Piektdien, 29. aprīlī, Rīgas Fondu birža Administratīvajā rajona tiesā iesniedza pieteikumu par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) lēmuma Nr. 32 atcelšanu divās būtiskās daļās, kas, pirmkārt, attiecas uz vienlīdzīgas attieksmes ievērošanu Rīgas Fondu biržas darbībās, un, otrkārt, uz FKTK tiesībām atcelt Rīgas Fondu biržas brīdinājumu, kas izteikts emitentam AS “Latvijas kuģniecība”. Rīgas Fondu birža ir pārliecināta, ka pārmetumi par vienlīdzīgas attieksmes nenodrošināšanu Rīgas Fondu biržas darbībās ir nepamatoti, un uzskata, ka neskaidrais un nekonsekventais FKTK lēmums var radīt šķēršļus ES un pasaules prasībām atbilstošas labas korporatīvās pārvaldības prakses ieviešanai un nostiprināšanai Latvijā. Rīgas Fondu birža FKTK lēmumu vērtē kā kļūdainu, pieļaujot, ka FKTK nav pienācīgi izvērtējusi ne faktisko situāciju, ne sava lēmuma ietekmi uz tūkstošiem mazākuma akcionāru un ārvalstu investoru, kuri šobrīd ir neziņā par savu tiesību uz informācijas atklātību izmantošanas iespējām un biržas lomu viņu interešu aizstāvībā. “Vienlaicīgi Rīgas Fondu birža atzinīgi vērtē lēmumā iekļauto FKTK apstiprinājumu, ka biržai ir tiesības pieprasīt informāciju par akcionāru sapulces lēmumu projektiem, tostarp par padomes locekļu kandidātiem. Tas pilnībā atbilst gan ar nacionālajām tiesību normām, gan Eiropas komisijas rekomendācijām, gan progresīvajām tendencēm Eiropas Savienības korporatīvajā pārvaldē. Taču FKTK lēmums rada neskaidrību par biržas tiesībām piemērot sankcijas tiem emitentiem, kas nesniedz pieprasīto informāciju. Līdz ar to, ja FKTK lēmums paliek spēkā, citi publiskā tirgus uzņēmumi varētu to nepamatoti izmantot, lai pārkāptu Finanšu instrumentu tirgus likumu un biržas noteikumus, neinformējot visus, tostarp mazākuma akcionārus, par izvirzītajām padomes locekļu kandidatūrām.” Tā iesniegto pieteikumu komentē Rīgas Fondu biržas valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne. Tādējādi RFB kā aktīvs un profesionāls regulētā tirgus organizētājs uzskata par nepieciešamu pārsūdzēt FKTK lēmumu, lai citiem emitentiem nerastos iespēja izmantot šādu precedentu, un lai rastu skaidrību, kādā mērā FKTK kompetencē ietilpst pārvērtēt biržas piemērotās sankcijas. Saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likumu un biržas noteikumiem Rīgas Fondu biržai ir jāveic informācijas atklāšanas uzraudzība. Lai pildītu šo pienākumu, biržai nepieciešams efektīvs mehānisms, ar kuru panākt, lai emitenti ievērotu biržas prasības. Rīgas Fondu biržai visai būtisks ir arī tirgus uzraudzības institūcijas atbalsts. Vienotu, saskaņotu un nepārprotamu prasību izvirzīšana emitentiem par atklājamās informācijas apjomu un saturu ļautu daudz efektīvāk sasniegt mērķi – caurspīdīgu un starptautiskajai praksei atbilstošu kapitāla tirgu. Papildu informācija: Daiga Auziņa-Melalksne, Rīgas Fondu biržas valdes priekšsēdētāja, 721 2431 e-pasts: [email protected] IZZIŅAI Saskaņā ar pienākumu nodrošināt informācijas atklātumu Rīgas Fondu biržas emitentiem ir jāsniedz informāciju Rīgas Fondu biržai kā regulētā tirgus organizētājam. Biržai ir tiesības emitentam pieprasīt pirms akcionāru sapulces atklāt sapulces lēmumu projektus, tostarp informāciju par padomes locekļu kandidātiem, lai nodrošinātu būtiskas informācijas atklāšanu un labas vadības principiem atbilstošas darbības ievērošanu. Šos pienākumus un tiesības paredz gan “Finanšu instrumentu tirgus likums” (27., 28. un 54. pants) , gan biržas noteikumi „Par finanšu instrumentu iekļaušanu un tirdzniecību biržas regulētajos tirgos” (p. 20.2.4 un 26.2.2.), gan starp emitentu un biržu noslēgtais līgums. Prasību izvērtēt Rīgas Fondu biržas darbības FKTK 9.02.2005. iesniedza AS„Ventspils nafta” pēc tam, kad Rīgas Fondu birža bija pieprasījusi AS„Latvijas kuģniecība” atklāt padomes locekļu kandidātus pirms ārkārtas akcionāru sapulces, kuras vienīgais darba kārtības punkts bija „Latvijas kuģniecības” padomes vēlēšanas. Ārkārtas akcionāru sapulce tika sasaukta pēc „Latvijas kuģniecības” lielākā akcionāra „Ventspils nafta” iniciatīvas.
