Gazprom stratēģija ir runāt par to, ka tūlīt visas energoresursu cenas atkal celies un lai kāds neiedomājas, ka cenas var būt zemākas, tā ceturtdien videočatā ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) komentēja energokompānijas vadītāja paziņojumu, ka dabasgāzes cenas turpinās palielināties, 2012.gadā sasniedzot pirmskrīzes līmeni. Ministra rīcībā esot informācija, ka Gazprom runā ar vairākām Eiropas valstīm par nosacījumu maiņu, bet tas notiek klusām un bez publicitātes.

Lai gan Gazprom vadība runā par cenu pieaugumu, analītika rāda, ka kompānijai 5-10 gadus uz priekšu jāskatās uz Latviju kā uz tirgu, un kompānija apzinās, ka šāda sadarbība nevarētu būt pilnībā uzspiesta no vienas puses, klāstīja A.Kampars. Latvija veido alternatīvu kanālu no Eiropas, un viņi to saprot, piebilda ministrs.

Vaicāts par to, kad Latvija «nokāps no gāzes adatas», A.Kampars aicināja cilvēkus raudzīties plašāk un būt kompetentākiem, jo virspusēji skaidrojumi novedot pie negatīviem risinājumiem. Jāatgādina gan, ka viņa pārstāvētās Vienotības deputāti, Saeimā diskutējot par akcīzes nodokļa atcelšanu dabasgāzei, paši vairākkārt minējuši terminu «Gazprom adata» vai «gāzes adata», uz kuras Latvija «sēž».

Latvijas sludinājumu portālos ik pa laikam atrodami darba piedāvājumi videočatos, turklāt tiek solīta laba samaksa un darbs no mājām, bet tikai retumis par šādu darbu tiek piedāvāts darba līgums vai maksāti nodokļi. Latvijas policija patlaban ir bezspēcīga videočatu biznesa apkarošanā, ziņo TvNet.

«Šajā gadījumā fiziski seksuālie pakalpojumi klientam netiek sniegti – Latvijas likumdošana nav regulējama, lai aizliegtu šādus videočatus,» skaidro Valsts Policija. Tomēr, neskatoties uz to, darba tiesību pārkāpumus videočatu darba devēju un ņēmēju attiecībās saskatījusi Darba inspekcija.

Strādājot videočatā, darba līgums netiek slēgts, lai nav «viena trešdaļa nopelnītā jāatdod deputātiem», sarakstē ar šāda sludinājuma publicētāju noskaidrojusi kāda lasītāja. Sarakstē potenciālais darba devējs sola, ka nākamgad līgumi tikšot slēgti, tomēr jautāts par to, kādā veidā iespējams sagatavot darba līgumus bez esoša uzņēmuma, videočata meiteņu vervētājs norāda: «Līgums ir tikai ar saitu, ar kuru strādājam, bet līgums par manām un Jūsu attiecībām kā tāds nav. Ja lielākā daļa meitenes vēlēsies līgumu, izveidošu komercreģistru, tad varēsiet trešo daļu savas algas atdot deputātiem, līdz ar to mazāk saņemsiet uz rokas. Jēga nekāda. Nekas nekur valstij netiek atdots, peļņu saņem tikai meitenes un es.»

Topošie ierobežojumi pilsētu un novadu domju deputātiem ieņemt amatus pašvaldību iestādēs un uzņēmumos var būtiski ietekmēt deputātu kandidātu sarakstus nākamajām vēlēšanām, vēsta laikraksts Diena.

Laikraksta aprēķini liecina, ka aptuveni puse pašreizējo Rīgas domes deputātu ir finansiāli ieinteresēti, lai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas plānotie ierobežojumi netiktu pieņemti. Tomēr uz ienesīgāko papildu ienākumu avotu - Rīgas brīvostu - vismaz pašreizējā redakcijā ierobežojumi neattiektos, lai gan Vienotība vēlas tādus noteikt. Likumprojekts šobrīd neparedz arī ierobežojumus uzņēmumu padomju locekļiem, lai gan arī tajās vairāki Rīgas domnieki saņem visai pieklājīgu atalgojumu.

Rīgas domes koalīcija daudz kritizēta par lēmējvaras un izpildvaras saaugšanu, un amatpersonu ienākumu deklarācijas apliecina, ka daudzi deputāti tieši valdēs un padomēs saņem ievērojami vairāk nekā par deputāta darba veikšanu, norāda Diena. Deputāti Rīgas domē saņem vidēji zem 500 latu mēnesī - ap Ls 5500 gadā, daži mazāk, daži vairāk, īpaši, ja vada domes komitejas. Taču Rīgas satiksmē un vairākos citos uzņēmumos, kuru valdēs un padomēs strādā domnieki, viņu atalgojums ir vairākas reizes lielāks.

Pēc divu mēnešu ilgām politiskām diskusijām pirmdien Rīgas domes ārkārtas sēdē par Rīgas mēru ievēlēts līdzšinējais priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Oļegs Burovs (GKR), līdz ar to aktualitāti pašlaik ir zaudējis jautājums par ārkārtas vēlēšanām galvaspilsētas pašvaldībā.

Kopumā balsojumā piedalījās 48 domnieki, no kuriem par Burovu nobalsoja 35 deputāti - 11 «Gods kalpot Rīgai» deputāti, četri «Neatkarīgo deputātu frakcijas» pārstāvji, trīs deputātu bloka «Rīgai!» biedri, kā arī 17 «Saskaņas» deputāti. Par otru mēra amata kandidātu - Viesturu Zepu (LA) - kopumā tika atdotas 12 balsis - astoņas no «Latvijas attīstībai» un četras no nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK. Četri «Vienotības» un septiņi Jaunās konservatīvās partijas deputāti balsojumā nepiedalījās un sēžu zāli atstāja jau pirms balsojuma.

Neatkarīgās deputātes Baibas Brokas balss tika atzīta par nederīgu. Rīgas domes deputāti pirms balsojuma Burovu iztaujāja aptuveni piecas stundas, bet Zepam veltīja vien 15 minūtes. Domnieki Burovam uzdeva jautājumus par ļoti dažādiem pašvaldības darba aspektiem. Piemēram, domnieks Valters Bergs (JKP) prasīja, vai Burovs ir iepazinies ar SIA «Novirus» atzinumu, kurā teikts, ka ir tiesisks pamats piedzīt līdzekļus no bijušās «Rīgas satiksmes» valdes un vai viņš to darīs. Burovs apstiprināja, ka ir informēts par atzinumu, bet šobrīd jautājumu vēl vērtējot pagaidu valde.

Rīgas domes priekšsēdētājs Dainis Turlais (GKR) nav izturējis uzticības balsojumu, līdz ar to zaudēja galvaspilsētas mēra amatu.

Turlais pēc domes sēdes žurnālistiem norādīja, ka katra jauna situācija liek pieņemt jaunus lēmumus un vienmēr ir nepieciešams saglabāt veselo saprātu.

Viņš arī pauda, ka ārkārtas vēlēšanas ir politiska bezatbildība. Viņš atzina, ka dome, kas nevar pieņemt lēmumus nevar strādāt. Taču viņš uzsvēra, ka, ja apzināti tiek veidota situācija, lai ārkārtas vēlēšanas notiktu, tad tā, viņaprāt, ir politiskā bezatbildība.

Neuzticību Turlajam izteica 31 deputāts - visa opozīcija, pie frakcijām nepiederošais deputāts Oskars Putniņš un «Neatkarīgo deputātu frakcija", ko veido četri no «Saskaņas» izslēgtie politiķi Valērijs Petrovs, Aleksejs Rosļikovs, Vitālijs Dubovs un Vadims Baraņņiks.

Liepājas dome pieņēmusi budžeta grozījumus, lai pamatbudžeta deficītu daļēji segtu no privatizācijas fonda ieņēmumiem. Tas ir viens no pēdējiem lēmumiem līdzšinējā sasaukumā.

Liepājas pašvaldības pamatbudžeta ieņēmumi šā gada pirmajos piecos mēnešos ir Ls 17.4 miljoniem latu jeb 96.6 % no plānotā.

Līdz 1. jūnijam nodokļu ieņēmumi izpildīti par 92.8% jeb 9.05 miljoniem latu.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi izpildīti par 89.7%.

Par šo lēmumu atteicās balsot SC deputāte Elita Kosaka (turpmāk pārstāvēs Osipova partiju), apgalvojot, ka opozīcijas deputātiem nav bijis iespējams iepazīties ar grozījumiem pirms domes sēdes.

Liepājas pilsētas pamatbudžeta ieņēmumi 2009. gadā plānoti 34.5 milj. latu apmērā vai vidēji 404 Ls uz vienu iedzīvotāju. Prognozēts, ka budžeta ieņēmumu daļā šogad visvairāk samazināsies ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa - par 21 %. Liepājas mērs Uldis Sesks pieļauj, ka pēc valdības lēmumiem var nākties budžetu vēl koriģēt.

Ar partiju Saskaņas centrs un Gods kalpot Rīgai deputātu balsu vairākumu šodien Rīgas domes sēdē nolemts noteikt, ka no nākamā gada 1. janvāra Rīgā deklarētajiem iedzīvotājiem sabiedriskais transports kļūs nedaudz lētāks, bet pārējie iedzīvotāji maksās dubultā.

No 1. janvāra Rīgā deklarētie iedzīvotāji līdzšinējo 50 santīmu vietā par biļeti Rīgas sabiedriskajā transportā maksās 42 santīmus jeb 0,60 eiro, savukārt Rīgā nedeklarētajiem pasažieriem biļete maksās 84 santīmus jeb 1,20 eiro.

Līdzīgas atšķirības plānotas arī mēnešbiļešu cenās, taču skolēniem un studentiem, kas apmeklē izglītības iestādes Rīgas administratīvajā teritorijā, noteiktās atlaides neatkarīgi no deklarētās dzīvesvietas tiks palielinātas no 60% līdz 80%.

Lai saņemtu deklarētā iedzīvotāja atlaidi, būs jāsaņem personificēts e-talons, kas kļūs arī par Rīdzinieka karti. Tālāk viss notikšot automātiski - nekādas izziņas vai citi dokumenti nebūs nepieciešami. Tiem, kas Rīgā deklarēsies līdz 31.decembrim, tiks piešķirta viena bezmaksas mēnešbiļete.

Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja šodien atbalstīja pašvaldības 2019.gada budžeta grozījumus, vienlaikus pirmo reizi vairāku gadu laikā neplānojot no domes budžeta SIA «Rīgas satiksmei» piešķirt papildus lūgto naudu.

Budžeta grozījumus tradicionāli neatbalstīja domes opozīcijas deputāti, bet atbalstīja vairums koalīcijas domnieku.

Pirmo reizi par budžeta grozījumiem komiteja lēma 18.oktobrī, taču tā kā koalīcijas deputāti nespēja vienoties par atbalstu vienam no iesniegtajiem priekšlikumiem, sēde tika pārcelta par pusotru nedēļu.

Kopumā koalīcijas pārstāvji bija iesnieguši divus priekšlikumus. Deputāti Artūrs Hroļenko (S) un Oļegs Burovs (GKR) piedāvāja piešķirt 100 000 eiro dzīvojamo māju energoefektivitātes pasākumu veikšanai un renovācijai, lai nodrošinātu to projektu realizāciju, kurus iespējams īstenot līdz gada beigām.

Savukārt garas diskusijas koalīcijas deputātu starpā izvērtās par otru atsevišķu koalīcijas deputātu iesniegto priekšlikumu. Proti, domnieki bija rosinājuši 40 000 eiro novirzīt Rīgas Zoodārzam, 14 000 eiro - dzīvojamo māju energoefektivitātes popularizēšanai un 250 000 eiro - informācijas tehnoloģiju iegādei Rīgas skolām.

Rīgas Brīvostas valdes locekļa amatā bijušā Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieka Aināra Šlesera (LPP/LC) vietā plānots iecelt Rīgas domes priekšsēdētāju Nilu Ušakovu (SC).

Šādas izmaiņas Brīvostas valdē šodien atbalstīja Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas deputāti. Šlesers zaudējis Brīvostas valdes priekšsēdētāja amatu, jo tika ievēlēts 10.Saeimā.

Komiteja arī atbalstīja redakcionālus labojumus Rīgas domes lēmumā par Rīgas Brīvostas valdes ievēlēšanu saistībā ar Brīvostas valdes priekšsēdētāja Andra Amerika (LPP/LC) ievēlēšanu par Rīgas vicemēru un valdes locekļa Vadima Jerošenko (SC) ievēlēšanu Rīgas domē.

Ameriks sēdes laikā deputātiem paskaidroja, ka jau vēsturiski Rīgas domes priekšsēdētājs esot bijis arī Rīgas Brīvostas valdē - tā tas bijis arī iepriekšējo galvaspilsētas mēru Aivara Aksenoka (TB/LNNK, tolaik JL), gan Jāņa Birka (TB/LNNK) domes vadīšanas laikā.

Rīgas domes bloka Vienotība deputāti vērsušies pie pašvaldības SIA Rīgas nami vadības, lūdzot sniegt skaidrojumu par uzņēmuma zaudējumiem 300 tūkstošu latu apjomā, kas radušies neefektīvu kultūras pasākumu dēļ.

Deputāti ir sašutuši par Rīgas namu nespēju nodrošināt kultūras pasākumu efektīvu īstenošanu, kā rezultātā pašvaldībai nākas segt šī uzņēmuma radītos zaudējumus, kuru summa pieaug, bet atskaites par līdzekļu izlietojumu netiek sniegtas.

Lai pārrunātu šo problēmu, opozīcijas deputāti šodien tikās ar Rīgas vicemēru Andri Ameriku, kurš ir Rīgas namu kapitāla daļu turētāja pārstāvis. «Esam sapratuši, ka Rīgas nami nespēj efektīvi apstrādāt šo funkciju, un to atzina arī Ameriks,» sacīja domnieks Olafs Pulks (V). Deputāti vēlas panākt, lai uz Izglītības, kultūras un sporta komiteju atnāk Rīgas namu vadītājs vai kāds no valdes locekļiem, kurš varētu paskaidrot, kas notiek uzņēmumā. Uzņēmuma valdes loceklis Almers Ludviks 13.oktobra komitejas sēdē nespēja detalizēti izskaidrot, kam nepieciešams papildu finansējums.

Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis (PP) nolēmis atkāpties no amata, teikts viņa šodien izplatītajā paziņojumā.

Šo lēmumu izraisīja nesaskaņas un šķelšanās koalīcijā saistībā ar iespējamo pārkāpumu izmeklēšanu Rīgas domes Satiksmes departamentā.

Kā norāda Staķis, kopš Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām 2020.gadā viņš esot strādājis, lai Latvijas galvaspilsētā ieviestu modernas, ilgtspējīgas pārmaiņas un labākās pārvaldības prakses.

Viens no galvenajiem principiem viņam esot bijusi godīga pārvaldība, kas izpaužas kā atklāti konkursi, profesionāļi kapitālsabiedrību vadībā, nulles tolerance pret izšķērdību, korupciju vai politiskajiem ielikteņiem.

Šo principu viņš esot ievērojis, nododot izvērtēšanai informāciju par naudas izšķērdēšanu Rīgas domes Satiksmes departamentā, kā arī laikus par to informējot par satiksmes jomu atbildīgās Rīgas domes amatpersonas.

Prestižajā konkursā The Coin of the Year (Pasaules gada monēta) Latvijas Bankas 2014. gadā izlaistā Baltijas ceļa 25 gadu jubilejai veltītā monēta atzīta par labāko pasaulē nominācijā Labākais mūsdienu notikumu atspoguļojums, informē centrālā banka.

Konkursa finālā dažādās kategorijās (labākā zelta monēta, labākā sudraba monēta, labākā bimetāla monēta) par uzvarējušām atzītās monētas sacentīsies par Pasaules gada monētas titulu. Otrajai kārtai žūrija izraudzījās 10 monētas, tostarp, monētu Baltijas ceļš, bet uzvarētāju plānots publiskot 2016. gada janvārī.

Konkurss Pasaules gada monēta monētu mākslā ir līdzvērtīgs Oskara piešķiršanai kinomākslā, skaidro centrālā banka. Latvijas Banka šajā konkursā piedalās regulāri un ar labiem panākumiem. Nozīmīgākais no tiem – 2010. gadā par labāko zelta monētu un Pasaules gada monētu tika atzīta zeltā kaltā Latvijas monēta. Kopš 2000. gada balvas dažādās nominācijās guvušas arī monētas Millennium, Liktenis, Brīvības cīņas un Miglā asaro logs. Pērn konkursā par gada labāko sudraba monētu pasaulē tika atzīta Latvijas Bankas 2013. gadā izlaistā monēta Rihards Vāgners – veltījums komponistam 200. dzimšanas dienā un piemiņa viņa rosīgajam Rīgas periodam.

«Raugoties šodienas acīm, es nekad nesapratīšu, kāpēc FKTK un Latvijas Banka pieļāva, ka Latvijā izsniedz kredītus eiro valūtā. Nevienā valstī svešā valūtā privātpersonas nevar ņemt kredītus. Krīzē tas pasargāja investorus un nesa zaudējumus tautai,» tā intervijā laikrakstam Diena, jautāts, kādas ir lielākās kļūdas, kas pieļautas Latvijā, sacījis ekspremjers Aigars Kalvītis.

«Aizņēmumu svešā valūtā dēļ mēs nevarējām pielietot klasisko krīzes pārvarēšanas instrumentu - naudas devalvāciju, ko veiksmīgi izmantoja poļi, briti, zviedri. Briti devalvēja mārciņu, un divu gadu laikā tā kļuva tikpat spēcīga, kā bija,» skaidrojis Kalvītis.

«Otra problēma, ka bankas aizņēmās īstermiņa resursus un izmantoja tos nekustamo īpašumu ilgtermiņa kreditēšanā. Un tā rīkojās ne tikai Parex, faktiski visas Latvijas bankas. Es tolaik biju valdības vadītājs, kāds pārmet arī man, bet tā nebija valdības atbildības sfēra. Mūsu fokuss bija uz valsts budžetu. Manas valdības laikā tas bija kārtībā - divus gadus bija atlikums, pēdējā gadā pat 117 miljoni plusā, kas nekad citkārt nav bijis. Un sociālajā budžetā vispār bija uzkrāts miljardu latu liels atlikums. Pa šiem gadiem viss notērēts. Bet tas arī objektīvi, jo nav cilvēku, kas strādā, nav, kas maksā nodokli,» Dienai paudis ekspremjers.

Krievijas Federācijas prezidents Vladimirs Putins nosodījis Ukrainas rīcību, norādot, ka armijas izmantošana Slavjanskā ir noziegums pret tautu. Putins arī brīdinājis par sekām šādai Ukrainas valdības rīcībai, vēsta Korrespondent.net.

«Ja Kijeva tiešām izmanto armijas spēkus Slavjanskā, tad tas ir ļoti nopietns noziegums pret pašu tautu,» uzskata Putins.

Krievijas prezidents paziņoja, ka Ukrainas valdības rīcībai pret tautu būs sekas, tostarp Krievijas un Ukrainas starptautiskajās attiecībās.

Tikmēr Krievijā, Ukrainas robežas tuvumā, novērota Krievijas tanku pārvietošanās. Korrespondent.ru ziņo, ka, pēc medija rīcībā esošās informācijas, Krievijas tehnika atrodas aptuveni 100 kilometru attālumā no Ukrainas robežas.

Jau ziņots, ka Austrumukrainas pilsētā Slavjanskā notika apšaude, kā arī tika atslēgti telefonsakari. Pilsētai no vairākām pusēm pietuvojās Ukrainas spēku bruņutehnika. Virs pilsētas patrulēja helikopteri.

Saeima 11.augustā oficiālā paziņojumā atzina Krievijas vardarbību pret Ukrainas un arī citu valstu civiliedzīvotājiem par terorismu, bet pašu Krieviju - par terorismu atbalstošu valsti.

Paziņojumu "Par Krievijas mērķtiecīgiem militārajiem uzbrukumiem Ukrainas civiliedzīvotājiem un sabiedriskajai telpai" iepriekš pieņēma arī parlamenta Ārlietu komisija.

Dokumentā aicināts arī citas līdzīgi domājošās valstis paust šādu atzinumu, ka Krievija ir terorismu atbalstoša valsts.

Saeima norāda, ka Krievija mērķtiecīgi vēršas pret Ukrainas civiliedzīvotājiem, izmantojot ciešanas un iebiedēšanu kā instrumentu savos mēģinājumos demoralizēt Ukrainas tautu un bruņotos spēkus, paralizēt valsts rīcībspēju, lai okupētu Ukrainu. Politiķi atzīmē, ka Krievija šo vardarbību īsteno politisku mērķu sasniegšanai.

Deputāti kategoriski nosoda Krievijas militāro agresiju un plaša mēroga iebrukumu Ukrainā, kas īstenots ar Baltkrievijas režīma atbalstu un iesaisti, kā arī aicina eiroatlantisko kopienu un tās partnerus steidzami pastiprināt un ieviest visaptverošas sankcijas pret Krieviju, lai apturētu Krievijas armijas spēju turpināt tās militāro agresiju Ukrainā.

Latvijas Banka otrdien, 19. augustā, laiž apgrozībā Baltijas ceļa 25. gadskārtai veltītu 5 eiro sudraba kolekcijas monētu, liecina centrālās bankas sniegtā informācija.

Monētas grafisko dizainu veidojis Visvaldis Asaris, kam šis ir pirmais darbs monētu mākslā, un ģipša modeli – Ligita Franckeviča; tā kalta Nīderlandes kaltuvē Koninklijke Nederlandse Munt. Uz monētas redzama pīne ar tajā ievītām lentēm triju Baltijas valstu karogu krāsās, kā arī koka stumbrs ar saknēm.

Monētas sižets veltīts pasaules mērogā unikālai akcijai 1989. gada 23. augustā, kad aptuveni 2 miljoni baltiešu sadevās rokās 600 km garā ķēdē, kas uz 15 minūtēm savienoja Tallinu, Rīgu un Viļņu.

Šī akcija pievērsa visas pasaules uzmanību vēsturiskajai netaisnībai un apliecināja, ka brīvības un neatkarības ideja šo tautu prātos un sirdīs ir dzīva. Nevardarbīgās cīņas leksikonā Atmodas, Tautas frontes, Dziesmotās revolūcijas ietverto vēstījumu nu papildināja vēl viens tautu gribas un sapņu apliecinājums – Baltijas ceļš, vēsta Latvijas Banka. Tas bija kā neformāls referendums, kas okupācijas varai skaidri nodemonstrēja Baltijas tautu vienotību vēlmē atgūt brīvību un atjaunot reiz atņemto neatkarību.

ASV starptautiskā loma nav mazinājusies, Krievija ir viens no lielākajiem jaunā gada riskiem stabilitātei, Ķīna vēlas vairāk starptautiskas ietekmes, bet Brexit gala iznākums vēl aizvien nav skaidrs.

Tā Dienas Biznesa konferences Biznesa prognozes 2019 uzrunā pauda Latvijas Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Lielbritānijas un Ziemeļīrijas apvienotajā karalistē Baiba Braže. Viņasprāt, nākamais –2019.gads – ir Latvijas lielo iespēju gads.

«Kā apliecina mūsu valsts 100 gadu vēsture, Latvijas interesēs joprojām ir paredzama, starptautiskajās tiesībās un noteikumu ievērošanā balstīta starptautiskā sistēma. Tas nozīmē, ka pasaules valstis, neatkarīgi no izmēra un iekārtas, brīvprātīgi ievēro zināmus noteikumus,» konferencē sacīja B. Braže, norādot gan uz starptautiskām konvencijām valstu attiecību veidošanā, gan starptautiskām organizācijām – Pasaules Tirdzniecības organizāciju (PTO), Ziemeļatlantijas līguma organizāciju (NATO) un Eiropas Savienību (ES).

96 gadu vecumā mirusi Lielbritānijas karaliene Elizabete II, ceturtdien paziņojusi Bekingemas pils.

Pēc viņas nāves troni mantojis Elizabetes II vecākais dēls Čārlzs, kurš automātiski kļuvis par Lielbritānijas jauno karali. Viņš turpmāk oficiāli tiks dēvēts par Čārlzu III, apstiprinājušas karaļnama amatpersonas.

Elizabete II mirusi 8.septembra pēcpusdienā Balmoralas muižā Skotijā, kur viņa pavadīja vasaru.

Jau vēstīts, ka pēc karalienes ārstu paustajām bažām par viņas veselību karalienes tuvākie ģimenes locekļi šodien devās uz Balmoralas muižu.

Bekingemas pils pavēstīja, ka karalis un viņa sieva šonakt paliks Balmoralas muižā un rīt atgriezīsies Londonā.

Balmoralas muižā pašreiz atrodas arī pārējie Elizabetes II bērni un princis Viljams. Princis Harijs ir ceļā uz Skotiju.

Saeima šodien pieņēma paziņojumu, ar kuru Aleksandru Lukašenko neatzīst par leģitīmu Baltkrievijas prezidentu.

Saeimas paziņojumā "Par Baltkrievijas prezidenta mandāta leģitimitāti" pausts, ka Saeima neatzīst Lukašenko par leģitīmu Baltkrievijas prezidentu. "Atkārtoti uzsverot, ka 9.augustā notikušās Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas nebija nedz brīvas, nedz godīgas, ka Latvija neatzīst Baltkrievijas varas iestāžu publiskotos vēlēšanu rezultātus, tā norādot, ka šajos vēlēšanu rezultātos balstītais mandāts nav uzskatāms par demokrātiski iegūtu un leģitīmu," pauž parlaments.

Dokumentā norādīts, ka tas tapis, reaģējot uz 23.septembrī Lukašenko kā Baltkrievijas prezidenta inaugurācijas ceremoniju, kas līdz pēdējam brīdim tikusi turēta noslēpumā, un, kuras laikā Lukašenko deva amata zvērestu sestajam pilnvaru termiņam, tā arvien padziļinot Baltkrievijas politisko krīzi.

Pat ja tiks atbalstīts opozīcijā esošā Jaunā laika piedāvājums samazināt to Rīgas pašvaldības uzņēmumu skaitu, kuriem būs padomes, neskartas paliks vairākas kompānijas, kuru padomēs šobrīd darbojas domes vadība un tai tuvu stāvošie, raksta laikraksts Dienas bizness.

Tiesa, viņu maciņos nākamgad vajadzētu ieripot mazākas summas, jo, lai gan Rīgas dome lēmusi par 15 % samazināt atalgojumu tikai pilsētas vadībai un deputātiem, nevis tās uzņēmumu vadībai, nākamgad stājas spēkā vairāki likumi un likumu grozījumi, kuru mērķis ir «samazināt finansējuma apjoma atlīdzības izmaksai 15 % no kopējā institūcijai», kas attieksies uz visām valsts un pašvaldības iestādēm, aģentūrām, uzņēmumiem. Tas gan automātiski nenozīmē algu samazināšanu, jo atlīdzību veido arī prēmijas, naudas balvas, piemaksas, pabalsti, dodoties atvaļinājumā utt. Vairāki neoficiāli avoti Db gan ir izteikuši aizdomas - nav izslēgts, ka nauda, kas tiks ietaupīta, samazinot atlīdzību, darbiniekiem varētu tikt kompensēta savādāk, piemēram, ar jaunu dienesta auto. Īpaši tas varētu attiekties uz iestādēm un uzņēmumiem, kas netiek tieši finansētas no valsts vai pašvaldības budžeta.

Principā var teikt, ka pēc vairākiem mēnešiem, kuru laikā teju visās malās cilvēki pārsvarā runā par krīzi, par nepieciešamību taupīt, par nākotnes bažām utt., ir vismaz viena oāze, kuru tas viss acīmredzot neskar - Rīgas dome.

Atšķirībā no dažādām valsts institūcijām, tur darbiniekiem ir ieplānotas četras prēmijas gadā. Piemēram, privātuzņēmumos prēmijas parasti maksā post factum par labi padarītu darbu, bet domei acīmredzot izdevies darbā dabūt tādus ģēnijus, par kuriem a˙priori ir skaidrs - viņi to nopelnīs. Problēma gan slēpjas aspektā, ka droši vien tur strādājošajiem speciālistiem būs veselībai kaitīgs darbs, par ko ļauj spriest tas, ka ir paredzēta papildu piemaksu tās uzlabošanai. Toties ir vēl arī kāda laba vēsts - lai gan vienā gadā ietilpst vien 12 mēneši, tur strādājošajiem ir paredzētas 13 algas. Te gan ir vismaz divi iespējamie varianti: vai nu darbinieki 12 algu vietā saņems 13, vai arī vismaz Rīgā gadam būs 13 mēneši. Savulaik Turkmenistānas vadonis jeb turkmenbaši mēģināja mainīt kalendāru, janvāri, februāri, martu u.c. mēnešus nodēvējot, piemēram, savā un savas mātes vārdā. Rīgas domnieki, izskatās, plāno iet tālāk un ieviest vienu jaunu mēnesi, un jautājums ir tikai par to, kā tas tiks nodēvēts - Birks, Raubiško vai kā citādi. Tiesa, šī nebūt nav vienīgā Rīgas pašvaldības institūcija, kur kaut kas tamlīdzīgs ir ieplānots, taču šīs direkcijas gadījumā interesantākais ir jautājums par to, vai tā ir praktiski nepieciešama pašvaldībai, vai arī tādējādi Jāņa Birka vadītā dome rūpējas par tiem labi pastrādājušajiem darbiniekiem, kuriem citās Rīgas struktūrās vairs nav ko darīt. Respektīvi, par veterāniem arī taču kādam ir jārūpējas.

Tas, ka tiek skatītas idejas par atsevišķu pilsētas rajonu izmantošanas zināmu organizāciju, nav nekas jauns vai unikāls – tajā pašā gadskārtējā MIPIM var redzēt daudzus un dažādus piemērus.

Jau vairākus gadus MIPIM ir arī Rīgas pilsētas stends. Būs arī 2012. gadā – un tas ir labi, jo nevaram cerēt, ka Laimes Lācis pats atradīs pie mums ceļu. Jautājums gan ir par to, ko un kā šādās reizēs rādīt. Formāli pilsētai ir attīstības plāns, ir pat skaists koka makets, ko diemžēl nevar paņemt uz šo izstādi telpu nomas izcenojuma dēļ. To it labi varēs aizstāt ar interaktīvu ekrānu, kas arī nākamā gada MIPIM stendā būšot. Tik tālu labi, bet te arī sākas problēmas.

Attīstītājs ar apsveicamu domu par projektu Rīgā pieies pie šī ekrāna, atradīs kartē viņu interesējošu pilsētas rajonu un, ja viņam smaida veiksme, ieraudzīs attīstības plāna rozā vai sarkanīgo krāsu, kas pieļauj darījumu apbūvi. Te arī veiksme beigsies, jo sīkākas detalizācijas plānā nav, jo pilsētai nav konkrēta viedokļa, ko tā katrā konkrētajā vietā gribētu redzēt. Tā vietā attīstītājiem liek priekšā uzņemties milzīgu risku, ieguldot naudu koncepcijas un projekta izstrādē. Par projekta realizācijas iespējām garantiju nekādu, jo ir paredzēta sabiedriskā apspriešana. Kas un kā tajā piedalās, lielākajā skaitā gadījumu laikam nevienam ar attīstības procesiem pazīstamam nebūs jāstāsta. Neskatoties uz sabiedriskās apspriešanas rezultātiem, attiecīgās instances var gan piekrist, gan nepiekrist projektam. Tāpat var piekrist vai nepiekrist domnieki.

Auditi Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrībās varētu izmaksāt 1,5 miljonus eiro, turklāt pašvaldības ieskatā, šie izdevumi būtu jāsedz pašām kapitālsabiedrībām, Rīgas domes Pilsētas īpašumu komitejas sēdē skaidroja Īpašuma departamenta vadītāja Aija Rimicāne.

Komitejai 1.jūlijā bija jāpieņem lēmums par auditu veikšanu pašvaldības iestādēs, taču deputātu diskusiju rezultātā lēmums tika atbalstīts konceptuāli, uzticot ierēdņiem to mēneša laikā pilnveidot.

Uz šodienas sēdi sagatavotais lēmumprojekts paredzēja veikt korporatīvās pārvaldības auditu domes institūcijās un lielākās diskusijas deputātu vidū raisīja tieši pats termins - «korporatīvās pārvaldības audits» - un tas, ko tas sevī ietver.

Deputāts Aleksejs Rosļikovs pauda viedokli, ka pašvaldībai būtu konkrēti jānosaka, kas tieši tiks auditēts, - finanšu izlietojums, juridiskās nianses vai kas cits. «Mums visvairāk interesē naudas izlietojums, taču korporatīvā pārvalde ir, piemēram, tas, kā valde sadarbojas ar kapitāldaļu turētāju. Mums vajadzētu definēt konkrētus uzdevumus, pretējā gadījumā šis jēdziens ļauj «aizpeldēt» no galvenās idejas un beigās mēs dabūsim ne šo, ne to,» pauda Rosļikovs. Viņš arī bija rosinājis noteikt, ka iepirkumus organizē katras kapitālsabiedrības valde, nevis dome centralizēti.