Grieķijas notikumu tiešā ietekme uz Latvijas ekonomiku ir zema, ņemot vērā niecīgos abu valstu savstarpējās tirdzniecības apjomus. Latvijas preču un pakalpojumu eksports pagājušajā gadā veidoja tikai 0,2% no kopējā Latvijas eksporta. Preču importa īpatsvars kopējā Latvijas importā ir vēl niecīgāks – 0,08% no kopējā Latvijas preču importa, savukārt pakalpojumu importā Grieķijas īpatsvars veidoja tikai 0,45%, informē Finanšu ministrija.

«Kopš šā gada februāra situācija Grieķijā ir tikai pasliktinājusies, jo esošās valdības bezatbildības rezultātā valsts trauslā ekonomiskā izaugsme ir pilnībā iznicināta. Diemžēl valdība aizvien neapzinās situācijas nopietnību un ved savu valsti pretī katastrofai. Šādas rīcības dēļ visvairāk cietīs tieši Grieķijas iedzīvotāji. Atbildība par notiekošo Grieķijā, kā arī iespējamo ietekmi uz kopējo eirozonu būs jāuzņemas Alekša Cipra populistiskajai valdībai,» norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

J. Reirs ir pārliecināts, ka sarežģīto Grieķijas ekonomisko situāciju ir iespējams stabilizēt. To pierādīja iepriekšējās valdības cieša sadarbība ar eirozonas dalībvalstīm un starptautiskajiem partneriem, kad Grieķijas ekonomika pēc recesijas sāka uzrādīt nelielu, bet tik vajadzīgu izaugsmi.

Atgriežoties pie iespējamajām ietekmēm, ir jānorāda, ka nedaudz plašākā mērogā Grieķijas problēmas Latvijas ekonomiku var ietekmēt arī caur citu Grieķijas ārējās tirdzniecības partnervalstu ekonomiskās situācijas pasliktināšanos un kopējās ekonomiskās izaugsmes  vājināšanos eirozonā. Tomēr arī šeit tiešā ietekme no tirdzniecības vājināšanās var būt tikai ļoti ierobežota, ņemot vērā to, ka  Grieķijas ekonomikas apmērs Eiropas Savienības un eirozonas mērogā ir nenozīmīgs un valstīm, kas ir lielākās eksportētājas uz Grieķiju, kopējā eksporta apjomā Grieķijas īpatsvars ir niecīgs.

Starp lielākajām eksportētājām uz Grieķiju ir tādas valstis kā Krievija un Irāka, kur lielu daļu veido naftas produktu eksports. Savukārt eirozonas valstīm, kas ir lielākās eksportētājas uz Grieķiju – Vācija, Itālija, Nīderlande, Francija un Spānija, – eksports uz Grieķiju nevienai nepārsniedz 1% no kopējā eksporta.

Līdz ar to Grieķijas problēmām tiešā veidā nevajadzētu vērā ņemami ietekmēt šo valstu ekonomiku un eirozonas ekonomiku kopumā. Kaut cik jūtami Grieķijas krīze var skart vienīgi tās kaimiņvalstis, kurām Grieķija ir būtisks ārējās tirdzniecības partneris. Taču neviena no šīm valstīm nav nozīmīga Latvijas ārējās tirdzniecības partnere.

Pēdējo dienu notikumi Grieķijā ir bezprecedenta gadījums Eiropas un pasaules vēsturē, kā arī šobrīd nav skaidrs, kāda būs turpmākā notikumu attīstība. Taču ir jānorāda, ka esošā situācija kardināli atšķiras no tās, kas bija pirms dažiem gadiem, kad Grieķijas ekonomiskās problēmas radīja grūtības finanšu sektorā.

Nesen eirozonā veiktās nopietnās strukturālās reformas nepieļaus līdzīgu situāciju atkārtošanās, jo eirozona ir mācījusies no krīzes un uzlabojusi institucionālo ietvaru problēmu risināšanai, izveidojot Eiropas Stabilitātes mehānisms. Tāpat pozitīva ietekme ir Eirosistēmas īstenotajai paplašinātajai aktīvu iegādes programmai, kas mazina Grieķijas notikumu iespējamo negatīvo ietekmi uz citu eirozonas valstu valdības vērtspapīru procentu likmēm.

Neapšaubāmi tāpat ir svarīga eirozonas finanšu ministru sestdienas vienošanās darīt visu nepieciešamo, lai nodrošinātu finanšu stabilitāti eirozonā un stiprinātu pārējo valstu ekonomisko noturību.
 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra