Mājsaimniecību ienākumi turpina pakāpeniski augt, lielākoties algu kāpuma dēļ, bet arī pateicoties nelielam nodarbinātības pieaugumam, jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā prognozē ekonomisti.

Sagaidāms vidējās neto algas kāpumu ap 6% gadā šajā un nākamajos divos gados.

«Pieņemam, ka 2016.gadā netiks samazināts iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN), kā tas pašlaik paredzēts likumā, jo budžets to nevarēs atļauties. Pieņemam, ka minimālā alga tiks paaugstināta par 20 eiro jeb 6% (proti, puse no iepriekš apspriestā kāpuma un puse no pieauguma 2015.gadā). Darbaspēka nodokļu samazinājumi var tikt pārcelti uz 2017.-2018.gadu, taču pagaidām šo neiekļaujam mūsu bāzes scenārijā. Sagaidāms vien neliels nodarbinātības kāpums, to bremzēs gan vārga jaunu darbavietu radīšana, gan darbaspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanās,» saka eksperti.

Turpināsies uzņēmumu investīcijas iekārtās un digitālos risinājumos, lai mazinātu atkarību no darbaspēka (īpaši ražošanas nozarēs, taču arī iekšzemes tirdzniecībā). Zemākas izejvielu cenas, īpaši naftai, nozīmē, ka Latvijā patēriņa cenu inflācija būs mazāka par aprīlī prognozēto – tas pastiprinās pirktspējas kāpumu. Prognozējams, ka patēriņa cenas augs vien par 0,5% šogad, 2% 2016.gadā un 2,3% 2017.gadā.

Mājsaimniecību patēriņa pieaugums pēdējos gados bijis samērā piesardzīgs. Šķiet, ka tas bijis lēnāks par ienākumu kāpumu arī šī gada pirmajā pusē, uzsver ekonomisti.

Mājsaimniecību noguldījumi pirmajā pusgadā bija par 9% lielāki nekā gadu iepriekš. No jauna izsniegtie kredīti auguši par 23%, taču tas joprojām nespēja apturēt kopējā kredītportfeļa kritumu – tātad mājsaimniecības joprojām vairāk atmaksā esošos nekā ņem jaunus kredītos. Tādēļ eksperti samazina mājsaimniecību patēriņa kāpuma prognozi līdz 3% šogad (iepriekš prognozēts 3,5%). Paredzams, ka mājsaimniecību patēriņa pieaugums paātrināsies līdz 4% 2016.gadā (nedaudz vairāk nekā reālo ienākumu kāpums) un 3,5% 2017.gadā.
 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra