Pagājušajā gadā AS Reverta Valsts kasei atmaksāja 85,2 miljonus eiro, kas ir par 27,9 miljoniem eiro vairāk nekā iepriekšējā gadā, liecina uzņēmuma paziņojums Nasdaq Riga.

No tā 60 miljoni eiro ir novirzīti valsts ieguldījuma pamatsummas dzēšanai, savukārt 25,2 miljoni eiro samaksāti procentu maksājumos par valsts atbalsta izmantošanu.

Kopš 2010.gada 1.augusta līdz pērnā gada 31.decembrim valsts no Revertas kopumā ir saņēmusi vairāk nekā pusmiljardu eiro. Šo summu veido maksājumi Valsts kasei 313,4 miljonu eiro apmērā, kā arī valsts galvotā sindicētā aizdevuma un uzkrāto procentu atmaksa 244,6 miljonu eiro apmērā. Savukārt dažādu nodokļu un nodevu maksājumos valsts ir saņēmusi aptuveni 15 miljonus eiro. Par subordinētajām saistībām kopš 2010.gada 1.augusta kopumā samaksāti 17,2 miljoni eiro.

Revertas kopējie aktīvi 2014.gada 31.decembrī veidoja 228,8 miljonus eiro, salīdzinot ar 350,7 miljoniem eiro gadu iepriekš.
AS Reverta valdes priekšsēdētāja Solvita Deglava uzsver, ka, ņemot vērā spēcīgos izaicinājumus, makroekonomiskos rādītājus un politekonomisko situāciju, pērn visa Reverta komanda ir paveikusi ārkārtīgi vērtīgu un apjomīgu darbu. Varētu pat teikt, ka uz spēju robežas ir izdarīts maksimāli iespējamais, sasniedzot labus rezultātus. Tai pašā laikā viņa norāda, ka ir jābūt reālistiem, jo zaudējumi būs jāatzīst.

Pērn gada pirmajā pusē Reverta rezultātus pozitīvi ietekmēja gan kopējie Latvijas ekonomiskie rādītāji, gan vērojamā aktivitāte nekustamo īpašumu jomā, piemēram, Reverta realizēja vienu no sarežģītākajiem un lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Latvijā. Tika pārdots sporta komplekss Skonto, valstij atgūstot 13,8 miljonus eiro, kas pilnībā nosedza ne vien kredītsaistības, bet arī objekta uzturēšanas izmaksas.

Gada otrā puse Reverta iezīmējās ar pašas Krievijas un Krievijas–Ukrainas krīzes ietekmēto makroekonomisko rādītāju pasliktināšanos, rubļa devalvācijai apgrūtinot Krievijas un citu NVS valsts klientu kredītu atmaksas iespējas. Tāpat Latvijas ekonomiku un nekustamo īpašumu tirgu negatīvi ietekmēja neprognozētās izmaiņas Latvijas likumdošanā par nerezidentu uzturēšanās atļauju saņemšanas kārtību, kā arī plānotā nolikto atslēgu principa ieviešana, kas izsauca asu banku pretestību un strauji samazināja izsniegto hipotekāro kredītu skaitu.

 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra