Kravu pārvadājumos pa jūru arvien vairāk izmanto lielākas ostas kravnesības kuģus, to izjūt arī Rīgas ostā, vienlaikus ir nepieciešama atbilstoša infrastruktūra, otrdien, 19.jūnijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

To atzīst gan Rīgas Brīvostas pārvalde, gan strādājošie uzņēmēji – stividorkompānijas. Lielākas kravnesības kuģu apkalpošanai ir nepieciešami ne tikai Rīgas Brīvostas, bet arī ostā strādājošo uzņēmēju ieguldījumi, un runa nav tikai par kuģu ceļa dziļumu, bet arī par atbilstošu dziļumu pie piestātnēm, attiecīgajām noliktavām, arīdzan kravas apstrādes ātrumu. Tikai visiem komponentiem kopā strādājot sava veida sazobē, tiek paaugstināta efektivitāte, kas būtībā ir konkurētspēja.

Lielas pārmaiņas

Rīgas Brīvostas pārvaldes ostas kapteinis Artūrs Brokovskis norāda, ka nekas nestāv uz vietas un pārmaiņas notiek nemitīgi. Savu sacīto viņš pamato ar to, ka PSRS laikos Rīgas osta faktiski bija importa osta, jo caur to tika ievesti graudi un soja, savukārt vieglo automašīnu (pārsvarā Lada), akmeņogļu un metāllūžņu eksports bijis pavisam nelielos apmēros, un arī kravu pārvadājumiem izmantotie kuģi bija ar citādu – daudz mazāku iegrimi, nekā tie ir pašlaik. «Rīgas ostā jauna ēra sākās līdz ar Latvijas neatkarības atgūšanu, kad osta kļuva par Krievijas, Baltkrievijas, Kazahstānas tranzītkravu apkalpotāju – no dzelzceļa uz kuģa infrastruktūras nodrošinātāju,» atceras ostas kapteinis. «90. gadu sākumā Rīgas ostā pie piestātnēm varēja ienākt kuģi ar iegrimi 10,2 m. Viņš arī piemetina, ka savulaik lielākie kuģi ostā bija 170–190 m gari un 29 m plati, taču tagad tie pēc gabarītiem (229 m gari un 32 m plati) jau ir Panamax klases un ar lielāku kravnesību. Tagad pēc Panamas kanāla rekonstrukcijas šādas NewPanamax klases kuģu platums jau sasniedz 49 m un to garums – 366 m, ar iegrimi līdz 15,2 m. «Pasaulē pašlaik ir vēl lielāki kuģi, kurus izmanto jēlnaftas transportēšanai, ar 26 m iegrimi, taču tie pārvietojas tikai pa okeānu un pat ostā īsti neienāk, bet kravu izkrauj pa pievienoto cauruli, stāvot reidā, taču tāda izmēra kuģi Baltijas jūrā ienākt nevar, jo Belta jūras šauruma dziļums ir tikai 17 m, līdz ar to cauri tam kuģot var tikai ar maksimālo iegrimi 15,5 m, un tieši tāda pati maksimālā iegrime ir Irbes jūras šaurumā, kas savieno Rīgas jūras līci ar Baltijas jūru,» stāsta A. Brokovskis. Viņš prognozē, ka perspektīvā kuģu izmēri nebūt nesaruks, bet, tieši pretēji, platums tikai pieaugs, kas palielina kuģa ietilpību, bet ne iegrimi.

A/s Rīgas kuģu būvētava fokusēsies uz mazo un vidēja izmēra kuģu būvniecību, kā arī rietumvalstu kuģu remontu.

To intervijā Dienas Biznesam atklāj smagās mašīnbūves uzņēmuma a/s Rīgas kuģu būvētava (RKB) jaunais stūrmanis – valdes priekšsēdētājs Jānis Skvarnovičs, kurš uzņēmuma vadību pārņēmis sarežģītā situācijā – notiek akcionāru savstarpējais karš, tiek prasīta uzņēmuma maksātnespēja, iepriekšējo gadu tirgus aizvēršanās Krievijā un Ukrainā, sarežģīta situācija ar pasūtījumiem Eiropas kuģu būvētavās, jo lielo kuģu būves pasūtījumi pārcēlušies uz Dienvidaustrumāziju (Ķīnu, Dienvidkoreju), rezultātā tādu būvēšana ES ir kļuvusi par sava veida reliktu. RKB nebūt nav pirmais uzņēmums, kura valdē strādā J. Skvarnovičs, jo viņš ir vadījis ne tikai kolhozu Tukuma rajonā vēl PSRS laikos, bet arī a/s Tukuma piens, a/s Rīgas piena kombināts, a/s Limbažu piens, SIA Forburga, a/s Stats Invest, bijis valdē a/s Austrumu klīniskā universitātes slimnīca un SIA Stats. Ar šādu vadītāja pieredzes bagāžu viņš pauž optimismu par uzņēmuma nākotnes perspektīvu.

Šī gada sākumā inflācija turpinās augt un gada vidējā inflācija šogad varētu sasniegt 6-7% pretstatā 3,3% pērn, prognozē banku analītiķi.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis skaidro, ka iemesli straujajam inflācijas kāpumam jau vairākus mēnešus nemainīgi balstās maksas par mājokli, transporta un pārtikas sadārdzinājumā. Šo trīs grupu kopējais devums ir 6,34 procentpunkti. Arī pārējās grupās ir vērojams cenu pieaugums, kaut mazāk izteiksmīgs. Arī eirozonā inflācija decembrī pieauga par 0,1% līdz 5%, kas ir augstākais līmenis kopš eiro ieviešanas. Inflācija, neskaitot enerģijas cenas izmaiņas, decembrī pieauga par 0,3% līdz 2,8%, bet inflācija arī bez svaigas pārtikas, alkohola un cigaretēm nemainījās - 2,6%.

Situācija dažādās dalībvalstīs atšķiras. Beļģijā, Austrijā, Vācijā un Somijā inflācija decembrī bija zemāka nekā novembrī. Francijas centrālās bankas vadītājs izteicies, ka inflācija Francijā un eirozonā ir tuvu maksimumam un turpmāk tai vajadzētu palēnināties. ECB galvenais ekonomists Filips Leins izteicies, ka neskatoties uz rekordaugsto cenu pieaugumu 5% apmērā decembrī eirozonas inflācija šogad samazināsies. Vērtējot pašreizējās enerģijas cenas un nākotnes līgumus, var pieņemt, ka inflācija ES ir sasniegusi vai ļoti tuvu augstākajam punktam, uzskata D.Gašpuitis.

AS "Rīgas kuģu būvētava" nomainījusi valdi, kā arī iecēlusi padomi jaunā sastāvā, liecina "Firmas.lv" informācija.

Uzņēmuma valdē iecelti valdes locekļi Maksimiliāns Meļņiks un Jekaterina Meļņika. Darbu valdē neturpina līdzšinējie valdes locekļi Einārs Buks un Deniss Parfens.

Savukārt uzņēmuma padomē iecelti Ainārs Tropiņš un Irina Meļņika, bet darbu padomē neturpina Sandis Strods un Larisa Artemenko.

Darbu padomē turpina padomes priekšsēdētājs Vasilijs Meļņiks, viņa vietnieks Aleksandrs Čerņavskis un Gahramans Guseinovs.

Kuģu būves un remonta uzņēmums "Rīgas kuģu būvētava" 2022.gadā strādāja ar 1,675 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 20,1% mazāks nekā 2021.gadā, kā arī guva 1,007 miljonu eiro peļņu pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš. Uzņēmuma finanšu dati par 2023.gadu vēl nav publiskoti.

Augusta inflācija sasniegusi 10.1 %, lielāko lomu pieaugumā spēlējušas pārtikas cenas, kas paliks inflācijas dzinējspēks arī tuvākā nākotnē.

Šā gada augustā vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar pērnā gada augustu, palielinājies par 10.1%, t.sk. precēm par 8,7%, bet pakalpojumiem - par 13,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Ekonomikas ministrija to raksturo kā «strauju cenu pieaugumu šim mēnesim». Latvijas Banka uzskata, ka ne tikai nepieciešams pārskatīt un, iespējams, ieviest jaunus pretinflācijas pasākumus, bet arī mudina valdību strādāt pie budžeta ar pārpalikumu 1% no IKP apmēra jau šogad, un, būtiski lielāku, nekā patlaban plānots, pārpalikumu nākamā gada budžetā - 2% no IKP.

Nesagaidījām...

Tradicionāli augustā, tirgū ar pilnu sparu ienākot jaunajai ražai un pateicoties vasaras preču atlaidēm, vērojams inflācijas skrējiena pierimums vai pat deflācija, bet šogad šie apstākļi inflācijas skrējienu ievērojami mazināt nespēja. CSP dati liecina, ka vidējais patēriņa cenu līmenis 2007.gada augustā, salīdzinot ar 2007.gada jūliju, palielinājās par 0,4%, lai gan pērngad augustā cenas, salīdzinot ar jūliju, samazinājās par 0.2 %. Augstā gada inflācija lielā mērā vērtējama kā iepriekšējo periodu straujās ekonomikas izaugsmes inerce, taču vērojami arī jauni faktori, kas mudina apsvērt stingrāku pretinflācijas pasākumu nepieciešamību, uzskata Latvijas Banka. «Lai arī pārtikas cenās vērojams sezonāls kritums, kas pozitīvi, taču nozīmīgu augšupvērstu ietekmi atstājuši divi salīdzinoši jauni faktori. Pirmkārt, cenu lēcienu kopš jūlija turpina tabakas izstrādājumu cenas - apsteidzot līmeņus, ko varētu sagaidīt tabakas akcīzes nodokļa pieauguma iespaidā. Otrkārt, pēc neliela pārtraukuma atsācies cenu kāpums neregulējamo pakalpojumu sektorā, kas gada griezumā kāpis par 14%, t.sk. ēdināšanas un viesnīcu pakalpojumi, bet galvenokārt finanšu starpniecībā - apdrošināšanā,» norādīts Latvijas Bankas paziņojumā. «Inflācija būtu bijusi augstāka, ja nebūtu neliels sezonas cenu samazinājums atsevišķām pārtikas precēm. Taču turpmāk pārtika varētu būt viena no inflācijas pieauguma veicinātājām,» uzsver SEB Unibankas galvenais ekonomists Andris Vilks. Db jau ziņoja (22.08.), ka, pasaules pārtikas tirgus situācijas un augošo ražotāju izmaksu dēļ, līdz šā gada beigām pārtikas cenu kāpums varētu uzņemt sen neredzētus apgriezienus, dažādās pārtikas preču grupās paaugstinoties no 10 % līdz 50%.

Rīgas kuģu būvētava nav starp tiem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas norādītajiem emitentiem, kas ievēro lielāko daļu biržas rekomendēto labas korporatīvās pārvaldības principu.

Uzņēmuma valdes un arī padomes locekļi joprojām spītīgi neatklāj tiem piederošo kuģu būvētavas akciju skaitu, kas, iespējams, atklātu arī patiesos ietekmes apjomus uzņēmumā. To gan turpina pētīt Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), pārliecinājās Db.lv.

«Vēršam uzmanību, ka tiesību akti nepieprasa, lai emitents obligāti ievēro visus Biržas izdotos Korporatīvās pārvaldības principus un ieteikumus to ieviešanā, jo tiem ir rekomendējošs raksturs. Attiecībā par minētajiem korporatīvās pārvaldības principiem un ieteikumiem to ieviešanā emitents vai nu «ievēro», vai «paskaidro». Ne Biržai, ne FKTK nav tiesiska pamata pieprasīt, lai emitents visus principus pilnībā ievērotu. Ņemot vērā emitenta paskaidrojumā norādīto šajā jautājumā, FKTK nav pamata konstatēt, ka Rīgas kuģu būvētava nebūtu atklājusi informācija, kas tai jāsniedz saskaņā ar likumu,» Db.lv skaidroja komisijā.

Kuģu būves un remonta uzņēmuma Rīgas kuģu būvētava valdes priekšsēdētājs Jānis Skvarnovičs atstājis amatu, teikts kompānijas sniegtajā informācijā biržai Nasdaq Riga.

Rīgas kuģu būvētavas pārstāvji informē, ka Skvarnovičs atstājis darbu kompānijas valdē ceturtdien, 25.maijā, iesniedzot paziņojumu par valdes priekšsēdētāja amata atstāšanu pēc paša vēlēšanās.

Pēc kompānijas pārstāvju minētā, jauns Rīgas kuģu būvētavas valdes loceklis tiks ievēlēts atbilstoši normatīvo aktu prasībām un sabiedrības statūtiem.

Tādējādi šobrīd Rīgas kuģu būvētavas valdē strādā Jekaterina Meļņika un Einārs Buks.

Rīgas kuģu būvētava pagājušajā gadā strādāja ar 20,758 miljonu eiro auditēto apgrozījumu, kas ir par 2,1% mazāk nekā 2015.gadā, savukārt kompānijas peļņa samazinājās par 23,6% un bija 169 807 eiro.

Rīgas kuģu būvētava specializējas zvejas laivu, kabotāžas prāmju, palīgpeldierīču būvē un remontā. Kompānijas akcijas kotē Nasdaq Riga otrajā sarakstā. Kompānijas lielākais akcionārs ir Remars-Rīga, kas iekļauts koncernā Eiroholdings.

http://www.db.lv/images/article/2009/01/12/11382f8a-4e45-46d3-ae53-6d7b803b50df.jpg

Inflācija Latvijā decembrī turpināja pazemināties

Inflācija Latvijā decembrī turpināja pazemināties, gada inflācijai samazinoties līdz 10.5%, un tas bija jau otrais mēnesis pēc kārtas, kad, salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, piedzīvojām deflāciju. Kā jau prognozēts, galvenie inflācijas pazemināšanās avoti decembrī bija degvielas cenu kritums vidēji par 8.8%, kā arī apģērbu un apavu cenu samazināšanās sezonas atlaižu ietekmē. Vēl tālāku inflācijas pazemināšanos ierobežoja siltumenerģijas cenu pieaugums un atsevišķu pārtikas preču sadārdzināšanās.

Janvārī inflācijas kritums, kas vērojams jau kopš pagājušā gada vidus, uz brīdi var apstāties, kad pievienotās vērtības nodokļa standartlikmes paaugstināšana vien dod pamatu vispārējam cenu pieaugumam par 2.5%. Šāda inflācija gan ir mazāka par 2.8% cenu kāpumu, kāds tika piedzīvots pagājušā gada janvārī, tomēr jāņem vērā arī pazeminātās pievienotā nodokļa likmes pacelšanas ietekme.

Pēc divus gadus ilgas sagatavošanas Latvijā ir uzsākusi darbu jauna Hansabankas struktūrvienība – Kuģu finansēšanas nodaļa, kuras uzdevums ir vienoti vadīt, koordinēt un atbalstīt kuģu finansēšanu visas Hansabank grupas ietvaros. Līdz ar jaunās nodaļas izveidošanu Hansabank grupa plāno ievērojami palielināt kuģu finansēšanas apjomus, liecina sniegtā informācija medijiem.

Līdz šim Hansabank grupa pavisam ir finansējusi vairāk nekā 40 kuģu par kopējo summu ap 160 miljoniem eiro. Pēc jaunās Kuģu finansēšanas nodaļas izveides tikai decembrī vien izskatīšanai ir iesniegti projekti par kopējo summu 120 miljoni eiro. Pirms nedēļas nodaļa ir apstiprinājusi finansējumu uzņēmuma Alpha Shipping Company otrā kuģa iegādei, kopējai darījumu summai ar šo kompāniju sasniedzot 36 miljonus ASV dolāru (25 miljoni eiro). Savukārt ar kompāniju Unimars Kuģu finansēšanas nodaļā tiek kārtoti darījumi, kas paredz finansēt četru jaunu kuģu būvniecību par kopējo summu 26 miljoni eiro.

Kuģu remonta segmentā strādājošās Netaman grupas uzņēmumi ir atsākuši lielo transporta kuģu remonta pakalpojumu sniegšanu Rīgas ostā.

Uzņēmums SIA Netaman Ships Service divos dokos Vecmīlgrāvī šodien spēj sniegt remonta pakalpojumus līdz 140 metrus gariem un 20 metrus platiem vidēja izmēra kuģiem, savukārt vēsturiskajā Rīgas Kuģubūvētavas teritorijā darbu uzsākušais SIA Netaman Shipyard Riga divos dokos nodrošina remonta pakalpojumus līdz pat 200 metrus gariem un 30 metrus platiem lielajiem kuģiem. Tiek plānots, ka pēc pilnas darbības jaudas sasniegšanas, Netaman grupas uzņēmumi Rīgas ostā varēs pieņemt uz remontu līdz pat 80 kuģiem gadā.

Uzņēmuma SIA Netaman Ships Service attīstībā četru gadu laikā ir ieguldīts jau vairāk nekā 1 miljons eiro un apjomīgi ieguldījumi tiek plānoti arī SIA Netaman Shipyard Riga attīstībā.

AS Rīgas kuģu būvētava (RKB) pabeigusi vēl divu lielu kuģu remontu un aktīvi turpina sezonu, remontējot kuģus un saņemot jaunus pasūtījumus, informē uzņēmuma pārstāvji.

No kuģu būvētavas doka ir aizkuģojis kravas kuģis UBC Tampico, kurš peld zem Kipras karoga un kura pieraksta osta ir Limasola. UBC Tampico garums ir 182,6 metri, platums – 28,6 metri, kravnesība – 37,8 tūkstoši tonnu. Kravas kuģis atbilst Panamax klasifikācijai, - šāds platuma ierobežojums ir nepieciešams, lai kuģis varētu caurbraukt Panamas kanālu, kas savieno Kluso un Atlantijas okeānu.

Remonta laikā kravas kuģim tika pārkrāsots ārējais korpuss, atjaunotas tērauda caurules, veikti hidraulisko cilindru remontdarbi. Tāpat pirmo reizi RKB speciālisti veica kuģa aprīkošanu ar nerotējošas sprauslas dzenskrūvi Mewis Duct. Šāda dzenskrūve ļauj kuģim efektīvi sasniegt lielāku ātrumu, tādējādi ietaupot degvielu.

A/s Rīgas kuģu būvētava nedomā nākotnē pārorientēties uz lielāku kuģu ražošanu; nākotni redz augstākās klases jahtu būvniecībā, par to raksta žurnāls Nedēļa.

«Mums ir divi stāpeļi - 110 un 95 m gari, un mums nav nedz brīvas teritorijas, nedz īpašas nepieciešamības būvēt jaunus - lielākus. Mūsu niša ir nelieli - līdz 50 m gari - kuģi ar augstu aprīkojuma pakāpi, un nav nekādas vajadzības spraukties iekšā tur, kur jau veiksmīgi darbojas citi. Nākotni mēs redzam biznesa jahtu ar augstu komforta līmenī būvē. Salīdzinot ar automašīnām, mēs vēlētos taisīt Mercedes klases jahtas izklaidei ar vispilnīgāko aprīkojumu,» nākotnes vīziju Nedēļai iezīmējis Rīgas kuģu būvētavas izpilddirektors un valdes loceklis Aivars Stolders.

Šobrīd ik gadu uzņēmums izremontē ap 100 kuģu un ap 15 uzbūvē no jauna.

To Latvijas Aviācijas domnīcas (LAD) sestajās brokastīs norādīja Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) valdes loceklis Artūrs Kokars. Nozares komersanti diskutēja par gaisa kuģu apkalpošanas pakalpojumu, gaisa kuģu būves un remonta konkurētspējas paaugstināšanu, kā arī eksporta tirgu paplašināšanu, tai skaitā veicinot preču un pakalpojumu eksportu uz Eiropas Savienības valstīm un Ķīnu.

Pirms valstiskās neatkarības atjaunošanas Latvija bija PSRS militāri rūpnieciskā kompleksa sastāvdaļa, kura ietvaros Latvijā tika veikta militārās un civilās aviācijas gaisa kuģu atsevišķu mezglu būvniecība un gaisa kuģu testēšana, atgādina LAD. Tāpat, Latvijā tika uzturēta kvalitatīva aviācijas tehniskās izglītības bāze. Lai arī gaisa kuģu būvniecība un remonts pēc 1990. gada nav Latvijas vadošo aviācijas apakšnozaru sarakstā pēc produkcijas izlaides vai pievienotās vērtības lieluma, Latvijā ir labi piemēri, kas liecina par gaisa kuģu būves attīstības potenciālu.

1990. gadu sākumā uz Rīgas Civilās aviācijas institūta mācību laboratoriju bāzes izveidotais LNK Group koncerna meitas uzņēmums LNK Aerospace veic Krievijā ražoto civilās aviācijas gaisa kuģu konstrukciju testēšanu. LAS-1 ražo gaisa kuģu virszemes apkalpošanas tehnisko aprīkojumu. Rīgas lidostā darbojas akadēmiskais un profesionālais aviācijas centrs (APAC), kas cita starpā izstrādā jaunu tehnisko apkopju koncepciju gaisa kuģiem, kura balstīta uz konstrukciju un dzinēju vibroakustisko analīzi. Pelegrin ražo ultravieglos vispārējās aviācijas gaisa kuģus ar zīmolu Tarragon. Flight Consulting Group izstrādājis unikālu lidojumu vadības programmatūru ATOM un ir viens no Eiropas lielākajiem biznesa aviācijas lidojumu plānošanas un koordinēšanas centriem. Savukārt Airline Support Baltics, kas pirms dažiem gadiem pārcēlās no Skandināvijas uz Latviju, nodrošina MRO (gaisa kuģu uzturēšana un remonts) pakalpojumus biznesa un komerciālās aviācijas gaisa kuģiem Rīgas lidlaukā.

Septembrī inflācijas līmenis pieauga par 1.6%, kas pacēla gada inflāciju līdz jauniem augstumiem – 22.2%. Joprojām būtiskākie inflācijas virzītājspēki ir rodami trijās galvenajās grupās – mājoklis, pārtika un transports, kas veido 18.4 procentpunktus no kopējās inflācijas.

SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis norāda, ka pamazām vērojama arī inflācijas pastiprināšanās pārējās grupās. "Kaut tas ir mazāk izteikts, šāda inflācijas paplašināšanās nozīmē, ka tās uzņemto tempu kļūs arvien sarežģītāk ierobežot. Tomēr pamat tendenci turpinās diktēt enerģijas cenu, īpaši gāzes, tālākā dinamika. Attiecībās uz gāzi pavīd pozitīvi signāli, kuru spēku mēs spēsim novērtēt uz gada beigām, nākamā gada sākumā. Pagaidām gāzes cenu lejupslīde vieš piesardzīgu optimismu. Laikapstākļi šobrīd tam ir labvēlīgi, gāzes krātuves Eiropā pildās un gāzes piedāvājums ir pietiekams, lai cena turpinātu piezemēties. Ja īstenosies prognozes, kas dzirdamas no ASV, ka šī ziema varētu būt izteikti silta, cenas pavasarī varētu rukt straujāk, strauji dzesējot inflāciju. Tomēr tuvākajos mēnešos inflācija vēl turpinās tiekties jaunos līmeņos, jo daudzās grupās, tai skaitā, tarifos pēc inerces turpinās uzrādīties līdzšinējais kāpums. Tas attiecas gan uz pārtiku, gan pakalpojumiem. Turklāt jaunu nenoteiktību nesīs nākamā gada sākums attiecībā uz Krievijas naftas un naftas produktu embargo stāšanās spēkā," prognozē D.Gašpuitis.

Lietuvas investoru asociācija, kurā apvienojušies vairāk nekā 600 biedru, vērsusies pie Latvijas Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) ar aicinājumu uzlikt par pienākumu a/s Rīgas kuģu būvētava kontrolpaketes īpašniekam Vasīlijam Meļņikam izteikt citiem akcionāriem adresētu akciju atpirkšanas piedāvājumu.

Asociācijas izsūtītajā paziņojumā minēts, ka no vairākiem biedriem ir saņemtas sūdzības par to, ka laulātajiem Vasīlijam un Irinai Meļņikiem kopā pieder Rīgas kuģu būvētavas kontrolpakete, tomēr joprojām nav izteikts citiem akcionāriem adresēts akciju atpirkšanas piedāvājums, lai gan to paredz Latvijas Republikas likumdošana.

Organizācijas vadītājs Vītauts Plunksnis atzīmē, ka, reaģējot uz sūdzībām, asociācija vērsusies ar attiecīgu iesniegumu FKTK, kura pašlaik to izvērtē. Atsaucoties uz publiski pieejamiem datiem, Lietuvas investoru asociācija norāda, ka V. Meļņikam pieder a/s Remars Rīga kontrolpakete, kurai savukārt pieder 49,86% a/s Rīgas kuģu būvētava akciju. Papildus tam 0,23% Rīgas kuģu būvētavas akciju pieder V. Meļņika laulātajai draudzenei I. Meļņikai. Lietuvas investori arī uzsver, ka Rīgas kuģu būvētavas akcijas pieder arī atsevišķiem Remars Rīga valdes locekļiem, un tādā veidā saistītu personu grupa konktrolē vairāk nekā 50% no uzņēmuma balstiesībām.

Kuģu un to iekārtu ražošanas uzņēmums Rīgas kuģu būvētava jūlija beigās reģistrējis divas komercķīlas, kuru kopējais apjoms veido vairāk nekā 22 miljonus latu, liecina Uzņēmumu reģistru apkalpojošā uzņēmuma Lursoft dati.

28. jūlijā pārjaunotās ķīlas ņēmējs ir Nordea Bank Finland Plc. bankas Helsinku filiālē. Reģistrētā komercķīla ietver visus akciju sabiedrības krājumus uz ieķīlāšanas brīdi, un reģistrētās ķīlas apjoms ir 20 100 194 latu. Rīgas kuģu būvētava ieķīlājusi arī visas prasījuma tiesības kā lietu kopību uz ieķīlāšanas brīdi, izņemot tās prasījuma tiesības, kas rodas no pasūtījumiem, kas kuģu būvētavai ir nepieciešami, lai uzceltu kuģus saskaņā ar šī gada maijā slēgto līgumu starp kuģu būvētavu un Maskavā dzīvojošo Naoru Azrajevu (Naor Azrayev) un ar SIA River Ships slēgto līgumu, liecina komercķīlas izziņa.

A/s Rīgas kuģu būvētava pērn apgrozījusi 53,7 miljonus eiro, kas ir gandrīz piecas reizes mazāk nekā 2012. gadā. Gads noslēgts ar zaudējumiem 1,9 miljonu eiro apmērā, rāda Lursoft dati.

Zaudējumi saistīti ar nedienām, kas piemeklēja, realizējot trīs jaunbūvētos peldošos restorānus, norādījusi uzņēmuma vadība.

Kopumā pērn a/s Rīgas kuģu būvētava veikusi 60 kuģu remontu, kas ir tikpat, cik 2012. gadā. Uzņēmums pērn uzbūvējis un ūdenī nolaidis astoņus kuģu korpusus. Salīdzinājumam 2012. gadā uzbūvēti piecu kuģu korpusi.

Līdzīgi kā iepriekšējos gadus kuģu remontu galvenokārt pasūtīja Rietumeiropas, Krievijas un Latvijas partneri, savukārt kuģu korpusu pasūtītāji pārsvarā bijuši no Skandināvijas valstīm. Peldošos restorānus uzņēmumam pasūtīja no Krievijas, bet Swath tipa patruļkuģus – no Latvijas.

Jau rakstīts, ka aprīļa beigās uzņēmumam tika iecelts jauns valdes priekšsēdētājs – Jānis Skvarnovičs, savukārt Vasilijs Meļņiks tagad darbojas kompānijas padomes priekšsēdētāja amatā.

Latvijas Valsts policija (VP) šā gada maijā sākusi kriminālprocesu saistībā ar 400 miljonus ASV dolāru (ap 200 miljonu latu) vērtu darījumu, piegādājot pašpaceļošo peldošo naftas urbšanas platformu Ukrainas VAS Černomorneftegaz, apstiprina VP Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Sigita Pildava.

Kriminālprocess sākts pēc Krimināllikuma 195.panta 3.daļas - par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā vai organizētā grupā.

Minēto platformu Ukrainas uzņēmumam pārdevusi Lielbritānijā reģistrēta kompānija Highway Investments Processing LLP, kurai tagad arestēts konts Trasta komercbankā. Aģentūra AFP vēsta, ka Highway Investments Processing LLP direktors ir nabadzīgs pensionārs Ēriks Vanagels, kuram nav nekāda sakara ar «lielo biznesu».

Ukrainas medijiem radušās bažas, ka Highway Investments Processing LLP peldošo naftas platformu pārdevis Černomorneftegaz, mākslīgi sadārdzinot tās cenu par aptuveni 150 miljoniem ASV dolāru (ap 75 miljoniem latu).

Pirms diviem gadiem savā pēdējā sēdē Aigara Kalvīša valdība būvēt patruļkuģus Latvijas armijas vajadzībām bez konkursa uzticēja premjera padomnieka Vasilija Meļņika uzņēmumam. Pamatojums - aizsardzības nozare savus līdzekļus ieguldīs vietējā ražošanā, atbalstīs pašmāju kuģubūvi. Tagad atklājies, ka patruļkuģus Latvijā tomēr nebūvēs, informēja TV3 raidījums Nekā personīga.

V. Meļņiks kļuvis par starpnieku - kuģus izgatavos kāda Vācijas kuģu būvētava.

Latvijas armijai jāsargā 500 kilometru garā krasta līnija. To prasa gan valsts drošība, gan NATO standarti. Līdz šim tas noticis ar Zviedrijas dāvinātajiem kuteriem. Šobrīd tie savu laiku nokalpojuši, lūzt un bieži jāremontē. Armija jau pirms pieciem gadiem sāka meklēt jaunu kuģu iegādes iespējas. Jūras spēku vadībā tolaik bija kapteinis Ilmārs Lešinskis.

Viņš Nekā personīga stāstīja, ka savulaik izlasījis V. Meļņika rakstu, kurā viņš apgalvojis, ka ir gatavs būvēt karakuģus Latvijai par pašizmaksu.

Izmaiņas reģistrētas arī AS Rīgas kuģu būvētava valdes sastāvā, liecina Lursoft dati.

Valdes locekļa pienākumu pildīšanu pārtraucis Vladimirs Kozlovs, kurš amatā tika ievēlēts vien pirms nedaudz vairāk kā diviem mēnešiem, proti, 6.janvārī. Pēc Lursoft pieejamajām ziņām, V. Kozlovs savulaik atradies arī pie nu jau reorganizētās SIA Kuģu remonta bāze vadības grožiem.

Lursoft izziņas dati liecina, ka pēc V. Kozlovska aiziešanas no AS Rīgas kuģu būvētava valdes darbu uzņēmuma valdē turpina četras amatpersonas – Larisa Artemenko, Vladislavs Blūms, Einārs Buks un Vasilijs Meļņiks.

2012.gadā AS Rīgas kuģu būvētava apgrozījusi (262,178 miljonus eiro un guvusi 220,233 tūkstošu eiro lielu peļņu. Uzņēmumā aizpagājušajā gadā strādājuši 643 darbinieki.

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā iesniegts AS Rīgas kuģu būvētava maksātnespējas pieteikums, liecina ieraksts Maksātnespējas administrācijas mājaslapā.

Ar maksātnespējas pieteikumu tiesā vērsās SIA PL Logistics, SIA WURTH, SIA INSTRO.

Maksātnespējas procesa lieta ierosināta 26. maijā.

Rīgas kuģu būvētavas valdes priekšsēdētājs atstājis amatu

Zvejas kuģu būvniecība uzņem tempu

#1/3

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

#2/3

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

#3/3

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Skatīties pārējos attēlus

Saistībā ar atsevišķu bijušo un esošo a/s Rīgas kuģu būvētava (RKB) amatpersonu izteikumiem uzņēmums ir vērsusies Ekonomikas policijā.

Kopš pagājušā gada beigām medijiem tiek izplatīti Rīgas kuģu būvētavas bijušā valdes locekļa I. Komarova, esošo padomes locekļu S. Goļicina, A. Ustinova, kā arī dažu bijušo amatpersonu apgalvojumi par it kā notikušām nelikumībām Rīgas kuģu būvētavā, teikts uzņēmuma paziņojumā medijiem, kurā informēts par veŗšanos policijā.

RKB uzsver, ka I.Komarovs zaudēja RKB valdes locekļa amatu, kā arī vairākas amatpersonas ir atstādinātas no pienākumu pildīšanas sakarā ar aizdomām par pieļautajām nelikumībām.

Atsaucoties uz šonedēļ izplatīto paziņojumu, ka, ņemot kredītu un ieķīlājot RKB peldošo doku 791, ir pieļautas nelikumības, Rīgas kuģu būvētavas valde informē, ka 2014. gada 20. februārī ir nosūtīta vēstule Finanšu un kapitāla tirgus komisijai, kurai ir sniegts izsmeļošs skaidrojums arī pretenzijām, kuras izsaka Komarova, Goļicina un Ustinova kungi.

Latvijas kuģniecība (LK) apstiprina, ka ir pārdevusi divus jaunbūvējamos naftas gāzvedējkuģus kuģniecībai Navigator Gas katru par 52 miljoniem ASV dolāru (26 miljoniem latu), liecina LK paziņojums NASDAQ OMX Riga.

Kuģu pircējs pārņems visas saistības pret kuģu būvētavu šo kuģu būves līgumu pabeigšanai un atmaksās LK iemaksātos naudas līdzekļus. Kuģu pirkšanas-pārdošanas līgums stājās spēkā 2011.gada 18.martā, teikts LK paziņojumā biržai.

«Tā ir daļa no LK stratēģijas, izmantot līdzekļus, kas tiks iegūti no šo kuģu pārdošanas, lai finansētu divus jaunbūvējamos tankkuģus, kas tiks saņemti no Korejas kuģu būvētavas Hyundai Mipo Dockyard Ltd. jau šī gada maijā un jūnijā. LK mērķis šajos saspringtajos ekonomiskajos apstākļos ir rīkoties piesardzīgi, tajā pašā laikā turpinot izvērtēt un izmantot iespējas paplašināt floti ar moderniem kuģiem,» skaidro LK valdes priekšsēdētājs Pols Tomass.

Akciju sabiedrības Latvijas kuģniecība nerevidētais konsolidētais 2007.gada pārskats liecinot par koncerna veiksmīgu saimniecisko darbību, tīrajai peļņai sasniedzot 66 miljonus ASV dolāru – divas reizes jeb par 32,3 miljoniem ASV dolāru vairāk, salīdzinot ar analogo periodu pērn, liecina sniegtā informācija medijiem.

Būtiski pieaudzis arī a/s Latvijas kuģniecība neto reisu rezultāts jeb tīrie ieņēmumi no kuģu darbības, kas pārskata periodā veido 210,3 miljonus ASV dolāru un par 54,8 miljoniem ASV dolāru apsteidz 2006.gada rādītājus.

2007.gadā vislielākā uzmanība tika pievērsta flotes atjaunošanai, kuras ietvaros Horvātijas kuģu būvētavā 3.Maj ir pasūtīti 10 jauni tankkuģi, bet Korejas kuģu būvētavā Hyundai Mipo Dockyard Co.,Ltd. - 4 jauni tankkuģi.

Pārskata periodā ekspluatācijā tika nodoti 4 no 10 Horvātijas kuģu būves rūpnīcā 3.Maj pasūtītajiem tankkuģiem, kā arī visi Korejas kuģu būvētavā Hyundai Mipo Dockyard Co.,Ltd. pasūtītie kuģi. Pabeidzot šo tankkuģu atjaunošanas programmu, 2008.gadā a/s Latvijas kuģniecība no Horvātijas kuģu būves rūpnīcas saņems vēl trīs kuģu jaunbūves.

Lai sekmētu bezpilota gaisa kuģu (tajā skaitā dronu) lidojumu drošumu un drošību, Ministru kabinets (MK) otrdien apstiprināja Satiksmes ministrijas (SM) noteikumu projektu «Kārtība, kādā veicami bezpilota gaisa kuģu un cita veida lidaparātu lidojumi».

Noteikumu mērķis ir sekmēt bezpilota gaisa kuģu lidojumu drošumu un drošību, balstoties uz spēkā esošā tiesiskā regulējuma piemērošanas praksi, vienlaikus ņemot vērā jau pieņemtā Eiropas Savienības (ES) līmeņa vienotā tiesiskā regulējuma aspektus.

MK apstiprinātie noteikumi paredz, ka turpmāk par tālvadības pilotu varēs kļūt no 16 gadiem, izņemot lidojumus paaugstināta riska apstākļos, kurus varēs veikt no 18 gadu vecuma. Paaugstināta riska bezpilota gaisa kuģu lidojumiem būs jāsaņem Civilās aviācijas aģentūras (CAA) ilgtermiņa atļauja. Lai to saņemtu, tālvadības pilotam (no 18 gadu vecuma) būs jānokārto teorētisko un praktisko zināšanu pārbaude, jāveic lidojuma risku novērtējums un lidojumu uzskaite. Tālvadības pilotu teorētisko zināšanu un praktisko iemaņu pārbaudi CAA veiks bez maksas.