Zelta cena turpmāk, visdrīzāk, turpinās samazināties, liecina Bloomberg veiktā analītiķu aptauja.

Zelta cenas problēma nav tikai kritums, jo daudzu investoru acīs šis dārgmetāls ir zaudējis daļu savas pievilcības.

Zelta stieņu tirgū noskaņojumam ir liela nozīme, un aptuveni 60% no kopējā zelta apjoma tiek izmantoti juvelierizstrādājumos vai rūpniecībā. Pārējo daļu veido monētas vai zelta stieņi, un, ja pieprasījums pēc tiem mazinās, tas var būt sāpīgi tiem, kas ieguldījumus vēl nav pametuši.

Kā liecina Bloomberg News veiktā ekspertu aptauja, vidējā zelta cena līdz nākamā gada janvārim būs 984 dolāri par unci. Tā ir zemākā atzīme kopš 2009. gada un 10% zemāk nekā zelts maksā patlaban.

Zelta spekulanti atver īsās pozīcijas šim metālam pirmo reizi kopš par to tiek apkopoti dati 2006. gadā, savukārt zelta biržās tirgoto fondu ieguldītāji pārdod savas investīcijas straujākajā tempā četru mēnešu laikā.

«Zelts ir izgājis no modes, tāpat kā kļošenes; neviens to nevēlas,» salīdzina Societe Generale analītiķis Robins Bārs. «To negaida sabrukums, taču mēs uzskatām, ka cena būs zemākā līmenī diezgan tuvākā nākotnē,» viņš piebilst.

Šogad lielākoties zelta cena ir piedzīvojusi kritumu, un patlaban uzrāda straujāko mēneša samazinājumu divu gadu laikā pēc tam, kad sasniedza zemāko atzīmi kopš 2010. gada februāra.

Zelta cena sarūk, tirgus dalībnieku vidū valdot runām, ka ASV centrālā banka likmes palielinās šajā gadā, tādējādi samazinot dārgmetāla pievilcību, jo tas nemaksā procentu ienākumus kā citas aktīvu klases.
 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra