Pretkrīzes dilemmas Krievijā

Finanses
2015. gada 12. februāris 09:10

Centralizētie pasākumi pret rubļa kritumu un inflāciju kaitē Krievijas biznesam, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness. 

Centrālās bankas (CB) mēģinājumi daudzmaz noturēt krītošo rubli ir trieciens Krievijas komercbankām, savukārt valdības regulējumi inflācijas apspiešanai eksportētājiem traucē izmantot lētā rubļa priekšrocības.

Krievijas CB dubultais un dramatiskais bāzes likmes kāpums pērn decembrī tūdaļ ir atsaucies uz valsts komercbanku darbību, kas Rietumu sankciju apstākļos jau tā ir pamatīgi apgrūtināta. Centienos noturēt bēgošo kapitālu un nacionālās valūtas vērtības kritumu CB bāzes procentlikmi gada beigās no 9,5% paaugstināja līdz 10,5% un drīz vien vēl krasāk līdz 17%. Iznākumā valsts lielākās bankas Sberbank peļņa decembrī pret attiecīgo 2013. gada periodu ir kritusies 8,5 reizes – līdz 3,7 miljardiem RUB (ap 49,5 miljoniem EUR), raksta Kommersant. Jāpiebilst, ka šā gada janvāra beigās CB bāzes likmi samazināja līdz 15%.

Tik krasu rādītāju pasliktināšanos banka nav piedzīvojusi pat 2008.‒2009. gada krīzē. Iemesls ir gan Sberbank veiktā likviditātes celšana jeb naudas atlikšana finanšu krīzes gadījumiem un «būtiskie tēriņi kompāniju un iedzīvotāju depozītu procentlikmju dēļ». Decembra liga, ka no CB piesaistītā nauda pēkšņi kļuvusi daudz dārgāka, turpinās arī jaunajā gadā ‒ janvārī Sberbank izdevumi par procentu maksājumiem pret iepriekšējo gadu pieauguši par 131,7%.

Saprotams, ka šādā biznesa klimatā bankas kratās vaļā no saistībām ar CB.

Plašāk lasiet rakstā Pretkrīzes dilemmas Krievijā ceturtdienas, 12. februāra, laikrakstā Dienas Bizness (5. lpp.)!

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra