Piektdien, 17. jūlijā, ārkārtas valdības sēdē ministri, izvērtējot Grieķijas valdības ieviestās strukturālās reformas, piekrita, ka Latvijas finanšu ministrs Jānis Reirs var uzsākt sarunas par starptautiskā aizdevuma programmas sagatavošanas uzsākšanu starp Eiropas Komisiju un Grieķiju. Starptautiskais aizdevums Grieķijai tiks nodrošināts caur Eiropas Stabilitātes mehānismu (ESM), aizņemoties nepieciešamos līdzekļus ārējos tirgos, informē Finanšu ministrija.

«Grieķijas piemērs ļoti labi parāda, kādu kaitējumu valstij un tautai var nodarīt populisms. Tagad ir pēdējais laiks, lai grieķu valdība īstenotu strukturālās reformas, kā arī veiktu valsts budžeta izdevumu pārskatīšanu. Latvija ir ieinteresēta, lai, veicot reformas, Grieķija kā Eiropas Savienības, eirozonas un NATO dalībvalsts stiprinātu kopējo ekonomiku, drošību un stabilitāti,» norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Jānorāda, ka finanšu ministram valdības dotais mandāts uzsākt sarunas par palīdzības programmas uzsākšanu, ko caur ESM varētu piešķirt Grieķijai, nerada finansiālās saistības Latvijai. Par Saprašanās memorandu, kurā tiks iestrādāti rezultatīvi rādītāji, termiņi, kā arī finansējuma piešķiršanas apjomi Grieķijai, valdība lems atsevišķi. Tas varētu notikt augusta otrajā pusē, kad starptautiskie aizdēvēji un eirozonas dalībvalstis pabeigs darbu pie dokumenta sagatavošanas.

Šajā laika posmā Grieķijas valdībai būs jāturpina realizēt strukturālās reformas, lai pēc iespējas ātrāk stabilizētu ekonomisko situāciju valstī un atjaunotu ekonomikas izaugsmi. Tāpēc līdz 22. jūlijam Grieķijai ir jāizpilda vēl šādi nosacījumi: parlamentā ir jāpieņem Civilprocesa kodekss, lai nodrošinātu civiltiesību sistēmas fundamentālu pārskatīšanu, ievērojami paātrinot tiesvedību procesu valstī, un lai samazinātu administratīvās izmaksas; Grieķijai ir jāpārņem nacionālajā likumdošanā kopējo Eiropas Savienības (ES)  direktīvu par banku sistēmas noregulējumu, lai nekavējoties stabilizētu finanšu sektoru.

Esošajā krīzes situācijā Grieķijas valdībai ir jāizpilda visi nosacījumi, īstenojot bargas un apjomīgas reformas, lai stabilizētu ekonomisko situāciju valstī, kā arī sakārtotu finanšu sektoru. Eirozonas valstu līderu un finanšu ministru pārliecība ir nelokāma – aizdevuma programma Grieķijai varētu tikt uzsākta, tikai veicot strukturālās reformas, kas sakārtotu Grieķijas tautsaimniecību.

Jāatgādina, ka Grieķija 2014. gada rudenī bija krietni labākā situācijā, jo iepriekšējā aizdevuma programma tuvojās noslēgumam, samazinājās bezdarbs, kā arī valsts bija pavirzījusies tik tālu, ka tā spēja aizņemties starptautiskajos tirgos. Tas apliecina, ka Grieķijas iepriekšējā valdība spēja realizēt strukturālās reformas un panākt nepieciešamo rezultātu valstī.

Tāpat ārkārtas sēdē valdība neiebilda īstermiņa aizdevuma izsniegšanai Grieķijai no ES glābšanas fonda – Eiropas Finanšu stabilitātes mehānisma, lai tā varētu nekavējoties norēķināties ar kreditoriem – Eiropas Centrālo banku un Starptautisko Valūtas fondu, kamēr tiek izstrādāts Saprašanās memorands, kas vēlāk nodrošinās ilgtermiņa aizdevumu caur ESM.

Plānots, ka augusta otrajā pusē, kad tiks sagatavoti sadarbības līgumi starp Grieķiju un starptautiskajiem aizdevējiem, eirozonas dalībvalstīm vēlreiz būs jāuzsāk nacionālās procedūras, lai lemtu par programmas finansiālo apjomu. Aizdevums Grieķijai varētu būt uz trīs gadiem. Tā apjoms caurs ESM varētu būt no 40 līdz 50 miljardiem eiro.

Ja tiks sākta trešā palīdzības programma Grieķijai, kurai aizdevumu nodrošinās ESM, tad ESM Grieķijai izmaksājamos līdzekļus aizņemsies starptautiskajos finanšu tirgos. No Latvijas iemaksātie līdzekļi ESM netiks izmaksāti Grieķijas starptautiskā aizdevuma programmai. Šī nauda nonāk ESM. ESM par to iegādājas augsti likvīdus vērtspapīrus. Visu dalībvalstu iemaksātie līdzekļi veido 70 miljardus eiro, kas ir paredzēts kā drošības buferis un ļauj ESM saņemt augstāko iespējamo reitingu finanšu tirgos AAA.

Latvija kopš pievienošanās eirozonai un ESM ik gadu piecus gadus iemaksā ESM ap 44 miljoniem eiro neatkarīgi no tā, vai ESM līdzekļi tiek izmantoti kādām vajadzībām. Iemaksājot ESM, Latvija kļūst par ESM līdzīpašnieku jeb iegādājas ESM kapitāla daļas.
 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra