Interpol starptautiskajā meklēšanā izsludinātas trīs baņķierim Valerijam Belokoņam tuvu stāvošas personas. Viņus par iespējamām finanšu mahinācijām vēlas atrast Kirgizstānā, kur jau gadu tiek izmeklētas iespējami noziegumi, kas saistīti ar bijušā Kirgizstānas prezidenta ģimenes cilvēkiem, vēsta Nekā personīga.

Interpol datu bāzē atrodamas ziņas par astoņiem cilvēkiem no Latvijas, kas izsludināti starptautiskajā meklēšanā. Trīs no viņiem saistīti ar Valērija Belokoņa banku Kirgizstānā. Tie ir Anita Lase, Jevgeņijs Verbickis un Jurijs Kačnovs.

Kā teikts Interpol ziņojumos – Kirgizstānas galvaspilsētas Biškekas tiesa Lasi, Verbicki un Kačnovu vaino nelikumīgi iegūtas naudas legalizācijā, starptautiskā un organizētā noziedzībā. Ziņojumā lūgts - ja kādam ir informācija par šo cilvēku atrašanās vietu, ziņot vietējai policijai.

Prasība šos cilvēkus izdod ir mīklaina, jo Latvijā par to neviens plašāku skaidrojumu nesniedz. Tāpat arī vietējā Latvijas vēstniecība par sākto starptautisko meklēšanu nav lietas kursā.

"Stratēģija vērsta uz ieguldījumiem ārpus Latvijas. Tas ir priekšnosacījums, kas izriet no tagadējās ekonomiskās dzīves - nevar norobežoties vienā teritorijā," intervijā šodienas laikrakstam Dienas bizness saka Belokon Holding valdes priekšsēdētāja Anita Lase, aprakstot uzņēmuma izaugsmi un stratēģiju.

"Nav mērķis palielināt kompāniju skaitu, bet gribētos kļūt par pasaules līmeņa holdinga kompāniju, kur apjoms mērāms ne vien simtos miljonu, bet miljardos, ja runājam par kapitalizāciju," stāsta A.Lase, līdztekus tam par veiksmīgu uzslatot arī Belokoņa un Repšes ieguldījumu pārvaldes sabiedrības darbību un sadarbību ar Einaru Repši. "Pamata doma kompāniju izvēlē ir saistīta ar to, ka mēs meklējam brīvās tirgus nišas, kaut varbūt ārēji tā neliekas. Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība tapa brīdī, kad ieguldījumu sabiedrībām bija ļoti labvēlīgs attīstības periods. Ideja bija nobriedusi jau sen, bet projektā, ko arī holdinga pašas amatpersonas vēlējās īstenot, E. Repše bija palīgs, kas atnāca ar ideju. Pirmais ieguldījumu fonds B&R Global One strādā kopš aprīļa un pirmie trīs mēneši ir noslēgti ar 4% peļņu, kas pašreizējā situācijā akciju tirgū ir ļoti labs rādītājs. Aktīvi klientus piesaistīt sāksim brīdī, kad būs izveidota ērta fonda apliecību iegādes sistēma. Pagaidām fonda aktīvi nav lieli, jo faktiski ir vairāki klienti, kuru vidū ir holdings un E. Repše."

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Finanšu ministra Einara Repšes ienākumi 2008. gadā bija 31 tūkst. Ls, liecina viņa amatpersonas ienākumu deklarācija.

Pērno gadu E.Repše gan aizvadīja Saeimas deputāta krēslā un par darbu šajā amatā saņēma 16.8 tūkst. Ls, tāpat Saeima viņam izmaksājusi 5 tūkst. Ls kompensācijās.

Repšes ienākumi pērn – 31 tūkstotis latuE.Repšes parādsaistības palielinājušās par 9.2 tūkst. EUR un pērnā gada nogalē sasniedza 965.2 tūkst. Ls.

E.Repšem pieder arī daļas uzņēmumos SIA Sirocco logistic un SIA Sirocco – katrā 1000 Ls vērtībā, bet viņam piederošo Swedbank Atklātā Pensiju Fonda ieguldījumu fondu daļu nominālvērtība ir 3.8 tūkst. USD.

Pusei valsts fondēto pensiju shēmas ieguldījumu plānu ienesīgums septembra beigās gada laikā bija negatīvs, liecina manapensija.lv publiskotā informācija.

Tostarp aktīvo ieguldījumu plānu, kuru ieguldījumu īpatsvars akcijās var būt līdz 50%, ienesīgums 2020.gada septembra beigās bija no -17,33% līdz 3,17%, bet aktīvo ieguldījumu plānu, kuru ieguldījumu īpatsvars akcijās var būt līdz 75%, ienesīgums bija no -1,56% līdz 5,63%. Vienlaikus sabalansēto ieguldījumu plānu ienesīgums gada laikā bija no -10,15% līdz 0,46%, bet konservatīvo ieguldījumu plānu ienesīgums bija no -4,88% līdz 1,54%.

No deviņiem aktīvajiem ieguldījumu plāniem, kuru ieguldījumu īpatsvars akcijās var būt līdz 50%, negatīvs ienesīgums bija sešiem plāniem, tostarp lielāko negatīvo ienesīgumu gada laikā uzrāda ieguldījumu pārvaldes sabiedrības "PNB Asset Management" pārvaldītais ieguldījumu plāns "Gauja", kura ienesīgums bija -17,33%. Seko "SEB Investment Management" pārvaldītie pensiju plāni "SEB Eiropas plāns" un "SEB aktīvais plāns", kuru ienesīgums bija attiecīgi -1,87% un -0,78%.

Kā izskanējis iepriekš, uzņēmējam Valērijam Belokoņam ir doma Latvijā izveidot ekopilsētu. Latvijā pēc V. Belokoņa uzaicinājuma nesen viesojies bijušais britu politiķis Džefs Hūns, kurš iepazīstināts ar šo projektu un, iespējams, varētu konsultēt britu investorus par ieguldījumiem ekopilsētas tapšanā, informē Latvijas Avīze.

«Latvijā man šo pilsētas projektu prezentēja, un esmu to ar Belokoņa kungu apspriedis arī agrāk. Man tā šķiet ārkārtīgi pievilcīga ideja: izveidot kādu nelielu kopienu, kas ir ilgtspējīga, kur var piedāvāt arī darba iespējas. Kas attiecas uz Belokoņa kunga projektu, man šķiet aizraujoša ideja celt kaut ko pamatīgu, plašu, videi draudzīgu un ilgtspējīgu. Valērija iniciatīvā aizraujoši ir tas, ka viņš vēlas ieviest daudzas dažādas vides saudzēšanas iniciatīvas, veidojot vienu kopīgu sabiedrību. Cik zinu, līdz šim tas tā nekur nav bijis. Belokoņa kungs, kā man radies iespaids, vēl joprojām lūkojoties pēc idejām un ieteikumiem,» stāstījis Hūns.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Biznesa partneri baņķieris Valērijs Belokoņs un partijas Jaunais laiks dibinātājs Einars Repše pērnā gada nogalē izveidojuši nodibinājumu Mākslīgā intelekta fonds.

No lēmuma par "Mākslīgā intelekta fonda" dibināšanu secināms, ka fonda dibinātājs ir Belokoņs, bet ar Uzņēmumu reģistra (UR) pērnā gada 22.novembra lēmumu par fonda reģistrēšanu Biedrību un nodibinājumu reģistrā par fonda amatpersonu ar tiesībām pārstāvēt nodibinājumu atsevišķi reģistrēts Repše.

Mākslīgā intelekta fonda mērķis ir veicināt Latvijas zinātnes, izglītības un ražošanas attīstību un paaugstināt Latvijas valsts konkurētspēju datorzinātņu, robotikas, mākslīgā intelekta un ar to saistīto inovāciju jomā.

Definētā mērķa sasniegšanai fonds paredzējis izveidot zinātnisku institūtu, kura «darbības ietvaros tiek īstenoti pētniecības projekti mākslīgā intelekta, informācijas un datoru tehnoloģiju, kā arī robotu tehnikas jomās», teikts fonda dibināšanas sapulcē apstiprinātajos statūtos.

Pazīstamā Latvijas uzņēmēja, Lielbritānijas futbola kluba Blackpool īpašnieka Valērija Belokoņa kapitāls gada laikā sarucis par 100 miljoniem britu mārciņu, vēsta biznews.lv, atsaucoties uz Blekpūles avīzi The Gazette.

Šādas informācijas pamatā ir turīgāko angļu futbola klubu īpašnieku reitings, ko ik gadus veido žurnāls Fourfourtwo. Pēc tā aplēsēm V. Belokoņa kapitāls sarucis divas reizes līdz 100 miljoniem britu mārciņu. Vienlaikus viņš joprojām ieņem vietu 50 turīgāko angļu futbola ļaužu sarakstā. Ja pirms gada šajā reitingā Belokoņs ieņēma 30 vietu, tad patlaban noslīdējis līdz 45 vietu. Fourfourtwo pērn viņa īpašumu novērtējis 200 miljonus britu mārciņu vērtībā.

Pasaules krīze ietekmējusi ne tikai V. Belokoņa stāvokli reitingā. Tā līderpozīcijas zaudējis Krievijas miljardieris, futbola kluba Chelsea īpašnieks Romans Abramovičs, kurš tagad ieņem 3. vietu ar 7 miljardus vērtu kapitālu. Pat bagātāko cilvēku angļu futbolā kļuvis Manchester City īpašnieks, karaliskās ģimenes Abu-Dabi šeihs Mansurs bin Al-Nahjans, kura īpašums mērāms 15 miljardos britu mārciņu.

Ieguldījumu fondiem 2016. gada deviņos mēnešos ļoti atšķirīgs ienesīgums dalījumā pēc ieguldījumu politikas un reģionālā fokusa, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) dati.

FKTK ir apkopojusi ieguldījumu fondu un alternatīvo ieguldījumu fondu darbības rezultātus 2016. gada deviņos mēnešos. Ieguldījumu fondu sniegums 2016. gada deviņos mēnešos bija izteikti atšķirīgs dalījumā pēc fondu ieguldījumu politikas kā arī pēc to reģionālā fokusa. Visi obligāciju fondi, izņemot vienu, 2016. gada deviņos mēnešos darbojās ar pozitīvu ienesīgumu, savukārt lielākā daļa akciju fondu ar negatīvu ienesīgumu. Līdzīgi kā iepriekšējā ceturksnī īpaši augsts ienesīgums bija tiem fondiem, kas 2014. gadā bija lielākie zaudētāji saistībā ar rubļa vērtības kritumu vai ieguldījumiem Krievijā.

Septembra beigās obligāciju fondu deviņu mēnešu ienesīgums bija robežās no -2% līdz 24.3%. Šo fondu kopējie aktīvi kopš gada sākuma samazinājās par 1.2% un septembra beigās sasniedza 172 milj. eiro. Obligāciju fondi pārsvarā fokusējas uz korporatīvajiem parāda vērtspapīriem augsta ienesīguma/ augsta riska (high yield) segmentā.

Vairums ieguldījumu fondu iepriekšējā gadā darbojās ar pozitīvu ienesīgumu, un to sniegumu lielā mērā ietekmēja fondu ieguldījumu valūta, proti, labāku sniegumu eiro izteiksmē uzrādīja tie fondi, kuru ieguldījumu valūta ir Krievijas rublis vai ASV dolārs, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati.

Decembra beigās obligāciju fondu gada ienesīgums bija robežās no 0,4% līdz +38,6%. Šo fondu aktīvi gada laikā pieauga par 3.8%, gada beigās sasniedzot 180.4 milj. eiro. Obligāciju fondi pārsvarā fokusējas uz korporatīvajiem parāda vērtspapīriem augsta ienesīguma/ augsta riska (high yield) segmentā.

Jaukto fondu gada ienesīgums bija robežās no -0,5% līdz 7,2%. Šo fondu aktīvi gada laikā pieauga par 3.9%, decembra beigās sasniedzot 13,2 milj. eiro. Jauktie fondi galvenokārt bija ieguldījuši ieguldījumu fondu apliecībās un parāda vērtspapīros, kas gada beigās veidoja attiecīgi 57% un 43% no šo fondu kopējā vērtspapīru portfeļa.

Kopējie atvērto ieguldījumu fondu aktīvi 2015. gadā pieauga par 3%, gada beigās sasniedzot 217,1 miljonu eiro, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati.

Vairums ieguldījumu fondu darbojās ar pozitīvu ienesīgumu, un to sniegumu lielā mērā ietekmēja fondu ieguldījumu valūta – labu sniegumu eiro izteiksmē uzrādīja tie fondi, kuru ieguldījumu valūta ir ASV dolārs, jo tā vērtība attiecībā pret eiro gada laikā būtiski pieauga.

Decembra beigās obligāciju fondu gada ienesīgums bija robežās no -1,4% līdz +39,7% (negatīvs tikai diviem fondiem). Šo fondu aktīvi gada laikā pieauga par 31%, gada beigās sasniedzot 173,8 milj. eiro. Obligāciju fondi pārsvarā fokusējas uz korporatīvajiem parāda vērtspapīriem augsta ienesīguma/ augsta riska (high yield) segmentā.

Jaukto fondu gada ienesīgums bija robežās no 1,2% līdz 8,6%. Šo fondu aktīvi gada laikā pieauga gandrīz 4,5 reizes, decembra beigās sasniedzot 12,7 milj. eiro. Šo pieaugumu lielā mērā ietekmēja viena jauna fonda ienākšana tirgū. Jauktie fondi galvenokārt bija ieguldījuši ieguldījumu fondu apliecībās un parāda vērtspapīros, kas gada beigās veidoja attiecīgi 62% un 38% no šo fondu kopējā vērtspapīru portfeļa.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Einaram Repšem un Valērijam Belokoņam piederošā ieguldījumu pārvaldes sabiedrība Global Fondi nodibinājusi atvērto ieguldījumu fondu My Way Investment Fund.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) biroja vadītāja Anna Dravniece aģentūrai BNS pavēstīja, ka komisijas padome piektdien nolēma reģistrēt Global Fondi nodibināto atvērto ieguldījumu fondu My Way Investment Fund.

Līdz šim ieguldījumu pārvaldes sabiedrība Global Fondi bija dibinājusi vienu atvērto ieguldījumu fondu – B&R Global One ieguldījumu fondu.

Belokoņa un Repšes ieguldījumu pārvaldes sabiedrībai, kas 2011.gada janvārī mainīja nosaukumu pret Global Fondi, licenci ieguldījumu pārvaldes pakalpojumu sniegšanai FKTK izsniedza 2007.gada 17.augustā.

Db.lv publicē deklarāciju par Ivara Godmaņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību.

"Latvijā – valstī ar straujāk augošo ekonomiku Eiropas Savienībā – ir radīti apstākļi un vide, kurā paplašinās sabiedrības vidusslānis, strauji pieaug cilvēku ienākumi, mājokļu iegāde un būvniecība, turpina pieaugt ārvalstu investīciju un ES fondu ieplūšana Latvijā, panākts būtisks progress Latvijas starptautiskās lomas un vietas pieaugumā ES, kļūstot par pilntiesīgu Šengenas zonas valsti, ar noslēgto Latvijas – Krievijas robežlīgumu radīti nosacījumi būtiskai ekonomisko attiecību attīstībai.

Straujā ekonomiskā attīstība un iedzīvotāju ienākumu palielināšanās, mājokļu tirgus attīstības izraisītais hipotekārās kreditēšanas bums radījis strauju inflācijas lēcienu, finanšu resursu ieplūdi spekulatīvajā, neražojošā sfērā, izraisot disproporcionālu ražojošo un pakalpojumu nozaru attīstību. Demogrāfisko procesu un Latvijas darbaspēka emigrācijas uz attīstītākām ES valstīm ietekmē daudzās tautsaimniecības nozarēs sāk pietrūkt darba roku, sadrumstalotā administratīvi teritoriālā struktūra veicinājusi nevienmērīgu Latvijas reģionu attīstību.

Šā gada pirmajā pusgadā visi atvērtie ieguldījumu fondi darbojās ar pozitīvu ienesīgumu, un to sniegums atspoguļoja straujos aktīvu cenu kāpumus finanšu tirgos, kas bija īpaši izteikti gada pirmajā ceturksnī, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apkopotā informācija par ieguldījumu fondu un alternatīvo ieguldījumu fondu darbības rezultātiem.

Tā kā nozīmīgu daļu no fondu portfeļa veido ieguldījumi ASV dolāros denominētos finanšu instrumentos, tad ienesīguma kāpumu veicināja arī tas, ka pusgada laikā ASV dolāra vērtība attiecībā pret eiro pieauga par 8,6%.

Jūnija beigās atvērto obligāciju un naudas tirgus fondu sešu mēnešu ienesīgums bija robežās no 0,04% līdz 37,3%. Kaut gan obligāciju fondu aktīvi pusgada laikā uzrādīja vislielāko pieaugumu (par 35,3 miljoniem eiro jeb par 26,6%), kopumā obligāciju un naudas tirgus fondu grupā aktīvi nedaudz samazinājās, jūnija beigās sasniedzot 173,8 miljonus eiro, ko ietekmēja viena naudas tirgus fonda likvidācijas process. Obligāciju fondi pārsvarā fokusējas uz korporatīvajiem parāda vērtspapīriem augsta ienesīguma/ augsta riska (high yield) segmentā, savukārt naudas tirgus fondi – uz termiņnoguldījumiem bankās.

Šā gada otrajā ceturksnī visi Latvijā reģistrētie atvērtie ieguldījumu fondi, izņemot divus naudas tirgus fondus, uzrādīja negatīvu ienesīgumu, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apkopotie dati.

Negatīvais ienesīgums atspoguļo kritumu finanšu tirgos, ko galvenokārt izraisīja investoru bažas par to, ka centrālās bankas varētu mazināt ekonomikas stimulēšanas pasākumus.

30. jūnijā atvērto obligāciju un naudas tirgus fondu (12 fondi) triju mēnešu ienesīgums bija robežās no mīnus 6,6% līdz plus 0,1%, savukārt 12 mēnešu ienesīgums bija no mīnus 3,5% līdz plus 6,9% un tas bija negatīvs tikai diviem fondiem. Labāku sniegumu uzrādīja tie fondi, kuru ieguldījumu pamatvalūta nebija ASV dolārs, kas piedzīvoja vērtības kritumu attiecībā pret latu gan ceturkšņa, gan gada laikā.

Atvērto obligāciju fondu un naudas tirgus fondu kopējais ieguldījumu portfelis jūnija beigās sasniedza 141,8 miljonus latu, ceturkšņa laikā pieaugot par 10%, ko ietekmēja trīs jaunu obligāciju fondu ienākšana tirgū.

Trešdien, 6. jūlijā, Bauskā notika Kohēzijas politikas Eiropas Savienības Struktūrfondu un Kohēzijas fonda (ES fondi) 2014. – 2020. gada plānošanas perioda Uzraudzības komitejas ikgadējā izbraukuma sēde, kurā tika izskatīti aktuālie ES fondu ieviešanas jautājumi. Līdz šim ir apstiprināti 75 jeb gandrīz 70% ES fondu investīciju ieviešanai nepieciešamo Ministru kabineta (MK) noteikumu. Turpat ceturtdien, 7. jūlijā, notiks arī 2007. – 2013. gada plānošanas perioda ES fondu Uzraudzības komitejas sēde, informē Finanšu ministrijā.

«Katrs solis pretī ES fondu investīciju ieviešanai ir būtisks iedzīvotāju dzīves līmeņa paaugstināšanai un ekonomikas izaugsmei kopumā. Lai pēc iespējas ātri un kvalitatīvi ES fondu atbalsts sniegtu savu ieguldījumu, svarīgi visām nozaru ministrijām un nevalstiskajām organizācijām sekmīgi sadarboties, jo mums visiem ir viens mērķis – efektīvas ES fondu investīcijas,» norāda Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks ES fondu jautājumos Armands Eberhards.

Lai veicinātu ātrāku un efektīvu ES fondu investīciju ieguldīšanu ekonomikā, ES fondu 2014. – 2020. gada plānošanas perioda Uzraudzības komitejas sēdē tika izskatīts ES fondu ieviešanas progress un citi aktuālie jautājumi. Tāpat gada laikā notikušas regulāras Uzraudzības komitejas apakškomiteju sēdes, kuru ietvaros ar partneriem sagatavoti lēmumi par investīciju nosacījumiem, kas pieņemti Uzraudzības komitejas rakstisko procedūru laikā. Tādējādi līdz 2016. gada 30. jūnijam jau ir izsludinātas 54 projektu iesniegumu atlases.

Finanšu tirgos ceturkšņa sākumā dominēja izteikti pozitīvs noskaņojums, ko lielā mērā veicināja ASV politiķu lēmums gada sākumā par fiskālās klints novēršanu, turpretī pirmā ceturkšņa otrajā pusē Kipras notikumi palielināja spriedzi finanšu tirgos. Neskatoties uz to, vairums ieguldījumu fondu gada pirmajā ceturksnī uzrādīja pozitīvu ienesīgumu. Labāk veicās tiem fondiem, kuru ieguldījumu pamatvalūta ir ASV dolārs, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) informācija.

2013. gada 31. martā vidējais triju mēnešu ienesīgums atvērtajiem obligāciju un naudas tirgus fondiem (13 fondi) bija 1,6% (tikai vienam fondam no 13 ienesīgumas bija negatīvs), savukārt vidējais 12 mēnešu ienesīgums bija 6,8% un tas bija pozitīvs visiem fondiem.

Labāku sniegumu uzrādīja tie fondi, kuru ieguldījumu pamatvalūta ir ASV dolārs, kas gada laikā piedzīvoja vērtības pieaugumu attiecībā pret latu. Atvērto obligāciju fondu un naudas tirgus fondu kopējais ieguldījumu portfelis marta beigās sasniedza 128,9 milj. latu.

Šie fondi līdzekļus galvenokārt ieguldīja Latvijā – marta beigās Latvijā ieguldīto līdzekļu apmērs sasniedza 72,6 milj. latu jeb 56,3% no to kopējā ieguldījumu portfeļa, t.sk. lielāko daļu, t.i., 53,2 milj. latu, veidoja naudas līdzekļi (prasības uz pieprasījumu pret kredītiestādēm un termiņnoguldījumi kredītiestādēs). 8,6% no šo fondu portfelī turētajiem finanšu instrumentiem bija izvietoti pārējās Eiropas Savienības valstīs (izņemot Latviju) un 24,8% – NVS valstīs (t.sk. Krievijā – 16.7%, galvenokārt regulētā tirgū tirgotos komercsabiedrību parāda vērtspapīros).

Finanšu ministrija noliedz, ka ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF) jau ir panākta vienošanās par to, ka šogad pieļaujamo valsts budžeta deficītu Latvija drīkst palielināt no 5 % no iekšzemes kopprodukta (IKP) līdz 7 % no IKP.

Pagaidām šāda vienošanās nav panākta un lēmumu par Latvijai izsniegtā aizdevuma nosacījumu maiņu. Šādu lēmumu var pieņemt tikai SVF valde, kuras sēde notiks maija beigās, informē Finanšu ministrija.

Einara Repšes (Foto: Vitālijs Stīpnieks, DB)Saskaņā ar finanšu ministra Einara Repšes iepriekš pausto, valdība vēlas ar aizdevējiem vienoties par to, ka valsts budžeta deficīts šogad var sasniegt 6 % IKP, bet pašvaldību budžetu kopējais deficīts – 1 % no IKP.

Ja Latvijā vajadzētu izveidot polittehnologu-ciniķu galeriju, Jurģis Liepnieks tajā ierakstītos pirmajās rindās. Katrā ziņā viņš bija viens no tiem cilvēkiem, kas savulaik radīja Tautas partijas tēlu. Šobrīd viņš atļaujas visai neglaimojoši izteikties par mūsu valsts politiķiem, viņu izredzēm vēlēšanās, kā arī skaidri norāda — gaidāmā komunikācija ar sabiedrību ir tizla.

Kādu redzat pašreizējo politisko situāciju Latvijā?

Tā ir neskaidra. Vēl jau nevar zināt, kā tas viss beigsies. Tautas partija (TP) un ZZS saprata, ka ja viņi vēl tādā garā paturpinās visu ko samazināt, viņi var iet mājās. Līdz ar to lēmums gāzt Ivara Godmaņa valdību un ļaut to taisīt Jaunajam laikam (JL) ir izcili pareizs. TP tagad ir dabūjusi ārkārtīgi reprezentablus un krīzes laikam ļoti piemērotus amatus, izņemot Veselības ministriju, bet tur viņiem ir vienīgais sakarīgais ministrs. Jāatzīst, ka neko gan es nevaru pateikt par Dāldera kungu – varbūt viņš izrādīsies ļoti spēcīgs kultūras ministrs. Jautājums ir par to, vai TP turpmāk mācēs šo situāciju izmantot. Viņiem ir jāpārvar psiholoģiska vēlme vienkārši gūt prieku no tām grūtībām, kādās tagad ir JL – tā var izrādīties viņu galvenā problēma. Vismaz pirmā Valda Dombrovska valdības nedēļa liecina, ka TP ļauj JL strādāt pēc principa – lai jau tie trakie to visu dara. Labākais piemērs bija brīdī, kad tika lemts par valdes locekļu algām valsts akciju sabiedrībās, Aigars Kalvītis un vēl daži vienkārši izgāja no telpas. Faktiski tika pieņemts lēmums dažiem vadošajiem menedžeriem samazināt algas, kas, protams, ir pilnīgs populisms – bezjēdzība.

Otrdien, 22. martā, Ministru kabinetā (MK) tika apstiprināts Finanšu ministrijas (FM) regulārais informatīvais ziņojums par Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu un Kohēzijas fonda, Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta, Norvēģijas finanšu instrumenta un Latvijas un Šveices sadarbības programmas investīciju progresu līdz 2015. gada 31.decembrim, informē FM.

ES fondu 2007.–2013. gada plānošanas perioda slēguma posmā prognozējams, ka Latvija būs spējusi pilnībā izmantot visas plānošanas periodā pieejamās ES fondu atbalsta investīciju iespējas.

Līdz ar 2015. gada 31. decembri noslēdzies 2007. – 2013. gada plānošanas perioda izmaksu attiecināmības periods. Šobrīd vēl tiek vērtēti atsevišķu projektu īstenotāju iesniegtie maksājumu pieprasījumi, tomēr paredzams, ka plānošanas periodā Latvija būs spējusi pilnībā izmantot pieejamo ES fondu finansējumu. Kopumā 2007. – 2013. gada plānošanas periodā līdz šī gada 29. februārim finansējuma saņēmējiem veikti maksājumi 4,45 miljardu eiro apmērā, kas ir 98,4% no kopējā pieejamā ES fondu finansējuma šajā periodā. Savukārt noslēgto līgumu apjoms ir 4,68 miljardi eiro jeb 103,5% no pieejamā ES fondu finansējuma. Tas nozīmē, ka līgumi ir slēgti par valsts piešķirto virssaistību apjomu.

Kaut arī saskaņā ar 2012. gada 7. martā izsludināto likumu «Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā» no 1.jūlija austrumu robežas šķēsošanai kravas transporta līdzekļiem vajadzētu reģistrēties elektroniski, tas nenotiks. Satiksmes ministrija (SM) vēl tikai strādā pie Ministru kabineta noteikumiem un informatīvā ziņojuma, kurā tiks piedāvāti iespējamie rindas administrēšanas varianti. Dokumenti valdībā varētu nonākt 19.jūnijā. LTRK eksperts Kalvis Vītoliņš šo aizkavēšanos skaidro ar dažādām, tostarp valsts institūciju interesēm.

Aprēķināts, ka kopš iestāšanās ES kopējie Latvijas autopārvadātāju zaudējumi rindu dēļ uz austrumu robežas ir 40 milj. Ls, DB norāda autopārvadātāju asociācijas Latvijas auto (LA) prezidents Valdis Trēziņš. Viņaprāt, nepieciešams steidzami pieņemt lēmumu par pretendentu atlasi rindu administrēšanai. LA ir gatava uzsākt elektronisko rindu administrēšanas sistēmas ieviešanu. Tā nodrošinātu bezmaksas automašīnu reģistrāciju kopējā rindā, un maksas pakalpojumi nebūtu saistīti ar robežšķērsošanu.

Tikmēr nekādu pamatu steigai neredz SM Sauszemes transporta departamenta direktors Andris Lubāns. Viņaprāt, pozitīvi ir tas, ka varam paņemt pozitīvākās lietas no igauņiem. Tāpat jāņem vērā atšķirīgā situācija uz ārējās robežas, jo pēdējos gadus rindas veidojas pāris mēnešus gada beigās. Pārējā laikā Terehovā nav vairāk kā 100 automašīnu, tā viņš. Saskaņā ar VID datiem, Terehovā piektdien rindā gaidīja 300 mašīnas ar provizorisko robežas šķērsošanas laiku 19 stundas.

Naudas līdzekļi ir uzņēmuma komercdarbības galvenais tiešais resurss, ar kuru uzņēmums veicina sava kapitāla pieaugumu. Naudas līdzekļi ir uzņēmuma apgrozāmo līdzekļu likvīdākā daļa, to uzskaite nav sarežģīta, tomēr bieži uzņēmumu grāmatvedībā tiek pieļautas neprecizitātes naudas līdzekļu uzskaitē. Jāuzsver - naudas līdzekļu uzskaite ir reglamentēta daudzos normatīvos dokumentos.

Vispirms jāatzīmē, ka atbilstoši Gada pārskatu likuma prasībām bilancē uzrāda tikai naudu, bet naudas plūsmas pārskatā uzrāda naudu un naudas ekvivalentus. Savukārt, pēc starptautiskajiem grāmatvedības standartiem bilancē uzrāda naudu un tās ekvivalentus.

Dažāda pieeja

Praksē ir izveidojusies situācija, ka uzņēmumi dažādi uzrāda naudas līdzekļus gada pārskatā. Sakarā ar to pārskata lietotāji papildus informāciju var iegūt finanšu pārskata pielikumā, kurā jābūt norādītai naudas un tās ekvivalentu uzskaites politikai, kā arī būtu jāatšifrē bilances postenis nauda gadījumā, ja tajā ir ietverti arī naudas ekvivalenti. 2011. gada 21. jūnija Ministru kabineta noteikumos Nr. 481 «Noteikumi par naudas plūsmas pārskata un pašu kapitāla izmaiņu pārskata saturu un sagatavošanas kārtību» pirmo reizi ir sniegta naudas definīcija. Šo noteikumu izpratnē:

Vairums ieguldījumu fondu atguvās pēc krasā krituma iepriekšējā ceturksnī, ko ietekmēja ģeopolitiskās spriedzes saasināšanās, un visi atvērtie ieguldījumu fondi, izņemot vienu akciju fondu, 2. ceturksnī darbojās ar pozitīvu ienesīgumu, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

30. jūnijā atvērto obligāciju un naudas tirgus fondu triju mēnešu ienesīgums bija robežās no 0,04% līdz 7,4%. Atvērto obligāciju fondu un naudas tirgus fondu kopējie aktīvi jūnija beigās sasniedza 183,1 miljonu eiro, praktiski saglabājoties marta beigu līmenī.

Obligāciju fondi fokusējas uz korporatīvajiem parāda vērtspapīriem augsta ienesīguma (high yield) segmentā, savukārt naudas tirgus fondi – uz termiņnoguldījumiem bankās un valdības obligācijām.

Jūnija beigās atvērto jaukto fondu triju mēnešu ienesīgums bija robežās no 1,9% līdz 4,9%. Mēneša beigās šo fondu kopējie aktīvi sasniedza 2,4 milj. eiro, ceturkšņa laikā pieaugot par 5,3%. Jauktie fondi fokusējās uz ieguldījumiem ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecībās, proti, tās jūnija beigās veidoja 71% no šo fondu kopējā vērtspapīru portfeļa.