Finanses

Prognoze: Krievijas Centrālā banka cels likmes

Žanete Hāka, 31.10.2014

Jaunākais izdevums

Visdrīzāk Krievijas Centrālā banka šogad paaugstinās bāzes procentu likmi jau ceturto reizi, tādējādi tā sasniegs augstāko līmeni kopš tās ieviešanas pirms 13 mēnešiem, raksta Bloomberg.

Lielākā daļa aģentūras aptaujāto ekonomistu paredz, ka Krievijas Banka cels likmi līdz 8,5%, salīdzinot ar pašreizējiem 8%. Divi uzskata, ka banka likmi paaugstinās līdz 9%, bet pieci neparedz izmaiņas.

Centrālās Bankas vadītāja Elvīra Nabuļina šajā gadā ir spērusi vairākus soļus stingrākas monetārās politikas virzienā kopš Ukrainas krīzes sākuma martā, paaugstinot aizņemšanās izmaksas, lai mazinātu inflācijas gaidas un bremzētu lielāko kapitāla aizplūdi kopš Lehman Brothers sabrukuma 2008. gadā.

Bankas pūles atvēsināt tirgu ir izgāzušās, jo rubļa vērtība kopš septembra ir vairākas reizes samazinājusies līdz rekordzemam līmenim. Ceturtdien gan rubļa vērtība pret dolāru piedzīvoja straujāko kāpumu kopš 2003. gada, palielinoties par 5,1%. Piektdien gan vērtība saruka par 0,5%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Krievija slēdz vēl divas bankas

LETA--AFP, 08.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas Centrālā banka pirmdien paziņoja, ka tā anulējusi vēl divu banku darbības licences, valdībai cenšoties konsolidēt finanšu nozari laikā, kad pieaug valsts ekonomiskās problēmas.

Centrālā banka norāda, ka Krievijas 67.lielākā banka aktīvu ziņā Intercommerz nav spējusi pienācīgi novērtēt riskus, neskatoties uz tās aktīvu slikto kvalitāti.

«Vienlaikus banka iesaistījās šaubīgos darījumos,» vēsta centrālā banka.

Tāpat Krievijas Centrālā banka anulējusi Alta-Bank darbības licenci. Valsts 186.lielākā banka nav spējusi pildīt savas saistības pret kreditoriem.

Krievijas varasiestādes cenšas attīrīt banku sektoru no simtiem trauslu banku, kas bieži vien iesaistās šaubīgos vai pretlikumīgos darījumos.

Krievijas rubļa vērtības kritums šo situāciju saasinājis, izraisot vairāku desmitu banku bankrotu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Papildināta - Krievijā atsauc banku pakalpojumu licenci M2M Private Bank

LETA, 09.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas centrālā banka atsaukusi banku pakalpojumu sniegšanas licenci bankai M2M Private Bank, kas ir Latvijas Bank M2M Europe māsasbanka.

Kā norādīts Krievijas Bankas paziņojumā, lēmums par licences atsaukšanu stājies spēkā piektdien.

Krievijas centrālā banka norāda, ka M2M Private Bank izvietojusi naudas līdzekļus nekvalitatīvos aktīvos un nav veidojusi rezerves, kas būtu adekvātas riskiem, kurus tā uzņēmās.

Bankā iecelta pagaidu administrācija.

M2M Private Bank vienīgais akcionārs ir Krievijas banka "Aziatsko-tihookeanskij bank" (ATB).

Jau ziņots, ka M2M Private Bank pagājušajā mēnesī bija problēmas ar maksājumu veikšanu un 11.novembrī ATB paziņoja, ka kopā ar Krievijas centrālo banku veic pasākumus situācijas normalizācijai savā meitasbankā.

Latvijā darbojas Krievijas M2M Private Bank māsasbanka Bank M2M Europe, taču abām ir atšķirīgi akcionāri. M2M Bank Europe valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons aģentūrai LETA iepriekš norādīja, ka radusies situācija Latvijas M2M nekādi neietekmēs, jo abām bankām ir tikai viens kopīgs akcionārs - Andrejs Vdovins, un nekādu citu saistību nav.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Banka atgriežas finanšu pakalpojumu tirgū

Māris Ķirsons, 20.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc vairāk nekā divu gadu pārbūves Industra Bank ar individuālu attieksmi un saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu iesaistās konkurences cīņā par klientiem finanšu pakalpojumu segmentā.

To intervijā (pirms ECB lēmuma celt likmes ) Dienas Biznesam stāsta AS Industra Bank valdes priekšsēdētājs Raivis Kakānis. Viņš atzīst, ka sākotnēji bijis liels izaicinājums nevis ieraudzīt gaismu tuneļa galā, bet gan atrast pašu tuneli, kura galā ieraudzīt gaismu, taču pašlaik sasniegtie rezultāti apliecinot pieņemto lēmumu pareizību.

Kāda bija situācija, kad kļuvāt par bankas valdes priekšsēdētāju?

Varu tikai apbrīnot akcionāru Jurija Adamoviča, Anda Kļaviņa un Ralfa Kļaviņa drosmi un vēlmi pārņemt savā kontrolē banku, kuras vērtība tajā brīdī bija negatīva, nevis nulle. Kāpēc? Tāpēc, ka AS Meridian Trade Bank (tāds tobrīd bija bankas nosaukums, līdz tam SMP bank, pirms tam AS Multibanka, kura tika izveidota uz PSRS Ārējo ekonomisko sakaru bankas Latvijas filiāles, kura pēc nacionalizācijas kļuva par Latvijas Bankas Ārzemju operāciju nodaļu) līdz pat Latvijas finanšu sistēmas kapitālajam remontam, ko izraisīja ASV Finanšu ministrijas ziņojums par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riskiem, strādāja gandrīz vai tikai ar ārvalstu klientiem, kuriem sniedza finanšu pakalpojumus, kas pēc normatīvo aktu izmaiņām Latvijā juridiski nebija liegti, bet praktiski teju neiespējami īstenojami. Jaunie bankas akcionāri par 180 grādiem mainīja bankas darbības stratēģiju, to virzot kā Latvijas vidējam un mazajam biznesam pieejamu un to saprotošu finanšu pakalpojumu sniedzēju. To, ka šādu pašmāju kapitāla uzņēmumu, kuri ir nepietiekami novērtēti un ne pārāk gaidīti lielajās bankās, ir pietiekami daudz, pierāda arī Industra Bank sekmīgā darbība kredītu izsniegšanā vietējiem vidējiem un mazajiem uzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Mežizstrādes ienākumi spīlēs starp izmaksu kāpumu un pretinflācijas politiku

Kristaps Jēkabsons, SIA “Ziemeļlatvijas meži” valdes loceklis, 20.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītais gads mežsaimniecības nozarē ir bijis sarežģīts. Problēmas ar nepieredzēto sausumu pavasarī, astoņzobu mizgrauža plosīšanās, aizvien jauni valsts plāni par aizsargājamo teritoriju paplašināšanu bez paralēliem plāniem par kompensāciju palielināšanu meža īpašniekiem ir ietekmējušas kopējo mežsaimnieku noskaņojumu. Taču par jautājumu numur viens ir izvirzījies – kas tālāk notiks ar koksnes cenām? Pirkt mežu vai pārdot? Nezināmo ir bijis pārāk daudz, ieskaitot ģeopolitiskos faktorus.

Kā zināms, 2022. gads koksnes cenu ziņā bija izcils. To ietekmēja gan Krievijas un Baltkrievijas izkrišana jeb izmešana no tirgus, gan ārkārtīgi augstās energoresursu, tostarp malkas, granulu u.tml. resursu cenas tās pašas Krievijas uzsāktā kara dēļ, gan pasaules ekonomikas atkopšanās pēc kovida krīzes. Latvijas meža produkcijas eksporta vērtība togad pārsniedza 4 miljardus eiro, kas ir vēsturiski augstākais rādītājs. Dažiem šķita, ka sācies pavisam jauns nozares attīstības cikls.

Taču jau pērnā gada sākumā svārsts pavērsās pretējā virzienā. Koksnes cenas strauji samazinājās. Piemēram, vidējā zāģbaļķu cena Latvijas tirgū no 2022. gada septembra, kad tā sasniedza 108,17 eiro par kubikmetru, līdz 2024. gada janvārim bija sarukusi līdz 74,96 eiro par kubikmetru, rāda portāla latvianwood.lv dati. Tajā pašā laika periodā vidējā papīrmalkas cena kritās no 99,62 eiro par kubikmetru līdz 56,93 eiro par kubikmetru, bet malkas cena – no 77,13 līdz 45,74 eiro par kubikmetru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Krievijas Banka rubļa atbalstam pārdevusi vairāk nekā 4 miljardus dolāru

Žanete Hāka, 13.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā nedēļā Krievijas Centrālā banka pārdevusi ārvalstu valūtas vairāk nekā 4 miljardu dolāru vērtībā, jo naftas cenas kritums veicināja ilgāko rubļa vērtības samazinājumu septiņu mēnešu laikā, raksta Bloomberg.

9. oktobrī centrālā banka iztērēja 866 miljonus dolāru. Nafta, kura kopā ar dabasgāzi veido gandrīz pusi no Krievijas ieņēmumiem, pagājušajā mēnesī zaudēja 4,4% no savas vērtības, kas ir lielākais nedēļas kritums kopš janvāra.

Rubļa vērtība pret dolāru ir samazinājusies jau piecas nedēļas pēc kārtas, kas ir ilgākā zaudējumu sērija kopš Krimas aneksijas.

Centrālā banka paziņojusi, ka tā 10. oktobrī paaugstinājusi augšējo dolāra/eiro groza robežu par 25 kapeikām līdz 45,25 rubļiem. Tādējādi var lēst, ka banka rubļa atbalstam pārdevusi aptuveni 2 miljardus dolāru, jo rubļa vērtība turpināja samazināties, pārsniedzot 40 rubļu par dolāru robežu, uzskata Alfa Bank. Centrālā banka publicē datus par intervencēm ar divu dienu nobīdi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas centrālā banka trešdien paziņoja par plāniem būtiski pastiprināt pasākumus rubļa atbalstīšanai, ņemot vērā nacionālās valūtas vērtības ievērojamu kritumu pēc Maskavas izvērstā pilna apmēra kara sākšanas Ukrainā.

Centrālā banka norāda, ka laika periodā no 14. līdz 22.septembrim tirgū katru dienu pārdos ārvalstu valūtu 21,4 miljardu rubļu (203,6 miljoni eiro) apmērā, tādējādi aptuveni desmitkārt palielinot valūtas apjomu, kādu banka ik dienu pārdod šobrīd.

Banka šo lēmumu skaidro ar gaidāmo valdības emitēto ārvalstu valūtas obligāciju dzēšanu.

"Eiroobligāciju turētājiem Finanšu ministrija noteiktā kārtībā maksājumus veiks rubļos, tāpēc daļa šo obligāciju turētāju var radīt papildu pieprasījumu pēc ārvalstu valūtas," norādīja Krievijas Banka.

Krievijas valdība sāka obligāciju turētājiem maksāt rubļos, nevis ārvalstu valūtā, kurā tās oficiāli denominētas, pēc rietumvalstu noteikto sankciju ieviešanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Papildināta - Krievijas centrālā banka negaidīti paceļ likmi; cietīs Latvijas eksportētāji

Žanete Hāka, 25.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektdien Krievijas Centrālā banka negaidīti palielināja aizņemšanās izmaksas, jo augošais konflikts Ukrainā un draudošā sankciju paplašināšana ir pasliktinājusi ekonomikas stāvokli un spiež uz leju rubļa vērtību, raksta Bloomberg.

Tādējādi likme tiek celta jau 3. reizi šogad. Likme palielināta no 7,5% līdz 8%. Neviens no Bloomberg aptaujātajiem ekspertiem neprognozēja likmes paaugstināšanu.

Paaugstinot likmes, Krievijas Centrālā banka mēģina pazemināt inflācijas gaidas un apturēt kapitāla aizplūšanu no valsts.

Pēc centrālās bankas lēmuma Krievijas rubļa kurss pret dolāru pavājinājās par 0,3% līdz 35,1325 rubļiem. Kopš 16. jūlija rublis ir uzrādījis sliktāko rezultātu starp 24 jaunattīstības valstu valūtām.

Krievijas valdība paredz, ka 2 triljonu dolāru lielā ekonomika augs par 0,5%, kas ir lēnākais temps kopš 2009. gada. Pērn tās izaugsme bija 1,3%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Krievijas Banka rubļa balstīšanai divās dienās atvēlējusi 1,68 miljardus dolāru

Žanete Hāka, 07.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo divu tirdzniecības dienu laikā Krievijas Centrālā banka ir iztērējusi vismaz 1,68 miljardus ASV dolāru, lai balstītu krītošo rubli, raksta Bloomberg.

Tādējādi Krievijas Banka ir pārtraukusi piecus mēnešus ilgo intervenču pauzi un veikusi lielāko intervenci kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā martā. Rublis pēdējo trīs mēnešu laikā ir piedzīvojis strauju kritumu, sasniedzot centrālās bankas noteikto robežu, kad tā sāks iejaukties tirgū.

3.oktobrī centrālā banka ir iztērējusi 980 miljonus dolāru, lai balstītu rubli, liecina jaunākie dati bankas mājaslapā. Banka arī ziņo, ka tā ir paaugstinājusi augšējo tirdzniecības robežu par 10 kapeikām līdz 44,6 rubļiem, tādējādi signalizējot, ka tā ir iztērējusi vēl vismaz 700 miljonus dolāru šajā dienā. Patlaban rublis no šīs robežas ir mazāk nekā 0,1% attālumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas centrālā banka ceturtdien paziņoja, ka pārņem kontroli pār Krievijas 12.lielāko banku pēc aktīvu apmēra Binbank, kas trešdien lūdza finanšu palīdzību.

Centrālā banka norāda, ka tā kļūs par Binbank lielāko akcionāri un šī glābšana aptvers arī vairākas bankas struktūrvienības.

Tāpat banka iecēlusi pagaidu administratorus, lai pārvaldītu Binbank, taču viņi sadarbosies ar pašreizējiem bankas vadītājiem un īpašniekiem, lai nodrošinātu tās mierīgu darbību un atlabšanu.

Kā vēstīts, Krievijas Banka trešdien paziņoja, ka piešķīrusi Binbank aizdevumu finanšu likviditātes nodrošināšanai, līdz tiks pieņemts lēmums par to, vai glābt banku.

Binbank lūgusi centrālo banku veikt tās sanāciju, izmantojot Banku sektora konsolidācijas fondu, ko centrālā banka šogad izveidoja problēmās nonākušu banku finansiālai atveseļošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas centrālā banka otrdien paziņoja, ka glābs valsts astoto lielāko banku Otkritie, ņemot vērā bažas par tās stabilitāti pēc strauja noguldījumu apjoma krituma pēdējos mēnešos.

Centrālā banka norāda, ka tā plāno kļūt par Otkritie galveno investoru un īstenot pasākumus, lai palielinātu bankas finanšu stabilitāti.

Laikraksts Vedomosti vēsta, ka šis ir lielākais glābšanas gadījums Krievijas banku sektora vēsturē, kā arī pirmā reize, kad tiek pielietots jaunais konsolidācijas fonds, kuru nesen izveidoja centrālā banka un parakstīja Krievijas prezidenta Vladimirs Putins.

«Otkritie turpinās darbu, kā ierasts,» skaidro centrālā banka.

Otkritie savā mājaslapā ziņo, ka tā ir Krievijā lielākā privātbanka ar 412 filiālēm un 3,6 miljoniem privāto klientu.

Vedomosti raksta, ka banka sāka zaudēt klientus jūnijā pēc tam, kad Krievijas reitingu aģentūra samazināja tās kredītreitingu un tika zaudētas tiesības strādāt ar valsts uzņēmumiem un pensiju fondiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas Centrālā banka pirmdien paziņoja, ka pārņēmusi finanšu grūtībās nonākušās bankas Trust Bank uzraudzību un iepludinās tajā 30 miljardus rubļu (408,5 miljonus eiro), lai glābtu to no bankrota.

Centrālā banka nenorādīja, vai bankas problēmas saistītas ar rubļa vērtības kritumu, kas pavājinājis Krievijas finanšu sistēmu.

Trust Bank ir Krievijas 15.lielākā noguldījumu ziņā un 29.lielākā aktīvu ziņā.

Krievijas Centrālā banka ārkārtas sanāksmē apstiprinājusi glābšanas plānu, kas arī paredz bankai noteikt īpašu administratoru un meklēt jaunu investoru, kas pārņemtu Trust Bank.

Centrālā banka pavēstīja, ka finanšu līdzekļu iepludināšana Trust Bank nodrošinās pietiekamu likviditāti, lai tā spētu turpināt darbību, neatstājot sekas uz klientiem.

Nespējot aizņemties Rietumu tirgos saistībā ar ASV un ES noteiktajām sankcijām, Krievijas banku darbību negatīvi ietekmējis rubļa vērtības kritums, bet procentu likmes starpbanku aizņēmumu tirgū pēdējo dienu laikā piedzīvojušas būtisku kāpumu, liecinot par piesardzību un likviditātes problēmām banku starpā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Mācības no Latvijas finanšu sistēmas krīzes

Deniss Pospelovs - AFI Investīcijas dibinātājs, 20.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Es esmu matemātiķis. Konsekvence, apdomība, loģika, precizitāte un definīciju pilnība ir tas, kas mani vienmēr piesaista, un tas, ko man gribētos redzēt cilvēku un organizāciju rīcībā sarežģītās situācijās. Turklāt es esmu arī finanšu analītiķis. Individuālu darbību un lēmumu plānošana, saskanība, koncentrēšanās uz saprotama kopējā rezultāta sasniegšanu ir tas, ko man gribētos redzēt krīzes gadījumā. Diemžēl, pagaidām Latvijas finanšu sistēmas krīzē visu šo īpašību un elementu ir visai maz.

Krīzes priekšvēsture

Latvijas banku sektors vienmēr visai skaidri dalījies divās daļās. Pirmo daļu veidoja (un veido) bankas, kas, galvenokārt, apkalpoja klientus no Latvijas un citām Eiropas Savienības valstīm, turklāt ne visus. Pie šīs piebildes «ne visus» es vēl atgriezīšos, jo tā ir ļoti svarīga, lai izprastu to, kāda situācija šobrīd izveidojusies nozarē. Otro banku grupu veidoja tās finanšu institūcijas, kas apkalpoja (lielākā vai mazākā apmērā) papildus Latvijas klientiem arī ofšoru uzņēmumus un fiziskas personas no bijušajām PSRS valstīm. Ļoti svarīgi ir norādīt, ka arī darījumu veids un caurspīdīgums no starptautisko normu viedokļa un šo klientu īpašnieku ģeogrāfiskā piederība bija pilnīgi citāda.Šādu klientu dažādo veidu raksturošanai nepieciešams atsevišķs apjomīgs raksts, taču es esmu pārliecināts, ka ievērojama daļa šo klientu nav saistīta ne ar starptautiskajām, ne nacionālajām kriminālajām aprindām, ne ar korupciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ekonomisti: Krievijas Banka varētu tērēt 70 miljardus dolāru rubļa atbalstam

Žanete Hāka, 17.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas Centrālā banka visdrīzāk pastiprinās savas intervences un iztērēs gandrīz sestdaļu no savām rezervēm pēc tam, kad negaidītais lēmums strauji celt likmes nespēja apturēt dramatiskāko rubļa kritumu kopš 1998. gada krīzes, uzskata Bloomberg aptaujātie ekonomisti.

Banka varētu tērēt 70 miljardus dolāru rubļa atbalstam. Tāpat eksperti paredz, ka iespējamā rīcība varētu ietvert kapitāla kontroles ieviešanu vai turpmāku bāzes procentu likmes celšanu. Eksperti uzskata, ka jau nākamo pāris dienu laikā centrālā banka varētu ieviest kapitāla kontroli vai veikt intervences tirgū.

Banka pagājušajā mēnesī palaida rubli peldošā kursā, un nav spējusi to atbalstīt ar likmes celšanu par 750 bāzes punktiem un intervenci vairāk nekā 8 miljardu dolāru apmērā šajā mēnesī.

Centrālās bankas pūles mainīt rubļa kursa virzienu nav vainagojušās panākumiem, pat iztērējot vienu piektdaļu no bankas rezervēm šajā gadā. Nākamajā gadā banka varētu iztērēt 85 miljardus dolāru valūtas operācijām, ja nafta turēsies ap 60 dolāriem, sacīja bankas vadītāja Elvīra Nabuļina.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektdien turpinājās Krievijas rubļa vērtības kritums, raksta The Moscow Times.

Rubļa vertība pret eiro šķērsoja 53 rubļu par eiro robežu pirmo reizi vesturē, un tuvojās 42 rubļu par dolāru atzīmei, neskatoties, ka centrālā banka nopūlas, lai sargātu rubļa vērtību.

Krievijas valūta sasniedza 53,03 rubļus par eiro un 41,93 rubļus par dolāru, bet pret eiro/dolāru grozu sasniedza 46,93 rubļu robežu.

Tādējādi kopš gada sākuma rubļa vērtība pret dolāru ir zaudējusi vairāk nekā 25%, bet pret eiro – 18%, ko veicināja naftas cenas kritums un kapitāla aizplūde Rietumvalstu sankciju dēļ.

Centrālā banka rubļa vērtības krituma bremzēšanai šomēnes ir iztērējusi jau vairāk nekā 15 miljardus ASV dolāru. Pašreizējā centrālās bankas politika nosaka, ka tā veic intervences tirgū brīdī, kad rubļa kurss pārsniedz dolāra/eiro groza svārstību diapazona robežas. Diapazona augšējā robeža tiek palielināta par 5 kapeikām ik reizi, kad banka iztērē vairāk nekā 350 miljonus dolāru rubļa atbalstam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Papildināta - Bijušais Latvijas Krājbankas un Snoras īpašnieks Antonovs Krievijā atzinies krāpniecībā

LETA, 16.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušais «Latvijas Krājbankas» un Lietuvas bankas «Snoras» īpašnieks Vladimirs Antonovs pilnībā atzinis Krievijas izmeklētājiem savu vainu apsūdzībās par bankas «Sovetskij» līdzekļu izlaupīšanu, vēsta laikraksts «Vedomosti».

Kā Sanktpēterburgas Viborgas rajona tiesas sēdē paziņojis izmeklētājs, aprīlī aizturētais Antonovs «pilnībā atzinis savu vainu un noslēdzis pirmstiesas vienošanos». Ziņots, ka Antonovs arī sniedzis liecību pret bijušo šīs bankas vadītāju Staņislavu Mitrušinu.

Neraugoties uz Antonova atzīšanos, tiesa tomēr noraidījusi viņa lūgumu aizstāt apcietinājumu ar mājas arestu, pieļaujot, ka viņš varētu mēģināt bēgt.

Krimināllieta pret Antonovu tika ierosināta saistībā ar aizdomām, ka viņš 2015.gadā kopā ar vairākiem bankas «Sovetskij» vadītājiem izstrādājis plānu, kas paredzēja atklāt šai bankā kredītlīniju, lai izkrāptu no tās naudu līdz 150 miljonu rubļu apmērā. Kā skaidro izmeklētāji, kredītlīnija atklāta uz laiku līdz šā gada oktobrim ar procentu likmi 18% gadā. Krāpnieciskās shēmas rezultātā Antonovs ieguvis 15 miljonus rubļu, no kuriem 10 miljonus jau atdevis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Krievijā aizturēts bijušais Latvijas Krājbankas un Snoras īpašnieks Antonovs

LETA, 12.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas pilsētā Sanktpēterburgā trešdien tika aizturēts bijušais «Latvijas Krājbankas» un Lietuvas bankas «Snoras» īpašnieks Vladimirs Antonovs, kurš tiek turēts aizdomās par Krievijas bankas «Sovetskij» līdzekļu izlaupīšanu, ziņoja Krievijas mediju grupa RBK.

Antonovu aizturēja Sanktpēterburgas policijas galvenās izmeklēšanas pārvaldes darbinieki. Aizturēšana tika veikta, izmeklējot krimināllietu pēc Krievijas kriminālkodeksa panta par krāpšanu.

Banka «Sovetskij» oficiāli nepiederēja Antonovam, un par viņa saistību ar šo banku nav ziņots. 2015.gadā tika veikta šīs bankas sanācija, un tās finanšu atveseļošanai sākotnēji piesaistīja banku «Rossijskij kapital». No 2016.gada marta bankas «Sovetskij» sanāciju veica «Tatfondbank», bet tās licence 2017.gada martā tika atsaukta. Šī gada februārī Krievijas centrālā banka uzticēja bankas «Sovetskij» sanāciju Banku sektora konsolidācijas fondam.

Marta beigās Lietuvas Ģenerālprokuratūra nosūtīja Krievijas Ģenerālprokuratūrai pieprasījumu par juridiskas palīdzības sniegšanu lietas izmeklēšanā pret bijušajiem «Snoras» īpašniekiem Antonovu un Raimundu Baranausku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stiprinās dolārs un gada beigās – rubļa drāma

Šis gads vētraini pagājis arī valūtu tirgū, kur beidzot notika tirgus dalībnieku ilgstoši gaidītā ASV dolāra stiprināšanās. Tāpat gada beigās īstu drāmu sagādāja Krievijas rublis. «Ir valūtas, kuru uzvedība Latvijas eksportētājus priecēja, un ir valūtas, kuras ne tikai apbēdināja, bet radīja arī būtiskas problēmas,» norāda SEB bankas finanšu tirgus pakalpojumu vadītājs Andris Lāriņš.

Ja runā par eiro/dolāru, tad sākumā gan viss nenotika gluži tā, kā tika gaidīts, un gada pirmajā pusē eiro pamanījās pietuvoties pat 1,40 dolāru atzīmei. Tiesa gan, tad, kad pavasarī Eiropas Centrālā banka (ECB) negaidīti noteica negatīvu eiro depozītu likmei, kopējās valūtas vērtība stabili ceļoja 1,2 ASV dolāru līmeņa virzienā. «Atbalstu ASV dolāram sniedza arī Federālo rezervju sistēma. Rudenī tika pārtraukta kvantitatīvās mīkstināšanas programma, un tirgus dalībnieki jau sacenšas ar prognozēm par dolāra procentu likmju celšanu. Rezultātā gada beigas eiro pavada 1,25 dolāru rajonā (gada laikā zaudēti vairāk kā 9% vērtības), gaidot no ECB papildus tirgus atbalsta pasākumus. Šobrīd izskatās, ka tendences nākamajā gadā nemainīsies. Eiro un dolāra procentu likmes dodas pretējos virzienos, ECB un ASV FRS politika atšķiras, vairāk vai mazāk atšķiras arī ekonomikas dati un to tendences (bezdarbs, inflācija, izaugsme), kas liek domāt, ka eiro nākamā gada otrajā ceturksnī varētu nokļūt zem 1,20 dolāru atzīmes, bet nākamā gada beigas varētu sagaidīt 1,16 dolāru rajonā. Ja tā notiks, tad šāda cenu uzvedības tendence būs pozitīva eksportētājiem, kuri rēķinus izraksta dolāros. Lai arī ASV Latvijas importa/eksporta sarakstā neieņem būtisku aili, ASV dolārs tomēr Latvijā joprojām ir ļoti populāra valūta, jo virkne valsts norēķini notiek tieši šajā valūtā,» skaidro SEB eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Oktobra pirmajā pusē Krievijas Centrālā banka pārdevusi 12,95 miljardus ASV dolāru, lai atbalstītu rubli, jo jau tā sliktā stāvoklī esošo Krievijas ekonomiku pasliktina naftas cenas kritums, raksta MarketWatch.

Centrālā banka palielinājusi rubļa tirdzniecības diapazonu par 30 kapeikām līdz 37,25-46,25 rubļiem par eiro/dolāra grozu.

Šis solis ir apliecinājums, ka centrālā banka turpina intervenci valūtu tirgos. Kopš mēneša sākuma banka robežu ir pārvietojusi 37 reizes, jo mēneša sākumā tā bija 35,4-44,4 rubļi.

Centrālā banka tura rubli peldošu šajā diapazonā, taču sāk pārdot dolārus un eiro, lai bremzētu valūtas kritumu brīžos, kad rublis pietuvojas vājākajai robežai. Tā automātiski pārceļu robežu par piecām kapeikām brīdī, kad tiek pārdotas valūtas 350 miljonu dolāru vērtībā.

Piektdienas rītā rubļa vērtība bija 46,19 rubļi pret eiro/dolāru grozu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Rubļa nedienas turpinās

Žanete Hāka, 29.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas Centrālā banka apturējusi ārvalstu valūtas intervences, reaģējot uz paaugstinātajām svārstībām vietējā tirgū, liecina bankas paziņojums.

Iepriekšējo dienu laikā rubļa vērtība piedzīvoja kritumu. Otrdien rubļa vērtība samazinājās līdz četru mēnešu zemākajam līmenim, reaģējot uz naftas cenas samazinājumu. Tirgus dalībnieki paredz, ka cenu kritums ierobežos centrālās bankas lēmumu samazināt likmi šajā nedēļā, lai izvairītos no aktīvākas izpārdošanas.

3 no 33 Bloomberg aptaujātajiem ekspertiem uzskata, ka Krievijas Centrālā banka aizņemšanās izmaksas saglabās esošajā līmenī, kas ir 11%. Eksperti uzskata, ka centrālā banka nemainīs likmes, lai izvairītos no tālāka rubļa krituma un inflācijas pieauguma.

Otrdien rubļa vērtība pret dolāru saruka par 1,9% līdz 59,237 rubļiem par dolāru, kas bija straujākais kritums starp jaunattīstības valstu valūtām. Rezultātā šī mēneša laikā šīs valūtas vērtība ir samazinājusies par 6,6%. Tas savukārt palielina inflācijas pieauguma risku, jo pēdējos trīs mēnešus tā ir samazinājusies līdz 15,3% jūnijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektdien Krievijas Centrālā banka paaugstināja bāzes procentu likmi vairāk nekā prognozēja eksperti – līdz 9,5%, raksta Bloomberg.

Tādējādi šis ir augstākais līmenis kopš likme tika ieviesta pirms 13 mēnešiem.

Līdz šim likme bija 8%. Centrālās bankas solis pārsteidza visus Bloomberg aptaujātos ekonomistus, jo pārdošākā prognoze bija, ka tā cels likmi līdz 9%.

Kopš Ukrainas krīzes sākuma martā centrālās bankas vadītāja Elvīra Nabuļina ir ieviesusi stingrāku monetāro politiku, palielinot aizņemšanās izmaksas, lai mazinātu inflācijas gaidas un bremzētu lielāko kapitāla aizplūdes vilni kopš Lehman Brothes sabrukuma 2008. gadā.

Ceturtdien rubļa vērtība piedzīvoja straujāko kāpumu starp jaunattīstības valstu valūtām, atgūstoties no rekordzemās atzīmes, jo tirgus dalībnieku vidū valdīja runas, ka centrālā banka cels likmes. Pēc paziņojuma gan rubļa vērtība saruka par 1% līdz 42,073 rubļiem par dolāru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas Sberbank sankciju un vandālisma dēļ nākas strauji pamest Ukrainu, raksta ārvalstu mediji.

Reuters raksta, ka Krievijas lielākās bankas Sberbank vadītājs atzinis, ka banka ļoti aktīvi meklējusi iespējas, kā ātri iziet no Ukrainas. Bankas kredītu zaudējumu uzkrājumi Ukrainā veidoja aptuveni 70% no tās potenciālajiem zaudējumiem.

Nesen Ukrainas centrālā banka nolēma ieviest vairāk sankciju Sberbank un citām Krievijas valstij piederošām bankām Ukrainā.

Otrdienas rītā Ukrainas galvaspilsētā Kijevā aktīvisti sāka demontēt barikādes, ar kurām bija bloķējuši Sberbank galveno biroju, reaģējot uz ziņām, ka banka panākusi vienošanos, lai izietu no šī tirgus. Bankai vēl nepieciešama regulatoru atļauja, raksta Financial Times.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka piemērojusi "LPB Bank" 2 016 342 eiro soda naudu, vienlaikus noslēdzot administratīvo līgumu, informē Latvijas Bankas pārstāvji.

Latvijas Banka ar "LPB Bank" noslēgusi administratīvo līgumu, kas paredz, ka "LPB Bank" veiks vairākus tiesiskos pienākumus saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas (NILLTPF) novēršanas normatīvo aktu prasību ievērošanu un iekšējās kontroles sistēmas uzlabošanu.

Vienlaikus par konstatētajiem normatīvo aktu pārkāpumiem un iekšējās kontroles sistēmas trūkumiem kredītiestādei piemērota soda nauda 2 016 342 eiro apmērā. Līgums noslēgts, jo "LPB Bank" ir atzinusi Latvijas Bankas pārbaudē konstatētos pārkāpumus NILLTPF novēršanas jomā un ir veikusi mērķtiecīgus pasākumus šo pārkāpumu novēršanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Maksātnespējas administratori plāno nolaupīt 400 miljonus

Sandris Točs, speciāli DB, 21.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija varēja glābt ABLV Bank, taču nolēma to nedarīt

«Ja kredītportfelis ir 900 miljoni eiro, to izpārdodot ar 50% atlaidi, var nolaupīt līdz pat 400 miljoniem eiro. Iespējams, visi jau zina, ka, lai varētu nomainīt patreizējo FKTK vadību, ar Sprūdu un Lūsi saistītais Parādnieks pašlaik steidzamības kārtībā caur Saeimu «dzen» likumprojektu. Cīņa notiek par bankas atdošanu maksātnespējas administratoriem, kurus nekontrolē FKTK. Pēc tam, kad tāds administrators ar tiesas lēmumu ir iecelts, viņš kļūst par «monarhu», kurš var «tirgot» kredītus ar atlaidi, kā grib,» intervijā DB teic bijušais tieslietu ministrs Guntars Grīnvalds.

Guntars Grīnvalds

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sodot Krieviju par kiberuzbrukumiem, iejaukšanos vēlēšanās un citām naidīgām darbībām, ASV ceturtdien paziņoja par jaunām sankcijām pret Maskavu un desmit krievu diplomātu izraidīšanu.

ASV prezidenta Džo Baidena rīkojums "raida signālu, ka Savienotās Valstis liks Krievijai maksāt stratēģiski un ekonomiski ietekmīgā veidā, ja tā turpinās vai eskalēs savu destabilizējošo darbību", paziņoja Baltais nams.

Sankcijas vērstas pret 32 fiziskajām un juridiskajām personām un no ASV izraidīti desmit Krievijas diplomāti, paziņoja Baltais nams.

Kā teikts Baltā nama paziņojumā, pieci no šiem diplomātiem ir Krievijas slepeno dienestu darbinieki.

"Finanšu ministrija noteikusi sankcijas pret 32 fiziskajām un juridiskajām personām, kas veikuši Krievijas valdības vadītus mēģinājumus ietekmēt ASV vēlēšanas 2020.gadā, kā arī citas dezinformācijas un iejaukšanās darbības," teikts Baltā nama paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas centrālās bankas direktoru padome otrdien ārkārtas sanāksmē nolēma būtiski palielināt bāzes procentlikmi, ņemot vērā straujo rubļa kursa kritumu.

Banka bāzes procentlikmi palielināja par 3,5 procentpunktiem līdz 12%.

"Šis lēmums paredzēts, lai ierobežotu cenu stabilitātes riskus," norāda banka.

Banka novērojusi, ka rubļa vērtības kritums negatīvi ietekmē patēriņa cenas, tādējādi pieaugušas prognozes par inflācijas kāpumu.

Jau vēstīts, ka Krievijas rubļa vērtība attiecībā pret ASV dolāru pirmdien nokritās līdz zemākajam līmenim kopš pērnā gada 23.marta, kad bija apritējis mēnesis kopš Maskavas atkārtotā iebrukuma Ukrainā, un pārsniedza 100 rubļus par ASV dolāru.

Kopš gada sākuma rubļa vērtība pret dolāru sarukusi par aptuveni 30%.

Krievijas sāktā kara Ukrainā sekas arvien vairāk ietekmē nacionālās valūtas vērtību. Rietumvalstu noteiktie ierobežojumi Krievijas naftas eksportam un cenas griesti samazinājuši Krievijas eksporta ieņēmumus.

Komentāri

Pievienot komentāru