Elektrovilcienu iekārtu ražotāja «Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca» kapitālā 33,04% līdzdalību ieguvis Kiprā reģistrēts uzņēmums «Measurestep Enterprises Limited», teikts kompānijas paziņojumā biržai «Nasdaq Riga».

«Measurestep Enterprises Limited» īpašumā kopumā ir 1 915 792 «Rīgas elektromašīnbūves rūpnīcas» balsstiesīgo akciju.

«Rīgas elektromašīnbūves rūpnīcas» kapitālu veido 5 799 005 akcijas 1,4 eiro nominālvērtībā, tostarp publiskā apgrozībā ir 2 798 400 akciju.

Pēc biržas jaunākajiem datiem, 2017.gada oktobra beigās «Rīgas elektromašīnbūves rūpnīcas» lielākie akcionāri bija «Krona Grup» (46%), «Mals Company Ltd.» (23%), «Crowning Finance Cyprus Limited» (17,4%), kā arī «Imfelant Productions Inc.» (10,05%). Taču 2017.gada decembrī «Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca» informēja, ka «Crowning Finance Cyprus Limited» palielinājusi līdzdalību tās kapitālā līdz 18,19%.

Krievijas uzkrātais ieguldījumu apjoms Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos 2021.gadā sarucis par nepilniem 11 milj. eiro, bet šī gada pirmajos divos mēnešos - vēl par teju 3 milj. eiro, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Šobrīd Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos ieguldīti 434,87 milj. eiro.

Pēc uzkrāto ieguldījumu apjoma Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos Krievija ierindojas 7.vietā. Lielāki ieguldījumi reģistrēti vien no Zviedrijas, Lietuvas, Igaunijas, Vācijas, Nīderlandes, kā arī Kipras kā izcelsmes valsts. Vienlaikus jānorāda, ka gan pēc uzņēmumu, kuros Krievijas pārstāvji veikuši ieguldījumus, gan arī pēc ieguldītāju skaita Krievija ierindojas pirmajā vietā.

Šobrīd Krievijas pārstāvji savus līdzekļus ieguldījuši 4424 Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos. To kopējais apgrozījums 2020.gadā sasniedza 4,4 miljardus eiro, kas veido aptuveni 7% no visu Latvijas uzņēmumu apgrozījuma aizpērn.

Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

^{(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)}

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) un AS «Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca» akcionārs Sergejus Grečukas parakstījis administratīvo līgumu, kura ietvaros tam piemērota soda nauda 10 800 eiro apmērā par konstatētajiem Finanšu instrumentu tirgus likuma (FITL) pārkāpumiem, informē FKTK.

Administratīvās lietas ietvaros FKTK konstatēja, ka Sergejus Grečukas kontrolētā sabiedrība Measurestep Enterprises Limited FITL paredzētajā termiņā nebija izpildījusi FITL 66. pantā noteikto pienākumu izteikt pārējiem AS «Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca» akcionāriem obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu. Measurestep Enterprises Limited 2018. gada 16. martā radās pienākums 10 darba dienu laikā iesniegt FKTK iesniegumu par akciju atpirkšanas piedāvājuma veikšanu, taču Measurestep Enterprises Limited dokumentus iesniedza 14.05.2018., tādējādi FITL noteikto termiņu kavējot par vairāk nekā mēnesi.

Pārbaudes gaitā FKTK konstatēja arī faktu, ka 2018. gada 7.martā noslēgto darījumu rezultātā Sergejus Grečukas ieguva netiešo līdzdalību, kura saskaņā ar FITL 613. pantu ir paziņojama akciju sabiedrībai un FKTK ne vēlāk kā četru tirdzniecības dienu laikā pēc dienas, kad iegūts attiecīgais balsstiesīgo akciju skaits. Paziņojums FKTK iesniegts 24.04.2018., bet oficiālajā regulētās informācijas centralizētās glabāšanas sistēmā publicēts 11.05.2018, kavējot paziņošanas pienākumu vairāk nekā mēnesi.

Elektroiekārtu ražotājs AS «Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca» pagājušajā nedēļā reģistrējis jaunu komercķīlu, kuras nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 15 miljoni eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

AS «Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca» par labu «VTB Bank (Europe) SE» ieķīlājusi visu mantu, nodrošinot bankas prasījumus pret uzņēmumu, kas izriet no 2019. gada 1.aprīlī noslēgtā aizdevuma līguma par 10 miljonu eiro aizņemšanos. Jaunā komercķīla reģistrēta 4.aprīlī. AS «Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca» šobrīd ir aktuālas kopumā 27 komercķīlas, liecina «Lursoft» izziņa.

AS «Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca» dibināta 1991.gadā, un tā specializējas dzelzceļu ritošajam sastāvam, metropolitēnam, pilsētas sabiedriskajam transportam paredzētu elektromotoru, ģeneratoru, transformatoru un citas produkcijas ražošanā. Uzņēmuma patiesā labuma guvējs ir Lietuvas pilsonis Sergejus Grečukas.

Šajā un nākamajā gadā palielināsies Ziemeļvalstu banku kredītu zaudējumi, ko veicina Baltijas valstu ekonomikas kritums un recesija pašu banku valstīs, liecina 17 Reuters aptaujāto ekspertu prognozes.

Sešas lielākās Ziemeļvalstu bankas – Nordea, Swedbank, SEB, Handelsbanken, Danske bank un DnB Nor – varētu šogad pieredzēt kredītu zaudējumus 10.7 miljardu eiro apmērā..

Nākamajā gadā kopējie zaudējumi var sasniegt 11.2 miljardus eiro, no kuriem Baltijas valstu zaudējumi var samazināties līdz 2.6 miljardiem eiro.

Sagaidāmie Swedbank zaudējumi ievērojami palielinājušies pēdējo mēnešu laikā. Šogad bankas kredītu zaudējumi var sasniegt 2.96 miljardus dolāru.

«Runas par lata devalvāciju ir palielinājušas risku pēdējo mēnešu laikā un arī situācija šeit ir ievērojami pasliktinājusies,» norādījis Danske Bank analītiķis Pērs Gronborgs.

Zemniekiem piederošajai Jelgavas rūpnīcai Latvijas piens atrast investors, kurš, iespējams, varētu iegādāties rūpnīcas lielākajam kapitāldaļu turētājam - kooperatīvam Trikāta KS - piederošās daļas, šodien biedrības Zemnieku saeima kongresā paziņoja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).

Nenosaucot konkrētu uzņēmumu vai uzvārdu, ministrs netieši atzina, ka pircējs varētu nebūt vietējais uzņēmums.

Kā liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija, sākotnēji investoru sarakstā bija kooperatīvs Latraps, uzņēmēju Paškausku ģimene, kā arī kāda Grieķijas kompānija, kuras darbība saistīta ar lauksaimniecību. Tieši šī kompānija neoficiāli tiek minēta kā iespējamais jaunais investors.

Dūklavs norādīja, ka kapitāldaļu potenciālo pircēju likumā noteiktajā kārtībā nosauks uzņēmuma maksātnespējas administratore un tas notiks ne ātrāk kā 15.martā.

«Man bija saruna ar administratori un izskatās, ka tuvākajos datumos būs pielikts punkts šai epopejai,» sacīja Dūklavs.

Šogad AS Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca (RER) svin savas darbības 130. gadadienu. Uzņēmums ir pārcietis divus pasaules karus, neskaitāmas varas maiņas un ekonomiskās krīzes. Tas ne vien izdzīvojis, bet joprojām turpina attīstīties un konkurēt pasaules tirgū. Kā uzsver uzņēmumā - tas viss ir pateicoties darbiniekiem, jo viņi ir rūpnīcas lielākā bagātība.

«Ikviens darbinieks ir svarīgs, un tā ir rūpnīcas lielākā bagātība,» teic Nikolajs Jerohovs, uzņēmuma valdes priekšsēdētājs.

Uzņēmumā šobrīd strādā apmēram 650 cilvēku un apgrozījums gadā pārsniedz 30 miljonus eiro. Sadarbības un eksporta partneri ir Šveices, Austrijas, Vācijas, Baltkrievijas, Krievijas, Uzbekistānas, Ukrainas, Gruzijas un citu valstu lielākie uzņēmumi.

Pēdējos gados ražošanā ir ieguldīti vairāk nekā septiņi miljoni eiro. Visas šīs investīcijas ir saistītas ar valsts programmām biznesa atbalstam. Uzņēmums saņēma atbalstu jaunu konstrukciju, asinhrono mašīnu un asinhronās piedziņas izstrādei.

Interesanti fakti:

Rūpnīca tika izveidota 1888. gadā. Toreiz uzņēmums tika izveidots uz bijušās Krievijas – Francijas biedrības «Provodņik» bāzes, un īsu brīdi pēc atklāšanas rūpnīca jau ražoja plaša patēriņa tehniskos un ķirurģiskos gumijas priekšmetus, piemēram, galošas, riepas, rotaļlietas.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija saņēmusi sabiedrības Measurestep Enterprises Limited iesniegumu atļaujas saņemšanai AS Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanai atbilstoši Finanšu instrumentu tirgus likumam, informē FKTK.

Kipras sabiedrībai Measurestep Enterprises Limited kopā tieši un netieši pieder 97,23% no akciju sabiedrības «Rīgas Elektromašīnbūves Rūpnīca» balsstiesīgajām akcijām.

Vienas akcijas atpirkšanas cena pēc prospektā sniegtās informācijas noteikta 6,51 eiro.

Piedāvājuma termiņš ir 30 dienas no dienas, kad piedāvājums ir publicēts oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis».

AS «Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca» 2018.gada 29.janvārī noslēdza līgumu ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru par projekta «Kompleksi risinājumi AS Rīgas Elektromašīnbūves Rūpnīca energoefektivitātes paaugstināšanai» īstenošanu, finansējuma piešķiršanu un uzraudzību.

Projekta mērķis ir veicināt efektīvu energoresursu izmantošanu un enerģijas patēriņa samazināšanu AS RER ražotnē.

Projekta ietvaros tiks veikta 11 ražošanas iekārtu/iekārtu komplektu iegāde, montāža un nodošanas ekspluatācijā (esošo ražošanas iekārtu nomaiņu), kā arī 5 ražošanas ēku vienkāršotu atjaunošanu.

Projektu plānots īstenot 16 mēnešu laikā, no 2018.gada 1.februāra līdz 2019.gada 31.maijam.

Ar Kremli saistītie Krievijas oligarhi Iskanders Mahmudovs un Andrejs Bokarjevs turpina aktīvu uzņēmējdarbību Latvijā, izdevies noskaidrot tīmekļa izdevumam "The Insider".

Uzņēmumus Rīgā viņi kontrolē gan personīgi, gan ar starpnieku palīdzību.

Latvijas varasiestādes Bokarjevu un Mahmudovu par draudiem nacionālajai drošībai neuzskata, neraugoties uz to, ka viņi ir Krievijas armijas piegādātāji, "The Insider" ceturtdien norāda publikācijā "Kremļa īstie aģenti Rīgā. Kā kriminālie Krievijas oligarhi, kas saņēmuši Aizsardzības ministrijas pasūtījumus, veic uzņēmējdarbību Latvijā".

Turklāt šie oligarhi joprojām saņem finansējumu Eiropas Savienības (ES) grantu veidā, ko sadala Latvijas iestādes.

Atbilstoši Latvijas uzņēmumu reģistra datiem Rīgas elektromašīnbūves rūpnīcas (RER) akciju 36% kontrolē Krievijas juridiskā persona "TransComponent Holding". Latvijas reģistra datos norādīta Maskavas uzņēmuma vecā adrese Lielajā Lubjankas ielā, tomēr pērn uzņēmums pārcēlies uz Tveru.

AS Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca (RER) plāno īstenot projektu Kompleksi risinājumi AS Rīgas Elektromašīnbūves Rūpnīcas energoefektivitātes paaugstināšanai 2.kārta, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Projekta ietvaros plānots iegādāties sekojošu aprīkojumu: kompaundštance ģeneratora statora lokšņu sagatavju izciršanai, indikatīvā cena - 53 500 eiro; žāvēšanas krāsns, indikatīvā cena - 45 000 eiro; klimatisko iekārtu komplekts izstrādājumu izturības testēšanai, indikatīvā cena - 60 000 eiro; klimatiskā kamera, indikatīvā cena - 30 000 eiro; karuseļvirpošanas darbgalds, indikatīvā cena - 160 000 eiro; frēzēšanas-centrēšanas darbgalds, indikatīvā cena - 150 000 eiro; horizontālais frēzēšanas centrs, indikatīvā cena - 1 250 000 eiro; universāls robotizēts lokveida metināšanas komplekss, indikatīvā cena - 100 000 eiro; gaisa kompresors, indikatīvā cena - 33 000 eiro; LED apgaismes ierīču komplekts, indikatīvā cena - 55 760 eiro.

Maksātnespējas process pret Rīgas elektromašīnbūves rūpnīcu uzsākts Latvijas nesakārtoto likumu, tiesnešu neapdomības un pasta lēnās darbības dēļ, uzskata uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Grigorijs Uspenskis.

Maksātnespējas procesu pret Rīgas elektromašīnbūves rūpnīcu (RER) 17. jūnijā uzsāka maksātnespējīgā uzņēmuma Tapeks administratore Inta Senčilo. Iemesls ir parādsaistības 942 latu apmērā, raksta Biznes&Baltija. Administratore vēstuli RER nosūtījusi 28. maijā, brīdinot par to, ka parāda nenomaksāšanas gadījumā pēc trim nedēļām pierēķinās soda procentus un iesniegs prasību tiesā.

AS Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca dalība meitas uzņēmuma SIA RER-Termināls pamatkapitālā ir samazināta līdz 7,89%, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Otrs dalībnieks SIA «BSCT» papildus iegādājies 2500 SIA «RER-Termināls» pamatkapitāla daļas, kopumā tam pieder 10500 SIA »RER-Termināls» pamatkapitāla daļas, jeb 92,11 %.

AS Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca darbības veids ir elektrisko vilcienu, pasažieru vagonu elektroiekārtu, elektromotoru, ģeneratoru un transformatoru ražošana, to remonts, rezerves daļu izgatavošana; zinātniski-pētnieciskais darbs, eksperimentālās izstrādnes; aparatūras, elektroiekārtu un ierīču projektēšana un izgatavošana, tērauda līdz 3000kg un vieglo metālu liešana no 5-40kg, metāla kalšana, štancēšana, locīšana, metināšana, vispārīgā mehāniskā metālapstrāde, virsmas pārklāšana; lūžņu otrreizējā apstrāde.

Jelgavas metālapstrādes uzņēmums SIA SFM Latvija ar bankas Citadele līdzfinansējumu īstenojis jaunas rūpnīcas projektu, kopējām investīcijām sasniedzot teju 3 miljonus eiro, informē bankas pārstāvji.

Pateicoties jaunajai, 3,5 tūkstošus kvadrātmetrus lielajai rūpnīcai, SFM Latvija spējis teju dubultot ražošanas jaudas. Pusgada laikā, kopš investīciju projekta īstenošanas, darbinieku skaits ir pieaudzis no 28 līdz 50 cilvēkiem, bet līdz ar paplašināšanos plānots darbā pieņemt vēl 20 speciālistus.

SIA SFM Latvija ražotās produkcijas veidi ir šasijas karjeru izstrādes mašīnām, smago un vieglo automašīnu evakuatoru instalācijas, transportieru sistēmas un elektrības ģeneratoru dzesētāji. Uzņēmums eksportē 100% savas produkcijas, tostarp lielākie noieta tirgi ir Anglija, Somija, Zviedrija, Norvēģija un Holande.

Lielākā daļa Rīgas pašvaldības uzņēmumu pērn strādājuši ar peļņu; vērienīgākie zaudējumi Rīgas Centrāltirgum.

Rīgas pašvaldībai pilnībā pieder 13 kapitālsabiedrības. Lielākoties to darbība ir saistīta ar dažādu pakalpojumu nodrošināšanu pilsētas iedzīvotājiem. Kopumā uzņēmumu rādītāji ir salīdzinoši labi, un zaudējumus pērn piedzīvojuši četri no 13 uzņēmumiem – korupcijas skandālu epicentrā nonākusī pašvaldības SIA Rīgas satiksme, SIA Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs, AS Rīgas Centrāltirgus un SIA Rīgas veselības centrs. Savukārt lielākā peļņa bijusi SIA Rīgas meži un SIA Rīgas ūdens. Šo uzņēmumu peļņa pērn bija vairāk nekā divi miljoni eiro katram.

Viens no vispretrunīgāk vērtētajiem Rīgas pašvaldības uzņēmumiem ir SIA Rīgas satiksme. Pērn uzņēmums pārvadājis 142,7 milj. pasažieru – par 0,5% mazāk nekā 2016.gadā. Savukārt uzņēmuma neto apgrozījums veidoja 152,4 milj. eiro, kas, salīdzinot ar 2016. gadu, ir par 1,7 milj. eiro jeb 1,1% mazāk. Uzņēmuma vadības ziņojumā norādīts, ka ieņēmumi par sabiedriskā transporta pakalpojumiem pērn veidoja 44,5 milj. eiro. Kopumā neto apgrozījuma 29,2% veidoja ieņēmumi par sabiedriskā transporta pakalpojumiem, 8,2% – autostāvvietu pakalpojumi un 62,6% – valsts un Rīgas pašvaldības finansējums zaudējumu segšanai. Ieņēmumu struktūras izmaiņas esot saistītas ar laika biļešu ieviešanu 2016. gadā un braukšanas maksas atvieglojumu piešķiršanu Rīgas bērnudārzu darbiniekiem, skolu tehniskajiem darbiniekiem, Kultūras ministrijas pakļautībā esošo Rīgas izglītības iestāžu pedagogiem u.c.

Rīgas pašvaldības uzņēmumu peļņa vai zaudējumi uzņēmumu vadītāju ienākumus neietekmē, lai gan algas palēnām aug

Par to liecina DB izpēte, izmantojot Lursoft un Valsts ieņēmumu dienesta datubāzēs rodamo informāciju.

Peļņu nepieprasa

DB jau ziņoja (18.09.2014.): lai gan daudzi Rīgas pašvaldības uzņēmumi 2013. gadu noslēguši ar zaudējumiem vai sarūkošu peļņu, kopējā situācija ir pozitīva. Proti, uzņēmumi kopumā strādājuši ar lielāku apgrozījumu nekā gadu iepriekš, turklāt tiem izdevies gadu noslēgt ar plusa zīmi pretstatā 5,9 milj. eiro lielajiem kopējiem zaudējumiem 2012. gadā. Lai cik paradoksāli tas nebūtu, kopējo situāciju būtiski uzlabojusi galvenokārt no dotācijām dzīvojošās SIA Rīgas satiksme spēja zaudējumus samazināt no 7,79 milj. eiro 2012. gadā līdz 676,8 tūkst. eiro pērn. Tiesa, tas noticis, Rīgas domei būtiski palielinot dotāciju pasažieru pārvadājumiem.

SIA Latvijas Piens, kas septembra beigās lika pamatus jaunajai piena rūpnīcai, apstiprinājis iepirkuma konkursa par tvaika katlu komplekta iegādi, liecina informācija Iepikrumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Tvaika katlus ražošanas ēkas katlu telpai piegādās SIA Filter, kas ar SIA Latvijas Piens vienojusies par 219,8 tūkstošu latu līgumcenu.

Konkursā bija pieteikušies vēl trīs uzņēmumi – Latvijas SIA Enerģija-G un SIA Ekotermija, kā arī lietuviešu UAB Ekobana.

Db.lv jau rakstīja, ka SIA Latvijas Piens dibinātājkooperatīvi Trikāta KS, PKS Dzēse un Piena partneri KS septembra beigās iemūrēja pamatakmeni jaunajai 10,5 miljonus latu vērtajai piena pārstrādes rūpnīcai, kas atradīsies Jelgavā. Sava piena rūpnīca kurzemniekiem ir lolota iecere kopš 1997. gadā tika likvidēta a/s Kurzemes piens, iepriekš norādīja PKS Dzēse valdes priekšsēdētājs.

Piensaimnieku kooperatīvs Piena partneri KS, kas bija viens no zemniekiem piederošās Jelgavas rūpnīcas Latvijas piens dibinātājiem, izstājies no rūpnīcas akcionāru saraksta, nododot savus 25% kapitāldaļu pārējiem rūpnīcas īpašniekiem, liecina Firmas.lv informācija.

Līdz ar to patlaban 63,83% rūpnīcas kapitāldaļu pieder piena kooperatīvam Trikāta KS, 25% kapitāldaļu - piena kooperatīvam Dzēse, bet 11,17% kapitāldaļu - jaunajam investoram graudkopības kooperatīvam Latraps, kurš rūpnīcai pievienojās šā gada jūlijā ar viena miljona eiro investīcijām.

Kā atzina Trikāta KS valdes priekšsēdētājs Uldis Krievārs, izmaiņas saistītas ar biedru domstarpībām par piena cenu un attīstības plāniem.

«Biznesa plānā nācās ieviest izmaiņas saistībā ar to, ka kopš rūpnīcas uzbūvēšanas 2012.gadā nav bijusi Krievijas sertifikācijas komisija, kā rezultātā Trikātas zīmolam nācās iziet no Krievijas tirgus. Līdz ar to viens no kooperatīviem, kurš bija klāt uzņēmuma dibināšanā, izstājās, jo daļai biedru bija svarīgāk saņemt augstāku piena cenu tūlīt, kamēr pārējie apzinās, ka ir jāturpina investēt savā rūpnīcā un eksporta tirgos. Latraps ienāk, lai ar savu svaru un pieredzi palīdzētu šim kooperācijas projektam sasniegt mērķus, jo Latvijas piens ir ilgtermiņa projekts,» sacīja Krievārs.

AS Kesko Senukai Latvia (iepriekš AS Rautakesko) zaudējumi pērn bija 3,553 miljoni eiro, kas ir par gandrīz 75% vairāk nekā 2015.gadā, bet apgrozījums pērn bija 48,453 miljoni eiro, kas ir samazinājums par gandrīz 7%, liecina Firmas.lv informācija.

Uzņēmuma zaudējumi 2015.gadā bija 2,032 miljoni eiro, bet apgrozījums - 51,955 miljoni eiro.

Vadības ziņojumā teikts, ka pagājušajā gadā veiktas aktivitātes uzņēmuma darbības uzlabošanai un optimizācijai. Pērn veikta uzņēmuma darbības sinhronizēšana saistībā ar Kesko vienošanos par uzņēmējdarbības centralizēšanu Baltijā būvmateriālu un mājokļu labiekārtošanas jomā. Tāpat pērn sākts kategoriju vadības centralizēšanas projekts.

Prisma LT zaudējumi pērn bijuši 7,7 miljoni eiro

Prisma Latvija: zaudējumi nav pārsnieguši prognozēto apmēru

Lai gan daudzi Rīgas pašvaldības uzņēmumi pērn strādājuši ar zaudējumiem vai sarūkošu peļņu, kopējā situācija ir pozitīva

(Informācija pievienota raksta galerijā.)

Rīgas pašvaldības uzņēmumi un kompānijas, kur tai pieder kapitāldaļas, pēc DB aplēsēm, izmantojot Lursoft informāciju, pērn kopumā strādājuši ar 531,3 milj. eiro apgrozījuma. No tā gan 43% veido a/s Rīgas siltums un SIA Getliņi EKO apgrozījumu – pašvaldībai šajos uzņēmumos pieder attiecīgi 49% un 97,92% kapitāldaļu. Savukārt uzņēmumi, kas ir pilnīgā Rīgas pašvaldības kontrolē, pērn apgrozījuši 302,5 milj. eiro, kas ir par 6 milj. eiro vairāk nekā vēl gadu iepriekš (dati par 2012. gadu gūti no Rīgas pilsētas pašvaldības veiktās komercdarbības pārskata par laika periodu no 2007. -2012.g.). Līdz ar to jau trešo gadu pašvaldības uzņēmumu apgrozījumā vērojama augšupeja.

Augustā apritēja divi gadi, kopš Krievijas Federācija noteikusi sankcijas Eiropas Savienības, t.sk., Latvijas pārtikas produktiem. Vai divi gadi Latvijas eksportētājiem ir bijis pietiekošs laiks, lai kompensētu Krievijas tirgus zaudēšanu un atrastu jaunus noieta tirgus?

Kopējais Latvijas preču eksports 2015. gadā pieauga par 1,1%, kas vērtējams kā labs sniegums, ņemot vērā Krievijas noteikto embargo pārtikai un sarežģīto un nelabvēlīgo situāciju vairākos Latvijas eksporta tirgos. Diemžēl šogad Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji pārsvarā atrodas negatīvajā zonā, un šā gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu preču eksports ir sarucis par 1,5%.

Nav šaubu, ka 2015. gadā Latvijas kopējo preču eksporta izaugsmi būtiski bremzēja eksporta kritums uz Krieviju, kas salīdzinājumā ar 2014. gadu saruka par 24%. Tomēr preču eksportu uz Krieviju nesamazināja tikai sekas, ko izraisīja 2014. gada 7. augustā Krievijas noteiktais embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam, piena produktiem un 2015. gada 4. jūnijā pasludinātais beztermiņa aizliegums visam Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krieviju.

Kooperatīvs Trikāta KS līdz šim nav saņēmis nevienu maksājumu no SIA Latvijas piens, kas kooperatīvam parādā vairāk nekā trīs miljonus eiro, līdz ar to vairs netiks uzturēts spēkā mēģinājums atjaunot kooperatīva darbību, izmantojot tiesiskās aizsardzības pasākumu (TAP) plānu, aģentūrai LETA atzina uzņēmuma maksātnespējas administratore Rudīte Klikuča.

«Neraugoties uz izsūtītajiem brīdinājumiem, rūpnīca neko nav atmaksājusi no parāda. Kooperatīva darbību nav iespējams atjaunot, tādēļ gatavoju kustamās mantas pārdošanas plānu, kam attiecīgi sekos bankrota procedūra. Interesenti var iepazīties ar mantas vērtējumu un izteikt piedāvājumu, kam jāpārsniedz noteiktā konkrētā īpašuma cena. Plānoju, ka īpašuma pārdošana reāli varētu notikt decembra beigās vai nākamā gada janvārī,» sacīja administratore.

Viņa arī norādīja, ka pārdodamā manta sastāv no debitoru parādiem, kooperatīva kapitāldaļām rūpnīcā, kā arī smagajām automašīnām, piekabēm un vieglajām automašīnām - kopumā 22 vienībām.

Patlaban ir liela interese par pārdošanai publiski izliktajām maksātnespējīgajam piensaimnieku kooperatīvam Trikāta KS piederošajām 53,66403% kapitāldaļām 2 740 300 eiro nominālvērtībā Jelgavas rūpnīcā Latvijas piens, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Starp interesentiem ir arī ārvalstu pircēji, kuriem patlaban tiek gatavota pieprasītā informācija par Latvijas piena finansiālo stāvokli.

Tikmēr kooperatīva maksātnespējas administratore Rudīte Klikuča aģentūrai LETA atzina, ka izsludinātajā cenu aptaujā par rūpnīcas kontrolpaketi potenciālo pircēju interese ir pietiekami ievērojama.

Potenciālos pircējus pārstāv viņu uzticības personas, ar kurām ir noslēgts konfidencialitātes līgums, līdz ar to nevaru atklāt to skaitu, taču var teikt, ka interesentu noteikti ir vairāk nekā viens. Viņi pasūta informāciju par rūpnīcas darbību, finanšu stāvokli, lai iespējami vairāk zinātu par iespējamo darījumu. Nezinu, no kurienes viņi ir, sacīja administratore.

Kooperatīva Trikāta KS maksātnespējas administratore Rudīte Klikuča izsaimniekojot kooperatīva parādnieku mantu, tādējādi samazinot izredzes zemniekiem saņemt nesamaksāto naudu par piegādāto pienu, līdz ar to zemnieku pārstāvji Maksātnespējas administrācijai iesnieguši sūdzību par administratores rīcību, rosinot atcelt viņu no amata, informēja zemnieku saimniecību pārstāvji.

Kreditori uzskata, ka administratore nenodrošina procesa likumīgu un efektīvu gaitu, jo patlaban procesa izmaksas pārsniegušas divus miljonus eiro, attiecīgi samazinoties zemnieku izredzēm atgūt parādus.

Zināms, ka Trikātas KS parādi par šogad un pērn iepirkto pienu desmitiem saimniecību dažādos Latvijas novados svārstās no 7000 eiro līdz pat 100 000 eiro.

Kā norāda zemnieku pārstāvji, vispirms administratore «bez jebkāda tiesiska pamata» nolēmusi neatzīt vairāku saimniecību prasījumus par neizmaksāto paju kapitālu. Tāpat, neskatoties uz parādnieka - SIA Latvijas piens - finansiālajām grūtībām, kuras pastāvēja jau maijā, administratore lēmusi turpināt kooperatīva saimniecisko darbību, argumentējot lēmumu ar iespēju palielināt uzņēmuma aktīvus. Taču atbilstoši normatīvajiem aktiem administratoram ir tiesības izpildīt līgumus tikai tad, ja šāda rīcība nesamazina parādnieka aktīvus.