

NEPLP pārstāvji uzsvēra, ka saskaņā ar plānu 800 000 eiro bija jāiztērē līdz 2017.gada beigām, bet LTV apguva nepilnus 175 000 eiro. LTV apņēmās darbus paveikt līdz 2018.gada martam, kas nenotika. Tāpat 2018.gadā LTV bija jāizlieto vēl 250 000 eiro un jānodod projekta pirmā kārta ekspluatācijā līdz 17.decembrim. Plāns netika izpildīts. Turklāt projekta īstenošanas gaitā konstatēts būtisks sadārdzinājums - nepilni 500 000 eiro. Lai projektu pabeigtu, LTV bija spiesta papildus ņemt kredītu pusmiljona eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru