Ministru kabinets otrdien atvalstīja noteikumu projektu Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 3.janvāra noteikumos Nr.19 Noteikumi par kadastrālo vērtību bāzi, kas paredz vairākkārtīgu kadastrālajām vērtību pieaugumu.

Atbilstoši jaunajai, Noteikumos Nr. 305 noteiktai lauku zemes kadastrālo vērtību bāzes izstrādes kārtībai, valstī ir izdalīti astoņi lauksaimniecībā izmantojamās zemes vērtību līmeņi (1. attēls), kuros ir atšķirīgas bāzes vērtības pa sešām zemes kvalitātes grupām (1. tabula).

Meža zemei ir izdalīti pieci vērtību līmeņi (2. attēls), kuros ir atšķirīgas bāzes vērtības pa četrām meža zemes kvalitātes grupām (2. tabula).

Lauku zemes prognozēto kadastrālo vērtību pieaugums rajonu griezumā, salīdzinājumā ar spēkā esošajām kadastrālajām vērtībām, ir 1,5 līdz 3,4 reizes, vidēji valstī - aptuveni 2 reizes (3. tabula). Minētais pieaugums ir vidējs rajonā un neatspoguļo katra konkrētā īpašuma vērtību izmaiņu.

Lielākais kadastrālo vērtību pieaugums no 2022.gada 1.janvāra gaidāms jaunajiem dzīvokļiem un lauksaimniecības zemei, liecina Valsts zemes dienesta (VZD) aprēķini par īpašumu kadastrālo vērtību izmaiņām pēc jauno kadastrālo vērtību stāšanās spēkā.

Kopumā jauno kadastrālo vērtību pieaugumu veidos vairāki faktori, trešdien mediju seminārā stāstīja VZD Nekustamā īpašuma vērtēšanas departamenta vecākā metodikas eksperte Elza Muraševa. Aptuveni 20% apmērā pieaugumu veido Saeimā 2017.gada 18.maijā pieņemtais likums "Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā", kas iepriekš noteica kadastrālās vērtības aprēķinā piemērot koeficientu 0,85 (85% atbilstība nekustamā īpašuma tirgus līmenim uz noteikto atskaites punktu laikā), bet tagad kadastrālajai vērtībai jāatbilst tirgus vērtībai par 100%.

Tāpat kadastrālo vērtību pieaugumu veido nekustamo īpašumu tirgus cenu kāpums kopš 2013.gada, kas novērots lauksaimniecības zemei visā Latvijā, dzīvokļiem un savrupmājām lielajās pilsētās un Pierīgā, komercēkām un ražošanas objektiem Rīgā un Pierīgā). Vērtību pieaugumu rada arī iepriekš pietiekamā līmenī nenovērtētie objekti - jaunās ēkas, kas būvētas pēc 2000.gada un īpaši vērtīga novietojuma apbūves zemes pie ūdeņiem.

Valdība otrdien atbalstīja grozījumu veikšanu Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā, ar kuriem tiek iesaldētas kadastrālās vērtības, vienlaikus nolemjot Saeimai lūgt jautājumu virzīt steidzamības kārtībā.

Tieslietu ministrijas (TM) izstrādātajā likumprojektā norādīts, ka 2014.gada 23.decembrī apstiprinātā kadastrālo vērtību bāze, kas bija spēkā 2016. un 2017.gadā, būs piemērojama arī 2018. un 2019.gada kadastrālo vērtību aprēķinam, vienlaikus paredzot arī vairākus gadījumus, kad var izdarīt izņēmumus 2014.gadā apstiprinātajā kadastrālo vērtību bāzē.

Izņēmumi varētu tikt veikti, lai koriģētu Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētos nekustamā īpašuma datus, tajā skaitā informāciju par kadastra objekta lietošanas mērķi, kā arī noteiktu koriģējošo koeficientu ēkām, kas pirmreizēji nodotas ekspluatācijā pēc 2000.gada 1.janvāra.

Īstenojot nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību reformu, projekta vadīšana no atbildīgās institūcijas ir ļoti zemā līmenī un sākta no otra gala, uzskata "Arco Real Estate" valdes loceklis un vērtēšanas nodaļas vadītājs Māris Laukalējs.

Pēc viņa domām, par plānotajām izmaiņām ir jārunā kompleksi, jaunās kadastrālās vērtības sasaistot ar grozījumiem nekustamā īpašuma nodokļu likmēs.

"Kopumā ir labi, ka mēs cenšamies kadastrālās vērtības pietuvināt tirgus vērtībai, ko, starp citu, pirms vairākiem gadiem rosināja Latvijas Īpašumu vērtētāju asociācija, bet nedrīkst pieļaut situāciju, ka vismazāko tirgus izmaiņu gadījumā kadastrālās vērtības pārsniedz nekustamo īpašumu tirgus vērtību," uzsver eksperts.

Lai gūtu priekšstatu par plānotajām izmaiņām, uzņēmumā "Arco Real Estate", kura vērtētāji ikdienā veic dažādu nekustamo īpašumu vērtēšanu, apkopota informācija par mēneša laikā analizētiem īpašumiem, kā rezultātā atklājās šāda aina. Kopumā sērijveida dzīvokļu segmentā projektētās kadastrālās vērtības lielākoties nepārsniedz šī brīža tirgus vērtību, taču ir konstatēti izņēmumi ar 119. sērijas ēkām – tur, piemēram, neremontētu dzīvokļu projektētās kadastrālās vērtības pārsniedz tirgus vērtību. Tas, iespējams, saistīts ar ēku būvniecības gadu, jo tās būvētas salīdzinoši nesen, proti, padomju laiku pēdējos gados.

Akciju cenas ASV un Eiropā trešdien galvenokārt pieauga, investoriem reaģējot uz labiem uzņēmumu peļņas rādītājiem un datiem par ekonomikas atkopšanos.

Volstrītas indekss "Dow Jones Industrial Average" sasniedza jaunu rekordu, pieauga arī indekss "Standard & Poor's 500", bet indekss "Nasdaq Composite" kritās.

Londonas biržas indekss pieauga par 1,7%, sasniedzot augstāko līmeni biržas slēgšanas brīdī kopš Covid-19 pandēmijas sākuma Eiropā pirms 14 mēnešiem.

Frankfurtes biržas indekss kāpa par 2,1% un Parīzes biržas indekss palielinājās par 1,4% pēc tam, kad eirozonas uzņēmumi aprīlī pieredzēja straujāko izaugsmi deviņu mēnešu laikā, radot cerību uz ES iziešanu no recesijas.

"Tirgi, kas vakar pieredzēja lielu kritumu, šodien ir atguvušies un uzrādīja spēcīgu kāpumu," komentēja "CMC Markets" analītiķis Maikls Hjūsons.

Akciju cenas pasaulē pirmdien kritās, bet zelta cena kāpa, augot bailēm, ka jaunais koronavīruss "Covid-19" varētu bremzēt ekonomikas izaugsmi.

Akciju cenu kritums bija vērojams arī Milānas un Seulas biržās, jo Itālijā un Dienvidkorejā pēdējās dienās ir pieaudzis koronavīrusa infekcijas gadījumu skaits un ir reģistrēti vairāki tā izraisīti nāves gadījumi.

Volstrītā indekss "Dow Jones Industrial Avreage" samazinājās par vairāk nekā 1000 punktiem, uzrādot sliktāko rezultātu vairāk nekā divos gados.

"Tirgus reakcija ir klasiskā 'pārdod tagad un jautā vēlāk '," sacīja "Prudential Financial" galvenais tirgus stratēģis Kvinsijs Krosbijs. Viņš atzīmēja, ka akciju izpārdošana atspoguļo bailes, ka vīruss varētu palēnināt uzņēmumu peļņas pieaugumu.

Naftas cenas saruka, investoriem bažījoties par pieprasījumu. Zelta cenas Londonas zelta tirgū vienubrīd sasniedza 1689,31 ASV dolāru par unci - augstāko līmeni kopš 2013.gada janvāra, investoriem pērkot zeltu kā drošu ieguldījumu tirgu nestabilitātes apstākļos.

Augusta mēneša laikā, kopš Valsts zemes dienesta interneta mājas lapā pieejamas prognozētās kadastrālās vērtības 2008.gadam, mājas lapā veikti vairāk kā 37 000 kadastrālās vērtības meklējumu kopumā par vairāk kā 86 000 zemes vienību vai būvju.

Vidēji dienā meklētas 2 780 objektu prognozētās kadastrālās vērtības. Aptuveni 30% jeb vairāk kā 25 000 objektu prognozēto kadastrālo vērtību meklējumi veikti par Rīgas pilsētā esošām zemes vienībām vai būvēm. Visvairāk objektu - vairāk kā 35 000 - prognozētās kadastrālās vērtības meklētas pirmajā to publicēšanas nedēļā.

Kā ziņots, no 1.augusta Valsts zemes dienests savā interneta mājas lapā www.vzd.gov.lv ikvienam zemes vai būvju īpašniekam piedāvā iespēju uzzināt sava īpašuma prognozēto kadastrālo vērtību 2008.gadam.

Mājas lapā publicētajā prognozēto kadastrālo vērtību modulī interesējošā īpašuma sastāvā ietilpstošās zemes vienības vai būves kadastrālo vērtību iespējams sameklēt pēc īpašuma kadastra numura vai zemes vienības, vai būves kadastra apzīmējuma. Visu Kadastra informācijas sistēmā reģistrēto zemes vienību un būvju - vairāk nekā 2 miljonu objektu - prognozētās kadastrālās vērtības aprēķinātas, ņemot vērā jauno kadastrālo vērtību bāzi un Kadastra informācijas sistēmā reģistrētos datus par īpašumu vai objektu pēc stāvokļa uz 2007.gada 18.jūniju.

Kadastrālā vērtība zemei nākamgad valstī kopumā samazināsies par 0,4%, bet ēkām – par 2,1%, būtisks kadastrālās vērtības kritums gaidāms rūpnieciskajā ražošanā izmantotajai zemei, bet palielinājums – lauksamniecībā izmantotajai zemei.

Kadastrālās vērtības kritums rūpnieciskajā ražošanā izmantotajai zemei gaidāms 15% apjomā, bet palielinājums 6% apjomā gaidāms lauksaimniecībā izmantotajai zemei, to paredz otrdien pieņemtie Ministru kabineta «Noteikumi par kadastrālo vērtību bāzi 2013. gadam».

Visplašākās izmaiņas 2013. gada bāzes vērtībās, salīdzinot ar šo gadu, ir lauku nekustamo īpašumu grupā – izmaiņas ir praktiski visās pašvaldību lauku teritorijās. Valsts zemes dienesta paziņojumā norādīts, ka izmaiņas veiktas, jo kadastrālo vērtību un darījumu cenu analīze uzrāda – lauksaimniecībā izmantojamās zemju kadastrālās vērtības ir vidēji par 25 – 30% zemākas nekā nekustamā īpašuma tirgus darījuma cenas. Bāzes vērtības paaugstinātas par vidēji 10%.

ASV un Eiropas biržu indeksi pirmdien bija stabili, investoriem piesardzīgi reaģējot uz otrdien paredzētajām ASV starpvēlēšanām, ASV sankciju atjaunošanu pret Irānu un Itālijas budžeta problēmu.

Volstrītas indeksi «Dow Jones Industrial Average» un «Standard & Poor's 500» pieauga, bet indekss «Nasdaq Composite» kritās.

Londonas biržas indekss nedaudz palielinājās, Frankfurtes biržas indekss kritās, bet Parīzes biržas indekss tikpat kā nemainījās. Milānas biržas indekss saruka par 0,6%, ko noteica bažas par Itālijas valsts budžetu.

Markets.com analītiķis Nīls Vilsons sacīja, ka tirgus dalībnieki ir fokusējušies «uz ASV starpvēlēšanām otrdien, savukārt jautājumi par Itālijas budžetu turpina ietekmēt riska noskaņojumu». ASV starpvēlēšanas tiek interpretētas kā balsojums par prezidenta Donalda Trampa darbību kopš viņa prezidentūras sākuma.

Augusta mēneša laikā, kopš Valsts zemes dienesta interneta mājas lapā pieejamas prognozētās kadastrālās vērtības 2008.gadam, mājas lapā veikti vairāk kā 37 000 kadastrālās vērtības meklējumu kopumā par vairāk kā 86 000 zemes vienību vai būvju, Valsts zemes dienesta sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Goba.

Vidēji dienā meklētas 2 780 objektu prognozētās kadastrālās vērtības. Aptuveni 30% jeb vairāk kā 25 000 objektu prognozēto kadastrālo vērtību meklējumi veikti par Rīgas pilsētā esošām zemes vienībām vai būvēm. Visvairāk objektu – vairāk kā 35 000 – prognozētās kadastrālās vērtības meklētas pirmajā to publicēšanas nedēļā.

Kā ziņots, no 1.augusta Valsts zemes dienests savā interneta mājas lapā www.vzd.gov.lv ikvienam zemes vai būvju īpašniekam piedāvā iespēju uzzināt sava īpašuma prognozēto kadastrālo vērtību 2008.gadam.

Mājas lapā publicētajā prognozēto kadastrālo vērtību modulī interesējošā īpašuma sastāvā ietilpstošās zemes vienības vai būves kadastrālo vērtību iespējams sameklēt pēc īpašuma kadastra numura vai zemes vienības, vai būves kadastra apzīmējuma. Visu Kadastra informācijas sistēmā reģistrēto zemes vienību un būvju – vairāk nekā 2 miljonu objektu – prognozētās kadastrālās vērtības aprēķinātas, ņemot vērā jauno kadastrālo v��rtību bāzi un Kadastra informācijas sistēmā reģistrētos datus par īpašumu vai objektu pēc stāvokļa uz 2007.gada 18.jūniju.

Pirmo divu nedēļu laikā, kopš Valsts zemes dienesta interneta mājas lapā pieejamas prognozētās kadastrālās vērtības 2008.gadam, mājas lapā veikti vairāk kā 23 000 kadastrālās vērtības meklējumu kopumā par vairāk kā 53 000 zemes vienību vai būvju, Db.lv informēja Valsts zemes dienesta sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Goba.

Kā ziņots, no 1.augusta Valsts zemes dienests savā interneta mājas lapā www.vzd.gov.lv ikvienam zemes vai būvju īpašuma īpašniekam piedāvā iespēju uzzināt sava īpašuma prognozēto kadastrālo vērtību 2008.gadam.

Mājas lapā publicētajā prognozēto kadastrālo vērtību modulī interesējošā īpašuma sastāvā ietilpstošās zemes vienības vai būves kadastrālo vērtību iespējams sameklēt pēc īpašuma kadastra numura vai zemes vienības vai būves kadastra apzīmējuma. Visu Kadastra informācijas sistēmā reģistrēto zemes vienību un būvju - vairāk nekā 2 miljonu objektu - prognozētās kadastrālās vērtības aprēķinātas, ņemot vērā jauno kadastrālo vērtību bāzi un Kadastra informācijas sistēmā reģistrētos datus par īpašumu vai objektu pēc stāvokļa uz 2007.gada 18.jūniju.

Andis Staģis

Rīgas Fondu birža

Pagājušajā nedēļā ceturtdien Rīgas Fondu biržas indekss RICI, kas parāda indeksa grozā ietverto uzņēmumu cenu izmaiņas, pārsniedza 600 punktu atzīmi. Pēdējo reizi šāda RICI vērtība tika reģistrēta tikai 1998. gada 30. martā. Kopumā pēdējās nedēļas laikā RICI pieauga par 1.24% no 589.58 līdz 596.88 punktiem. Savukārt RFB kapitalizācijas indekss Dow Jones RSE saruka par 1.88% līdz 255.95 punktam.

Kopējais apgrozījums ar Rīgas Fondu biržas sarakstos iekļautajiem vērtspapīriem pagājušajā nedēļā veidoja 760 tūkstošus latu, no kuriem akcijas tika tirgotas par 300 tūkstošiem latu, bet prasījuma vērtspapīri par 445 tūkstošiem latu. SAF tehnika tirgoto akciju apgrozījums sastāda 187.3 tūkstošus latu, jeb 62.43% no kopējā biržas apgrozījuma, savukārt otrais lielākais apgrozījums bija novērojams Latvijas Gāzei – 36.5 tūkstoši latu, jeb 12.15%. Šīs Oficiālā saraksta kompānijas ir arī tās, kuras piedzīvoja akciju cenas kritumu: Latvijas Gāzes akcijas cena kritās par 6.17% no 6.00 līdz 5.63 latiem par vienu akciju, bet SAF tehnikai kritums bija mazāk iespaidīgs - 2.02% no 42.00 līdz 41.15 latiem par akciju.

2007. gads Latvijas visbagātākajiem cilvēkiem solās būt ļoti veiksmīgs, un izņēmums varētu būt vienīgi tranzīta nozare, kā arī atsevišķi megauzņēmumi, kuros iestājusies neliela stagnācija, - šāds ir rezultāts Baltic Screen un korporatīvo finanšu kompānijas LAIKA STARS veiktajam pētījumam par Latvijas 100 bagātāko cilvēku biznesa izredzēm tuvākā gada laikā.

Tika izvērtēta virkne faktoru, kas ietekmē Latvijas 100 bagātākajiem uzņēmējiem piederošo īpašumu vērtību, un uz veiktās analīzes bāzes tika sagatavots iespējamais attīstības scenārijs - īpašumu vērtības izmaiņas. Uzņēmēju īpašumu vērtību ietekmē vairāki faktori, kuru izpausmes, lai gan līdzīgas pēc būtības, katru biznesu var ietekmēt savādāk.

Jāņem vērā, ka, prognozējot, kā mainīsies Latvijas 100 bagātāko cilvēku ienākumi, lielākoties tika analizēta publiski pieejamā informācija, un līdz ar to biznesa vērtības izmaiņas tika novērtētas oficiāli pieejamajai jeb caurspīdīgajai biznesa daļai.

Pasaules akciju cenas ceturtdien dramatiski saruka, dažām biržām piedzīvojot vairākos gadu desmitos straujāko kritumu, jo centrālo banku ārkārtas pasākumi nemazināja bailes par jaunā koronavīrusa uzliesmojuma aizvien smagāko ietekmi uz ekonomiku.

Volstrītas indekss "Dow Jones Industrial Average" saruka par 10,0% jeb aptuveni 2350 punktiem līdz 21 200,62 punktiem, piedzīvojot ļaunāko tirdzniecības sesiju kopš 1987.gada.

Londonas biržas indekss FTSE 100 kritās par 10,9%, piedzīvojot savu sliktāko dienu kopš 1987.gada.

Frankfurtes biržas indekss DAX dienu noslēdza ar 12,24% kritumu, un tas bija straujākais šī indeksa kritums, kāds reģistrēts kopš 1989.gada.

Parīzes biržas indekss "CAC 40" kritās par 12,28%, kas ir lielākais šī indeksa vienas dienas kritums tā vēsturē.

Milānas biržas indeks FTSE MIB saruka par 16,9% līdz 14 894, 44 punktiem, un tas ir sliktākais rādītājs kopš šī indeksa ieviešanas 1998.gadā.

No 1.augusta Valsts zemes dienests savā interneta mājas lapā www.vzd.gov.lv ikvienam zemes vai būvju īpašuma īpašniekam piedāvā iespēju uzzināt sava īpašuma prognozēto kadastrālo vērtību 2008.gadam.

Mājas lapā publicētajā prognozēto kadastrālo vērtību modulī interesējošā īpašuma sastāvā ietilpstošās zemes vienības vai būves kadastrālo vērtību iespējams sameklēt pēc īpašuma kadastra numura vai zemes vienības vai būves kadastra apzīmējuma, skaidroja Valsts zemes dienesta sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Goba.

Visu Kadastra informācijas sistēmā reģistrēto zemes vienību un būvju - vairāk nekā 2 miljonu objektu - prognozētās kadastrālās vērtības aprēķinātas, ņemot vērā jauno kadastrālo vērtību bāzi un Kadastra informācijas sistēmā reģistrētos datus par īpašumu vai objektu pēc stāvokļa uz 2007.gada 18.jūniju.

Šā gada 26.jūnija valdības sēdē tika apstiprināti trīs Ministru kabineta (MK) noteikumi, kas nosaka jaunu kadastrālo vērtību bāzi 2008.gadam: Ministru kabineta noteikumi Nr.444 Noteikumi par lauku nekustamo īpašumu grupas kadastrālo vērtību bāzi, Ministru kabineta noteikumi Nr.445 Noteikumi par dzīvojamās apbūves nekustamo īpašumu grupas kadastrālo vērtību bāzi un Ministru kabineta noteikumi Nr.446 Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 3.janvāra noteikumos Nr.19 Noteikumi par kadastrālo vērtību bāzi, kas nosaka nekustamā īpašuma tirgus izmaiņu korekcijas koeficientus komercdarbības un sabiedriskās apbūves nekustamo īpašumu grupai, kā arī rūpnieciskās ražošanas nekustamo īpašumu grupai.

5. aprīlī Valsts sekretāru sanāksmē tika izskatīti noteikumu projekti, kas noteiks lauku un dzīvojamās apbūves nekustamo īpašumu grupu kadastrālās vērtību bāzes, kā arī izskatīts projekts grozījumiem noteikumos par kadastrālo vērtību bāzi. Tos kopīgi izstrādājuši Tieslietu ministrijas un Valsts zemes dienesta (turpmāk - VZD) speciālisti, pamatojoties uz Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumu un kadastrālās vērtēšanas noteikumos noteiktajiem uzdevumiem.

Kā teikts paskaidrojuma rakstā, visi trīs sagatavotie noteikumu projekti virzāmi apstiprināšanai valdībā vienlaicīgi, jo tie ir savstarpēji saistīti un, tikai vienlaicīgi tos piemērojot, tiktu nodrošināts visu nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību aprēķins. Pretējā gadījumā rastos nesamērība starp nekustamo īpašumu grupām.

Lai nodrošinātu pāreju uz kadastrālo vērtību bāzes aktualizāciju vienlaicīgi visām nekustamā īpašuma grupām visā valsts teritorijā, 2007. gadā, izstrādāta pilnā apmērā jaunā kadastrālo vērtību bāze (zemes vērtību zonējumi un ēku, zemes bāzes vērtības) lauku un dzīvojamās apbūves nekustamo īpašumu grupai, kā arī nekustamā īpašuma tirgus izmaiņu korekcijas koeficienti komercdarbības, sabiedriskās apbūves un rūpnieciskās ražošanas nekustamo īpašumu grupām (zemei un ēkām).

Mājokļu pieejamība Rīgā uzlabojas, tomēr cilvēki joprojām nesteidz iegādāties īpašumus, secina Swedbank

Šī gada trešajā ceturksnī mājokļu pieejamības indekss Rīgā bijis 141, kas ir labāks nekā Viļņā (105), bet nedaudz sliktāks kā Tallinā (144), izriet no Swedbank Baltijas Mājokļu pieejamības indeksa. Indekss tiek publicēts ik ceturksni, un tā mērķis ir parādīt, kā mainījusies mājokļu pieejamība. Indekss atspoguļo hipotētiskas mājsaimniecības spēju iegādāties (bet ne pārdot) «standarta» mājokli Baltijas valstu galvaspilsētās. Indekss ietver kredītu apkalpošanas izmaksas, bet neiekļauj mājokļa uzturēšanas izdevumus, piemēram, komunālos un nodokļu maksājumus.

3.ceturksnī indekss Rīgā bijis 141.1 – tas nozīmē, ka mājsaimniecība var atļauties lielāku mājokli nekā «standarta» gadījumā, kad indekss ir 100. Indeksa starpību Tallinā un Viļņā pamatā ir ienākumu atšķirības, bet mājokļu cenas un procentu likmes hipotekārajiem kredītiem šajās pilsētās ir aptuveni vienādas. Savukārt indekss Rīgā ir līdzīgs Tallinas indeksam, jo zemākus mājsaimniecību ienākumus Rīgā kompensē par aptuveni 30% zemākas mājokļu cenas.

Akciju cenas ASV un Eiropā trešdien pārsvarā kritās, investoriem mēģinot novērtēt Covid-19 gadījumu skaita palielināšanās ietekmi uz ekonomiku.

Lai gan Volstrītas indekss "Nasdaq Composite" pieauga līdz jaunam rekordam, bezdarbnieka pabalsta jauno pieprasījumu skaita ASV negaidīts kāpums pagājušajā nedēļā pastiprināja pesimistisku noskaņojumu Volstrītā, un indekss "Dow Jones Industrial Average" noslīdēja zem 30 000 punktu atzīmes, kuru tas otrdien bija pirmoreiz pārsniedzis.

Bezdarbnieka pabalsta jauno pieprasījumu skaits ASV pagājušajā nedēļā palielinājās līdz 778 000 salīdzinājumā ar iepriekšējās nedēļas koriģētajiem datiem 748 000 apmērā.

Šis kāpums pārsteidzis analītiķus, kuri bija prognozējuši, ka bezdarbnieka pabalsta jauno pieprasījumu skaits pagājušajā nedēļā samazināsies līdz 730 000, salīdzinot ar iepriekšējās nedēļās sākotnēji lēstajiem 742 000.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien pārsvarā kritās, investoriem bažījoties par ekonomikas izaugsmes perspektīvām, toties Āzijas biržās bija kāpums un Tokijas biržas indekss sasniedza augstāko līmeni 33 gadu laikā.

Volstrītas investoru noskaņojumu pasliktināja Pasaules Bankas prognoze, ka globālās ekonomikas izaugsme šogad palēnināsies līdz 2,4% salīdzinājumā ar 2,6% pērn, ko daļēji nosaka vājāka ekonomiskā aktivitāte ASV un Ķīnā.

Eirozonas akciju tirgos bija kritums, jo ziņas par Vācijas rūpniecības produkcijas apjoma negaidītu samazināšanos radīja bažas par Eiropas lielākās ekonomikas veselīgumu.

Jēlnaftas cenas pieauga dienu pēc tam, kad tās bija kritušās pēc Saūda Arābijas naftas kompānijas "Saudi Aramco" lēmuma krasi pazemināt jēlnaftas cenas.

Āzijas biržu indeksi pieauga un Tokijas biržas indekss sasniedza augstāko līmeni kopš 1990.gada, tirgu dalībniekiem norādot uz nesenā Volstrītas cenu kāpuma pozitīvo ietekmi.

Britu mārciņas vērtība otrdien kritās, ko noteica saspīlējums jautājumā par «Breksita» vienošanos, bet ASV un Eiropas pasaules biržu indeksi lielākoties pieauga.

Lielbritānijas parlaments otrdienas vakarā atkārtoti noraidīja premjerministres Terēzas Mejas panākto «Breksita» vienošanos.

Britu mārciņas vērtība pirms tam otrdien kritās, kad valdības augstākais tieslietu padomnieks Džefrijs Kokss paziņoja, ka Mejas pirmdien panāktas «Breksita» vienošanās izmaiņas nav mainījušas juridisko risku, ka Lielbritānija «uz nenoteiktu laiku un nebrīvprātīgi» iestrēgtu tā sauktajā pagaidu risinājumā Īrijas robežas jautājumā.

«Sterliņu mārciņa strauji kritās pēc Koksa paziņojuma,» sacīja «ThinkMarkets» analītiķis Naīms Aslams.

«Viņa viedoklis bija vissvarīgākais; tagad, kad viņš licis saprast, ka jaunākais darījums ir maznozīmīgs, durvis ir plati atvērtas sterliņu mārciņas kritumam.»

Bez pārējo reģionu darbaspēka importa Rīgai un Pierīgai neiztikt.

Rīga un Pierīga bez darbaspēka «importa» no laukiem, kur sociāli ekonomiskās sistēmas maiņas rezultātā daudz darba vietu ir pazudušas, bet jaunradītās nespēj visiem darbspējīgajiem nodrošināt darba iespējas. Par to liecina Dienas Biznesa veiktais pētījums par darba vietu pieejamību pašvaldībās, izmantojot Centrālās statistikas pārvaldes datus par aizņemtajām darba vietām šā gada otrajā ceturksnī un iedzīvotāju skaitu darbspējas vecumā (15–61 gads). Aprēķinātais darba vietu pieejamības indekss tikai kārtējo reizi apliecina reģionālās attīstības svarīgo jautājumu.

Rēķinot, ka statistika darbspējīgo vecumā iekļauj arī vidusskolēnus, profesionālās izglītības iestāžu audzēkņus, kā arī augstskolu studentus, var diezgan droši prognozēt, ka Rīgā un Pierīgā darbaspēka deficīts attiecībā pret šajās pašvaldībās dzīvojošajiem (deklarētajiem) darbspējas vecuma iedzīvotājiem ir vēl iespaidīgāks.

Ar šā gada 1. janvāri ir stājusies spēkā jaunā nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību bāze un izmaiņas kadastrālo vērtību aprēķināšanas metodikā. Paredzams, ka februārī iedzīvotāji saņems pašvaldību nodokļu paziņojumus, un katrs īpašnieks varēs uzzināt sava īpašuma kadastrālo vērtību un no tās izrietošo nekustamā īpašuma nodokļa apjomu.

Pagājušajā gadā Ministru kabinets pieņēma vairākus būtiskus lēmumus un normatīvos aktus nekustamo īpašumu vērtēšanas jomā — ir pārskatīta un apstiprināta kadastrālo vērtību bāze — zonējums un bāzes vērtības – dzīvojamajiem, lauksaimniecības un mežsaimniecības nekustamajiem īpašumiem, kā arī indeksētas bāzes vērtības pārējiem nekustamajiem īpašumiem, lai tie būtu savstarpēji salīdzināmi.

Vēl papildus pagājušā gada septembrī ir pieņemti labojumi kadastrālās vērtēšanas noteikumos, saskaņā ar kuriem arī lielākajai daļai saimnieciskajā darbībā izmantojamo ēku kadastrālās vērtības tagad tiek aprēķinātas pēc to platības, nevis pēc būvtilpuma kā līdz šim.

Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 9. martā, vērtēs Tieslietu ministrijas priekšlikumus grozījumiem Kadastra likumā, kas paredz pārcelt kadastrālo vērtību jaunās bāzes spēkā stāšanos uz 2025.gada 1.janvāri.

Tikmēr vismaz līdz 2024. gada 31. decembrim tiks piemērotas pašlaik spēkā esošās kadastrālās vērtības.

“Jaunās kadastrālo vērtību bāzes nedrīkst stāties spēkā līdz Finanšu ministrija nav īstenojusi nekustamā īpašuma nodokļa reformu ar mērķi nepieļaut nodokļu sloga kāpumu,” skaidro tieslietu ministrs Jānis Bordāns.

Tāpat Tieslietu ministrija piedāvā noteikt, ka turpmāk jaunas kadastrālo vērtību bāzes nedrīkst publicēt vēlāk kā pusotru gadu pirms to stāšanās spēkā. Tas nozīmē, ka sabiedrība par jaunajām vērtībām varēs uzzināt vismaz pusotru gadu pirms to piemērošanas. Līdz ar to kadastrālo vērtību bāzi izstrādātu atbilstoši situācijai nekustamā īpašuma tirgū, kāda tā bija divus ar pusi gadus pirms kadastrālo vērtību bāzes piemērošanas kadastrālo vērtību aprēķinam.

ASV un Eiropas biržu indeksi otrdien kritās, ko noteica bažas par ASV ekonomikas perspektīvu un Itālijas konfliktu ar ES budžeta un nodokļu jautājumā, kamēr investori turpināja izvērtēt Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu rezultātus.

Volstrītā investoru bailes par ASV ekonomikas pieauguma palēnināšanos izraisīja valsts obligāciju cenu samazināšanos, un obligācijām ar 10 gadu dzēšanas termiņu tā īslaicīgi nokritās līdz zemākajam līmenim kopš 2017.gada septembra.

Saruka arī ASV uzņēmumu akcijas, un galvenie ASV biržu indeksi nokritās līdz divu mēnešu zemākajiem līmeņiem. Maijs var noslēgties kā pirmais šī gada mēnesi, kura gaitā Volstrīta piedzīvojusi kritumu.

«Akciju tirgus vilcinās, kamēr obligāciju tirgum, šķiet, ir diezgan spēcīgs uzskats, ka pasaules ekonomika palēninās,» sacīja LBBW analītiķis Karls Heilings.

«Arī no psiholoģiskās perspektīvas akciju tirgum maijā ir tendence uz nepietiekamu sniegumu, tāpēc daudzi pircēji vienkārši grib nogaidīt līdz mēneša beigām.»

Akciju cenas Volstrītā trešdien pieauga pēc ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) lēmuma sākt samazināt savu stimulu programmu, bet Eiropas un Āzijas biržā akciju cenas mainījās dažādos virzienos.

Visi trīs galvenie ASV biržu indeksi pieauga līdz jauniem rekordiem ceturto dienu pēc kārtas. Londonas biržas indekss kritās, Parīzes biržas indekss pieauga, un neliels kāpums bija Frankfurtes biržas indeksam.

Pasaules naftas cenas kritās par vairāk nekā 3%.

FRS vadītājs Džeroms Pauels palika pie sava viedokļa, ka negaidīti augstā inflācija samazināsies 2022.gada otrajā pusgadā, un sacīja, ka ASV centrālā banka "var būt pacietīga", neceļot procentlikmes.

Vēl pirms FRS paziņojuma tika publicēti jauni dati, kas rāda, ka ASV ekonomikas atveseļošanās turpinās. ASV privātajā sektorā oktobrī tika radīts 571 000 darbavietu, tādējādi reģistrēts straujāks kāpums par prognozēto. Analītiķi bija prognozējuši, ka ASV privātajā sektorā oktobrī tiks radīti 400 000 darbavietu.