Strādājošie pie prēmijām ir tik ļoti pieraduši, ka tās jau uztver kā trīspa-

dsmito algu. Uzņēmēji prēmijas viņiem arī lielākoties maksā.

Turklāt daļa uzņēmēju uzskata, ka darbinieku stimulēšanai ar papildu naudu vien nepietiek - viņi pasniedz arī Ziemassvētku dāvanas.

Personāla atlases kompāniju pārstāvji uzsver, ka tagad arvien svarīgāk kļūst, par ko un kādā veidā prēmijas un citi motivatori tiek pasniegti.Speciālisti arī atzīst, ka prēmijas un dažādas piemaksas tagad - darbaspēka trūkuma apstākļos - mēdz būt izšķirošais faktors, izvēloties nākamo darba vietu.

Sveic dubultā

"Agrāk ilglaicīgajiem darbiniekiem Ziemassvētkos pasniedzām prēmijas, taču no šā gada sistēmu mainījām - tagad ir izveidots uzkrājumu fonds, no kura pēc 5 gadiem viņi saņems naudu. Paralēli tiek dāvāta dzīvības apdrošināšana," stāsta apģērbu ražotāja un tirgotāja SIA Baltika Latvija (zīmoli Mosaic, Monton, Baltman) direktore Maruta Ērgle. Fondā par katru lojālo - vismaz gadu uzņēmumā nostrādājušo - darbinieku esot pārskaitīta summa aptuveni mēnešalgas apmērā. Taču līdztekus tam uzņēmums uz Ziemassvētkiem darbiniekiem arī pasniedzot dāvanas - šogad tie esot bijuši dāvanu grozi no tirdzniecības centra Stockmann. "Uzskatu, ja darbiniekiem tiek maksāta normāla alga, vienkārši ieskaitot kaut kādu naudas summu kontā, prieka ir visai maz. Tāpēc cenšamies viņiem arī citādos veidos pateikties, piemēram, rīkojot ekskursijas un dažādus atpūtas pasākumus," stāsta M. Ērgle.

Tikmēr vismaz līdzšinējie valsts iestāžu darbinieku atalgojuma sistēmas uzlabojumi ir veicinājuši tikai vienu - atalgojuma palielinājumu, bet ne pārskatāmas un caurspīdīgas sistēmas veidošanos, kurā tiktu izmantoti vienoti kritēriji neatkarīgi no iestādes finanšu resursiem un vēlmes tos izmantot vai neizmantot.

Kā parādīja Baltc Screen veiktais žurnālistiskais eksperiments, kā potenciālam konkursa dalībniekam augustā aptaujājot virkni valsts iestāžu, kuras bija izsludinājušas vakances oficiālajā laikrakstā Latvijas Vēstnesis, valsts iestāžu darbiniekiem papildus ikmēneša atalgojumam tiek piedāvātas visdažādākās piemaksas un prēmijas.

Šo piemaksu un prēmiju kopējais apmērs atsevišķos gadījumos tuvojās pat solītā ikmēneša atalgojuma apmēram, turklāt faktiski nevienā telefonsarunā potenciālie darbā pieņēmēji nesāka interesēties par zvanītāja izglītību un kvalifikāciju, kā arī nepieminēja kādus kopējos kritērijus vai samaksas noteikumus.

To, ka pašlaik nepastāv nekāda vienota sistēma valsts iestāžu darbinieku atalgojuma noteikšanā, apliecina ne tikai fakts, ka Ministru prezidenta biroja vadītājs Māris Riekstiņš, pateicoties iespaidīgam vadības līgumam, kļuvis par vienu no vislabāk apmaksāto amatpersonu valstī, apsteidzot ne tikai savu priekšnieku Aigaru Kalvīti, bet arī Valsts prezidentu Valdi Zatleru.

2011. gadu lielākie nedzīvības apdrošinātāji noslēguši ar krasi atšķirīgiem rādītājiem: tikai Latvijas tirgū strādājošā Balta cietusi teju divu miljonu latu zaudējumus, bet arī citās Baltijas valstīs pārstāvētā BTA uzrādījusi trīs miljonu latu peļņu.

Kompāniju publicētie finanšu pārskati liecina, ka Balta 2011. gads noslēdzies ar 1,94 miljonu latu zaudējumiem iepretim 1,44 miljonu latu peļņai pirms gada, kompānija bruto prēmijās kopumā bija parakstījusi 30,23 miljonus latu, kas ir par 4% mazāk nekā pirms gada. Tajā skaitā visvairāk – 9,63 miljoni latu – parakstītas nekustamā īpašuma apdrošināšanā, kam ar 8,52 miljoniem latu seko sauszemes transporta apdrošināšana.

Tikmēr BTA Insurance Company SE pērn uzrādījusi 3,00 miljonu latu peļņu, kas ir par 30,2% mazāka nekā pirms gada, komānija bruto prēmijās Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Vācijā kopumā bija parakstījusi 92,99 miljonus latu (+21,7%). Tajā skaitā visvairāk – 40,74 milj. Ls- prēmijas parakstītas sauszemes transportlīdzekļu

Pandēmijas laikā lielākā daļa mūsdienīgu uzņēmumu sāka strādāt attālināti un pārcēla visus savus administratīvos procesus uz digitālo vidi. Taču kā tas patiešām izskatās katras nodaļas iekšienē? Un vai tiešām tas viss vienmēr ir vienkārši?

Apsverot pāriešanu no fiziskas dokumentu parakstīšanas uz digitālu dokumentu parakstīšanu, organizācijas dažkārt jautā, kādus dokumentus tās varētu parakstīt elektroniski. Te būs atbilde uz jautājumu, kā elektronisko parakstīšanos izmantot, lai izveidotu iekšējos procesus organizācijā. Elektronisko parakstīšanos var izmantot iepirkumu, pārdošanas un juridiskajos procesos, kā arī personāla, klientu apkalpošanas vai jebkurā citā nodaļā, kas ir saistīta ar dokumentu apriti.

Pārdošanas nodaļa noslēdz darījumus ātrāk

Kā liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas apkopotā informācija* par apdrošināšanas sabiedrību darbības rezultātiem 2007. gadā, apdrošināšanas tirgus apjoms (pēc bruto parakstītajām prēmijām) palielinājies par 62% jeb Ls 127,5 milj., salīdzinot ar 2006. gadu. Pērn apdrošināšanas sabiedrības parakstījušas prēmijas Ls 331,6 milj. apmērā, Db.lv informēja Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Juris Dumpis.

Bruto izmaksāto atlīdzību apjoms, salīdzinot ar 2006. gadu, pieaudzis par 41% jeb Ls 39,2 milj. Kopumā atlīdzībās izmaksāti Ls 134,4 milj., kas nozīmē, ka katru dienu apdrošinātāji atlīdzībās izmaksājuši 368 tūkst. latu.

Latvijas iedzīvotāju pieci pieprasītākie apdrošināšanas veidi joprojām ir nemainīgi, taču arvien lielāku nozīmi iedzīvotāji piešķir dzīvības apdrošināšanai, kura pērn bijusi 3.populārākais apdrošināšanas veids. Līderpozīcijā joprojām atrodas sauszemes transportlīdzekļu apdrošināšana (KASKO), kurā parakstītas prēmijas Ls 106,5 milj. apmērā (32% no kopējā apdrošināšanas tirgus), kas ir par 55% jeb Ls 37,8 milj. vairāk nekā 2006. gadā. Arī vislielākais īpatsvars izmaksāto atlīdzību jomā – Ls 52,2 milj. jeb 39% no tirgus – ir sauszemes transportlīdzekļu apdrošināšanā. Salīdzinot ar 2006. gadu, atlīdzību apjoms palielinājies par jeb 61% jeb Ls 19,9 milj.

Kā liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas apkopotā informācija par apdrošināšanas sabiedrību darbības rezultātiem 2007. gada 3 ceturkšņos, apdrošināšanas tirgus apjoms palielinājies par 62% jeb Ls 92,1 milj., salīdzinot ar 2006. gada 3 ceturkšņiem. Šajā periodā apdrošināšanas sabiedrības parakstījušas prēmijas Ls 239,8 milj. apmērā, Db.lv informēja Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Juris Dumpis.

Izmaksāto atlīdzību apjoms, salīdzinot ar 2006. gada attiecīgo laika periodu, pieaudzis par 35% jeb Ls 24,6 milj., un kopumā atlīdzībās izmaksāti Ls 95,2 milj.

Latvijas iedzīvotāju piecu pieprasītāko apdrošināšanas veidu tops jau ilgāku laiku ir nemainīgs. Vispopulārākā joprojām ir sauszemes transportlīdzekļu apdrošināšana (KASKO), kurā parakstītas prēmijas Ls 78,7 milj. apmērā (33% no kopējā apdrošināšanas tirgus), kas ir par 62% jeb Ls 30,2 milj. vairāk nekā pērnā gada 3 ceturkšņos. Arī vislielākais īpatsvars izmaksāto atlīdzību jomā – Ls 37,5 milj. jeb 39% no tirgus – ir sauszemes transportlīdzekļu apdrošināšanā. Salīdzinot ar pērnā gada 3 ceturkšņiem, atlīdzības pieaugušas par jeb 63% jeb Ls 14,5 milj.

Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) apkopotā informācija par apdrošināšanas sabiedrību darbības rezultātiem 2006. gada 4 ceturkšņos liecina, ka šajā periodā apdrošināšanas sabiedrības kopumā parakstījušas prēmijas Ls 204,1 milj. apmērā, Db.lv informēja Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Juris Dumpis.

Salīdzinot ar 2005. gadu, apdrošināšanas tirgus apjoms palielinājies par Ls 48,1 milj. jeb 31%.

Izmaksāto atlīdzību apjoms pieaudzis straujāk nekā prēmijas. Salīdzinot ar 2005. gadu, atlīdzībās izmaksāts par 41% jeb Ls 27,7 milj. vairāk, kopumā – Ls 95,2 milj.

Salīdzinot ar 2005. gadu, pieci pieprasītākie apdrošināšanas veidi nav mainījušies – gan parakstīto prēmiju, gan izmaksāto atlīdzību ziņā tie ieņem identiskas pozīcijas. Līderpozīcijā stabili atrodas sauszemes transportlīdzekļu apdrošināšana (KASKO), kurā parakstītas prēmijas Ls 68,7 milj. apmērā (34% no kopējā apdrošināšanas tirgus), kas ir par Ls 23,5 milj. jeb 52% vairāk nekā 2005. gadā. Tikpat lielu daļu no tirgus – 34% – aizņem arī izmaksātās atlīdzības KASKO veidā – Ls 32,4 milj., kas ir par Ls 12,3 milj. jeb 61% vairāk nekā 2005. gadā. Jāpiezīmē, ka no pieciem populārākajiem apdrošināšanas veidiem tieši KASKO vērojams visstraujākais pieaugums gan prēmiju, gan atlīdzību jomā.

Tiekoties ar Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes darba grupu par dzīvnieku slimokases izveidi, Zemkopības ministrijas valsts sekretāri Laimdotu Straujuma paudusi atbalstu šādas sistēmas izveidei, kā arī norādījusi, ka Zemkopības ministrija ir gatava veikt nepieciešamos grozījumus likumdošanā un rast finansējumu no subsīdijām, lai dzīvnieku slimokase savu darbību varētu sākt pēc iespējas ātrāk. LOSP piena grupas vadītāja Ilze Aizsilniece: “Ir skaidrs, ka nākotnē apdrošināšana būs nepieciešama katram lauksaimniekam. Dzīvnieku slimokases sistēma šajā gadījumā būtu visizdevīgais veids, kā kompensēt un novērst dzīvnieku slimības lopkopības nozarē.” Pašlaik šāda veida sistēma darbojas Vācijā, kurā slimokasi izveidojuši lauksaimnieki. Slimokasē tiek iemaksāta noteikta naudas summa, kas uzkrājas un tiek izmaksāta slimību un citu problēmu gadījumos. Lopkopji šīs iemaksas veic par katru dzīvnieku grupu. Slimokasē nauda uzglabājas, tā nedarbojas, kā apdrošināšanas firmas peļņas avots. Slimokasē iemaksas veic arī valsts. Latvijā šāda sistēma iecerēta, kā obligāts maksājums, lai tā darbotos pietiekoši efektīvi.

Nedzīvības apdrošināšanas kompānijas pagājušā gadā kopumā bruto prēmijās parakstījušas 219 miljonus latu, kas ir par 28 % mazāk nekā pirms gada.

Latvijas Apdrošinātāju asociācijas dati liecina, ka atlīdzībās kopumā kompānijas pērn izmaksājušas 141.9 miljonus latu, kas ir par 14 % mazāk nekā 2008. gadā.

Gjensidige Baltic pagājušo gadu pabeidza ar bruto prēmiju kritumu par 1 %, līdz 45.7 miljoniem latu, bet atlīdzībās kompānija izmaksāja par 23 % vairāk nekā pirms gada – 30.5 miljonus latu.

Balta pagājušā gada laikā zaudējusi 32 % biznesa, prēmijās gadā kopumā parakstot 41.8 miljonus latu. Atlīdzībās Balta pērn izmaksājusi 26.3 miljonus latu – par 22 % mazāk nekā pirms gada.

18 miljonu latu bruto prēmijās parakstījusi If Latvia, kas ir par 28 % mazāk nekā pirms gada, bet izmaksāto atlīdzību apjoms sarucis par 4 %, līdz 10.6 miljoniem latu.

Lai gan konsolidētajā kopbudžetā šā gada jūnija mēnesī bija 19,3 milj. eiro deficīts, šā gada pirmais pusgads kopbudžetā kopumā noslēgts ar 230,7 milj. eiro pārpalikumu, informē Finanšu ministrijā (FM).

Šā gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo periodu, pārpalikums konsolidētajā kopbudžetā palielinājās par 44,6 milj. eiro, ko sekmēja straujāks nodokļu ieņēmumu pieaugums. Nodokļu ieņēmumu plāns kopbudžetā pirmajā pusgadā izpildīts 101,5% apmērā un virsplāna ieņēmumi veidoja 55,0 milj. eiro. Vienlaikus FM uzsver, ka ik gadu vēsturiski gada sākumā kopbudžetā veidojas pārpalikums, kas gada nogalē, izdevumiem pieaugot straujāk gan valsts budžetā, gan pašvaldību budžetos, veido finansiālo deficītu. Vispārējās valdības budžeta deficīts 2017.gadam, kas iekļauts Stabilitātes programmā 2017.-2020.gadam, tiek prognozēts 0,8% no IKP apmērā jeb 209,6 milj. eiro (pēc EKS 2010 metodoloģijas).

Pēc parakstīto prēmiju apjoma, salīdzinot 2005. un 2006. gada 3 ceturkšņus, pieci pieprasītākie apdrošināšanas veidi palikuši nemainīgi. Arī šogad līderis ir sauszemes transportlīdzekļu apdrošināšana (KASKO), kurā parakstītas prēmijas Ls 48,5 milj. apmērā (33% no kopējā apdrošināšanas tirgus), kas ir par Ls 15,6 milj. jeb 47% vairāk nekā pērnā gada 3 ceturkšņos, Db.lv informēja Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Juris Dumpis.

Joprojām arī vislielākais īpatsvars izmaksāto atlīdzību jomā – Ls 22,9 milj. jeb 33% no tirgus – ir sauszemes transportlīdzekļu apdrošināšanā. Salīdzinot ar pērnā gada 3 ceturkšņiem, atlīdzības pieaugušas par Ls 8,5 milj. jeb 59%.

Otrais pieprasītākais apdrošināšanas veids ir sauszemes transportlīdzekļu OCTA apdrošināšana. Šajā apdrošināšanas veidā parakstītas prēmijas Ls 25,5 milj. apmērā (17% no tirgus), kas ir par Ls 3,9 milj. jeb 18% vairāk nekā 2005. gada 3 ceturkšņos. Atlīdzību ziņā gan OCTA apdrošināšana atrodas 3. vietā; tajā izmaksāti Ls 14,2 milj. (20% no tirgus) – par Ls 3,3 milj. jeb 31% vairāk nekā pērn.

Trešajā vietā populārāko apdrošināšanas veidu vidū atrodas veselības apdrošināšana. Šī gada 3 ceturkšņos tajā parakstītas prēmijas Ls 24,7 milj. apmērā (17% no tirgus), kas ir par Ls 5,6 milj. jeb 29% vairāk nekā pērn gada 3 ceturkšņos. Atlīdzībās veselības apdrošināšana joprojām apsteidz OCTA apdrošināšanu un ierindojas 2. vietā ar izmaksātiem Ls 14,5 milj. (21% no tirgus) – par Ls 3,5 milj. jeb 31% vairāk nekā pērn.

Pērn kopumā apdrošināšanas sabiedrības parakstījušas prēmijas par 156 milj. Ls, kas, salīdzinot ar 2004. gadu, ir par 25 milj. Ls jeb 19% vairāk, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas apkopotā informācija. Izmaksāto atlīdzību apjoms, salīdzinot ar 2004. gadu, arī pieaudzis par 19% jeb 10,9 milj. Ls, un kopumā atlīdzībās izmaksāts 67,5 milj.Ls. Piecu pieprasītāko apdrošināšanas veidu vidū, salīdzinot ar 2004. gadu, vērojamas nelielas izmaiņas. Joprojām pieprasītākais apdrošināšanas veids ir sauszemes transportlīdzekļu apdrošināšana (KASKO), kurā parakstītas prēmijas 45,2 milj.Ls apmērā (29% no kopējā apdrošināšanas tirgus), kas ir par 11,5 milj.Ls jeb 34% vairāk nekā 2004. gadā. Nemainīgi arī vislielākais īpatsvars izmaksāto atlīdzību jomā – 20,1 milj.Ls jeb 29,7% no tirgus – ir sauszemes transportlīdzekļu apdrošināšanā. Salīdzinot ar 2004. gadu, atlīdzības pieaugušas par 5,1 milj. Ls jeb 34%. Otrā populārākais apdrošināšanas veids gan 2004., gan 2005. gadā bijusi sauszemes transportlīdzekļu OCTA apdrošināšana. OCTA apdrošināšanā pērn parakstītas prēmijas 28,8 milj.Ls apmērā (18,4% no tirgus), kas ir par 0,2 milj. Ls jeb 1% vairāk nekā 2004. gadā. Izmaksāto atlīdzību ziņā OCTA apdrošināšana arī atrodas 2. vietā ar izmaksātiem 15,3 milj. Ls (22,7% no tirgus). Atlīdzību apjoms pieaudzis par 2,8 milj.Ls jeb 22%, salīdzinot ar 2004. gadu. Trešais populārākais apdrošināšanas veids pēc parakstītajām prēmijām bijusi veselības apdrošināšana (2004. gadā – īpašums). Šajā apdrošināšanas veidā parakstītas prēmijas 24,3 milj. Ls apmērā (15,6% no tirgus), kas ir par 6,4 milj.Ls jeb 36% vairāk nekā 2004. gadā. Atlīdzību ziņā veselības apdrošināšana arī atrodas 3. vietā – pērn atlīdzībās izmaksāti 15 milj.Ls (22,2% no tirgus) – par 2,9 milj.Ls jeb 24% vairāk nekā pērn. Uz ceturto vietu kopš 2004. gada nokritusi īpašuma apdrošināšana – gan pēc parakstītajām prēmijām, gan izmaksātajām atlīdzībām. Šajā veidā parakstītas prēmijas 23,5 milj.Ls apmērā (15,1% no tirgus), kas ir par 4,9 milj. Ls jeb 26% vairāk nekā 2004. gadā. Īpašuma apdrošināšanā izmaksāto atlīdzību apjoms pieaudzis diezgan krasi. Kopumā atlīdzībās izmaksāts 9,7 milj.Ls (14,3% no tirgus), kas ir par 52% jeb 3,3 milj. Ls vairāk nekā 2004. gadā. Piektais pieprasītākais apdrošināšanas veids, kurā vērojama arī visstraujākā izaugsme, ir dzīvības apdrošināšana (2004. gadā šajā pozīcijā atradās vispārējās civiltiesiskās atbildības apdrošināšana). Pagājušajā gadā tajā parakstītas prēmijas 10,9 milj.Ls apmērā (7% no tirgus), kas ir par 4,3 milj. Ls jeb 66% vairāk nekā 2004. gadā. Izmaksāto atlīdzību ziņā dzīvības apdrošināšana saglabā 5. vietu ar 2,6 milj. Ls (3,9% no tirgus). Salīdzinot ar 2004. gadu, atlīdzībās izmaksāts par 3,2 mlj. Ls jeb 55% mazāk.

Valsts kontroles ziņojums atklāj, ka prēmijas pērnā gada nogalē maksājušas teju visas ministrijas. Dāvanu kartes 20 tūkstošu latu vērtībā izsniedzis arī KNAB.

Valsts iestādes un ministrijas pērnā gada nogalē materiāli stimulējušas savus darbiniekus par 1.05 milj. Ls, Valsts kontrole prasa atbildīgo amatpersonu saukšanu pie atbildības.

nonwrited articleAizsardzības īpašumu valsts aģentūra darbiniekus materiāli stimulējusi par 106.8 tūkst. Ls, turklāt visiem nodarbinātajiem izmaksātas naudas balvas 100% apmērā no darba algas, jeb 237.9 tūkst. Ls. Valsts robežsardzē tika izmaksātas prēmijas par kopējo summu Ls 100.3 tūkst. Ls

Šogad pirmajos divos mēnešos dzīvības apdrošināšanā ar un bez uzkrājumu veidošanas apdrošināšanas kompānijas prēmijās parakstījušas 3 milj. Ls. Tostarp vēl lielu daļu - 2.17 milj. Ls parakstītas prēmijas "klasiskajā" dzīvības apdrošināšanā ar uzkrājumu veidošanu, bet jau 794.05 tūkst. Ls apjomā prēmijās sasniegusi salīdzinoši nesen tirgū ieviestā tirgum piesaistītā jeb unit-linked dzīvības apdrošināšana. Kopumā dzīvības apdrošināšanu ar un bez uzkrājumu veidošanas piedāvā 7 kompānijas, no kurām tirgus līdere ar šogad divos mēnešos parakstītajām prēmijām 989.2 tūkst. Ls apjomā ir SEB Dzīvības apdrošināšana, kura pagaidām piedāvā tikai "klasisko" dzīvības apdrošināšanu. Savukārt otrajā vietā izvirzījusies Sampo Dzīvība ar divos mēnešos parakstītajām prēmijām 815.3 tūkst. Ls apjomā. Sampo Dzīvība pirmā Latvijā sāka piedāvāt unit-linked dzīvības apdrošināšanu un šajā veidā šogad 2 mēnešos prēmijās parakstījusi jau 650.4 tūkst. Ls. Unit - linked Latvijā kopumā piedāvā 3 kompānijas, tostarp pērn izveidotā Hansa Dzīvība, kura prēmijās parakstījusi 158.9 tūkst. Ls, un Seesam Life Latvia, kura kopumā prēmijās divos mēnešos dzīvības apdrošināšanā parakstījusi 281.86 tūkst. Ls, tostarp unit-linked - 18.9 tūkst. Ls. Dzīvības apdrošināšanā ar 680.9 tūkst. Ls parakstītajām prēmijām trešajā vietā ir Ergo Latvija dzīvība. Vēl dzīvības apdrošināšanu salīdzinoši nesen sākusi piedāvāt AIG Life Latvija, kuras parakstīto prēmiju apjoms 2 mēnešos sasniedzis 17.9 tūkst. Ls. Pieskaitot nelaimes gadījumu un veselības apdrošināšanu, šogad 2 mēnešos dzīvības apdrošināšanas kompānijas kopumā prēmijās parakstījušas 5.75 milj. Ls. kas ir par 33 % vairāk nekā pērn. Tostarp ar 2.64 milj. Ls parakstītajām prēmijām tirgus līdere ir Ergo Latvija dzīvība, kurai ar 1.024 milj. Ls seko Seesam Life Latvia. Abām kompānijām ir lieli veselības apdrošināšanas portfeļi - attiecīgi 1.95 milj. Ls un 0.72 milj. Ls.

Šogad pirmajos piecos mēnešos 11 nedzīvības apdrošināšanas kompānijas kopumā bruto prēmijās parakstījušas 108.8 miljonus latu, kas ir par 20 % mazāk nekā pērn šajā laikā.

Latvijas Apdrošinātāju asociācijas apkopotie dati liecina, ka šogad maijā vien nedzīvības apdrošināšanas tirgus samazinājies par 30 % (līdz 18.4 miljoniem latu), salīdzinot ar maiju pirms gada. Dati liecina, ka kopējo situāciju ievērojami pasliktinājuši darbības rādītāji maijā, jo vēl četros mēnešos nedzīvības apdrošinātāju bruto prēmiju kritums bija 18 %.

Apdrošinātāji zaudējuši jau piektdaļu biznesaPiecos mēnešos vairs tikai vienam apdrošinātājam – Gjensidige Baltic – izdevies uzrādīt 2 % parakstīto prēmiju apjoma kāpumu, sasniedzot 20.9 miljonus latu. Pārējie apdrošinātāji piedzīvojuši lielākus vai mazākus parakstīto bruto prēmiju apjomu samazinājumus. Visvairāk bruto prēmijās šogad piecos mēnešos parakstījusi BTA – 24.9 miljonus latu, kas gan ir par 22 % mazāk nekā šajā laika periodā pirms gada. Tai ar 23.1 miljonu latiem seko Balta, kurai prēmiju apjoms gada griezumā sarucis par 18 %.

Šogad septiņos mēnešos apdrošināšanas atlīdzībās visvairāk izmaksājusi nedzīvības apdrošināšanas a/s BTA – 19.3 miljonus latu.

Latvijas Apdrošinātāju asociācijas dati liecina, ka BTA izmaksāto atlīdzību apjoms ir par 11 % mazāks nekā pērn attiecīgajā laika periodā. Vienlaikus kompānijas parakstīto prēmiju apjoms gada griezumā sarucis par 25 %, septiņos mēnešos sasniedzot 33.67 miljonus latu. Tomēr tas nodrošinājis BTA lielākās apdrošināšanas kompānijas statusu.

6.4 miljonus latu šogad septiņos mēnešos atlīdzībās izmaksājusi If Latvia, kas gan ir par 4 % mazāk nekā pērn šajā laikā. If Latvia prēmijās parakstījusi 12.2 miljonus latu, kas ir par 27 % mazāk nekā pirms gada. 5.7 miljonus latu atlīdzībās izmaksājusi Balva, kas ir par 46 % mazāk nekā pirms gada. Tikmēr kompānijas parakstīto prēmiju apjoms sarucis par 54 %, veidojot vien 6.43 miljonus latu.

Latvijas apdrošināšanas tirgus pērn sasniedzis 214 miljonus latu, kas ir par 12% lielāks nekā pirms gada. Latvijas apdrošinātāju asociācijas beidzot publicētie dati atklāj, ka Latvijā jau otru gadu pēc kārtas dzīvības apdrošināšana pēc parakstīto prēmiju apjoma ir lielākais apdrošināšanas veids Latvijā.

Pērn dzīvības apdrošināšanā prēmijās parakstīti 42,9 miljoni latu, kas veido 20,1% tirgus, un uzrāda 3% pieaugumu, salīdzinot ar 2011.gadu, liecina asociācijas dati, kas apkopoti par septiņu nedzīvības apdrošinātāju un sešu ārvalstu riska apdrošinātāju filiāļu, kā arī divu dzīvības apdrošinātāju un piecu ārvalstu dzīvības apdrošinātāju filiāļu darbības rezultātiem Latvijas teritorijā. Asociācija datus par apdrošināšanas tirgu pārtrauca publiskot pirms vairākiem gadiem, kad populārāko apdrošināšanas veidu galvgalī bija auto apdrošināšana. Līdz šim bija pieejami vien Finanšu un kapitāla tirgus komisijas kopējie dati. Tie savukārt liecina, ka Latvijā strādājošās apdrošināšanas kompānijas bruto prēmijās pērn kopumā parakstījušas 314 miljonus latu, jo tajā skaitā prēmijas (par aptuveni 100 miljoniem latu) parakstītas arī ārpus Latvijas, piemēram, Lietuvā un Igaunijā.

Kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem astoņos mēnešos straujāks kāpums nekā kopbudžeta izdevumiem, informē Finanšu ministrijas (FM) Komunikāciju departamentā.

Konsolidētajā kopbudžetā šā gada astoņos mēnešos bijis 367,8 milj. eiro pārpalikums, augusta mēnesī vien, līdz ar straujāku ieņēmumu palielinājumu, palielinoties par 74,2 milj. eiro. Janvārī-augustā konsolidētajā kopbudžetā vērojams nozīmīgs nodokļu ieņēmumu kāpums. Kopbudžetā nodokļi šogad līdz augusta beigām iekasēti 5 235,1 milj. eiro apmērā. Salīdzinot ar 2016.gada astoņu mēnešu periodu, kopbudžetā nodokļu ieņēmumi palielinājušies par 364,8 milj. eiro jeb 7,5%.

«Ņemot vērā darba samaksas līmeņa pieaugumu, kas nodrošināja labākus darba spēka nodokļu ieņēmumus, nodokļu ieņēmumu plāns izpildīts 101,2% apmērā, tādējādi nodokļu ieņēmumi bija 63,4 milj. eiro virs plānotā. Pārējās ieņēmumu pozīcijas kopbudžetā astoņos mēnešos kopumā veidoja ieņēmumu palielinājumu vien par 27,3 milj. eiro jeb 2,3%,» norāda FM.

Janvāra beigās presē parādījās informācija, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir aicinājusi visus apdrošināšanas brokerus sniegt informāciju par kontiem, kuros tiek turētas apdrošināšanas prēmijas. Tā kā pašlaik Finanšu un kapitāla tirgus komisija vēl tikai veic pārbaudes, tad par jebkādām Latvijas apdrošināšanas brokeriem piemērojamām sankcijām, tai skaitā brokeru licenču atņemšanu, runāt vēl ir pāragri.

Salīdzinājumam var minēt, ka pirms kāda laika ar šādu problēmu apdrošināšanas brokeru uzraugs saskārās arī Lietuvā. Tāpat kā Latvijā arī Lietuvā likums skaidri un nepārprotami norāda, ka apdrošināšanas brokeriem no klientiem saņemtos naudas līdzekļus ir jātur nošķirti no saviem naudas līdzekļiem. Pēc tam, kad Lietuvas Apdrošinātāju uzraudzības komisija atklāja šo pārkāpumu, tā pieņēma lēmumu par vairāku apdrošināšanas brokeru licenču anulēšanu.

Kādēļ tas ir svarīgi? Skats no industrijas puses

Apdrošināšanas brokeri apdrošināšanas prēmijās var saņemt salīdzinoši lielas naudas summas. Saskaņā ar Latvijas Apdrošināšanas Brokeru Asociācijas mājas lapā atrodamajiem datiem 2010.gada 3. ceturksnī vislielākā viena brokera noslēgto apdrošināšanas līgumu prēmiju summa ir LVL 196 768. Nenoliedzami šis ir ievērojams skaitlis. Lai gan pastāv iespēja, ka daļu no prēmijām klienti pa tiešo maksāja apdrošinātājam, pat tādā gadījumā atlikusī summa ir ievērojama.

No 2003. gada līdz 2008. gadam KNAB darbiniekiem izmaksātas vairāk nekā divu miljonu latu prēmijas, liecina KNAB finanšu atskaites, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Tajās esot redzams, ka prēmijas KNAB vadītāji varētu būt izmaksājuši sev un no prēmiju fonda varētu būt kompensētas darbinieku ciešanas par nozagtās naudas skandāla piesegšanu, secina Neatkarīgā. KNAB darbinieku skaits minētajā laika posmā svārstījies no 115 līdz 144 cilvēkiem. Prēmijas maksātas ne visiem – 2007. un 2008. gadā vidēji simt darbiniekiem.

«Ja pieņemam, ka laika posmā no 2003. gada līdz 2008. gadam ik gadu simt darbinieku saņēmuši prēmijas no kopējā 2,02 miljonus latu lielā prēmiju katla, tad matemātiski var aprēķināt, ka sešos gados katrs no simt darbiniekiem papildus algai prēmijās vidēji saņēmis vēl 20 000 latu jeb 3333 latus gadā. Prēmiju apmērs gan ir bijis atšķirīgs. KNAB vadība un tai tuvas lojālās personas saņēmušas lielākas summas, līdz pat 9425 latiem gadā. Vienkāršie darba rūķi – zemākas, sākot no 133 latiem gadā,» norāda laikraksts.

Latvijas iekšējais apdrošināšanas tirgus (neskaitot ārzemēs parakstīto prēmiju apjomu) pērn pieaudzis par 11%, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas rīcībā esošie sākotnējie dati par pirmajiem apdrošinātāju darbības rezultātiem.

Izmaksāto atlīdzību apjoms palielinājies par 3%.

Kopumā 2014. gadā Latvijas tirgū apdrošinātāji parakstījuši prēmijas 347,6 miljonu eiro apmērā un izmaksājuši atlīdzības 194,7 miljonu eiro apmērā.

LAA vadītājs Jānis Abāšins uzsver, ka ļoti pozitīvi vērtējams, ka no lielajiem veidiem visstraujākais kāpums turpinās dzīvības apdrošināšana (ieskaitot uzkrājošo apdrošināšanu) – par 22%. Prēmijās parakstīti 82,5 miljoni eiro, atlīdzībās izmaksāti 40 miljoni eiro. Dzīvības apdrošināšana ir līdere Latvijas tirgū, sasniedzot jau gandrīz ceturto daļu – 23,7% – no kopējā parakstīto prēmiju apjoma. Izmaksāto atlīdzību apjoms samazinājies par 11%.

Ņemot vērā digitālo pakalpojumu attīstību, pēdējos gados diezgan strauji ir sarucis banku norēķinu grupu un filiāļu skaits; kredītiestādes optimizē arī bankomātu tīklu. Tiesa gan, pagaidām vairākus pakalpojumus bez fiziskas klātbūtnes pie bankas konsultanta saņemt nav iespējams, taču nākotnē situācija varētu mainīties, ieviešot īpašus identifikācijas instrumentus, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Patlaban banku speciālisti domā, kā veidot instrumentus, kas ļautu personu identificēt attālināti, un, lai parakstītu iesniegumus vai pieteikumus, nebūtu jādodas uz bankas filiāli.

Piemēram, SEB banka šobrīd strādā pie jaunu iespēju veidošanas internetbankā - Digiportāla, lai klients un banka līgumus varētu parakstīt tiešsaistē, stāsta SEB bankas komunikācijas projektu vadītāja Jeļena Riļejeva. Jau šobrīd SEB bankas klienti var pieteikties dažiem pakalpojumiem internetbankā un arī attālināti parakstīt līgumu. Piemēram, attālināti var pieteikties patēriņa kredītam un studiju kredītam, un pēc pozitīvas atbildes saņemšanas internetbankā var parakstīt arī līgumu. Tāpat internetbankā parakstīt dokumentus jau gandrīz gadu var arī lielie uzņēmumi. Tuvākajā nākotnē plānots, ka Digiportālā klienti varēs parakstīt arī līzinga līgumus, kā arī līgumus par pensiju produktu izmantošanu. Pašlaik dokumentu parakstīšana notiek, izmantojot kodu karti vai kodu kalkulatoru.

Šogad pirmajos 2 mēnešos apdrošināšanas a/s Balta, uzrādot 42 % kāpumu gadā, ar 6.56 milj. Ls parakstītajām bruto prēmijām krietni atrāvusies uz priekšu no pārējām apdrošināšanas kompānijām, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas apkoptie dati. Tai par vairāk nekā miljonu latu parakstītajām prēmijām šogad divos mēnešos atpaliek BTA, kas vēl pērn šajā laika periodā no Baltas atpalika par 0.4 milj. Ls. BTA šogad divos mēnešos prēmijās parakstījusi 5.4 milj. Ls, kas ir par 27 % vairāk nekā pirms gada. Uzrādot 20 % kāpumu, trešajā vietā ar 3.04 milj. Ls bruto parakstītajām prēmijām izvirzījusies If Latvia, kura pērn šajā laikā atradās ceturtajā vietā. Šogad If Latvia aiz sevis atstājusi Ergo Latvija, kuras parakstīto prēmiju apjoms šogad divos mēnešos bija 2,67 milj. Ls, kas ir par 5 % vairāk nekā pirms gada. Parekss apdrošināšanas kompānija šogad 2 mēnešs prēmijās parakstījusi 2.19 milj. Ls, kas ir par 20 % vairāk nekā šajā laika periodā pērn, kurai ar 1.78 milj. Ls seko RSK apdrošināšana, kura šogad piedzīvojusi 17 % prēmiju kritumu. Samērā liels - 59 % prēmiju kāpums, salīdzinot ar pērnā gada pirmajiem 2 mēnešiem, bija Baltikumam, kurš šogad janvārī un februārī kopumā prēmijās prakstījis 1.47 milj. Ls. Uzrādot 48 % kāpumu, šogad divos mēnešos 1.07 milj. Ls prēmijās parakstījusi Seesam Latvia. Šogad pirmajos 2 mēnešos 12 nedzīvības apdrošināšanas sabiedības kopumā prēmijās parakstījušas 32.4 milj. Ls, kas ir par 22 % vairāk nekā pērn šajā laikā.